kādi tur šobrīd ir laikapstākļi? varbūt apģērbs bija vasarīgs = šorti, krekli, čības un tādā garā.

Tev forši hobiji! 

Par tām drēbēm jau saistībā ar Ukrainu bija jaunājumi. Kaut kur (neatceros gan, kur) bija teikts, ka krītot no liela augstuma un lielā atrumā, drēbes noraujas nost, kaut kā tā...  Agrāk mirušu cilvēku bildes visai pasaulei apskatei neizlika un tāpēc tādi jautājumi neradās. Man personīgi tas liekas ļoti neētiski.

Pa cnn teica, ka visdrīzāk lidmašīna pārlūza nevis gaisā, bet kontaktā ar ūdeni, tāpēc maz ticams, ka drēbes norāva krītot. Ukrainas gadījumā tas ir ticami, jo lidm.tika saspridzināta gaisā.
laiks rādīs.

Vispār par tiem foto, rietumi jau nepublicē detaļās bildes. Austrumos tādā ziņā ir daudz atklātāka pieeja. Kaut vai kara bildes paskaties.

Lidmašīnai arī vienā gabālā iekrītot ūdenī drēbes var tikt norautas nost.

https://www.youtube.com/watch?v=aCrZwctnNWo   17:19

Vai tad ir tik būtiski šajā milzīgajā nelaimē apspriest apģērba gabalu esamību/neesamību? Tuviniekiem tas noteikti nebūtu top jautājums vai aktualitāte...

Zinātkāre ir cilvēku īpašība, kas virza progresu… Nezinu, kādēļ no tās būtu pēkšņi jāatsakās traģēdijas dēļ. Ja ir redzamas kādas dīvainas, neatbilstošas detaļas (dēļi no lidmašīnas, apģērba trūkums bojāgājušajiem), tad gluži dabiski ir jautāt, kādēļ tā, varbūt tas palīdz nonākt līdz izskaidrojumam, kāpēc un kā notika avārija. Nav taču tā, ka kāds te upurus izsmietu par kailumu, tas gan būtu necienīgi. 

Mēs neesam bojāgājušo tuvinieki, mums nav jārīkojas kā viņi rīkojas. Bet domāju arī radiniekiem drēbju trūkums rada neizpratni.

Yahoo ziņās ielikts video, par iespējamo lidmašīnas krisšanas iemeslu un kāpēc cilvēkiem drēbes norautas

http://news.yahoo.com/video/sudden-cabin-depressurization-affects-air-153618505.html

Necienīgi pret tuviniekiem ir rādīt šādus kadrus TV!

Izmeklētājiem noteikti ziņkārība nav nedz peļama, nedz aizrādāma, bet citiem neiesaistītajiem tā paliek plika ziņkārība, kas nekādu progresu nevirza.

Ir atšķirība starp zinātkāri un ziņkārību. Vēlme tikai palūrēt uz pliku onkuli vai tanti ir neētiska, tomēr vēlme saprast, kāpēc viņi ir bez apģērba, ir pavisam cita lieta, jo tā izglīto un iespējams rada iedīgļus problēmas risinājumiem nākotnē.

Nu es nesauktu to par hobiju, bet kā ikvienam, kas ir šājā tēmā, tādu pat interesi par šiem visai aktuālajiem notikumiem. Video (amatieru, ne profesionāļu) bija pievienots kādam rakstam, bet  paskatījos vien sākuma kadrus, pārāk briesmīgi tas bija. Es jau gribēju jautāt vai tie ir kādi fizikas un mehānikas spēki, kuru ietekmē tā notiek, bet šī nozare nav īsti mana stiprā puse. Bet es visā visumā piekrītu, ka šādi kadri nav īsti ētiski, lai globāli pārraidītu. Skumjš notikums.

"blown off due to the high speed of falling through the air" neizklausās pēc ticama izskaidrojuma. Cilvēka terminal velocity (maksimālais ātrums, ko var attīstīt brīvajā kritienā) ir ap 200 km/h. Tas, protams ir ātri, bet nav pat ne tuvu pietiekami, lai norautu no kāda drēbes. Nav kaut kā dzirdēts, ka parašūtistiem vējš rautu nost bikses.

Pieļauju, ka bezsamaņā esošam cilvēkam arī 200km/h pietiek.

Apollo.lv 

"Viens no bojāgājušajiem bija uzvilcis glābšanas vesti, tādējādi ļaujot secināt, ka lidmašīnas apkalpei bija pietiekami daudz laika, lai sagatavotu pasažierus tam, ka lidmašīna iegāzīsies jūrā."

"Ņemot vērā, ka atrastie pasažieri bijuši savā apģērbā, secināts, ka lidmašīna iegāzusies jūrā nebojātā stāvoklī - iespējams, pasažieriem vēl bija kādas iespējas glābt savu dzīvību."

BBC.com

"One search and rescue agency official, Tatang Zaenudin, said one of the bodies was wearing a life jacket but this has not been confirmed."

Gaisa vai ūdens triecienam pret ķermeni, izjūkot lidmašīnas korpusam pie ātruma, kas noteiki pārsniedza 300 km/h, ir ļoti liels spēks, kas norauj visu. Dzīva vai tikko miruša cilvēka āda ir nesalīdzināmi izturīgāka par drēbēm, tāpēc tā paliek vesela, ja vien ķermeni nesarauj pavisam gabalos. Vairumā reportāžu no terora aktiem un sprādzieniem, upuri redzami ar norautām drēbēm.
Negribējās neko asiņainu mekēt, bet te, piemēram, ir vecs video, kas parāda, ko ar drēbēm izdara vējiņš no pārdurtas smagā auto riepas.

Ja cilvēks izlido no sabrūkošas lidmašīnas, viņam vēl jāpaspēj sabremzēties līdz terminal velocity. Tas airbuss lido gandrīz 5x ātrāk.

Šī notikuma un Ukrainā notriektā MH17 sakarā aizdomājos. Loģiski, ka avisabiedrība neapgādā pasažierus ar izpletņiem, jo pat avārijas gadījumā tie reti var noderēt un svērtu milzīgi daudz. Bet vai kāds ļoti piesardzīgs un paranoisks pasažieris ir aizdomājies vadāt līdzi savu izpletni? Teorētiski kādu tas varēja glābt MH17 gadījumā.

Tam kaut kāda jēga varētu būt tikai gadījumā, ja izpletnis visu lidojuma laiku ir uzvilkts un kaujas gatavībā. Un tas tomēr ir diezgan paliels, varbūt, ka iekļauja rokas bagāžas izmēros, tomēr neesmu pārliecināts, ka tāds dīvainis vispār tiktu ielaists lidmašīnā.

Rokas bagāžas izmēros varētu iekļauties. Neredzu iemeslu, kādēļ lai neielaistu lidmašīnā.

Lai neraditu paniku parejos Nezinu ka publika reagetu ja viens personazs sedetu ta skaisti saposies izpletni....

Tas tik ryanairam varētu iekļauties. Wizzairā, manuprāt, jau ir pavisam čābīgi
Plus, ja tas verķis nav jau mugurā, tad paspēt uzvilkt, sasprādzēt un vēl laicīgi izlēkt no lidmašīnas, manuprāt, ir neiespējami. Un gan jau es esmu aizmirsis kaut ko par augstumu, ātrumu u.c. lietām, kas šito izpletņošanu padara gandrīz neiespējamu..

P.S. Un tas būtu muļķīgi aizbraukt uz Jaunzēlandi un vadāt to izpletni līdzi. Rezerves bikšu vietā

Nav ko teoritizēt, lidmašīnas durvis, lidojot tādā ātrumā, augstumā un spiedienu atšķirībā(lidmašīna-ārējā vide) vaļā neviens nedabūs- fizika, tā kā tas izpletnis faktiski ir bezjēdzīgs.

Es nešaubos, ka vairumam tas neliekas prātīgs plāns. Bet pasaulē ir gana īpatnēju cilvēku, tāpēc interesanti, ka nav dzirdēts par tādiem, kas tomēr nolemj vadāt līdzi savu izpletni. Bet varbūt viņi vienkārši izvēlas citus transporta līdzekļus.

MH17 durvju attaisīšana nebija nepieciešama. Un, ja tomēr tās jātaisa, nav jau obligāti 10 km augstumā, var 1 km virs zemes. Tikai tad izpletņlēcējam būtu jāsēž exit seat pie loga. Diez vai arī darbinieki ļautu knibināties ap durvīm.

Ļoti komplicēts jau pasākums sāk palikt - 1. dabūt exit row vietu, 2. kā MH17 gadījumā palikt pie apziņas, tā lai skābekļa bads neistājas, 3. Pamanīt panikas stāvoklī, ka atrodies aptuveni 2-2,5km augstumā, kur jau salona spiediens un apkārtējās vides izlīdzinās, 4. Prasmīgi izlekt, atceroties, kā to darīt, netrāpot dzinējos, vai neatsitoties pret jebkuru citu lidmašīnas detaļu, un beigu beigās cerēt, ka apakšā būs zeme, nevis okeāna vidus. 

ņemam vērā, ka durvis atvērt gāžoties ar varētu būt pasmagi, ja jau turbulences laikā ir redzēts, ka mantas lido pa gaisu, tad tā būtu gara turbulence.

galīgi nereāli jau neizklausās, un gan jau izdzīvošanas iespēju, tas palielina!

normāls holivudas filmas sižets

Pieļauju, ka par izpletņa nepieciešamību ir padomājis ne viens vien cilvēks, kad lidmašīna jau krīt lejā...

Teorētiski krišanas ātrumu var samazināt arī ar vienkāršākām metodēm, ar nosacījumu, ka paliec pie samaņas, apakšā ir ūdens, kā arī pašam ir saprašana un pieredze, kā sabremzēties. Šim čalim iespējas izdzīvot lielākas (nosēšanās no liela augstuma bez izpletņa): https://www.youtube.com/watch?v=o2xmAWS4akE 

Papildināts: pa šo laiku kāds pamanījies nosēsties ar wingsuit arī ne uz ūdens. Pavisam traki tie veči: https://www.youtube.com/watch?v=dRB-woVjlFY 

Ūdens kāreiz nav tas labākais mērķis, kur mēģināt nosēsties. Ieliktajā video viņš ir uzņēmis pamatīgu horizontālo ātrumu, ko bez wingsuit izdarīt būtu gandrīz neiespējami. Te viens rakstiņš par to, kā vislabāk rīkoties, lai izdzīvotu brīvajā kritienā no liela augstuma:

http://www.popularmechanics.com/technology/aviation/safety/4344036

Domāju, ja rūpīgi paanalizē variantus, tad vadāt līdzi vilcienā un autobusā personīgo air-bag ir daudz daudz pamatotāk, nekā izpletni komercreisa lidmašīnā. Arī pārcelšanās uz dzīvi bunkurā ar dzelzbetona pārsegumu efektīvāk pasargās no krītošām lidmašinām, meteorītiem, kosmiskā starojuma un citām ķezām.

Situācija, kad izpletnis patiešām varētu izglābt pasažiera dzīvību, ir tik maz varbūtīga, ka tai gatavoties nav pilnīgi nekādas jēgas. MH17 gadījumā izpletnis, iespējams glābtu, bet ar nosacījumu, ka tas ir uzvilkts, momentānā darba gatavībā ir skābekļa maska, mugurā ir izturīgs kombinezons, kivere ar sejas aizsegu, u.t.t., kā kaujas lidmašīnas pilotam. Izpakoties nedrīkt, jo avārijas mirklis taču nav paredzams . Domāju, lidot tādā iepakojumā ir vēl sūrāk, kā salīdzināt ekonomisko klasi ar pirmo.

Labāk mierināt sevi ar pozitīvu statistiku. Laikā no 1940. līdz 2008. gadam droši zināmi 157 cilvēki, kas izdzīvojuši lidmašīnas avārijā, krītot no augstuma bez izpletņa. 42 no tiem krituši no vairāk kā 10 000 pēdu augstuma (>3 km). 2. pasaules karā kāds britu astes ložmetējnieks pamanījās nojaukties no 18000 pēdām, iztiekot tikai ar kājas sastiepumu. Un vēl jau ir slavenais gadījums Brazīlijas mūža mežos, par kuru uzņemta filma.

Šī dāma tāpat nav pārspēta

Indonēzijas varas iestādes ir paziņojušas, ka aptur «AirAsia» reisus no Surabajas uz Singapūru, bet Transporta ministrija norādīja, ka lidsabiedrībai nebija atļaujas lidot svētdienās - dienā, kad notika avārija.