Un kā gan tas, ka pēc sarežģītām paildus darbībām ar mežacūkas gaļu pastāv iespēja izvairīties no smagas saslimšanas, pierāda tās augstāko kvalitāti? Kaut gan gklavs noformulēja viltīgi — cita kvalitāte. Tam varētu piekrist!

Kas ir kvalitāte? Kaloriju, minerālvielu vai citu faktoru lielāks daudzums noteiktā vienībā?

Esi nedaudz saputrojies, kas ir mūžīgais dzinējs. Tas hipotētiski ražo enerģiju ne no kā. Turbīnas, dambji utt parveido vidē pieejamo enerģiju mums lietojamā veidā. Doma, ka to ražošanā tiek iztērēts vairāk enerģijas, kā pēc tam iegūst, ir absurda…

Tas ir nedaudz filozofisks jautājums, bet es neņemtos gaļu, kurā ir nopietna iespēja būt parazītiem, saukt par kvalitatīvu…

P.S. Paldies ievainim par labu piektdienas tēmu.

Un veikalā nopērkamajai gaļai iespēja būt parazītiem nav? ar ko govs(liellops veikala letē) atšķiras no brieža?

https://www.latvijasdaba.lv/kukaini/hypoderma-bovis-l/

Nevajag jau nu domāt , ka PVD 100% kontrolē visu pārtiku ko patērējam.

Un skaistie krāsainie laši, kurus barojot pie kombikorma tiek pievienota krāsviela? (personīgi rokās esmu turējis to)

Vai tā ir kvalitāte??

Tas velk uz demagoģiju - nosaukt kādu domu par absurdu, šādu radikālu apgalvojumu nepamatojot ar vismaz argumentētiem spriedumiem, ja ne skaitļiem un faktiem. Te redzu konkrētu Bzh domu, ka jebkurā "atjaunojamā" enerģijā ir kāda fosilā komponente. Piemēram, biodīzelis no rapšiem, satur daudz lauksaimniecībā izmantotās dīzeļdegvielas un ķīmijas. Tādēļ "zaļie" to neatzīst par labu enerģijas veidu.

Piemēram, HES, kur celtniecībā ticis izmantots milzīgs daudzums fosilās degvielas, appludinātas lielas mežu teritorijas, saražoto enerģiju neļauj uzskatīt par pilnīgi tīru, kuru var kurināt uz vella paraušanu bez sirdsapziņas pārmetumiem. Lai gan jā, piemēram, projektējot Pļaviņu HES, ir ticis aplēsts, ka, ieguvums no stacijas saražotās enerģijas būs lielāks, nekā katlumājā nodedzinot appludinātajai līdzvērtīgas meža teritorijas. Tādēļ Bzh apgalvojums ir pārspīlēts, bet ne gluži bez pamata. Ne absurds.

Bet, kā jau LeiFengs viedi teica, tad viss slēpjas sīkumos - viss pa maziem solīšiem attīstās, un tad atgriežas k pieminētā dabiskā atlase un kārtējo reizi visu noliek nulles punktā.

Fermas kūtī audzētam lopam, kas nav redzējis pļavu, pastāv daudz mazākas iespējas kaut ko nevēlamu dabūt, nekā brīvā dabā audzētam biolopam. Tātad, bio saimniecībās audzētā produkcija ir nekvalitatīvāka!? Starp citu, šāds uzskats ir samērā izplatīts ASV, jo bio mazāk tiek izmantota ķīmijas, kas nobeidz nevēlamos mikrobus, un tāpēc pastāv lielāka iespēja kaut ko saķert. Arī publiski izskanējuši skandāli par saindēšanos ar pārtiku biežāk ir bijuši bio produktiem un mājas ražojumiem.

Un jā, jautājums par kvalitatīvu produktu ir ļoti filzofisks. Bez 1 litra to nesaprast

k "Atliek filozofiskais jautājums - kāda dārzeņa pēc cilvēkam vispār visā visumā būtu jābūt?"

Kā pats domā? Interesanti būtu uzzināt, cik tālu kurš aizdomājies par to, kāpēc patiešām vārgais radījums cilvēks ideālos siltumnīcas apstākļos uz ugunsbumbas atdzisušās garoziņas plānā gāzu apvalkā nenormālā ārumā joņo cauri tukšumam, kuram vispār nav beigu, un kurā nekas neeksistēja vēl pirms 13,7 miljardiem gadu. Varbūt pat šis tukšums neeksistēja, kurš tomēr radās no nekā un šis nekas ņēma un nejauši radīja visu. Bet tad radās homos sapiens, kurš visu šo nejaušību virknējumu vēsturi līdz dzīvības rašanās fenomenam noskaidroja, bet nesaprot, ko viņš te īsti dara Jātaisa atsevišķa offtopic tēma.

Es arī itin bieži ēdu krāsvielas — bietes un burkānus. Vai esmu kļuvis nekvalitatīvs?…

Ak tāpēc tik viegli ceļot pa austrumu zemēm - burkāni nodrošina pareizo sejas krāsu ?

Eh, vispār jau tiešām noderētu tēma - BEZTĒMA

Jo no sākotnējās CO tēmas esam nedaudz esam novirzījušies..

Bet vai šāda būtne vispār vēl būtu skaitāma par cilvēku? Un kā ar cilvēciskajām baudām - garšīgi paēst, iedzert, pamīlēties? Pieļauju, ka šāda būtne eksistētu bez šā visa. Vai forša šāda eksistēšana..?

CO₂!

Sāku ar interesi lasīt, bet diemžēl no aviācijas tēma ārti pārgāja kaut kādā ļoti izplūdušā diskusijā. Tomēr, ja runā par kaitīgajiem lidojumiem, man šķiet, ka kaut kas te notiks. Ekoradikālisms tikai pieņemsies spēkā un Rietumu politiķiem jau tagad ir tendence tam piespēlēt, jo tas ir populāri, stilīgi (sk. plastamasas trauku un vates koku ierobežošana ES, stāvovācijas visādām protestētājām Grētām utt). Tāpēc varētu būt, ka nākotnē tieši lidošana tiks pasludināta par nākamo cīņas mērķi un var sekot visādi papildus nodokļi un citi apgrūtinājumi aviācijas biznesam. Ceļošana tā rezultā sadārdzināsies, kļūs ekskluzīvāka. Lai gan, iespējams, tas skars tikai eiropiešus, jo ASV un jo īpaši Ķīnā šīm tendencēm nesteidz sekot.

Nu, cerēsim, ka tā nebūs. Kaut gan visādas pseidozinātniskas un muļķīgas ekoizpausmes tiešām aug kā sēnes pēc lietus, jo dumjākas, jo skaļākas. Tikmēr Amazones mūžamežus kā izcirta, tā izcērt

P.S. Nepārprast - es visaugstākajā mērā iestājos par vides aizsardzību. Bet jēdzīgā veidā, nevis aizliedzot plastmasas salmiņus un lidošanu un graužot ekoburkānus par pieckāršu cenu (kas kvalitātes ziņā mēdz būt apšaubāmāki par parastajiem). Man nav nekādu iebildumu ne pret ģenētiski modificētu pārtiku, ne pret atomelektrostacijām, bet man ir lieli iebildumi pret mazo upīšu aizdambēšanu ar HESiem, jo tas gan, lūk, ekosistēmām ir patiešām ārkārtīgi kaitīgi.

Tā viņš ir. Es arī esmu aizdomājies, kāpēc mājās pagatavota kotlešmaizīte skaitās veselīga, kamēr tieši tāda pati kotlešmaizīte, apēsta makdonaldā, pēkšņi kļūst ārprātīgi neveselīga

Ja kādam liekas, ka gaļa un olas no rūpnieciski audzētiem dzīvniekiem garšo tieši tāpat kā no cūkām un vistām, kas barotas ar kartupeļiem, dārzeņiem, miltiem utml., tad izskaidrot viņam šo garšas atšķirību ir tikpat bezcerīgi, kā daltoniķim ieskaidrot atšķirību starp sarkano un zaļo krāsu.

Man dīvaini liekas centieni atrast aizstājējus plastmasas salmiņiem. Jo padzerties var arī bez salmiņa (regulāri dzerot no salmiņa rodas tādas pašas krunkas kā smēķētājiem )

Tās biļetes lidojumiem par 10 eiro ir marketings ar kura palīdzību panāk salona piepildījumu tuvu 100%. Ja nebūtu lēto biļešu, tad lidmašīnas lidotu pustukšas. Vai pustukšas lidmašīnas rada mazāku kaitējumu videi? Lielākais peļņas postītājs nozarē ir konkurence. Tiek lidinātas vairākas lidmašīnas vienlaicīgi vienā maršrutā. Lai atgrieztos pie lielas peļņas aviācijas biznesā vajadzētu organizēt maršrutu izsoles.

Radikālāks apgalvojums ir, ka HES un vēja parku enerģijas bilance ir negatīva. Tātad visā cilvēces vēsturē šādi būvētās elektrostacijas nesušas tikai zaudējumus. Kāpēc tad tās tiek būvētas?… Ar argumentētiem spriedumiem un skaitļiem vajadzētu pamatot tādu oriģinālu domu, nevis paziņojumu, ka tas ir absurdi.

Ja es sāktu skaidrot, kāpēc tā nav, varu pārvērsties par Cillergūtu no Šveika, kura padotajiem nācās ciest garumgarus skaidrojumus par acīmredzamām lietām — kas ir iela, kas ir ietve, kas ir marka utt…

Katrs pats dazās sekundēs var veikt domu eksperiementu ar HES un vēja ģeneratoru agrīnajiem prototipiem — vējdzirnavām un ūdensdzirnavām (kurās starp citu nav fosilā komponente). Vai vairāk enerģijas tika terēts tās uzbūvējot (dažu nedēļu darbs + materiāli) vai iegūts, pēc tam gadu desmitiem darbinot? Vajadzētu būt diezgan pašsaprotami, pat senčiem bija skaidrs… Mūsdienu HES / vēja ģeneratori ir tas pats, tikai sarežģītāki, daudz lielākā mērogā un ar augstāku efektivitāti.

Es domāju, ka īsiem lidojumiem ekonomiski izdevīgas kļūs elektrolidmašīnas, gariem būs neiespējami pārspēt degvielas energoietilpību, tāpēc tiem izmantos fosilo degvielu arī tad, kad vairumam cilvēku būs elektroauto. Un pēc tam pāries uz sintētisko degvielu.

Ar šo Latvija ir pirmrindniekos jau tagad, gan ne aviācijā (ir, kur augt). Rezultātā, es uz saviem laukiem ar sabiedrisko transportu bez "trikošanas-džetošanas" nevaru aizbraukt vispār, pat pa dārgo nē (saprātīgi vispār nevar). Kamēr manos studiju laikos bija tiešie reizi 2x dienā katrā virzienā un vienīgā problēma varēja būt autobusa pārpildījums (parasti nozīmēja vismaz 2-3 h stāvēt kājās).

Atgriežoties pie vides, gan ne pārāk saistīti ar avio, man, augušam konservatīvismā (tomēr tikai 50% mūža "jaunlaikos", kamēr jaunākiem eksemplāriem tie ir 100%), vairāk problēma liekas, ka ražošanā termins sustainability ir absolūti nepazīstams un nedzirdēts (kamēr būvniecībā tas ir katrā teikuma galā), praktiski jebkurš produkts uzskatāms par "vienreizlietojamo", nav remontējams un salūšanas gadījumā izmetams miskastē. Kamēr labi uzturēts 80-o gadu Volvo turpina būt nenokaujams "darba zirgs" un 70-o gadu japāņu fotokamera joprojām lieliski pilda savu pamatfunkciju (un lieku funkciju tajā nemaz nav).

Mans minējums ir ka diezgan drīz nodokli aviodegvielai palielinās vismaz Eiropā un tad lidošana gluži tik lēta vairs nebūs. Es gan domāju 100 eiro vairāk vai mazāk par biļeti pieprasījumu pārlieku nemaz nesamazinās. 

Kas attiecas uz pārējo bio tad kaitina cik bezjēdzīgi daudz vienreizējās plastmasas tiek lietots. Nav iespējams iepirkties parastā veikalā un no tā izvairīties. 

Mani nekaitina. Manuprāt, krietni labāks risinājums būtu nevis ierobežot vienreizlietojamo plastmasu (kas tomēr dzīvi padara krietni ērtāku), bet gan atrast vairāk iespēju, kā to videi draudzīgā veidā efektīvi pārstrādāt atkalizmantošanai. Pašreizējā ākstīšanās ar visādiem papīra ekosalmiņiem un maisiņu nodokļiem, manuprāt, ir vēl muļķīgāka, un es stipri šaubos, vai videi tas kaut kādā veidā nāk vairāk par labu (un tas ir vienīgais kritērijs, kas man te liekas principiāli svarīgs). Polimēri ir lielisks civilizācijas izgudrojums, un vai mēs te, Eiropā, esam vainīgi, ka kaut kādās trešās pasaules valstīs cilvēki nespēj to lietot, nepiesārņojot dabu? (Retorisks jautājums.) Tad tas jārisina uz vietas šais valstīs, bet ne jau pie mums, ierobežojot savas ērtības veidā, kas, pirmkārt, videi neko daudz nepalīdz, otrkārt, apgrūtina visiem dzīvi.

(Vispār man slinkums pētīt statistiku. Ja papīra salmiņu izmantošana dod kaut kādu REĀLU labumu videi, pierādiet, un es ar prieku mainīšu savas domas! Jo patīkamāk vienmēr dzīvot, pieņemot, ka lietas iet pareizajā virzienā, nevis uz muļķībām.)

Salmiņus taču nevarētu būt pārāk sarežģīti iegūt no šī vārda vēsturiskās saknes, proti, no salmiem?

Un rezultātā Amazones mūžamežu (vai da kaut vai mūsu parasto mežu, kurus arī izcērt nejēgā) vietā sastādīs plantācijas ar salmiem, un tad skaitīsies, ka visi dzīvo baigi ekoloģiski. Kaut gan faktiski panākts nesalīdzināmi postošāks trieciens dabai, nekā būtu, ja mierīgi turpinātu izmantot plastmasu. Tā galu galā ir tikai naftas pārstrādes blakusprodukts, tāpēc, kamēr vien mēs vēl turpinām iegūt naftu, tikmēr arī plastmasas ražošana nekādu papildu ļaunumu dabai nenodara. Atšķirībā no tā, ka, lai saražotu visu to ekosviestu, tiešām ir vajadzīgas papildu platības, kas tiek atbrīvotas ne jau nu pilsētās, bet uz dzīvās dabas rēķina.

Un vēlreiz - nevajag pārprast, es tiešām ļoti atbalstu reālu dabas aizsardzību, esmu ar mieru darīt visu, lai uz pasaules neizzustu ekosistēmas, neizmirtu augi un dzīvnieki un turpinātu pastāvēt dzīvās dabas daudzveidība. Bet es esmu par saprātīgu rīcību, kam ir reāla jēga.

Salmiņi konkrēti ir pilnībā nevajadzīgs produkts un ne ar ko nav jāaizstāj. Vēl daži produkti tādi ir, bet principā piekrītu ka jāizvērtē rūpīgi vai alternatīva nav patiesībā kaitīgāka. 

Vakar biju braucienā pa tuksnesi Katārā. Atkritumu daudzums, kas tur smiltīs mētājas, ir prātam neaptverams. Pudeles, maisiņim. Tādi nevis industriāli izgāzti mēsli, bet atpūtnieku draza. Ok, kaut kas var izkrist, aizlidot vējā, bet tur bija daudz vairāk nekā tikai izkritis (salīdzinājumā Singapūrā MacRitchie reservoir parkā mērkaķi spēlējas ar vecām spuldzītēm, tās tur masveidā kāds bija pa pusei ieracis zemē...). Dohas centrā parkā indieši paēd un savus plastmasas traukus atstāj zemē. Ūdenī pilns pudeļu. Salīdzinot ar to kā bija Indijā, mazāk protams, bet to visu redzot, mēs ES esam kā piliens jūrā, arī samazinot izmešus, paskatoties cik viens tāds Tata buss piepūš Himalajo, kad mēs ierobežojam dīzeļus. Bet es pieturos pie tā, ka, ja var šo plastmasu aizstāt ar ko citu (un iztikt bez salmiņiem), un šī cita ražošanas procesā nepiesārņot dabu vēl vairāk, tas jādara. Jo diemžēl arī pie mums ir tādi, kas izmetīs mežā, jo līdz miskastei 300m, šādi vismaz tas sadalīsies. Un varbūt ar laiku Indija, Ķīna utml sekos. Protestējošas Grētas manā izpratnē neko nemainīs. Eiropā kad cilvēki 2h sastrēgumos stāvēja, jo centrs bija ciet (kas cik izmešus radīja), izpratni tas nerada. Kaut kur lasīju, ka tiekties pēc tā, ka visi perfekti būs zero waste, nav jēga. Labāk 100 neperfektu, bet tādu, kas vismaz kaut ko cenšas izdarīt.

Ja ju offtopic par zaļo tēmu, tad pielikšu savas 5 kapeikas. Spilgts piemērs, kur zaļie panāca pretēju efektu dabas aizsardzībai, ir biocīdu direktīva attiecībā uz koksnes konservantiem. 2006. gadā aizliedza efektīvus koksnes konservantus, kuru sastāvā ir arsēns. Kokmateriāli, kuri bija piesūcināti ar šo ķīmiju, nepūst 40 un vairāk gadus. Koka bruģis, kuru pie biroja ielikām 2000. gadā, joprojām ir bez trupes pazīmēm. Nikna inde. Kamēr tā ķīmija ir iekšā kokā, viss ir labi - apkārtējā augsnē piesārņojums normas robežās. Aizliedza tāpēc, ka nebija sistēmas, kura garantētu šo materiālu savākšanu un utilizēšanu, jo pēc sadedzināšanas arsēns patiešām atbrīvojas un nonāk apkārtējā vidē. Šī ieraksta mērķis ir aicinājums nededzināt vecus elektrolīniju stabus! Latvijas Koksnes Ķīmijas Institūta laboratorija noskaidroja, ka pelni ir nenormāli toksiski (iegūglējiet, ko var nodarīt 5 grami arsēna, kuri ir 1kg stabu pelnos), bet arī caur dūmiem smagos metālus var saelpoties.

Tad nu arsēnu un hromu aizliedza, aiztājot ar vājākiem koksnes konservantiem. Rezultātā 40 gadu vietā kokmateriāli nopūst 2-3 reizes ātrāk. Paskatieties, kā gāžas nesen celtais žogs trasē Tīnūži-Koknese. Tādad jānozāģē 2-3 reizes vairāk meža, lai kompensētu atbildīgo personu neizdarību, kuras nespēja nodrošināt utilizāciju. Mūsu pašu Sadales Tīkls un Citrus Solutions šobrīd smagi grēko. Dokumentēju visas tās malkas čupas no veciem stabiem, lai vienreiz to visu celtu gaismā. Jūs aicinu caur vides SOS aplikāciju ziņot par vietām, kur pamesti vecie stabi. VVD dienests jau atzina, ka tie ir bīstamie atkritumi, un ST ar CS kā sākotnējie radītāji ir atbildīgi par utilizāciju. 

Diez, kas ir sliktāk, nozāģēt koku, kas atkal izaug, vai dedzināt un atbrīvot arsēnu, hromu uc.

Vai arī domāt, kur to draņķi likt.

Un mans, "puszaļā "viedoklis, ka nevis ierēdņi ir vainīgi, kas nespēj izdomāt utilizāciju, bet drīzāk zinātnieki un biznesmeņi, kas nemāk izdomāt, kā otrreizēji pārstrādāt.

Un ja nemākam pārstrādāt - tad loģiski ir, ka nedrīkstam lietot.

Hromu un arsēnu var droši dedzināt, bet tikai tur, ko to var droši dedzināt. Ja nevar vienoties ar Cemex, jāveicina pašiem savas koģenerācijas stacijas izveide, kur dedzināt gulšņus, stabus un visus celtniecības atkritumus, kā to dara citas ES valstis. Filtri dūmgāzēm dārgi, tāpēc bez valsts atbalsta vai samaksas no bīstamo atkritumu radītājiem neiztikt.