Bērnu vēlmes dažādās pasaules valstīs ir tik dažādas. Indijā bez tradicionālā "Give me money !" itin bieži nācies dzirdēt: "Have you a chocolate? Buy a chocolate for me, please!" Un tiklīdz kādam bērnam iedod kādu nieku, uzreiz sarodas vesels lērums citu diedelētāju. Kāds lielāks pilngadīgs puisis savukārt labu gabalu vilkās līdzi pa Keralas pludmali un centās ar mani sarunāt darbu un dzīvošanu Eiropā stāstīdams, ka Eiropā darīšot visu, ko viņam liks.
Nepālā (tiesa nu jau vairāk kā 10 gadus atpakaļ) nomaļākajos Dienvidu rajonos bērni pieprasīja tukšās plastmasas pudeles - ja rokās bija neizdzerta pudele, tad bars bērnu aplipa apkārt un gaidīja, ka to iztukšos un atdos viņiem...
Bet visvairāk viņiem interesēja ieskatīties fotoaparāta ekrāniņā un ieraudzīt sevi..
No vienas puses kaut kā vešana un došana ir ļoti laba, tai pat laikā tam ir blaknes - bērni turpmāk jau skatīsies uz jebkuru "balto" jeb tūristu kā uz salaveci, kuram kautkas jāprasa.. Droši vien pareizāk būtu apmeklēt kādu vietējo skolu un skolotājiem atstāt kaudzīti pildspalvu / burtnīcu, nevis dot tieši bērniem. Bet cik daudzi no mums ir gatavi plānot maršrutus / tērēt laiku meklēt kam tieši un kā palīdzēt, kā arī vadāt līdz visādus suvenīrus? (ok, RX ir, tas ir super).
Es lieliski zinu, ar ko tas beigtos, ja izlemtu dalīt mantas uz ielas. Tik traks neesmu
Mēģinu atrast organizāciju, kurai mantas nodot un uzticēt izdalīšanu.
Es lieliski zinu, ar ko tas beigtos, ja izlemtu dalīt mantas uz ielas. Tik traks neesmu
Mēģinu atrast organizāciju, kurai mantas nodot un uzticēt izdalīšanu.
Es droši vien sakontaktētos ar kādiem letiņiem, kas dzīvo ārzemēs un nereti strādā par gidiem, vai arī ir piedalījušies misijās. Tādi raksti ir lasīti, kur jaunieši apraksta piedzīvoto. Viņiem varētu būt kontakti. Arī dažas draudzes no LV dodas misijās, iespējams, tur ir kontakti. Varētu būt sarežģīti, ka sakrīt RX maršruts ar zemi, kur ir bijušas misijas, taču, kas zina..
Pateicoties ceļakājai ir atrasta latviete, kura šobrīd dzīvo Kotdivuārā, un pret nelielu atlīdzību (Latvijas delikatešu izskatā) palīdzēs mantas izdalīt tiem, kam tās visvairāk noderēs. Ir atrasts arī viens koferis, kurš dosies savā pēdējā misijā.
Šodien, pētot biļetes, biju patīkami pārsteigts ieraudzīt, ka nododamā bagāža man ir 2PCS x 23kg. Tātad varu paņemt līdzi pat 46kg, ja atradīsies vēl viens koferis un mantu ziedotāji. Tā jau tāda nopieta humānā palīdzība sanāk. Rakstiet PM, ja esat gatavi sagatavot savas paciņas nākamās nedēļas laikā. Vienu dienu ieplānošu braucienam uz Rīgu un Jūrmalu, lai tās savāktu. Vēl viens koferis arī vajadzīgs, jo tas ir visērtākais veids, kā mantas nodot tālāk izdalīšanai.
Nolietotas mantas nevajag, bet tādas, kuras ir praktiski jaunas, visas noderēs. Arī zandelītes, šorti, krekliņi u.tml. apģērbi, kuri nav paspējuši nolietoties, bērniem strauji augot. Ar 46kg jau daudzus likteņa pabērnus izdosies aplaimot.
Paldies visiem, kuri iesaistījās - koferu un mantu tagad pietiek. Necerēju uz tādu atsaucību gan mantu sagādē, gan kontaktu noorganizēšanā, lai mantas varētu izdalīt iespējami efektīvāk. Sākumā tā likās nedaudz traka ideja, bet kaut kā labi kārtis salikās, ka visam vajadzētu izdoties bez sarežģījumiem.
Rīt vakarā plānoju izbraukāt Rīgu un noziedotās mantas savākt abos Daugavas krastos. Cerams, ka būs kādas atsauksmes no latvietes Kotdivuārā par šāda pasākuma lietderīgumu. Tas dotu motivāciju tādā garā turpināt. Liepājā pāris koferi un arī Rīgā palika pāri. Tāpēc, ja kāds dodas uz valstīm, kur bērni dzīvo dziļā nabadzībā (vairums Āfrikas valstu, Indija u.tml.), bet ir vieta liekam koferim, padodiet ziņu šeit. Kopā visu nomenedžēsim, lai tie kilogrami krājas
Sveiciens no Abidžānas! Ar 1 dienas kavēšanos arī koferi ieradās galamērķī, jo vētras dēļ aviokompānija vakar izlēma visu bagāžu atstāt Briselē. Potenciālais biznesa partneris nedaudz izbrīnījās, kāpēc man ir līdzi 2 lielie koferi, ja palieku šeit tikai 4 naktis. Nācās izstāstīt, ka man te jau ir atrasta kristiete no Latvijas, kura kalpo misijā un solījās palīdzēt nabadzīgiem bērniem izdalīs saziedotās mantas. Man par pārsteigumu viņš atbildēja, ka tieši tāpat rīkojās viņa draugs un ilggadējais biznesa partneris no Igaunijas, kurš nomira tikai pirms dažām nedēļām. Katru reizi Rauls esot vedis abus koferus pilnus ar bērnu drēbēm un rotaļlietām. Laikam jau tā tomēr ir nevis novirze no normas, bet dabīga reakcija mūsu reģiona cilvēkam, kuram bieži sanāk viesoties šādās valstīs un redzēt galējo nabadzību, kādā dzīvo bērni. 24h laikā jau esmu redzējis pietiekami daudz, lai nenožēlotu savu izvēli. Jau izbraucot no lidostas, ceļa malā var redzēt krūmos ierīkotas nometnes, kurās netrūkst bērnu. Tas ir traģiski.
Rīt tiekos ar Elīnu - cilvēku ar plašu sirdi, kura ir gājusi vēl tālāk, lai padarītu šo pasauli kaut vai par kripatiņu labāku. Mūsu nezināmie varoņi laikam ir visur. Cerēsim, ka no Elīnas būs arī fotogrāfijas ar laimīgām sejām un mantām, kuras atpazīsiet.
Foto pirms sapakošanas:
Prieks par šādiem cilvēkiem. Visu cieņu!
Sveiciens no Abidžānas! Ar 1 dienas kavēšanos arī koferi ieradās galamērķī, jo vētras dēļ aviokompānija vakar izlēma visu bagāžu atstāt Briselē. Potenciālais biznesa partneris nedaudz izbrīnījās, kāpēc man ir līdzi 2 lielie koferi, ja palieku šeit tikai 4 naktis. Nācās izstāstīt, ka man te jau ir atrasta kristiete no Latvijas, kura kalpo misijā un solījās palīdzēt nabadzīgiem bērniem izdalīs saziedotās mantas. Man par pārsteigumu viņš atbildēja, ka tieši tāpat rīkojās viņa draugs un ilggadējais biznesa partneris no Igaunijas, kurš nomira tikai pirms dažām nedēļām. Katru reizi Rauls esot vedis abus koferus pilnus ar bērnu drēbēm un rotaļlietām. Laikam jau tā tomēr ir nevis novirze no normas, bet dabīga reakcija mūsu reģiona cilvēkam, kuram bieži sanāk viesoties šādās valstīs un redzēt galējo nabadzību, kādā dzīvo bērni. 24h laikā jau esmu redzējis pietiekami daudz, lai nenožēlotu savu izvēli. Jau izbraucot no lidostas, ceļa malā var redzēt krūmos ierīkotas nometnes, kurās netrūkst bērnu. Tas ir traģiski.
Rīt tiekos ar Elīnu - cilvēku ar plašu sirdi, kura ir gājusi vēl tālāk, lai padarītu šo pasauli kaut vai par kripatiņu labāku. Mūsu nezināmie varoņi laikam ir visur. Cerēsim, ka no Elīnas būs arī fotogrāfijas ar laimīgām sejām un mantām, kuras atpazīsiet.
Foto pirms sapakošanas:
Raidījums par šo neplānoti satikto latvieti Abidžanā, kura palīdzēja izdalīt mantas tiem, kam tas bija visvairāk vajadzīgs.
https://www.youtube.com/watch?v=D7HYlpZ_PxY
Paldies visiem, kas toreiz iesaistījās! Viens ziedotais koferis vēlāk vēl aizceļoja uz Keniju, kur pašiem izdevās tā saturu izdalīt.
Cik izmaksāja nokārtot vīzu, un vai process sarežģīts?
Cik izmaksāja nokārtot vīzu, un vai process sarežģīts?
Nu jau precīzi neatceros, bet skatos, ka šobrīd vīza 73 EUR, jābūt negatīvam kovidtestam un dzeltenā drudža vakcīnai. https://snedai.com/e-visa/