Parādu piedzīšana un noilgums Latvijā
Negribu nevienu aizvainot un nepretendēju uz guru, bet pēdējā saruna var radīt citiem nepareizu priekšstatu vai dot kļūdainu padomu. Jo kaut vai Civillikuma 1896.pantu Jūs esat sapratuši nepareizi..kā viens, tā otrs. Vienkārši sakot, noilgums sāk tecēt no brīža, kad ir tiesības uz parāda saņemšanu (pēc termiņa vai pēc notikuma iestāšanās).
piedod, bet tu pats kaut ko nesaproti. Viestura citātā skaidri un gaiši uzrakstīts, ka tālākas darbības noilguma uzskaiti neietekmē. ja tavuprāt Viesturs nav iekopējis visu pantu, padalies ar tā atlikušo daļu, kur būtu norādīts, ka kreditora darbības pārceļ noilguma uzskaites sākuma brīdī! dari to arī gadījumā, ja tas tiek darīts citos pantos (šādu iespēju pieminēju savā atbildē Viesturam)!
piedod, bet tu pats kaut ko nesaproti. Viestura citātā skaidri un gaiši uzrakstīts, ka tālākas darbības noilguma uzskaiti neietekmē. ja tavuprāt Viesturs nav iekopējis visu pantu, padalies ar tā atlikušo daļu, kur būtu norādīts, ka kreditora darbības pārceļ noilguma uzskaites sākuma brīdī! dari to arī gadījumā, ja tas tiek darīts citos pantos (šādu iespēju pieminēju savā atbildē Viesturam)!
ko?
1905. Atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.
Mans tikai viens ir skaidrs. Bez kavalificēta advokāta civillietās manai paziņai, no kuras kā galvotājas grib piedzīt 18.000 EUR par 1994.gadā paņemtu aizdevumu, tik un tā neiztikt. It kā 10 gadu noilgums sen pagājis, bet nav zināmi lietas faktiskie apstākļi (var jau būt, ka "Latvijas Krājbanka", kad vēl bija dzīvā statusā, sākotnēji meklēja parādnieku un tikai pēc 23 gadiem likvidators KPMG atcerējās par galvotāju), bet šeit ceļakājā katrs saka ko citu un arī noilgumu katrs rēķina pa savam, jo no muragainā Civillikuma smagnējās valodas neko īsti saprast nav iespējams.
Viestur,
Aizņēmuma izsniegšanas datumam nav nekādas nozīmes. Svarīgi ir, kad bija jātdod un vai tika darīts jebkas, lai parādu piedzītu. Tāpat jāskatās, kas teikts galvojuma līgumā. Ja tur rakstīts, ka galvotāja saistība iestājas tikai tad, ja no parādnieka piedziņa nav iespējama (kas gan nav tipiski, parasti galvo kā pats parādnieks un var piedzīt no kura grib uzreiz), tad noilgumu sāktu vispār skaitīt tikai no brīža, kad ir nokonstatēts, ka no parādnieka nevar piedzīt (piemērams, ZTI akts par piedziņas neiespējamību). Civillikumam nav ne vainas, bet tāpēc jau ir juristi, lai ar to nodarbotos. Katram vajag darīt to, ko prot, nevis raut arā pantus vai to daļas no konteksta un vaimanāt, cik viss nesaprotami.
Lai precīzi pateiktu, kā ir konkrētajā situācijā, jāredz pilna dokumentu pakete, tad arī būtu skaidrs, ir noilgums iestājies vai nē. Tomēr, KPMG nav pampāļu pagasta juristi, gan jau, ja reiz piedzen, tad ir pamats to darīt. Savukārt draudzenes sašutums ir lieks, ja jau reiz galvoja, tad jārēķinās, ka var nākties arī maksāt. Kāda starpība pēc gada vai pēc 10 gadiem.
Savukārt draudzenes sašutums ir lieks, ja jau reiz galvoja, tad jārēķinās, ka var nākties arī maksāt. Kāda starpība pēc gada vai pēc 10 gadiem.
Šis gan ir diezgan muļķīgs apgalvojums, jo ir cilvēki, kas galvotājus ļaunprātīgi neizmanto 
Un pēc 17 gadiem piepeši uzzināt, ka tas pedogejs, kas ir ņēmis kredītu, ir maita un neko nav maksājis (pie kam bez iespējām pārliecināties, ka viņš tiešām nav maksājis), nav baigi forši
Kas tieši tur ir muļķīgs?
Galvojums taču tieši to arī nozīmē - iespējamu pienākumu maksāt kāda vietā. Paši vainīgi, ja to uztver kā formālu papīrīti, kas nekad neiedarbosies. Forši protams tas nav, bet ar to ir jārēķinās. Plus CL paredz tiesības pašam tad no tā parādnieka regresā piedzīt. Kā redzams, cilvēki galvojumu uztver pārāk vieglprātīgi.
tieši tā - forši tas nav, galvotāja situācija ir visai nožēlojama visā procesā, bet kreditors un visa pasaule pie tā nav vainīga.
ko?
kādēļ šis izsauciens? tevi pārsteidza, ka man nav ne mazākās intereses lasīt dokumentus, kas nav man saistoši, taču tas nekādā ziņā neietekmē manu spēju izprast rakstītu tekstu? 
Nujā, situācija neforša, bet nekādas lielas līdzjūtības pret vieglprātīgo dāmīti nav.
Māri, manuprāt īstais apzīmējums šajā gadījumā būtu 'naiva' vai 'lētticīga'. Kuras ir dzīvē neparocīgas īpašības, bet nav ar tik negatīvu nokrāsu kā 'vieglprātīga'.
Un žēl, ka nav empātijas pret cilvēku, kas pārāk uzticējies citiem.
Domā, viņa nenojauta, kas viņas draudziņš tāds par putnu? Stipri šaubos.
Daudzāki šīs tēmas aktīvisti izskatās pārāk jauni, lai būtu piedzīvojuši jestros 90-os (tik traki kā Krievijā te negāja, bet paralēles vilkt var droši). Pie tam piedzīvojuši esot iekšā procesā nevis vērojot no malas. Mežonīgais kapitālisms nav priekš godīgiem ļaužiem, bet padomju vara vārdos audzināja tādus.
AB.lv meitas uznēmums meģināja piespiest mani samaksāt 2K eur pēc 5 gadu klusuma. Pēc jurista konsultācijas aizsūtīju viņus d...t un viss ir OK.
Baidos, ka nekas nav OK. Man vienai pazīstamai dāmai pašlaik notiek tiesa par 18.000 EUR piedziņu. Lietas fabula - 1994.gadā dāma bija galvotāja kādam krievam, kurš pazuda Krievijas tālēs zilajās. Džekiņš nebija atdevis aizdevumu biznesa uzsākšanai 5 gadu laikā nu jau bankrotējošajai "Latvijas krājbankai" un tagad (pēc 23 gadiem!!!) tiesa ķērusies klāt galvotājai un KPMG, kurš nodarbojas ar parādu "izsišanu" caur tiesu, prasa parādu un likumiskos procentus atpakaļ. Krievijas plašumos džekiņu neesot izdevies atrast un, ticamāk, arī neatradīs, bet varbūt, ka neviens tā īsti arī nemeklēja ārpus LV, jo ir tak galvotājs. Ja reiz bankas un parādu piedzinēji kāri tiesājas, lai atdabūtu savus likumīgos 0,91 LVL (mana drauga Ričarda gadījums), tad gan jau arī par 2.000 neaizmirsīs, ja vien būs kaut vai mazākais likumiskais un tiesiskais pamats. Parādiem, cik saprotu, nav noilguma. No parāda var glābt tikai parādnieka nāve vai vismaz pagaidām - dzīve citā valstī, vislabāk ārpus ES, jo pamazām jau šo to saslēdz kopā vienotās Eiropas datu bāzēs.
Viestursp1,
Man bija tieši 3 gadu noilgums (nevaru sameklēt to dokumentu ar likuma pantu) pēc kāda valsts likuma, kurš tika pienemts pirms 2 vai 3 gadiem. Biju paradā par dzīvojamo telpu īri.