Pārsteigums! SwedBanka noņem naudu no nederīgas bankas kartes
Ar IBAN tas nav iespējams, acīmredzot maksājums aizgāja ārpus Eiropas?
Pārsteidzoši, bet ir daudzas valstis Eiropā, kur par tādu IBAN daudzi nemaz nav dzirdējuši 
ja par banku tēmu, tad nesens gadījums no darba, klients Latvijā apmaksā bankā rēķinu, bet saucot konta nr. kļūdās vienā konta nr. ciparā.
Biju iedomājies, ka bankas konti, gluži kā personas kodi, ar atšķirību tikai vienā ciparā neeksistē. Lai ievadītu reāli eksistējošu citu kontu, jākļūdās vismaz divos ciparos. Vai es maldos? Vai tas tikai uz IBAN attiecas?
Runājot par sarunu ar operatoru, tā kā man 2015.gadā bija daudz darīšanu ar Valsts datu inspekciju, varu pateikt, ka ja gadījumā ir tā, ka sarunu ieraksti arī tu pats, ne tikai banka, par to ir jāinformē otra puse un kādam mērķim to dara. Ne velti viņiem ir "kvalitātes kontroles nolūkos blablabla". Tas tā, ja operators galīgas muļķības stāsta un pēc tam vajag pierādījumus. Es šim mērķim telefonā izmantoju: https://play.google.com/store/apps/details?id=com.appstar.callrecorder&hl=en
Kas nosaka to, ka ir jāinformē? Manuprāt Latvijā tas nav obligāti, ja Tu ieraksti sarunu savu interešu aizstāvības mērķiem (nevis piemēram publikācijai).
Kas nosaka to, ka ir jāinformē? Manuprāt Latvijā tas nav obligāti, ja Tu ieraksti sarunu savu interešu aizstāvības mērķiem (nevis piemēram publikācijai).
Apmēram tāds kopsavilkums (ne mans):
- Telefonsarunas Latvijā drīkst ierakstīt, ja to dara viens no sarunas dalībniekiem vai tas notiek ierakstītāja īpašumā. Brīdinājums jāveic tikai tad, ja tiks apstrādāti personas dati.
===============================
Lai slēpti veiktu skaņu vai video ierakstu tiesa atzītu par juridiski pieļaujamu pierādījumu, tam jābūt iegūtam legāli, atbilstoši vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
1) Tiesībsargājušās iestādes to ir veikušas atbilstoši Operatīvās darbības likumam vai Kriminālprocesa ietvaros;
2) Privātpersona to ir veiktusi publiskā telpā, pašai atklāti klātesot;
3) Ieraksta veicējs ir viens no sarunas (arī telefonsarunas) dalībniekiem;
4) Ja ieraksts noticis tā veicēja īpašumā.
Nelikumīgi veikti trešo personu telefonsarunu ieraksti nav derīgi kā pierādījumi un to veikšana ir sodāma
Kāda būtu negodīga šādas funkcijas izmantošana?
Negodīga - tā ir tāda, ka kartes lietotājs offline režīmā ar tukšu kontu sapērkas visu ko vien var un nenokārto savas saistības (neieskaita naudu, lai norēķinātos). Kartes izdevējam ir jānorēķinās un pēc tam jāmēģina noķert šis te klients.
10-11 gadā šādi "mākslinieki" izmantoja to, ka skandināvu benzīntankos nebija online autorizācijas. Taisīja kartes uz bomžiem, Skandināvijā brauca iekšā katrā benzīntankā, pirka ko vien varēja nopirkt un pazuda. Banka pēc tam varēja tos bomžus medīt rokā ..
shustrik - likums nosaka. Es pagājušajā gadā saskaņoju novērošanas kameru un painteresējos, kā ir ar telefoniem - vai ar tiem drīkst bildēt, ierakstīt, tajā skaitā telefonsarunas utml. Piemēram bildēt cilvēkus uz ielas ar telefonu drīkst, savām vajadzībām (vai policijas, ja gribi iesniegumā likt pēc tam). Ierakstīt bez viņu ziņas nedrīkst, ja grib pēc tam izmantot. Man bija konkrēts piemērs par to, ka RNP telefoniski saka vienas lietas, rakstiski gluži ko citu. Man pateica, ka vienīgais veids kā es to varētu izmantot, ja rakstu iesniegumu policijai, vēršos tiesā utml, ja saruna ir ierakstīta, informējot par to otru pusi. Un, ja viņi man zvana, tad jau gan nekad nav tur nekāds "saruna tie ierakstīta blabla vajadzībām" un no viņu puses tātad saruna nemaz netiek ierakstīta, un tieši tādos zvanos vienmēr ir pērles Video filmēt ar novērošanas kameru drīkst tikai, ja saskaņots, un arī tad drīkst izmantot tikai datu nodošanai policijai (videoreģistratoru video likšana Delfos var pašam beigties bēdīgi). Ar video vispār ir iesniegums saskaņošanai uz bezmaz padsmit lapām par to kas tiks ar ierakstīto darīts un kā pasargās, lai nenonāk trešo personu rokās utml kvalitātes un drošības kritērijiem. Es kad aizpildīju, domāju, ka nekad nepiešķirs atļauju, bet piešķīra.
bija paredzets automatiski pagarinat.
Tas visu sarežģī. Katram būs sava taisnība. Manuprāt jāspiež uz patērētāja tiesībām: 1)Izdevējam vajadzēja izskaidrot, ka tiek automātiski pagarināts. Es kā patērētājs neko nesapratu, nemaz negribēju... Negodīga komercprakse, atceliet to abonamentu! 2) Bankai - neautorizēts maksājums. Nemaz neplānoju neko pasūtīt. Atdodiet naudu, jo es nekādu piekrišanu konkrētajam maksājumam nebiju devis.
... bet par karti - parasti jau 30 dienas visas bankas gaida, vai ienāks kādi kartes maksājumi. Ja ienāk, tad var noņemt...
Pag, ir liela atšķirība tomēr starp ierakstīšanas likumību, pienākumu par to informēt otru pusi, un šāda ieraksta pieļaujamību tiesā vai kriminālprocesā. Tie ir 3 dažādi jautājumi.
Domāju, ka ierakstīt telefonsarunu Latvijā ar jebkuru iestādi/organizāciju drīkst, un par to otra puse nav jāinformē. Ar privātpersonām drīkst, ja saruna neskar aizsargājamos personas datus, un arī nav jāinformē. Turpināšu tā domāt, kāmēr neredzēšu likuma pantu, kas apgalvo pretējo.
Man Valsts Datu inspekcija teica kaut ko citu. Ja ir interese, var piezvanīt uz viņu info tālruni un noskaidrot. Es ierakstīšanas pēc tāpat vien neierakstu, man kaut kā tās tēmas tādas, ka, ja man vajag ierakstīt, es rakstu ar domu, ka "policijā noderēs". Atzīstu, vienu brīdi gan ierakstīju visus ienākošos zvanus, pēc tā kā kāda persona telefoniski draudēja, tas bija katalizators sameklēt to ierakstīšanas programmu.
Man ir aizdomas, ka Valsts Datu inspekcijai vispār nav kompetence reglamentēt to, ko tu ieraksti sarunās ar juridiskām personām, jo spriežot pēc nolikuma, tās primārā funkcija ir "uzraudzīt personas datu apstrādi un aizsardzību saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības, biometrijas datu apstrādes, cilvēka genoma izpētes un parādu ārpustiesas atgūšanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;". Ne jau viņiem Tavi data jāsargā no Tevis paša(s)?
Bet paldies par ieteikumu, par privātām sarunām es viņiem noteikti uzrakstīšu jautājumu
No likuma viedokļa ir starpība, vai ierakstu veic privātpersona savām vajadzībām, vai juridiska persona.
Bet Valsts datu inspekcija - lai Dievs nogrābstās gar to iestādi. Nesen aizrakstīju viņiem elektroniski parakstītu privātpersonas vēstuli, lūdzot viedokli par vienu jautājumu. Kā jau no iestādes, atbilde bija visai formāla un sastāvēja praktiski tikai no likuma citātiem. Tas vēl ok. Bet:
- Neviens darbininieks nebija uzņēmies atbildību vēstuli parakstīt (esot tehniskas problēmas izsūtīt elektroniski parakstītu) vai vismaz norādīt sagatavotāja vārdu. Paraksta vietā bija "Jūsu Valsts Datu inspekcija".
- Tika norādīts, ka atbildi uz papīra (ko nemaz neprasīju) nevarot nosūtīt tāpēc, ka iedzīvotāju reģistrā esot vairākas personas ar tādu pašu vārdu un uzvārdu kā man. Tas nekas, ka elektroniskais paraksts satur personas kodu.
- Un pats labākais - ja es gribot atbildi pa pastu uz deklarēto adresi, tad esot jānosūta viņiem savs precīzs dzimšanas datums (!). Astrologi, jidritvai!
Pēc tā kaut kā stipri izmainījās mans iespaids par šī kantora loģiskas domāšanas spējām.
Man nekad nav bijis pārāk labs priekšstats par to kantori, manuprāt tas galvenokārt eksistē lai ēstu nodokļu maksātāju naudu veicot visādas videonovērošanas atļauju izsniegšanas un pārējo tuftu. Tāpēc viņu atbilde, ja tā nebūs precīzi pamatota ar normatīviem aktiem, pa lielam būs metama miskastē
Bet nu precīzs dzimšanas datums tas gan ir labs.
Un pats labākais - ja es gribot atbildi pa pastu uz deklarēto adresi, tad esot jānosūta viņiem savs precīzs dzimšanas datums (!). Astrologi, jidritvai!
Un dzimšanas laiku neprasīja? Uz dzimšanas apliecības kopiju arī nē? Nolaidība! https://www.youtube.com/watch?v=m7wqaTgRkzY
Kā banka teica, tad (it kā) no kartes nekas nav noņemts. Bet ir sūtīts atsevišķs pieprasījums uz pašu banku. Banka konta izrakstā gan norāda, ka maksājums ir balstīts uz darījumu ar karti.
Žurnālu nevainoju.
Banku gan vainoju. Jo es kartes derīguma termiņu izprotu kā iespēju no kartes naudu paņemt tikai līdz norādītā termiņa beigām. Citādi kāda jēga ir tam termiņam un kāpēc taisīt jaunu karti, ja var vienkārši izmantot veco.
Manā izpratnē nauda atrodas kontā, nevis kartē. Karte ir tikai maksāšanas līdzeklis jeb veids, kā piekļūt naudai kontā. Kartes derīguma termiņš nosaka, līdz kuram datumam šī karte var tikt izmantota, lai piekļūtu naudai pie kartes piesaistītajā kontā.
Žurnāls mēģināja izmantot maksāšanas līdzekli - karti -, lai noņemtu naudu no konta, bet, tā kā tas tika atteikts, tad izmantoja citu veidu, kā piekļūt naudai - vērsās bankā ar prasību, kuras rezultātā banka pārskaitīja naudu žurnālam "pa taisno".
Bet nu jebkurā gadījumā - būtu interesanti uzzināt, kādu pamatojumu banka uzskatīja par pietiekošu, lai bez klienta apstiprinājuma atdotu viņa naudu
Nujā, es arī neredzu, par ko te banku vainot.
Atbildot uz Jura jautājumu - ja jau Tu mani saprati, tad acīmredzot izteicos pietiekoši saprotami Protams, mēs nerunājam par gadījumu, kad kāds ierodas viesnīcā un samaksā skaidrā naudā, mēs runājam par gadījumu, kad viesnīcā neierodas, bet ar šādu karti ir norezervējis neatceļamu rezervāciju.
Tad jau jebkurš, ar kuru esmu agrāk norēķinājies, bet tagad esmu parādā var tikt klāt manai naudai kontā (aptuveni šādi es to formulēju vienkāršotā veidā). Ja šāda prakse būtu regulāra, tad tiesām būtu vieglāks darbs. Uzņemums ir kādam parādā, un re - raksti uzņēmuma bankai, ka šie tev ir parādā un oho! banka tev iedod naudu. T.i. šajā gadījumā banka pārņem tādas kā tiesneša (tiesas) funkcijas.
Vēlreiz - es nesaku ka nevēlos maksāt žurnālam. Tā ir mana problēma, ka neatcēlu abonēšanu. Žurnālam man ir jāmaksā. Bet nevar būt tā ka žurnālam atļauj no mana konta "pagrābt" .
Bankai vismaz vajadzēja mani informēt (manuprāt), jo kā arī pati banka teica tad teorētiski šādi noņemt naudu nav tehniski pareizi un šādi gadījumi ir reti. Tad būtu labi, ja šajos retajos gadījumos banka sazinātos ar klientu pirms apstiprina šāda veida transakcijas.
It sevišķi esot ceļojumā es rēķinos ar to cik man nauda ir kontā un ja banka šādi izrīkotos, teiksim ar uzņēmumu pie kura notiek servera īre, tad negaidīti noņemtā summa varētu būt pat 500EUR.
Jā juris.g Šis ir tieši tas ko vēlos uzzināt "kādu pamatojumu banka uzskatīja par pietiekošu, lai bez klienta apstiprinājuma atdotu viņa naudu ".
Otrs, ko vēlos uzzināt - kāda jēga tam derīguma termiņam, ja viņu var 'apiet'.
Vēlreiz - es nesaku ka nevēlos maksāt žurnālam. Tā ir mana problēma, ka neatcēlu abonēšanu. Žurnālam man ir jāmaksā. Bet nevar būt tā ka žurnālam atļauj no mana konta "pagrābt" .
Bet kāpēc gan neļaut pagrābt? Abonēšanas līgums ir noslēgts, keflavik ir devis nepārprotamu atļauju noņemt naudu no kartes.
Banku speciālisti mani pielabos, bet tas ir kaut kas līdzīgs automātiskajam maksājumam vai tiešajam debetam (maksājuma rīkojums, kas atļauj debetēt maksātāja bankas kontu, kuru iniciē maksājuma saņēmējs, pamatojoties uz maksātāja dotu atļauju)
Vajadzētu darboties visā eirozonā. Piemēram, apartamentu portāls atraveo.de arī piedāvā iespēju uzrādīt savu kontu, no kura viņi noņem naudu. Tiesa, no mana konta viņiem neizdevās neko noņemt.
Jā devu atļauju noņemt no kartes. Kartei derīguma termiņš beidzās 31/12/2015 - pēc šī datuma karte ir nederīga.
10/01/2016 žurnāls mēģināja naudu no kartes noņemt - darījumu atteica. Tad viņi atsūtīja bankai pieprasījumu, lai dod viņiem naudu no mana konta.
Atļauju žurnālam ņemt naudu no mana konta devis neesmu (tikai no manas kartes) Bet šajā gadījumā banka noņēma no konta. Manā skatījumā tā ir ļoti liela atšķirība.
Tā ir žurnāla problēma pēc tam no manis piedzīt naudu, ja nesamaksāju. Tās jau ir manas un žurnāla attiecības. Bet manuprāt tas nedod bankai tiesības apstiprināt žurnāla prasības ( it sevišķi ja pati banka tagad saka, lai atceļu abonomentu - ļoti centās banka mani pierunāt lai atceļu abonomentu - tas arī savā veidā raisa aizdoms).
Moš cita liekēžu iestāde -FKTK var atbildēt, bija ok vai nebija.. Reizēm tur gadās laipnas meitenes, kas palīdz un izskaidro
jautàjums šajã sakarã:
Ar ko atškiras karte péc derîguma terminja no blokjetas kartes?
Abos gadījumos karte ir nederīga. Bloķētu karti var atbloķēt - tā ir nederīga uz laiku, bet karti ar beigušos termiņu nevar padarīt par derīgu
Atbildot uz Jura jautājumu - ja jau Tu mani saprati, tad acīmredzot izteicos pietiekoši saprotami Protams, mēs nerunājam par gadījumu, kad kāds ierodas viesnīcā un samaksā skaidrā naudā, mēs runājam par gadījumu, kad viesnīcā neierodas, bet ar šādu karti ir norezervējis neatceļamu rezervāciju.
Māri, lūdzu izlasi rūpīgāk manu jautājumu… Tas bija sekojošs — «Lūdzu paskaidro, kā tas, ka pārdevējs var noņemt naudu no beigušās kartes, ietekmē neeksistējošas kartes.»
Uz otru jautājumu — kur saskati krāpšanu — daļēji atbildēji. Scenārijā, kā neviens nederīgas kartes nelieto — veicot neatceļamas rezervācijas… Atkarībā no viesnīcas tādas vai nu vispār neizdosies veikt, vai drīz pēc veikšanas tiks atceltas, jo naudu nevar noņemt. Tātad pats izdomā kaut kādu bubuli un pats par to sašūti… Naturālā saimniecība.
Man liekas, tā ir kaut kāda piekasīšanās vārdiem, jo esmu diezgan pārliecināts, ka Tev bija pilnīgi skaidrs, ka ar "neeksistējošu karti" šai ierakstā bija domāta vispirms tāda karte, ko Tu pēc tam nosauci par "beigušos karti"
..pats izdomā kaut kādu bubuli un pats par to sašūti… Naturālā saimniecība.
Nu, neteiktu vis tā. Slinkums tagad baigi kaut ko meklēt, bet kaut vai pēdējie ieraksti šai tēmā: http://www.celakaja.lv/en/node/5610 Es, protams, atvainojos, varbūt man nav taisnība, bet man liekas, ka, ja foruma saimnieks uz tādiem nekā nereaģē, tātad viņš acīmredzot kaut kādā mērā šādu pieeju tomēr akceptē. Protams, var jau atrunāties, ka forumā ievietotie teksti neatspoguļo uzturētāja domas, bet tomēr kaut kādā ziņā tas ir stāsts par to, ka klusēšana - piekrišana.
Es, protams, atvainojos, varbūt man nav taisnība, bet man liekas, ka, ja foruma saimnieks uz tādiem nekā nereaģē, tātad viņš acīmredzot kaut kādā mērā šādu pieeju tomēr akceptē. Protams, var jau atrunāties, ka forumā ievietotie teksti neatspoguļo uzturētāja domas, bet tomēr kaut kādā ziņā tas ir stāsts par to, ka klusēšana - piekrišana.
Man šito izlasot, ienāca prātā šāda doma. Varbūt ceļakājai nemaz nav citi lietotāji, un visus postus patiesībā zem dažādiem segvārdiem raksta pats Juris. Arī zem nicka "Māris". Arī šo. Jo savādāka izskaidrojuma, kā var visi teksti atspoguļot Jura domas, man nav.
Jā, šustrik, esmu atmaskots, Tu esi mans vienīgais savaņģotais foruma dalībnieks… Pārējos tekstus rakstu es, lai imitētu aktīvu forumu. 
Līdz šim strādāja…
Nu vismaz es esmu reāls, tas jau ir kā akmens no sirds novēlās.
Anglu valodu zinosiem: te ir kaut kas līdzīgs pieminēts:
http://www.datamation.com/columns/executive_tech/article.php/3607996/Cre...
https://www.reddit.com/r/netflix/comments/27c62v/netflix_charging_expire...
(Jā, ir atšķirība starp neeksistējošu un beigušos karti; nedomāju, ka sagaidīt, ka sauksi piemēram melnu par melnu, ne zaļu, ir piekasīšanās vārdiem.)
Māri, tā kā esmu zaudējis cerību sagaidīt no Tevis precizējumu par šo:
Interesanti, kāda tad vispār jēga no tā kartes termiņa?
tad paskaidroju —
- ja kāds rezervējot ievada neeksistējošu karti, no tās protams joprojām nav iespējams noņemt naudu;
- ja kāds rezervējot ievada beigušos karti ar nepareizu datumu nākotnē, no tās arī nebūs iespējams noņemt naudu, jo nav zināms īstais datums.
Ceru, ka kļūdos, bet Tavu komentāru varēja saprast kā prieku par to, ka kādam neizdosies norezervēt viesnīcu kā plānots (plus vēl kārtējie augstprātīgie apvainojumi krāpniecībā). Tādā gadījumā man liekas taisnīgi, ka patiesībā nostādīji sevi muļķa lomā, līdz galam neapdomājot, ko īsti raksti.