bambasso, vai tad tas ir kāds baigais noslēpums, ka nevari šajā tēmā ielikt džeka kontaktus ?

Paldies par kontaktiem - to gidu biju jau pirms tam sakontaktējusi - mums iedeva baigo ciparu - sanāca uz 4 cilvēkiem 300USD dienā - liekas, ka priekš Gruzijas pa traku. tad nu palsoties LV un Trip advisor forumus, nolēmām uz savu galvu doties bez gidiem - varētu būt interesantāk un lētāk. jo ja jau Āzija krustu šķērsu izbraukāta uz savu galvu, tad Gruziju arī varētu.

Dancis - jopcik, tas cipars gan ir astrāls! vai prasījāt ko īpašu?

es gan biju laiciņu atpakaļ, braucām 4 cilvēki, no katra bija 500 usd, 7 dienas kopā. Braucām līdz Kazbegiem, Vardzia, Gori, Batumi, pēc tam Tbilisi..

Draudzene brauca pagājšgad un arī nebija runa par šādiem cipariem. Plus kā vēl iesaku darīt = pasakiet budžetu, lai piedāvā ko par to var dabūt, norādiet, ja ko vēlaties noteikti.

Man arī vienmēr labāk patīk uz savu galvu, bet, jāatzīst, ka pat pusi nebūtu redzējusi no tā un bija iemesls kamdēļ izvēlējāmeis šo puisi - kolēģu ieteikumi, ar kuriem jau ilgāka draudzība, viņš pats brauc ciemos uz Latviju. Visādā ziņā man likās cipars ir ļoti adekvāts, jo redzēju arī kā pa tiem ceļiem mazajos miestos tiek "jāta" mašīna. Viens bijušais kolēģis brauca uz savu galvu tur bija no kāda Ņivu sarunājis, tad pa kalniem braukalējis. Jautri, protams, bija! Noteikti, ka arī jums pašiem organizējot sanāks lētāk un būs arī interesanti

Nē, kontakti nav slepeni, Revaz ( REZO) Khvedelidze, ja esat draugos. Ja viņš pats netiek, tad sarunā kādu savu džeku. 

tā, pieleca tagad, ka 300usd uz četriem pa dienu? tas ir 2100 7 dienas rupji, katram mazliet virs 500 usd. tas pats vien ir...

vins mums paprasija 650 USD no cilveka. neko mes vispar nebijam prasijusi - par cik vel nebiju palasijusi ko vispar skatities tad teicu, lai uztaisa mums piedavajumu ko redzet un cik tas maksa. tapec sakam meklet kaut ko citu, jo skiet, ka sis cipars mazliet pa traku.

kadas bija naktsmajas un esana ko vins piedavaja?

man no sākuma arī tie 500 usd šķita par traku turklāt mani traku padarīja arī sākotnējā sarakste - kad pati plānoju, tad tomēr to, kas man svarīgs, noskaidroju. te bija atbildes uz katru trešo jautājumu beigās nospļāvos un ļāvos.. un biju ļoti apmierināta. Un beigās nolēmām, ka cena bija adekvāta! Satikām TaškentāTbilisi vēlāk latviešus, kas arī brauca uz nedēļu - protams, ceļojot savā nodabā ir citi plusi. Bet viņi nekur tālu no TaškentasTbilisi netika. Ne vienmēr vajag maksimāli daudz apskatīt, protams, bet man ļoti patika tas, ka varējām neko nedomāt, ļauties. Izbraukājām pietiekami daudz vietu, lai būtu ļoti atšķirīgi un spilgti iespaidi. 

Vēl mani secinājumi pēc šī brauciena - ja ir tāds cilvēks, kas atbildīgs par maršrutu un ved, vieglāk paciest ceļabiedrus. Atkrīt vienošanās - kur ēdīsim, uz kuru pusi brauksim, utt.. 

Gulēšana bija kā kur - gan pie cilvēkiem mājās, gan viesnīcās. Katrā vietā savi plusi. Mēs bijām izdomājuši, ka Rezo teiksim par 1 dienu mazāk, ar domu, ka viņš mūs izlaiž Taškentā un tad tusējam uz savu galvu vismaz 1 dienu. Kad viņš to uzzināja, par to nevarēja būt ne runas tika piekoriģēts maršruts, paņemta vēl viena viesnīca, bet mūs neizlaida no acīm. Bijām 2 pāri, vienu nakti dēļ tā, ka viņš bija rēķinājies uz mazāk dienām, palikām 4 kopā vienā istabiņā, pārējās - atsevišķi katrs savā.

Ēšana bija kaut kur brokastis, kaut kur bija arī vakariņas. Bija kur arī uz dienu saimnieki iedeva līdzi hačapuri. Vienā viesnīcā brokastu nebija, bet tā bija vienīgā reize. 

Ja interesē vēl kas konkrētāk, jautā!

Viņš jūs veda no Gruzijas uz Taškentu??? Tad cena tiešām ļoti adekvāta !

tpu! visas pilsētas sajukušas

Tbilisi, protams. Taškenta ir murgs manās atmiņās

Ja kādam interesē varu iedot kontaktus no jauna gruzīnu puiša, kurš mums pagājušā gadā saorganizēja divu dienu ekskursiju pa Kakhetiju. Viņš kā reizi ir no turienes, kaut patreiz dzīvo un studē Tbilisi. Dezgan zinošs un centīgs jaunietis. Tā kā pats viņš ir ļoti reliģiozs tad uzsvars bija uz baznīcām, katedrālēm u.c. tml. objektiem. Saorganizēja gan auto, gan naktsmītnes.

Komunikācijas valoda - angļu.

Mēs vienojāmies par pieticīgu atlīdzību - 30 USD dienā (par gida pakalpojumiem).

mani interese

ja ir palikusas ari kadas labas naktsmaju koordinates - ludzu padalieties

Mani tas ļoti interesē!!!

arveds - vai vari šo info ielikt te?

Mani arī interesē jebkas saistībā ar Gruziju

Viņa vārds ir Kakhi

E-pasts: kgiga2010 [at] agruni [dot] edu [dot] ge

Atsaucaties uz Mārtiņu

Tieši kurās vietās interesē naktsmītnes?

Paldies!

Ceļojuma plānošana vēl nav uzsākta. Lidojums būs VNO-KUT.

Paddies!!!!!

Vienīgā vieta, kuru tiešām gribētu ieteikt nakšņošanai ir Mestia. Ja ir kādam interese, tad varu nopublicēt koordinātes.

Mani arī interesē viss par Gruziju. Pamazām plānoju un pētu, bet vēl neesmu atradusi labāko lidojuma laiku.

Kad Gruzijā ir vislabākais laiks ceļošanai? 

lūdzu iedod koordinātes

Nosuutu savu savaakto materiaalu, kas man ir par Gruuziju.Visiem noveelu tikpat jaukus iespaidus, kaadus ieguvu ssajaa zemee. Noteikti brauciet uz Mestiju Svanetijaa.

Passi mees, peec divu dienu uztureessanaas Tbilisii ar nakts vilcienu devaamies uz Baku, kur apmetaamies dziivoklii Gribojedova 2-22, iipassniece Medeja Beridze+99555282395.Par sso dziivokli maksaajam 60 Lari par nakti 4personaam.No Batumi uz Mestiju mees braucaam ar marssrutku, kas izbrauc no tirgus laukuma.Apmetamies pie Dodo tel.+99599190682 vai +99592014545 www.facebook.com/svaneti2011.Par personu maksaajam 15 Lari.Muusu gids un ssoferis bija Kosta ++99551313534 Skype giga.jachvliani1.Vinjss arii nomaa istabas, vari to vinjam pajautaat.Par braucienu uz Ussguli mees samaksaajam 180Lari,par braucienu uz ledaaju maksaajaam 80lari.Veel ir veerts aizbraukt uz Ussguli kalna pakaaji. No Mestijas uz Tbilisi iesaku lidot.Biljete maxaa ap 18Ls.Obligaati 3dienas pirms lidojuma ir jaarezervee biljetes pie Shorena +99595358049.
Tbilisi muus jau gaidiija massiina no Signahi.Brauciens no Tbilisi liidz Signahi maksaaja 60Lari.Sarunaajaam transportu pie Gurami +995558000353 davidzandarashvili [at] yahoo [dot] com, pie vinja iireejaam istabas par 20lari no cilveeka.Vinjss mums arii izvizinaaja pa ieveerojamaakaam Alazanjas ielejas vietaam.

Kā piezvanīt Tbilisi

Telefona kods Tbilisi: 32

,hostelis Tilfislux. Skaidrības labad jāsaka uzreiz,ka šī bija viena no labākajām mūsu mītnēm visā ceļojuma laikā.

VASA (izrunājas kā Važa) taksists Tbilisi,zin lētas viesnīcas             + 99 577540585      
TENGIZ taksists,mūsu naktsmītnes saimnieks Batumi             +99 593329500      
Ja vēlaties naktsmītni Batumi centrā , tad             +99 593262521     
Savukārt, maltītes noslēgumā kā delikatese tiek celta galdā mājās pagatavots valriekstu ievārījums. Paši gruzīni stāsta, ka Gori konservu kombināts ievārījumu – delikatesi – līdz pat 1991. gadam piegādājis Apvienotās Karalistes galmam, kas bijis iecienīts kārums karalienei mātei. Valriekstu ievārījums sastāv no neliela kartupeļa izmēra melniem augļiem caurspīdīgā sīrupā. Lai pagatavotu pasakaino gardumu, vēl pavasarī tiek norauti zaļie valriekstu augļi. Negatavie valrieksti tiek mizoti, vairākas stundas vārīti, trīs nedēļas mērcēti krītūdenī, durstīti ar adatu un vēlreiz vārīti ar cukuru, krustnagliņām un citām garšvielām. Rezultāts ir fantastisks – tumšais gardums, piedzerot Gruzijā audzētu tēju, pats kūst uz mēles, bet roka sniedzas jau pēc nākamā gabaliņa.
šašliku jeb kā tur to dēvē – mcvadi
hinkāļi (khinkali) – līdzīgi pelmeņiem, tikai lielāki. To īpatnība ir tāda, ka tos jāēd ar rokām – jāpaņem aiz kātiņa (to neēd) un jāpārkož, izsūcot iekšā esošo buljonu, pēc tam apēdot pārējo. Profiņiem buljons nedrīkst iztecēt ārā! Vēl kāds feins ēdiens ir hačapuri – apaļš vai ovālveidīgs sacepums pārsvarā ar sieru. Ir dažādu veidu hačapuri, mēs mēģinājām tādu klasisko ar sieru, bet ovālveidīgais ar olu esot Adžārijas hačapuri. Tas maksā 5-7 lari (1,8ls-2,5ls). Nezinu, vai kupātu izcelsme ir Gruzija, bet tur tie ir iecienīti, un mans top ēdiens Gruzijā – nebiju vēl tik garšīgus nekur citur ēdis. Tāpat arī čebureki ir ļoti garšīgi, lai ga/
Čača– tas ir pārsvarā no vīnogu kauliņiem darināts.

• Vienīgais, kas no ēdieniem negāja īsti pie sirds, ir zupa haši

iecienītu vietiņu ēšanai, kas saucas Kolkheti Okrokana – to arī noteikti varu ieteikt ceļotājiem – ļoti skaista vieta, labi ēdieni. Vietējie te ir daudz, un tas pats par sevi rāda vietas vērtību., bet vietu var sagooglēt, tas bija pa ceļam no pilsētas centra uz Mtatsmindas parku.

-- Starp citu – braucot uz šejieni vai uz Mtatsmindas parku, var uzjautāt taksistam, lai parāda vietu, kur  ir reti sastopamais dabas fenomens – vieta, kur ainava spēlējas ar gravitāciju – it kā braucam lejā no kalna, bet, apstājoties un ieliekot neitrālā ātrumā, auto pretēji visiem likumiem ripo pret kalnu – tas pats ar velosipēdiem vai kaut vai uz ceļa noliktu bumbu. Kā šī parādība veidojas – tas lai paliek katra paša iztēles auglis.
   4 cilvēku grupai varu iedot dzīvokļa saimnieces kontaktus: Ļiļa, tālrunis +99 55 51209293 (ja neizdodas sazvanīt, tad pēc 99 liekam nevis 3 pieciniekus, bet divus – tur baigā putra bija ar tiem pieciniekiem. Viņai ir arī dzīvoklis Gudauri un būs vēl viens Batumi. Ja šis dzīvoklis ir aizņemts vai nepieciešams lielāks/mazāks dzīvoklis, tad var sazināties ar aģentūru, kas man sameklēja šo dzīvokli: Viktorija, tālrunis: + 99 55 93224971, mājas lapa: http://travel-office.at.ua
Lidostu ar pilsētu savieno vilciens (darbojas 5:00-24:00), tomēr, ja ierodaties vēlu/agri, tad būs nepieciešams transfēr parasti tas maksā 20 USD vai 20-30 lari (7,2Ls-10,80Ls). Varu ieteikt arī patīkamu vietējo šoferīti, kas mūs vadāja gan pa Gruziju, gan uz lidostu par 20 lariem (7,2Ls) – Georgijs, tālrunis +99 55 93 504317 (viņu man mistiskā kārtā izdevās sazvanīt arī neliekot kodu, bet zvanot uz 5 93 504317 – tā kā var mēģināt abus variantus). Viņš mūs arī vadāja pa Gruzijas vidieni par ļoti saprātīgu cenu – visu dienu braucām, apstājāmies, kur gribējām, viņš gaidīja, kamēr mēs ēdam un staigājam pa objektiem, un 4 cilvēki kopā viņam samaksājām 100 larus, jeb 36 Ls. Georgijs ir arī patīkams sarunu biedrs.

Pašā Tbilisi laikam visērtākais pārvietošanās veids ir metro. Un smieklīgi lēts. Sākotnēji jāiegādājas par 2 lariem (72 santīmi) vietējais e-talons, kurā pie iegādes jāielādē kāda summa. Un karti var arī ik pa laikam papildināt – pirmais brauciens dienā maksā 0,5 larus (18 sant.), otrais brauciens tajā pašā dienā 0,3 larus (10 sant.), un katrs nākamais brauciens tajā paša dienā 0,2 lari (7 sant.). Tā neko sev, salīdzinot ar Rīgas cenām!

Starppilsētu pārvietošanās var notikt ar īrētu auto (laba aģentūra ir http://travel-office.at.ua/), tomēr jāatceras, ka ceļi Gruzijā ir sliktā stāvoklī, ja braucat kalnainā apvidū, tad bez džipa būs grūti. Jāmin, ka Gruzijā nav tehniskās apskates, tāpēc daži braucamie ir diezgan sabēdājušies. Šoreiz gan vēlējos vairāk pats atpūsties, ņemot vērā, ka Gruzija ir vīnu zeme.. Pārvietojāmies ar ļoti populāru pārvietošanās līdzekli – maršrutku. Maršrutkas brauc uz jebkuru vietu valstī, kursē regulāri no stacijām, kas atrodas pie metro pieturām, un cenas arī ir ļoti mdraudzīgas – līdz 120 km attālajai pilsētai Sighnaghi biļete maksāja 6 lari jeb 2,16 Ls, līdz Krievijas pierobežai 150km attālumā biļete maksāja 10 lari jeb 3,6Ls. Ja esat 4 cilvēki, var apsvērt domu braukt uz kādu pilsētu arī ar taksi, jo uz visiem tas būs tikai nedaudz dārgāk kā ar maršrutku.

Plānojot ceļojumu, bija doma aizbraukt uz gleznaino Svanetiju, tomēr tas palika nākamai reizei, jo brauciens vienā virzienā prasa ap 7 stundām. Vietējie teica, ka vislabāk uz Svanetiju ir nokļūt ar helikopteru, kas izmaksājot 250 lari (90Ls) no visiem ceļabiedriem,  7 stundu brauciena vietā tiekat pie 40 minūtēm lidojuma.

Tiem, kas jūtas ļoti prasmīgi un bezbailīgi šoferi, varu ieteikt izbaudīt īstos kalnu ceļus, mēģinot nokļūt uz gleznaino Shatili ciematu.

Pilsēta atrodas kalnā, ar skatu uz vīna ieleju, un to ieskauj diezgan gari nocietinājuma mūri, kas saglabājušies no viduslaikiem. Pastaigājāmies pa šo mūri un uzgājām kādu jauku vietu, kuru biju pamanījis iepriekš internetā – kafejnīcu – terasi, kas saucās Ērgļa ligzda, šeit sēžot pie galdiņa, paveras lielisks skats uz lejā esošo ainavu, mājas vīns te maksāja vien 4,5 lari litrā (1,60Ls).. Laikam arī ēst te varēja dabūt, bet vietējā vīna baudīšana mums bija prioritāte. Te uzradās manāmi iereibuši igauņu onkuļi, kas atgriezušies no vīna darītavas tūres, un šie pasūtīja gruzīnu muzikantiem kādu dziesmu – liels mums bija pārsteigums, kad pirmā muzikantu spēlētā dziesma bija mūsu pašu maestro Raimonda Paula komponētā „Miļjon alih roz”. Muzikanti šai vietai piešķīra vēl lielāku burvību. Te arī iepazināmies ar lādzīgu onkuli – vietējo vīndari Vahtanu, viņš iedeva savu telefonu, ja nu kāds grib pieteikties pie viņa vīna tūrē: +99 55 99500044.

Naktsmājas Sighnaghi sameklējām ar draugu aprakstu palīdzību. Noteikti tās varu ieteikt arī tālāk citiem. Palikām pie tādas Zandarashvili ģimenes, kuri daļu no savas mājas iekārtojuši par viesu māju. Pa saimniecību šiverē vecāki, bet ar viesiem pārsvarā darbojas viņu bērni, viens no tiem ir Dāvids, kura kontakti ir šādi – tālrunis: +99 55 77752510, e-pasts: davidzandarashvili [at] yahoo [dot] com. Viesu mājā nebūs nezin kādas greznības, bet feina un autentiska noskaņa gan. Mājai ir viena galvenā istaba ar balkonu, no kura paveras skats uz ieleju. Vakariņās visi ģimenes locekļi un viesu mājas viesi sapulcējas uz bagātīgām vakariņām ar neierobežotu vīna un čačas daudzumu, un vakars var sākties! Vakara vadītājs tiek saukts par tamadu, tas tad ir galvenais runātājs un tostu teicējs, taču tostu teikšana ar laiku tiek nodota arī citiem viesiem. Mūsu gadījumā viesu mājā bija apmetušies gan gruzīni, gan poļi, gan holandieši, gan amerikānis, ar kuru laikam visvairāk sanāca parunāties, jo sēdēja mums pretī. Amerikānis turējās braši – čačai uzdzēra sarkano vīnu, bet palika priekšpēdējais -  pirms mums. Palikšana viesu mājā, vakariņas ar dažādiem ēdieniem un neierobežotiem vīna un čačas daudzumiem, brokastis – tas viss kopā maksāja no cilvēka 35 larus (12,6Ls). Vīnu vai čaču namamāte gan nepārdeva, jo nebija tik lieli krājumi, bet viņa sarunāja handeli ar kaimiņieni, no kuras tad arī iepirkām krājumus mājām.

David Gareji ir savdabīgs alās būvēts un vairākus gadsimtus sens pareizticīgo klosteris. Šeit vēl arvien mitinās mūki, tāpēc visās klostera daļās nevar iekļūt. Jaunākā klostera daļa atrodas netālu no stāvvietas, taču pēc tā apskates devāmies augšā kalnu grēdā, kuras smaile ir robeža starp Gruziju un Azerbaidžānu, tāpēc arī pats klosteris ir strīdus ābols starp šīm valstīm. Kalnu grēdā atrodas vecākās klostera alas ar vienreizēju skatu uz Azerbaidžānas teritoriju. Tiesa, jāmin dažas lietas, kuras jāņem vērā, kāpjot grēdā uz vecāko klostera daļu – pirmkārt, kāpiens ir diezgan pagrūts, tāpēc jānodrošinās ar ūdeni, otrkārt, taciņas ved cauri pusmetru gariem krūmiem, kuros čum un mudž no čūskām un ķirzakām. No čūskām jāuzmanās, jo tie nav mūsu mazie zalktīši, bet indīgas, pusotru metru garas čūskas. Lai gan nav daudz lietas, no kurām baidos, taču tieši čūskas ir manā baiļu saraksta augšgalā. Tieši tāpēc man kāpiens patika jo īpaši, jo biju šortos un iešļūcenēs. Ne īpaši steidzoties, kādās 30-40 minūtēs var sasniegt kalnu grēdas smaili, tad taciņa ved pa smaili un nogāzi (no kuras vietām ir diezgan viegli novelties) uz vecajām klostera alām, kur saglabājušies zīmējumi, bet šeit vairs neviens nedzīvo – alās tā dziļi nemaz neuzdrīkstējāmies līst iekšā krūmos esošās čaukstoņas dēļ. Lejupceļā ieraudzīju kaut ko palielu kustamies zālē, sākumā domāju, kas vēl te par briesmoņiem bez čūskām dzīvo? Bet man par pārsteigumu tas bija paliela izmēra bruņurupucis – kaut kā nebiju iedomājies, ka šie radījumi te arī varētu dzīvot. Nedaudz pacilājām un apskatījām šo savvaļā neredzēto dzīvnieku un palaidām tālāk. Lejupceļā arī bezmaz vai uzkāpu milzīgai čūskai, kas aizšņāca 20 cm no manām kājām uz citu pusi. Lieki piebilst, ka ņēmu kājas pār pleciem.. Pēc klostera devāmies uz Tbilisi, vēl piestājot vietējā ēstuvē.

Izkāpjot Stepantsmindā, tūristus apstāj vietējie, piedāvājot naktsmājas un kalnā uzvešanas pakalpojumus. Naktsmājas ar brokastīm te var sarunāt par 15 lariem (5,4Ls), bet, tā kā mēs plānojām doties atpakaļ uz Tbilisi ar pēdējo maršrutku 18:00, tad no naktsmājām atteicāmies. Šeit vietējie ir pieraduši pie tūristiem, tāpēc ir nedaudz uzbāzīgāki (bet ar mēru, ja salīdzina ar citām valstīm), un mēdz mānīties. Tipisks mānīšanās veids ir 16os pateikt, ka visas maršrutkas jau ir aizbraukušas un vai nu jāpaliek pa nakti, vai jābrauc uz Tbilisi ar taksi par 60-80 lariem. Tāpēc es vismaz ieteiktu jau turpceļā tā strikti sarunāt ar maršrutkas šoferi, ka brauksiet noteikti atpakaļ ar pēdējo maršrutku, un, ja, piemēram, vietējie saka 17os, ka pēdējā maršrutka ar izbraukšanas laiku 18os jau ir aizbraukusi, tad pavērojiet vietējos pieturā. Ja redzat tur tās pašas tantes un onkuļus, kas jums piedāvāja naktsmājas un auto pakalpojumus, tad noteikti tūristi vēl ieradīsies, kas nozīmē, ka vēl viens reiss atpakaļ tomēr būs. Iepriekšējā vakarā pirms izbraukšanas uz Kazbegi parunājām ar Tbilisi dzīvokļa saimnieci. Uzzinot, ka mēs dodamies uz Kazbegi, saimniece sazvanīja savu draugu Kazbegi, kuram tika uzdots par mums parūpēties, diemžēl nokavējām maršrutku un, tā kā draugs bija policists, kuram bija jāgatavojas nākamās dienas parādei un vairs neatlika laika pašam mums parādīt apkārtni, tad policijas iecirknī mums tika sameklēta cita mašīna, kas mūs izvadāja pa vajadzīgajām vietām. Neliels iestarpinājums par policistiem – ar Saakashvili ziņu ik uz stūra sabūvēti jauni policijas iecirkņi, policistiem sapirktas jaunas mašīnas, visi vecie buki tika atlaisti un pieņemti jauni censoņas, kuriem tiek maksātas labas algas un nodrošināti ļoti labi dzīves apstākļi, tādā veidā atrisinot arī Latvijai tik raksturīgās policistu problēmas.

Vakarā veiksmīgi noķērām pēdējo maršrutku atpakaļ uz Tbilisi un kādu laiku bijām vienīgie pasažieri, ja neskaita šoferim labi zināmu jaunieti, tāpēc sanāca sarunāt ar šoferi pāris foto pieturas un parunāties par dzīvi Gruzijā. Arī dienā pusdienojām kādā nomaļā ēstuvē, kurā iepazināmies ar abhāzijas gruzīnu bēgļiem, kuri mūs laipni paķēra atpakaļ uz ciematu busiņa kravas nodalījumā, tupot uz šņabja kastēm un pārrunājot vietējās novitātes. Parunājot ar vietējiem, var just, ka galvenā gruzīnu sāpe ir grūtības noturēt valsti vienotā lielumā. Oseti, kas esot kalniešu ciltis ievestas valsts vidienē, lai apstrādātu zemi, tagad ieguvuši daļu no Gruzijas, nosaucot šo teritoriju ar Dienvidosetiju. Tāpat arī abhāzi – izdomāja jau deviņdesmito gadu sākumā, ka vajag šiem savu valsti, attiecīgi ar spēku okupējot kādu pilsētu, kad gruzīni atkaroja pilsētu, talkā nāca krievu „izpalīdzīgā” roka, dodot seperātiskajiem reģioniem milzu pārsvaru pār gruzīniem. Abhāzijas gadījums bija īpaši sāpīgs, jo tur bija gan etniskās tīrīšanas, gan slepkavošanas un visādi citādi noziegumi. Ceļojuma laikā satikām vairākus cilvēkus, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas Abhāzijā. Bet kā gruzīni saka – pavisam drīz varēs redzēt, kā tie paši oseti meklēs draudzīgas attiecības, jo pašiem savu resursu nav un krieviem viņi vajadzīgi tikai lai uzturētu saspringtu situāciju sev izdevīgās vietās. Tā kā mēs vēl varam priecāties, ka līdz ar padomijas beigām, mūs nav piemeklējis līdzīgs liktenis.

Pēdējā ceļojuma dienā aizbraucām uz pirmo Gruzijas galvaspilsētu Mtskhetu. Pilsēta atrodas netālu no Tbilisi un tur var nokļūt par 2 lariem (72 sant.) ar maršrutku no Didubes stacijas. Šeit esošā katedrāle arī ir viena no senākajām Gruzijā, un uzskata, ka tieši no šejienes Gruzijā sākusi izplatīties kristietība. Tā kā bijām te svētkos un svētdienā, tad jo īpaši varējām novērot gruzīnu ticīgumu. Te arī bija kāda priestera kaps, no kura it kā sūcas ārā eļļa, tad nu kapam pieskaroties var izdziedēt slimības, pieliekot rotas var uzņemt sev kādu svētību, arī pašu eļļu var nopirkt, kas manu skeptisko domu sāka virzīt komerciālu nolūku virzienā. Lai nu būtu, kā būtu. Ne mana eļļa, ne mana nauda!

Lai gan daba Gruzijā ir ļoti skaista un kontrastaina, ceļojumu uz šo valsti īpašāku padara tieši atvērtie un labsirdīgie cilvēki, kuru starpā latviešiem ir īpaši labvēlīgs statuss. Kā vietējie teica: „vsjem vam takie golubie glaza kak Baikaļskoe ozera”. Kaimiņi aicina ciemos, kaimiņienes radinieks uzdāvina mums paštaisītu vīnu, krodziņā piesēžas klāt vietējie un pieprasa iespēju izmaksāt vīnu un alu, beigās paši sastrīdas, kurš būs tamada (vakara sarunu vedējs) un paliek greizsirdīgi viens uz otru.. To laikam tikai Gruzijā ir iespējams piedzīvot. Vietējās meitenes, kas izrāda mums Tbilisi, kategoriski neko negrib dzirdēt, ka mēs maksātu par taksi, jo mēs tak esam ciemiņi. Ja Rīgā nakts stundā Tev nāk pretī nedaudz iereibušu jauniešu pulciņš, kas liek būt gataviem dažādiem scenārijiem, tad tur šis pulciņš gribēs ar tevi iepazīties, sarokoties un piedāvāt vakaru turpināt kaut kur kopā.. Īsāk sakot, Gruzijā piedzīvojumi un sarunu biedri aug kā sēnes pēc lietus. Gruzija ir brīnišķīga zeme ar sirdīgiem cilvēkiem, tādēļ ikviena ceļotāja galamērķu listē iesaku to ietvert, nenožēlosiet!

gamajoba (labdien) un gmadlob (paldies).
Par Svanetiju vispār atsevišķs stāsts

Piedzīvojums Gruzijā

 

 
Dienas otrajā pusē seko brauciens uz seno alu pilsētu Uplitscihe, braucot cauri kalnu pilsētai Gori, kur tiks apskatīts Staļina muzejs.
 

Pēc Uplicihes apskates vakariņas pie upes, baudot gruzīnu nacionālo virtuvi.

Nakšņošana Gori (viesnīcā vai viesu mājā).

3. diena
Brauciens uz Dienvidaustrumu Gruziju, kur atrodas sens alu klostera komplekss - Vardzija. Pa ceļam uz Vardziju notiks pastaiga pa Bordžomi parku.

Bordžomi parka vēsture ir cieši saistīta ar minerālūdens avotiem. Iespējams arī bez avotiem Bordžomi būtu lieliska kūrortpilsēta, pateicoties brīnišķīgi skaistajai dabai un unikālajam dziednieciskajam klimatam. Tomēr pasaulē Bordžomi ir kļuvusi slavena tieši dziedniecisko minerālūdens avotu dēļ. Starp citu, pētījumus par Bordžomi minerālūdens ārstnieciskajām īpašībām savulaik veicis latvietis – Roberts Kupcis.

Ananuri un Kazbegi cietokšņi

Raftings – nobrauciens ar laivām pa Aragvi upi.

Gruzijas Šveice -Annanuri
Aizbraukt uz Kazbeku un neapskatīt Tsminda sameba baznīcu, kas ir Gruzijas simbols, būtu grēks
Desmit kilometru attālumā no Gori ir viena no unikālajām Gruzijas vietām alu pilsēta Uplistsikhe
Gruzijas snikera -čurchelas. thlapi (tiek gatavots no aličas džema.

Vēlāk vietējie iedzīvotāji paskaidroja, ka to visu + Gruzijas Kara ceļš līdz Kazbegi, Kahetija, Gori, Upliscihe, Bordžomi nedēļas laikā varētu realizēt tikai tādā gadījumā, ja mums būtu mašīna
-- Mikriņi uz Mchetu iet no Didubes – izejot no metro cauri tunelim, nedaudz pa kreisi un uz priekšu – garām tirgus galdiem
Uz Dienvidiem, uz Melno jūru (Kobuleti, Batumi) (4. un 5.diena).
Iesaku braukt ar vilcienu „Tbilisi-Batumi”, tikai jāprasa „jaunais”, tb Ukrainā ražotais. Atiet viņš 8.50 (tikai nevajag domāt, ka: ja uz biļetes stāv rakstīts 1.perons, tad šis tā arī aties no 1.perona, nē, mūsējais stāvēja pie 3.perona, un atradām mēs viņu, pateicoties tam, ka es mācēju izlasīt, kas uz vilciena sāniem rakstīts), līdz Batumi iet bik pāri 5 stundām. (Biļete līdz Kobuleti maksāja, šķiet, 20 lari. Jā, un pērkot biļeti, jāuzrāda pase.Vilciens no Kobuleti atiet 23.15, Tbilisi ienāk ap 8.00, biļete kupejā 23 lari.
Neapmaksāta reklāma: nosaukuma nav! Varētu būt Hasana (vai Džamala) gostinitsa na David Armašenebeli (Davida Stroitjeļa), rjadom s parkom, tam gde na protiv stroitsja kardiologičeskaja klinika. Telephone:             +995 99150825       vai 99250815 (vismaz tādus nr. Valdošais Mammuķis mums iedalīja pēdējā dienā). Nu lūk, tad nu tur nesezonas laikā var nokaulēt luksusa numuru (2 istabas ar krāsu tjeļevīzoru + milzīga vannas istaba da skats no balkona uz palmām un jūru, kondišens un tā) no 100 uz 45 lariem!  kafe „Kobuleti” iemantoja nosaukumu „Restorāns Balvi” ar visu savu neganti garšīgo šašliku (mcvadi) un vīnu – pa vienai pudelei no katras šķirnes. Toties kafe „Gio”(turpat pretī) bija tik pat labs šašliks un sasodīti gards mājas vīns (gan jāsaka, ka tā burvību var manīt tikai pēc 2. malka.) Un apmēram 2x mazākas cenas
--Ar šaursliežu vilcienu no Bordžomi aizbraucam līdz Bakuriani. Bakuriani kalnu ciematiņš 1700 m v.j.l., otrs populārākais Gruzijas slēpošanas kūrorts. Vilcieniņš vienlaikus pilda arī tādas veikala funkcujas. Vagonā sēž tantuks ar pārtikas maisu un pieturvietās kalnu ciematu iedzīvotāji iepērk svaigu maizīti u.c. preces. Loti skaists un romantiskas brauciens – iesaku Jums to izbaudīt!
No Bordžomi uz Akhalcikhe un tālāk ar „mikrašu” pa ļoti skaistu ceļu mēs tiekam līdz Vardzijai,
-- Mikroautobusa šoferītis laipni apstājas fotopauzēm un pilda pat tādas kā gida funkcijas. Un vēl paspējis noorganīzēt mums Vardzijas ciemā naktsmājas. Dažas mājiņas kalnu pakājē ir viss Vardzijas ciems. Nonākam ļoti jaukā, kalnu ieskautā viesu namiņā – tieši iepretim senajai Vardzijas alu pilsētai. Cena 15 lari no cilvēka. Viss tīrs un sakopts
Vardzijas alu pilsēta– lielākā klintīs kaltā alu pilsēta Gruzijā, kas savulaik kalpojusi kā klosteris. Tā ir prātam neaptverama 12.gs cilvēku radīta - smilšakmenī cirsta pilsēta, kas izvietota 13 stāvos. Šeit ir arī baznīca ar sienu gleznojumiem un zvanu tornis, kas būvēts 13.g.s. Ēku komplekss sniedzas klintīs 50 metru dziļumā un sasniedz astoņstāvu ēkas augstumu.Tūrfirmas atved tūristus, pāris stundās izskrien cauri Vardzijas alu pilsētai, un prom....BET...Vardzija ir ne tikai alu pilsēta. Aptuveni 3 km no Vardzijas-Augšējā Vardzijā atrodas neliels, bet ļoti skaists sieviešu klosteris Nuns Monastery. Kāpiens līdz klosterim gan sanāk pamatīgs, bet ir to vērts. Apskatām klosteri un baznīcu. Liels ir mūsu pārsteigums, kad redzam kopā ar mūķenēm strādājam arī mūkus. Izrādās, ka Vardzijas mūkiem un Nuns klostera mūķenēm ir kopīga saimnircība.

Mūsu nākamā avantūra - tikt pāri Goderzi pārejai 2025 mvjl. Ši pāreja ir atvērta no maija līdz oktobrim.

Vietējie neiesaka mums turp doties, jo ceļš diezin vai būšot izbraucams. Bet mēs neliekamies mierā. Ar kārtējo mikrašku tiekam līdz Adigeni – mazītiņš kalnu ciematiņš ar dažiem pārtikas veikaliņiem. Arī šeit jau Gruzijai ierasts skats - policijas auto ar ieslēgtām bākugunīm ciema laukuma vidū. Policisti pienāk mums klāt, pajautā, vai viss kārtībā un kādi ir mūsu turpmākie plāni. Drošības labad policisti pieraksta mūsu tel. numuru un iedod arī savējo - ja nu kas.

Te uzrodas kāds gruzīnu vīriņš un saka. ka tūlīt piebrauks UAZ markas auto , tautas valodā - „bobiks”, kas vedīs pār Gordedzi pāreju dažus cilvēkus. Par simbolisku samaksu arī mūs varot pārvest pāri Gordedzi līdz Khulo ciemam. Cena tiešām laba – 10 lari no cilvēka. Mēs piekrītam un visi draudzīgi saspiežamies „bobikā”.

Ceļš uz Goderdzi Pass ved gar Dzandze upes aizu. No kādreiz bijušā asfalta šeit palikuši tikai fragmenti. Mutuļojošas un mežonīgas kalnu upes gāžas pāri ceļam

Gordedzi mūs sagaida ar pārsteidzošu skatu – šaurs, knapi izbraucams tikko izšķūrēts ceļš, 3-4 m biezs balts sniega tunelis, spoža saule un kalnu virsotnes! Fantastika! Tik žēl, ka nav iespējams šeit uzkavēties ilgāk.

Pēc aptuneni 4h (50km) kratīšanās - Adigeni-Goderdzi Pass-Khulo - tiekam līdz Khulo ciematam..Nākamajā rītā Vaļera ar mums dodas kopīgā pastaigā, lai vietējie redzētu, ka pie viņa ir atbraukuši ciemiņi. Tas Gruzīnu tautai skaitās pagodinājums- uzņemt viesus.Te pēkšni zvana mūsu iepriekš minētais policists un saka, lai ar taksi nebraucot!. Viņiem esot dots uzdevums braukt apgaitā ar ciema inspektotu tieši uz Gordedzi Pass. Piebrauc glauns Toyotta Jeep policijas auto. Tā nu mēs, kā ministri, policistu vadībā dodamies ceļā

* 1,00 LVL ~ 3,30 Lari

Ieejas biļetes – 11,00Ls

* Transports – 42,00Ls

* Naktsmājas – 31,00Ls

* Edieni un dzērieni – 62,00Ls

* Citi pirkumi Gruzijā – 20,00Ls

Vēl šis un tas:

* Tbilisi ļoti labs hostelis – 20,00 lari (Irine Japaridze; e-mail: 5062 [at] gmaill [dot] com (5062 [at] gmaill [dot] com)www.iverieli.narod.ru; tel.+995 32 95 47 16; Cell phone +995 99 111 669). Iepriekš gan vajadzētu rezervēt.

* Naktsmājas Gruzijas ciematos pie vietējiem 10-15lari;

* Elektrovilciens no lidostas līdz Tbilisi centrālai vilcienu stacijai ir bez maksas;

* Vilciena biļete Tbilisi – Bordžomi maksā tikai 1laru (neatkarīgi no tā, cik pieturas Jūs brauksiet);

* Alus krogā ap 1,50 – 1,80 lari;

* Pamatīgas pusdienas/vakariņas + alus/čača 10,00 – 12,00 lari;

* Cigaretes – vidēji 1,30 lari

Asomtavruli rakstības piemērs (5.gs.)

Gruzīnu raksts ir fonogrāfisks raksts, ko lieto gruzīnu valodas, kā arī dažu mazskaitlīgāku (mengrelu, lazu, svanu) valodu pierakstam.

To radīja ap 412.gadu p.m.ē. gruzīnu mitraisma priesteri. Par raksta paraugu tiek uzskatīti gan aramiešu, gan feniķiešu raksti. Ibērijas cars Parnavazs 284.gadā p.m.ē. to reformēja, radīdams pirmo gruzīnu raksta formu - asomtavruli (kapitālrakstu).

Gruzīnu raksts vēsturiski pastāvējis trīs dažādos veidos:

• asomtavruli (kapitālraksts), lietots līdz 9.-10. gs., pēc tam tikai virsrakstos.
• nushuri (mazo burtu raksts), lietots no 9.līdz 10.gs., pēc tam līdz 19.gs. tikai garīgajos tekstos.
• mhedruli (laicīgais raksts), lieto no 11.gs. līdz mūsdienām.

Iesākumā mhedruli bija 38 burti, bet no 19.gs. 60.gadiem - 33 burti. Raksta horizontāli no kreisās puses uz labo.

Kahetijas siers un maize tepat pie lielceļa

Pa ceļam uz Signahi, piestājot šosejas S-5 malā, kaut kur Badiauri apkaimē, var dabūt Badiauri sieru - īsto Kahetijas sieru, kas gatavots no aitas/govs piena un papildināt to ar svaigi ceptu kahetiešu maizi pa taisno no krāsns. Vēl pāris augļu un smaržīgo gruzijas tomātu un piknika "gastronomiskais aprīkojums" ir gatavs. Tiem kas neizprot, kas ir Kahetrijas maize, teikšu: tā pati tradicionālā gruzīnu maize, tikai smailāka un garāka.

Bet nedaudz tālāk, ceļa malā ir vēl kas interesants. Par to kādā no nākamajiem postiem.

Khizils. Kas tas par zvēru?!

Gudis khveli, jeb Gudas siers

Smirdīgs, sāļš, pikants, porains, garšīgs.

Cena 5-15 Ls/kg.

Sarkanās vīģes

Vēl dabūnamas un par labu cenu - 0.80 Ls/kg

Melone ar adžiku? - Nē!!!

Jā, jā! Nenormali garšīgi! Iesaku pagaršot.

Gruzījas vīni

Antīks autors Rodosas Apolonijs, kas 295. g. p.m.ē. bija aprakstījis Gruziju savā Argonautikā, vēsta, ka Gruzija ir neskaitāmo leģendu, ceremoniju un tradīciju piepildīta, minot, ka gruzīnu rīcībā ir visdziļākās vīna darīšanas zināšanas. Šajā karavīru un dzejnieku zemē dzimušā vīna nobaudīšana līdzinās pastaigai pa saulainajām Kaukāza kalnu apskautajām ielejām, uz katra soļa sastopoties ar neskaitāmām vēstures liecībām.

Uzservēt galdu

 

Frāze "uzservēt galdu" skan tā smagnēji, it īpaši ja iedomājās kā tas patiesībā notiek.

Latvijā tas viss pārsvarā standartu vadīts un stingro acu pieskatīts, tomēr Gruzijā ir daudz vienkāršāk.

Tikai dārgākajos restorānos servē tā pa nopietno, bet vispār bez pūlēm saliek vienkāršu trīsvienības komplektiņu un viss. Nu šķīvis un instrumenti taču ir - ko vēl vajag?

 

 

Posted 3 months ago

• 0 responses
•  
• Comment

Gruzījas vīni

 

Antīks autors Rodosas Apolonijs, kas 295. g. p.m.ē. bija aprakstījis Gruziju savā Argonautikā, vēsta, ka Gruzija ir neskaitāmo leģendu, ceremoniju un tradīciju piepildīta, minot, ka gruzīnu rīcībā ir visdziļākās vīna darīšanas zināšanas. Šajā karavīru un dzejnieku zemē dzimušā vīna nobaudīšana līdzinās pastaigai pa saulainajām Kaukāza kalnu apskautajām ielejām, uz katra soļa sastopoties ar neskaitāmām vēstures liecībām.

 

Tūkstošiem gadu rūpīgi mainītas un pielāgotas vīndaru tehnoloģijas ir padarījušas šo vīna dzimteni par visas pasaules vīna pazinēju intereses objektu, un 500 (!) no 4000 pasaulē reģistrētajām vīnogu šķirnēm ir no Gruzijas. Īpaša attieksme pret vīnu un vīnogulājiem, kā arī neaprakstāmi stiprās tradīcijas, palīdzēja saglabāt dzīvu šo lielo šķirņu skaitu, 38 no kurām tiek izmantotas vīna komerciālajai ražošanai.

 

Vispopulārākās Gruzijas vīna šķirnes ir Rkaciteli, Manavi, Napareuli, Tibaani, Cinandali, Vazisubani, Mukuzani, Saperavi, Kindzmarauli, Hvančkara, Odžaleši utt.

 

Starp daudzām, rūpīgi glabātām, tradīcijām, viena no svarīgākajām ir „tamadas” – galda tostu teicēja esamība katrās svinības. Par tamadu nevar kļūt gluži kurš katrs, jo šim „amatam” piederošajam jābūt ne tikai labi orientētam vietējā folklorā un labam publikas izklaidētājam, bet arī stipram vīram, jo bieži gruzīnu svinības ilgst vairākas stundas.

 

Pastāv arī daudzas citas tradīcijas, kas saistītas ar vīnu, piemēram, jaundzimušo Gruzijā sveic ar tostiem, arī atvadoties no aizgajušā citā pasaulē drauga vai tuvinieka, tiek teikti neskaitāmi tosti, pieminot gan pašu aizgājušo, gan viņa radiniekus, gan citus aizgājējus. Jāmin, ka tostiem te ir sava kārtība un nozīme: teiksim, kā allaž, trešais tosts ir par aizgājušajiem, bet tam uzreizi seko tosts par dzīvību un bērniem.

 

Gadsimtiem ilgi gruzīni meklējuši pareizo attiecību formulu starp vīnu un galdā liktajiem ēdieniem, izveidojot savu īpašo „buķeti”, kurā ēdiens necīnās ar vīnu par garšas prioritātēm, bet abi papildina viens otru.

 

Gruzijas vīnu tehnoloģija ievērojami atšķiras no pasaulē pieņemtās. Brūvējot vīnu, brūvējamajā masā atrodas gan pašas ogas, gan kauliņi, gan zariņi, kas piešķir vīnam īpašu, neatkārtojamu aromātu, piesātinot to ar tanīniem. Šādam vīnam, protams, nepieciešams arī īpašs ēdiens. 

 

Šaubas par to, ka Gruzija ir vīna dzimtene tūdaļ izgaist, uzzinot, ka tagadējās Gruzijas teritorijā arheologi ir atraduši vīnogu sēklas, kas ir datētas ar 6.-7. g. tk. pirms mūsu ēras un vīna traukus no māla, kas ir 3000 gadus veci.

 

Vārds vīns nāk no senā un vēl mūsdienās gruzīnu valodā lietotā vārda „gvino” (vīns).

 

Vairāk informācijas šeit (angliski): http://en.wikipedia.org/wiki/Georgian_wine

 

Badridžani, jeb baklažāni

Pagatavošana ir pavisam vienkārša:

6. Gatavs. Trekns, bet nenormāli garšīgs zakusons. Enjoy!

Tuta

Tuta ir zīdkoka ogas, kas nogatavojas maijā-jūnijā un kurām ir svaiga, saldena garša bez īpaša aromāta.

Tutas koku ir daudz Tbilisi pilsētā un ogas, krītot no kokiempadara trotuārus par netīriem un īpaši lipīgiem.

Starp citu no šīm ogām tiek gatavota augstvērtīga un dārga čača, kas ir īpaši populāra azerbaidžāņu starpā.

1 of 3

 

Zgmartli - ogas ar savādu garšu

Bērnībā esmu reiz nogaršojis Latvijas ekvivalentu, tikai daudz mazāku pēc izmēriem. 

1 of 2

Ostri (no krievu vārda "острое")

Nenormāli garšīgs ēdiens, gatavots no gaļas, sīpoliem un citām sastāvdaļām, papildināts ar lielu garšvielu daudzumu, tai skaitā arī visai asu. Ēd ar maizi, kā allaž gruzīni to ar daudziem ēdieniem dara, mērcējot maizi mērcē. Labs zakusons!

1 of 2

"Passi mees, peec divu dienu uztureessanaas Tbilisii ar nakts vilcienu devaamies uz Baku, kur apmetaamies dziivoklii Gribojedova 2-22, iipassniece Medeja Beridze+99555282395.Par sso dziivokli maksaajam 60 Lari "

Baku ir kļūda (ja norēķini bija lari) vai ir arī Grūzijā tāda veitā, kā Azerbeidžānas galvaspilsētai? 

p.s. Laikam pats sapratu - ar Baku bija domāts Batumi (viņiem jau arī mūsu nosaukumi līdzīgi liekās - Latvija, Lietuva utt.)

Paldies adamss!

Pieņemu, ka  tik garš apraksts daudzus kaitinās, bet man gan būs ļoti noderīgs! 

Paldies adams!!!!

Tava devība ir pārsteidoša!

Vai kāds ir mēģinājis skaitīt Grūzijas ceļojuma izmaksa?

Nemaz negribas skaitīt tikai braukt vēl un vēl

Paldies Adris 1, par atrsto manu kļūdu.Tekstā jābūt BATUMI.

Personiskā pieredze šeit - Tbilisi ļoti labs hostelis – 20,00 lari (Irine Japaridze;) Hostelis ir (bija 2008. gadā) iekārtots daudzdzīvokļu mājas vienā no dzīvokļiem. Kādas 7 istabas, katrā pa 5-8 cilvēkiem, divas tualetes/vannasistabas uz visu to baru, bet saimniece ir gana jauka. Visi pasākumi notiek "viesistabā" (pasākumi katru vakaru, bet bez pārmērīga festivāla - tikai vīns, siers un dažādas sarunas, izņemot politiku) un tusēt "guļamistabā" neļauj.. Šāda cena (20 lari) bija arī 2008.gada februārī. Un saimniece palīdzēja gan gidu nokārtot (uz dienu bija ~30-50eur ar visu mašīnu - šis gan varētu būt mainījies gadu gaitā, kā arī iedeva kontaktus naktsmītnēm Vardzia (superīgākais piedzīvojums līdz šim . Diemžēl kontakti ir pazuduši). Taču saimniecei bija kontakti gandrīz visās pilsētās. Tiesa, kad Gruzijā biju otro reizi, tad palikām citur. Nevis tādēļ, ka man tur nepatika, bet tādēļ, ka es biju dikti slinks plānotājs un kāds cits manā vietā saplānoja ceļojumu ar visām naktsmītnēm

Pie mīnusiem -  Šajā hostelī ir tik daudz dažādu cilvēku, ka tādu autentisku uzņemšanu tur izbaudīt bija grūti - tāds kārtīgs kolhozs ar visu no tā izrietošo. 

Sveiks,

tur jau mēs arī dzīvojām. Adrese:+995322954716 www [dot] irina5062 [at] gmail [dot] com Skype ira_japaridze

adamss, paldies par izsmeļošo aprakstu.

Maijā lidojums uz Gruziju un izskatās, ka kā jau visās valstīs, arī Gruzijā cenas ''ceļās''

Ps. Viesmīlība gan nemainīga, tāpēc jābrauc vēl

Zaksi!

Lūdzu pēc atgriešanās ieliec šeit jaunāko info - kas jauns, cenas, varbūt info par labiem gidiem, viesu mājām utt. Mēs braucam septembri - samta sezonā - tavs info noderētu plānošanā. Lai jauks brauciens!

Es laizu 13 aprili uz nedelu.Paldies adamms par izsmelosho info,noderees.