20kg laimes
Ceru, ka šeit atradīsies iniciatīvas atbalstītāji idejai, kura nodarbina manu prātu jau vairākas dienas. Domāju, ka daudziem no mums ir bērni, kuru istabas piepildās ar mantām, kuras pārklāj putekļi, jo bērniem pietiek ar dažām mīļajām mīkstajām mantām un dažām citām rotaļlietām, kurām tiek veltīts laiks, bet pārējās visticamāk nekad pat netiks aiztiktas. Vai prātīgāk nebūtu tās sapakot un aizvest tiem bērniem, kuri par tām būtu bezgala priecīgi? Un vai ceļotāji nav tie, kuri regulāri dodas uz dažādām valstīm, kur bērniem nav pat vienas mīļmantiņas? Es tādus bērnus esmu redzējis ļoti daudz, un drīzumā sanāks atkārtoti 2 braucienos doties uz 3 Rietumāfrikas valstīm, kur šādi bērni ir. Un man vajadzēs līdzi tikai mazo koferi, bet nododamajā bagāžā varēšu aizvest "Laimes Koferi". Atbrīvosies manu bērnu istabas no neizmantotām mantām, jo tām būs daudz lielāka pievienotā vērtība citur.
Savākt Laimes Koferus būtu tas mazākais darbs. Vēl trūkst idejas, kā mantas tur izdalīt, tāpēc ceru, ka palīdzēsiet ar idejām. Var katrā pilsētā, protams, atrast kādu organizāciju vai iestādi, kur šo čemodānu nodot. Varbūt bērnu namiem? Forši būtu izdalīt tās ielu bērniem, bet varu iedomāties to haosu, ko šāda rīcība radītu. Laimīgi tas varētu arī nebeigties. Droši padalieties ar idejām!
Tā kā atpakaļ vest tukšu čemodānu nav īpašas jēgas, varbūt kāds var noziedot koferi, kuru neplāno remontēt un lietot? Noplīsuši riteņi vai rokturi nav problēma koferim ar "one way ticket". Man vajag pašlaik 2 koferus.
Arī mantas, kuras izskatās kā jaunas, bet netiek lietotas, varam koordinēti vākt caur saziņu šeit un nodot ceļotājiem, kuri dosies uz nabadzīgajām valstīm. Arī apavus un drēbītes. Vismaz kāds labums viņiem no mums būs 
Svarīgi laikam mantas izmazgāt un varbūt pat nodezinficēt. Ko par šo lietu var teikt zinātāji? Tas, pie kā mūsu bērni pieraduši šeit, varbūt var radīt problēmas citur.
Pirmais koferis dodas ceļā uz Kotdivuāru pēc dažām nedēļām. Otrais uz Beninu un Ganu marta sākumā. Droši papildiniet sarakstu ar citiem galamērķiem, ja varat un gribat atbalstīt šo iniciatīvu, kā arī ziņojiet, cik kg laimes katrs sagatavojis ielikšanai Laimes Koferos 
Nav tomēr vienkāršāk atdot bērnu drēbes un mantas pašmāju bērniem kaut vai caur www.ziedot.lv vai citām labdarības organizcijām, jo Latvija kopumā (it īpaši attālāki lauku un Latgales reģioni) nav pārtikusi valsts. Laukos daudzi dzīvo uz naturālās saimniecības rēķina relatīvi lielā nabadzībā, jo oficiāla darba nav, bet vajadzību pēc bērnu drēbēm un lietām, kuras nopērkamas par naudu, tas nemazina. Un Āfrikas vidienē mūsu siltās drēbes nevienam nebūs vajadzīgas. Rīgā vien ir kādas 20 vietas, kur nodot mazlietotu apģērbu:
http://www.ld.riga.lv/lv/par-departamentu/lietotu-apgerbu-apavu-pienemsa...
https://www.ziedot.lv/par-ziedot-lv/kur-ziedot-mantas
To, ka mazlietotas drēbes turpmāk neviens nemēģinās pārdot, nevar garantēt neviens ne Āfrikā, ne pie mums.
Pārlieku uz oftopiku.
Ko Grēta teiks par tik neracionālu fosilās degvielas tērēšanu?
Cik tad tur tās degvielas aizies vienam vai diviem koferiem?
RX jau lidos jebkurā gadījumā, ar vai bez mantām.
Ja idejai par laimes koferi būs atbalstītāji, varu noziedot arī pašu koferi.
Cik tad tur tās degvielas aizies vienam vai diviem koferiem?
Pieņemot, ka 1 čemodāna pārvadāšanai iztērē aptuveni 1 l degvielas uz 100 km (jo dzirdēts, ka pasažieris 3-4 l uz 100 km), RIX-COO ir ap 6000 km, tātad 60 litri.
Ja kādam ir citi dati, ar interesi uzklausīšu.
Nedomāju, ka tie ir reālistiski aprēķini.
Tas, cik patērē viena pasažiera pārvadāšanai, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet doma tāda, ka tiek summēta lidmašīnas pilnā masa (kur pasažieru masa sastāda tikai nelielu daļu pilnās masas), un attiecīgi, visa tā smaguma pārvietošanai nepieciešamā degviela tiek izdalīta ar pasažieru skaitu. Nekur netiek atsevišķi izdalīts, cik degvielas tiek patērēts, lai pārvietotu lidmašīnas spārnus, motorus, korpusu, krēslus u.c. aprīkojumu. Viss degvielas patēriņš tiek attiecināts uz pasažierkilometriem. Attiecīgi viena kofera pievienošana kopējai masai diez vai tik dramatiski ko mainīs. Domāju, ka Tevis minētais cipars ir, kā minimums, jāizdala ar pilnās masas attiecību pret pasažieru kopmasu. Pieņemot, ka 200-tonnīga lidmašīna pārvadā 200 pasažierus ar vidējo masu 100 kg (pieņemsim, ka kopā ar bagāžu), man ļoti orientējoši sanāk, ka jādala ar 10.
Tālo reisu "smagajai" lidmašīnai lielākā krava (samērojama ar pašas masu) ir degviela. Visa pasažieru bagāža 20kg x 350 būs kādas 7 tonnas no ~300 t MTOW jeb nieka 2-3%. Un rēķinot uz vienu īpašo čemodānu, ietekme nebūs vērā ņemama - Grēta var atpūsties.
Varbūt kādu ideju var gūt, sazinoties ar šo organizāciju: https://zvaigzneaustrumos.lv/lv
Viņiem gan ir mazliet cita pieeja, bet Ziemassvētku ziedojumu kastēs viņi vienmēr lūdz ielikt (jaunu) mīksto mantu.
Labprāt atbalstītu šo ideju ar "laimes pienesumu".
Es labprāt atbalstītu, ja šī ideja realizējas. Varu noziedot gan koferi, gan mantas.
Es šajā jautājumā vairāk pieslienos Viestura viedoklim. Un, ja man rastos vēlme atņemt spēļmantas saviem bērniem un vest uz Āfriku, kritiski padomātu, vai neesmu saķēris white savior complex.
Varbūt kādu ideju var gūt, sazinoties ar šo organizāciju: https://zvaigzneaustrumos.lv/lv
Viņiem gan ir mazliet cita pieeja, bet Ziemassvētku ziedojumu kastēs viņi vienmēr lūdz ielikt (jaunu) mīksto mantu.
Labprāt atbalstītu šo ideju ar "laimes pienesumu".
Atbalstu gan Zvaigze Austrumos projektu, gan ziedot.lv, gan audžu ģimenei esmu atdevis bērnu gultiņu, pārtinamo galdiņu u.c. bēbju lietas. Katram ir izvēle ko un kā atbalstīt, bet viens ir skaidrs - tām mantām Āfrikā ir n-tā pakāpē lielāka vērtība.
...bet viens ir skaidrs - tām mantām Āfrikā ir n-tā pakāpē lielāka vērtība.
Atvaino, bet es arī atļaušos būt skeptisks pret šo apgalvojumu.
Afrikā nabadzība ir hroniska un visaptveroša. Nu, tā viņi tur vienkārši aug. Spēlējas ar akmentiņiem, smiltīm, gan jau arī pa visu ciemu kādu vecu bumbu sadabū, ar ko futeni uzsist.
Mēs varam palīdzēt dažiem desmitiem, varbūt simtiem, bet viņu tur tādu ir miljoniem. Ja viņu vecāki ir izvēlējušies laist pasaulē bērnus, ko faktiski nespēj nodrošināt, tad tā ir viņu izvēle. Šie bērni izaugs, un darīs tāpat (patiesībā, gudrākie un avantūristiskākie varbūt tiks līdz Eiropai).
Turklāt dažas lietotas rotaļlietas arī diez vai ir tas, kas darīs šo bērnus laimīgus. Drīzāk tiešām, neatkarīgi no izdalīšanas veida tās tikai izraisīs kautiņus un konfliktus, jo tāpat skaidrs, ka visiem nepietiks. Kvalitatīva pārtika un dzeramais ūdens būtu cita lieta, bet to mēs tāpat no Eiropas koferī neaizvedīsim.
Es arī Latvijā neaizstāvu bezatbildīgu bērnu laišanu pasaulē, bet Latvijā dziļa nabadzība tomēr ir pataloģija, nevis norma. Tāpēc bērniem, kas tādā ir nokļuvuši, ir daudz grūtāk. Viņiem visapkārt ir vienaudži ar modernu apģērbu un mantām. Nevajag līdzināties klases krutākajam džekam ar pēdējo aifonu, bet tiem, kuru vecākiem nav gandrīz nekā pie dvēseles tomēr, šķiet, morāli ir daudz, daudz grūtāk, nekā Afrikā, kur vairumā gadījumu visi ir vienādi pliki un nabagi. Jo tā viņi tur vienkārši dzīvo, un neba mums to mainīt.
Nu Latvijā ar koferi vecu rotaļlietu nekļūsi par kruto veci, bet Āfrikā varēsi kļūt par cilts vadoni. Nevienu jau neinteresē kā bērni jūtās. Svarīgi ir kā jūties Tu pats.
Ja vadītos pēc situācijas un attieksmes, tad prātīgākais būtu vest uz turieni koferi ar prezervatīviem. Varbūt ne gluži veciem un mazgātiem, bet tomēr. Pie mums Latvijā tak daudzi nevar atļauties dzemdēt un nedzemdē vai uztaisa abortu tieši dēļ nabadzības. Tur prezervatīvs ir liela greznība ko vienkārši nevar atļauties un dzimst bērni.
Tas, kas patiešām trūkst Latvijas likteņa pabērniem, ir mīlestība, nevis mantas. Nav tie laiki, kad katram zēnam bija 1-2 mašīnītes, bet meitenei tikai lelle Baiba. Āfrikā ir otrādi. Vecāku mīlestības tur pietiek, bet rotaļlieta ir tukša kolas bundža vai riepa. Praktiski jauna rotaļlieta kādam bērnam būs kaut kas tāds, ko atcerēties kā spilgtāko bērnības atmiņu. Ja ir iespēja bez maksas aizvest kaut ko tādu, ko daudzi bērni patiešām novērtēs, tad kāpēc to neizmantot?
Nav man mērķis baigi izcelties ar to koferi Āfrikā. Drīzāk otrādi - jāatrod veids, kā mērķi sasniegt efektīvāk un diskrētāk. Tie, kas mani pazīst, zinās, ka zīmēšanās ir pēdējā lieta, kuru vēlos. No uzmanības trūkuma neciešu. Drīzāk otrādi
Un atbilde-stāsts orsons21 par to, kāpēc palīdzēt dažiem, kaut arī nav iespējams palīdzēt visiem: Kādu reizi pēc spēcīgas vētras okeāns izskaloja krastā tūkstošiem jūras zvaigžņu u.c. radības, kas pamazām saulē gāja bojā. Kāds zēns izmisīgi skrēja gar krastu un meta dzīvās radības atpakaļ ūdenī. Kāds vecs kungs piegāja pie zēna un teica "Tas taču bezjēdzīgi, ko tu dari. Viss krasts nosēts ar šīm radībām, kuras nolemtas nāvei". Zēns paskatījās vecā kunga acīs un neizpratnē atbildēja "Bet 100 jūras zvaigznes es taču jau izglābu!". Ar vecumu laikam atgriežos bērna prātā, tāpēc daudzi nesaprot. Bet tā dzīves uztvere ir forša. Mani bērni to man atkal iemācīja
Ja varētu, pieliktu lielu īkšķis up RX komentāram.
Skolas vecuma bērni ļoti novērtētu, ja varētu saņemt pildspalvas un citus rakstāmos piederumus un burtnīcas, tās varētu nogādat uz kādu ciema skolu (ne lielpilsētās). Noteikti daudziem mājās un birojos mētājas kalni ar dažādu uzņēmumu reklāmpilspalvām. Arī par lietotam skolas somām būtu prieks, bet cik tad tādas saliksi tai koferī...
Ikdienā dzīvoju un strādāju Āfrikā (konkrēti Kenijā) un pēc saviem novērojumiem tomēr gribētu teikt, ka tās rotaļlietas bērniem te tiešām mazāk interesē. Viņiem vairāk interesē, lai “muzungu” (tulkojumā no kiswahili - baltais) iedotu naudu vai arī lai kaut ko (pārsvarā augļus) nopirktu. Tā teikt - diezgan liela merkantīla interese bērniem. Protams, ir arī izņēmumi, kad bērni priecājas par uzdāvinātu limonādes pudeli vai kādu burtnīcu. Tomēr arī es esmu diezgan skeptisks par rotaļlietu vešanu uz Āfriku. Agrāk vai vēlāk vairums mantu kļūst par atkritumiem, kas nomesti ceļmalas grāvī. Un diemžēl Āfrikā atkritumi tā jau ir liela problēma. Un atšķirībā no Eiropas, kur pastāv puslīdz kaut kāda atkritumu organizēta apsaimniekošana, Āfrikā šie procesi ir maz attīstīti. Tādēļ jebkuras atvestās mantas agrāk vai vēlāk te kļūst par atkritumiem.
Oho! Dzīve pilna negaidītiem pavērsieniem! Kā aizfingulierēji līdz Kenijai?
Par to RX koferi. Dzīvē vajag darīt to, kas sadomāts, vēlams pozitīvu, dajebko. Vēlēšanas un partiju programmu izklāsts, viedokļi, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Ja kaut ko neizdarīsi, rīt var būt par vēlu!
Laukiem raksturīgi, a, vot Genovevas tante teica, ka ......, Jāzeponkulis atbalsta, kaimiņš Alberts jau rūpē koferi. Tante Fanija iet pa gaisu un teica, ka vairs nerunās!
Nairobi šķita diezgan attīstīta pilsēta, kur milzīgu nabadzību neredzēju. Piekrītu par atkritumiem kā milzīgu problēmu Āfrikā - viss agri vai vēlu nonāk apkārtējā vidē.
Lei Fenga padoma iedrošināts plānus nemainīšu. Domāts - darīts! Pirmais koferis izlido 16FEB, lai nonāktu kaut kur šeit.
Ja bērni grib naudu, tad jāved koferis ar naudu. Varbūt kādam ir aizķēries kāds koferītis no 90-ajiem par kuru nezin ne sieva un ne VID. Šī būtu laba iespēja tikt no tā vaļā tā lai nekas par to nebūtu.
Ja bērni grib naudu, tad jāved koferis ar naudu. Varbūt kādam ir aizķēries kāds koferītis no 90-ajiem par kuru nezin ne sieva un ne VID. Šī būtu laba iespēja tikt no tā vaļā tā lai nekas par to nebūtu.
Ikdienā dzīvoju un strādāju Āfrikā (konkrēti Kenijā) un pēc saviem novērojumiem tomēr gribētu teikt, ka tās rotaļlietas bērniem te tiešām mazāk interesē. Viņiem vairāk interesē, lai “muzungu” (tulkojumā no kiswahili - baltais) iedotu naudu vai arī lai kaut ko (pārsvarā augļus) nopirktu. Tā teikt - diezgan liela merkantīla interese bērniem.
Āfrikā neesmu bijis, bet viens atgadījums no Indijas. Laukos pie kāda tempļa ar mani sāka komunicēt daži puišeļi. Somā bija kaut kāda suvenīrmantiņa no Latvijas, ko beigās nolēmu viņiem uzdāvināt. Šie labprāt paķēra, bet tad uzreiz sekoja jautājums - cik manā valstī tāda maksājot, un cik tas iznāktu rūpijās. Pateicu kaut kādu summu, un sīkais uzreiz piedāvāja, lai es to no viņa par attiecīgu cenu nopērku...
Der arī paturēt prātā, ka ekstrēmā nabadzībā dzīvojošiem bērniem, it īpaši puišeļiem, neatkarīgi no piegādātās laimes apjoma, faktiski dzīvē ir tikai 3 ceļi:
1) palikt, kur viņi ir tagad, un nākotnē vairot ekstrēmā nabadzībā dzīvojošo bērnu skaitu;
2) kļūt par bandītiem, un paaugstināt savu dzīves līmeni laupot un slepkavojot citus (Rietumāfrikā ir arī variants kļūt par ISIS kaujinieku);
3) kaut kā atkļūt līdz Eiropai bēgļa statusā ar visām no tā izrietošajām sekām ES valstu sociālajiem budžetiem (strādāt jau reti kurš gribēs).
Tad nu katram potenciālajam labdarim ir iespēja iztēloties, kuru no šiem ceļiem viņš atbalsta ar savu labdarību.
4. izkaltušajā zālienā klapēt RX aizvesto bumbu, lai bagātie Eiropas klubi cīnās par pirmā drafta tiesībām.
Maltā ievēroju kolorītu, kvalitatīvu futbola suvenīrbumbu ar uzrakstu Malta. (tas viss salā, valstī) Varu iedomāties, cik priecīgi par šādu būtu Rēzeknes novada Maltas kāda pagalma džeki. Vai es nopirku? Ne tak! Aprēķina fantazjors 
Orson, vai Tu redzi arī kādu pie pozitīva rezultāta vedošu scenāriju? Jo pirms tūkstošiem gadu visā pasaulē vidēji valdīja nabadzība, bet kaut kā esam nonākuši līdz mūsdienu situācijai, ka diezgan plašos reģionos 90 procentiem iedzīvotāju būtu grēks sūdzēties par trūkumu.
Nu labi, drusku sabiezinu krāsas... Bet Tu pats jau arī neesi no tiem, kas līdz sirds dziļumiem aizrauti ar šo ideju.
Pa lielam es pret arī neesmu, un pat varbūt varētu kādu mantu sagrabināt.
Tas nebija pārmetums, tas patiess jautājums, kādu Tu redzi pozitīvo scenāriju, ja vispār.
Pozitīvais scenārijs - attīstība evolūcijas ceļā. Bet lielākajai daļai Āfrikas valstu vēl garš ceļš priekšā.
Pirms tūkstošiem gadu, kad vairums cilvēces dzīvoja nabadzībā, neviens jau viņiem humāno palīdzību nepiegādāja .