Parādu piedzīšana un noilgums Latvijā
(Iznesu no šīs tēmas, jo aizgājām pārāk tālu no sākotnējā jautājuma, kas bija par autoīri — Juris)
Ar to šampanieti ieteiktu pagaidt. Man tikko vienam draugam uz VSAA atnāca izpildraksts no tiesas par 158 EUR piedziņu. No tiem - 0,90 LVL - nesamaksāts parāds SEB bankai no 2008.gada. Cik saprotu, konts netika slēgts, bet vienkārši iztukšots, kad džeks 2008.gadā palika bez darba un sāka strādāt "pelēkajā sektorā". Pa to laiku pārvācās dzīvot uz meitas tukšo dzīvokli, jo meita ārzemēs (tur arī paliks). Džeks likumīgi deklarēja dzīves vietu meitas adresē. Gan banka, gan parādu piedzinēji, gan tiesa sūtīja pavēstes un vēstules uz veco adresi, lai gan vecais dzīvoklis krīzes laikā tika pārdots, bet pastkasti vecajā dzīvoklī neviens nepārbaudīja, jo dzīvokļa pārpircējs (turīgs krievs) gaida, kad sāks augt dzīvokļu cenas Rīgā. Par 2015.vai 2016.gadā notikušo tiesu džeks uzzināja tikai tad, kad pēkšņi viņa SWED pensijas kontā 2017.gada februārī sāka ienākt mazākas summas. Neko vairs nevarot darīt, viss ir likumīgi, jo tiesai civillietā neesot pienākums pārbaudīt adresi Iedzīvotāju reģistrā un tā sūta tiesas pavēstes uz prasības pieteikumā norādīto adresi. Vajadzējis kontu slēgt. Tagad lielākā summas daļa paliks tiesai un parādu piedzinējiem. Cik skatos, šitā pat cūkājas LATTELECOM, BALTCOM, TELE-2, AMIGO. No parāda (ja esi Latvijā) PAGAIDĀM var glābt tikai tas, ja esi aizmucis uz ārzemēm un neizmanto LV banku sistēmu. Moška tomēr paveiksies tāpēc, ka "notikums" ar orsons21 un infests bija citā valstī (ne-mītnes zemē).
Viestur, piedod, bet šoreiz pat es nespēju noturēties! kas tieši tavuprāt ir cūkošanās? tas, ka ar pieaugušu cilvēku neviens neauklējas, bet ievēro viņa labprātīgi parakstītajā līgumā un valsts likumdošanā noteikto? tā nav nekāda cūkošanās vai idiotu apspiešana, tā ir civilizētas valsts pamatiezīme. un es viennozīmīgi negrib(-ēt)u dzīvot valstī/teritorijā (arī apmeklēt tādu), kur pastāv pat teorētiska iespēja, ka notiks citādāk!
Nu ja reiz Eiropa ir civilizēta kā juriss raksta, ieteiktu pirms šampānieša vaļā korķēšanas pagaidīt gadus desmit. Ka tik nesanāk kā manam čomam Ričardam, kuram arī likās, ka 0.91 LVL dēļ neviens nesāks tiesāties....
AB.lv meitas uznēmums meģināja piespiest mani samaksāt 2K eur pēc 5 gadu klusuma. Pēc jurista konsultācijas aizsūtīju viņus d...t un viss ir OK.
Baidos, ka nekas nav OK. Man vienai pazīstamai dāmai pašlaik notiek tiesa par 18.000 EUR piedziņu. Lietas fabula - 1994.gadā dāma bija galvotāja kādam krievam, kurš pazuda Krievijas tālēs zilajās. Džekiņš nebija atdevis aizdevumu biznesa uzsākšanai 5 gadu laikā nu jau bankrotējošajai "Latvijas krājbankai" un tagad (pēc 23 gadiem!!!) tiesa ķērusies klāt galvotājai un KPMG, kurš nodarbojas ar parādu "izsišanu" caur tiesu, prasa parādu un likumiskos procentus atpakaļ. Krievijas plašumos džekiņu neesot izdevies atrast un, ticamāk, arī neatradīs, bet varbūt, ka neviens tā īsti arī nemeklēja ārpus LV, jo ir tak galvotājs. Ja reiz bankas un parādu piedzinēji kāri tiesājas, lai atdabūtu savus likumīgos 0,91 LVL (mana drauga Ričarda gadījums), tad gan jau arī par 2.000 neaizmirsīs, ja vien būs kaut vai mazākais likumiskais un tiesiskais pamats. Parādiem, cik saprotu, nav noilguma. No parāda var glābt tikai parādnieka nāve vai vismaz pagaidām - dzīve citā valstī, vislabāk ārpus ES, jo pamazām jau šo to saslēdz kopā vienotās Eiropas datu bāzēs.
Viestur nerunā muļķības. Noilgums ir visam izņemot sodu par kara noziegumiem un genocīdu. Ari parādiem ir. Tikai noilgums tiek apturēts, ja kreditors veic darbības parāda piedziņai.
Viestur nerunā muļķības. Noilgums ir visam izņemot sodu par kara noziegumiem un genocīdu. Ari parādiem ir. Tikai noilgums tiek apturēts, ja kreditors veic darbības parāda piedziņai.
Interesanti, kuri tad ir tie gadījumi, kad kreditors NEVEIC darbības parāda piedziņai un kā tad izpaužas šis noilgums. Banka vai pakalpojumu sniedzējs paziņo: "Ziniet, Jūs bijāt mums parādā 5.000 EUR, bet mēs šo parādu Jums atlaižam un varat paturēt tos 5.000 EUR sev. Vai tā?" Nez kāpēc džekam, kurš 2008.gadā bija deklarēts manā dzīvoklī, bet sen jau dzīvo Rietumeiropā uz manu LV adresi pat pēc 9 gadiem joprojām nāk draudu vēstules no parādu "izsitēju" kantoriem un tiesu izpildītājiem? Pieļauju domu, ka džeku vnk nevar atrast ārzemēs, bet process turpināsies gadu desmitiem - vismaz es tā domāju. Vai otrs gadījums - pansionāta klientei pēc 8 gadiem, kuri pagājuši pēc līguma laušanas ar TELE-2 atnāk vēstule no parādu piedzinēja ar draudiem apmaksāt parādu. Cik garš tad ir PARĀDA NOILGUMA PERIODS un kāda velna pēc tad bankas, parādu piedzinēji, tiesas un tiesu izpildītāji ķeras klāt tik veciem parādiem?
Kāda velna pēc cilvēki nenomaksā savus parādus? Tas laikam ir tas, ko es šajā tēmā nesaprotu 
Atradu pats - Civillikuma 1895.pants:
1895. Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Nezinu kādi ir citu Eiropas valstu likumu, bet, tomēr orsons21 un citi var šampānieša dzeršanu atlikt vēl uz kādiem nepilniem 10 gadiem. Man pazīstamajai dāmai, kurai pēc 2 nedēļām gaidāma tiesas sēde pirmajā instancē par 18.000 EUR piedziņu sakarā 1994.gada parādu, kurā viņa figurē kā galvotājs ir zināmas cerības cerības vinnēt tiesu, ja atradīs sakarīgu advokātu un ja vien galvotājam statusam nav kādi citi zemūdens akmeņi ierakti Civillikumā.
Kāda velna pēc cilvēki nenomaksā savus parādus? Tas laikam ir tas, ko es šajā tēmā nesaprotu
Katram sava situācija, Māri. Mans čoms, tukšojot SEB kontu, pat neiedomājās, ka tukša konta uzturēšana un slēgšana vairāku gadu laikā izmaksās 0,91 LVL + tiesas +tiesu izpildītāju darba piecenojumi. Man pazīstamā dāma vnk uzticējās paziņam, uzskatot to par godīguma etalonu un nemaz neapzinājās līdz galam galvotāja smago atbildību parāda gadījumā. Tagadējam Rietumeiropas "gestarbaiterim" viedoklis - kā valsts pret mani (nesamaksāja beidzamās divas algas), tā es pret valsti (lasi - LV bankām). Man pašam bija situācija, kad aizejot no AMIGO, mans beidzamais rēķins neieceļoja sadaļā "e-rēķini" un e-pastā, jo paziņoju šiem, ka pāreju pie BITES un šie manu kontu slēdza. Par laimi pēc pusgada sāka nākt draudu vēstules pa pastu par parādu, kurš nu jau bija pieaudzis līdz 6 EUR. Sīkos parādos bieži var iedzīvoties, pašam nenojaušot...
Sīkos parādos bieži var iedzīvoties, pašam nenojaušot...
nē, Viestur, nevar gan. neviens nepiedzen maksas, kas nav atrunātas līgumā, ko tu pats esi parakstījis. bet ja rēķins izrakstīts nepareizi, to vienmēr iespējams apstrīdēt.
Sīkos parādos bieži var iedzīvoties, pašam nenojaušot...
nē, Viestur, nevar gan. neviens neiekasē maksas, kas nav atrunātas līgumā, ko tu pats esi parakstījis.
Nu bet ja man neatsūta rēķinu par mēneša pirmajām divām dienām - kā gan es varu šo rēķinu apmaksāt. Tādu kantori kā AMIGO sazvanīt ir neiespējamā misija, jo visu laiku aizņemts.
Var, var. Pat, ja mēs pieņemtu, ka visi cilvēki izlasa pilnīgi visu, ko paraksta, būtu jābūt pārcilvēkam, lai to atcerētos pēc daudziem gadiem.
Nu bet ja man neatsūta rēķinu par mēneša pirmajām divām dienām - kā gan es varu šo rēķinu apmaksāt. Tādu kantori kā AMIGO sazvanīt ir neiespējamā misija, jo visu laiku aizņemts.
ja rēķins nav nosūtīts, tev to nav jāapmaksā.
Var, var. Pat, ja mēs pieņemtu, ka visi cilvēki izlasa pilnīgi visu, ko paraksta, būtu jābūt pārcilvēkam, lai to atcerētos pēc daudziem gadiem.
nē, nav gan jābūt nekādam pārcilvēkam, nevajag pat īpaši attīstītu atmiņu. pilnīgi pietiek ar to, ka painteresējas, vai visas līgumsaistības izpildītas, un palūdz tās izbeigt.
Nu bet ja man neatsūta rēķinu par mēneša pirmajām divām dienām - kā gan es varu šo rēķinu apmaksāt. Tādu kantori kā AMIGO sazvanīt ir neiespējamā misija, jo visu laiku aizņemts.
ja rēķins nav nosūtīts, tev to nav jāapmaksā.
Un, ja atnāk draudu vēstule, tjipa "NEESAT SAMAKSĀJIS BEIDZAMO RĒĶINU, VĒRSĪSIMIES PIE PARĀDU '"IZSITĒJA", tad arī nav jāapmaksā. Galu galā AMIGO pateica, ka rēķins izsūtīts laicīgi, lai skaidrojos ar ITELA (e-rekini.lv), a šie man saka, ka līgums pārtraukts, tāpēc arī nav atnācis rēķins. Rēķini e-vidē ir piņķerīga lieta. Kaimiņam, piemēram, bija otrādi - no SWED - bankas gāja ārā automātiskais maksājums par pārtrauktu līgumu vēl 7 mēnešus pēc TELE-2 līguma pārtraukšanas, jo, lūk, banka nebija informēta, ka līgums lauzts.
ja rēķins ir nosūtīts, protams, situācija ir citādāka. nevaru komentēt nianses, jo nezinu, kam ar ko un kādas līgumattiecības šajā situācijā bija, taču ja tu pamatoti (resp., ne savas vainas dēļ) nesaņēmi nosūtīto rēķinu, nekādas papildu maksas no tevis iekasēt nav pamata. rēķina pamatsummu, protams, jāmaksā ir.
Un vispār, ja palasa viedīgo CIVILLIKUMU 1937.gada redakcijā, prasās pēc tulkojuma saprotamā latviešu valodā, piemēram - skaidrojums kā tad pareizi rēķina noilgumu:
1896. Noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem - lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau būtu notecējis.
Lasu reizes piecas, bet saprast viedo domu tā arī nespēju. Nebrīnos, ka šitos suņa murgus lasot, katrs tiesnesis interpretē Civillikuma normu atšķirīgi.
kādēļ tu lasi 1937. g. versiju? un kādēļ brīnies, ka valoda nepilna gadsimta laikā ir mainījusies?
doma, starp citu, ir ārkārtīgi vienkārša: noilguma uzskaite sākas ar brīdi, kad ir pamats konstatēt nemaksāšanu. neatkarīgi no tālākām darbībām.
www.likumi.lv atrod CIVILLIKUMAM tikai 1937.gada versiju (Stājas spēkā: 01.03.1993.) - joprojām spēkā esošs. Mums tak nav cita mūsdienīgāka CIVILLIKUMA. Šai ziņā gluži kā britiem - jo likums vecāks, jo vērtīgāks tāpēc, ka izturējis laika pārbaudi gadsimta garumā.
doma, starp citu, ir ārkārtīgi vienkārša: noilguma uzskaite sākas ar brīdi, kad ir pamats konstatēt nemaksāšanu. neatkarīgi no tālākām darbībām.
Par šo lūdzu sīkāk. Manas paziņa gadījums. Galvotāja parāds no 1994.gada. "Latvijas krājbanka" gadiem ilgi nemaksāšanu nekonstatēja, lai gan atmaksai vajadzēja notikt līdz 1999.gadam. Likvidators vai saistību tiesību pārņēmējs KPMG konstatē nemaksāšanu 2015. vai 2016.gadā. Ir iestājies noilgums vai nav - tā arī nesapratu.
atbilstoši tam pantam, ko tu iekopēji, noilgumu jāsāk uzskaitīt ar brīdi, kad faktiski notika nemaksāšana - banka nesaņēma kredītgrafikā paredzēto maksājumu (mans pieņēmums - visdrīzāk 1994. g.).
uz tavu jautājumu atbildēt nevaru, jo nezinu, kāds noilgums šādām parādsaistībām paredzēts, kā arī vai nav citu pantu, kas to mainītu.
Sapratu, juriss. Un tomēr nav loģikas. Piemērs - jauns cilvēks paņem hipotekāro kredītu uz 20 gadiem un 10 gadus neko neatmaksā bankai. Tātad jaunais censonis pēc 10 gadiem ir brīvs no hipotekārā kredīta un viņam tikai atņem dzīvokli, kurš bankā ieķīlāts un viss. Pats neesmu ņēmis hipotekāro, bet esmu dzirdējis bēdu stāstus, ka banka ne tikai paņem ieķīlāto dzīvokli, bet pēc ilgāka (apmēram 10 gadu perioda) tiesas ceļā piedzen ne tikai aizdoto summu, bet arī nokavējuma naudu un savus %.
neesmu pārliecināts, ka sapratu domu. kādēļ lai banka gaidītu desmit gadu pirms vēršanās tiesā?
anyhow, ja banka to ir darījusi, kā rezultātā iestājies noilgums, tad jā - saistības piedzīt vairs nav pamata (vēlreiz - nekādi nevaru komentēt 10 gadu termiņu). tāda, šķiet, ir šī jēdziena būtība. 
Nu bet tak skaidri rakstīts. Ja kreditors neveic nekādas darbības. Ja suta vēstules, sūdz tiesā u.t.t. tad nekāds noilgums neiestājas.
Varbūt šo pēdējo diskusiju par noilguma sāpi Latvijā vajadzētu dzēst (manu ierakstu ieskaitot)? Sākotnējais jautājums tomēr bija pavisam cits. Un noilguma termiņi dažādu valstu darījumos ir nosakāmi pēc piemērojamās valsts likuma.
Negribu nevienu aizvainot un nepretendēju uz guru, bet pēdējā saruna var radīt citiem nepareizu priekšstatu vai dot kļūdainu padomu. Jo kaut vai Civillikuma 1896.pantu Jūs esat sapratuši nepareizi..kā viens, tā otrs. Vienkārši sakot, noilgums sāk tecēt no brīža, kad ir tiesības uz parāda saņemšanu (pēc termiņa vai pēc notikuma iestāšanās).
Tāpēc Viestura1 piemērā, ja šī sieviete 1994.gadā ir galvojusi parādu, kam atmaksa ir jāveic 1999.gadā, tad noilgums sāka tecēt no 1999.gada un vispārējie 10 gadi vēl nav pagājuši. Par pārējo nekomentēšu, jo arī piedziņām (pēc izpildu raksta) ir savi termiņi, nodokļiem savi utt. Turklāt katrā gadījumā ir daudz nianšu, kas jāņem vērā. Ar likuma izlasīšanu nepietiek.
Tāpēc Viestura1 piemērā, ja šī sieviete 1994.gadā ir galvojusi parādu, kam atmaksa ir jāveic 1999.gadā, tad noilgums sāka tecēt no 1999.gada un vispārējie 10 gadi vēl nav pagājuši.
looool
p.s. Jā, mazliet beigas nojuka.. bija turpinājums - ja ir šajā periodā sākts atgādināt par parādu - sūtīti brīdinājumi utt. Uzreiz jau tiesā nevienu nesūdz.
Pratigi butu nodalit 1 eur un 18 000 eur paradus ka atseviskjus gadijumus
Bet gribu piekrist - paradi ir jamaksa - ja cilveks to nespej izdrit ir jaieviesh mehanisms kas motives cilvekus maksat paradu
Tiem kam ir privatpersonu paradi variet sakt ar http://sudzibas.lv - te gan sak paradities ieraksti par tadam personam ka lapas autoram var sanakt velme palikt loti anonimam un sakt slepties no nelabiem cilvekiem
Kofe, parāda devēja aktivitāte, pieprasot to atpakaļ, pilnībā atceļ noilgumu, jeb tikai atsāk 10 gadu atskaiti?
Cik es saprotu, ja kreditors 10 gadus neliekas ne zinis, bet pāris dienas pirms šī 10 gadu termiņa iztecēšanas izsūta parādniekam atgādinājuma vēstuli, skaitītājs pārlec 0 punktā un viss sākas no gala.
Kofe laikam sabojājies kalkulators vai arī es kaut ko būtisku nesaprotu, no 1999.gada līdz šodienai ir pagājuši vismaz 17 gadi, noilgums sen jau tu tū.
321 - motivēt var tikai tos, kas negrib nevis, kas nevar.
10 gadu atskaite sākas no dienas, kad var sākt pieprasīt parādu. Piemēram, jāmaksā parāds līdz 1.martam. Ja nesamaksā, tad sākas 10 gadu atskaite no 2.marta (komercdarījumiem tie gan ir 3 gadi). Ja šajā laikā izvirza prasību, tā aptur noilgumu. Bet pēc tam tas sākas no jauna. Piemēram, izsniedz parādniekam 1.aprīlī brīdinājumu ar prasību samaksāt 15 dienu laikā. Ja nereaģē, atkal var sākt skaitīt no 16.dienas vai iet uz tiesu.
Agrāk varbūt, bet tagad, kopš līgumsodi ir ierobežoti ar 10%, nevienam vairs nav īpašas intereses kaut ko gaidīt. Uz parādnieku nopelna vienīgi tiesu izpildītāji.