Labākā auto navigācijas sistēma
Autoceļu atlanti joprojām nopērkami katrā benzīntankā ...
1) Ceļu atlants nepasaka, vai nākošajā krustojumā "taisni" aizies viena rinda vai 3, "pa labi" - vai tā būs viena malējā, vai četras malējās rindas, bet navigācija to pasaka.
2) Tumsā vai miglā navigācija pasaka priekšā, vai gaidām līkums pa labi, pa kreisi, vai ir taisnais gabals, kur var domāt par apdzīšanu. Pat velkot līdzi ar pirkstu kartē, to būtu grūti saprast.
3) Ja esam palaiduši garām ātruma norādes ceļa zīmi, karte nepateiks priekšā, kāds šeit ir ātruma ierobežojums. Navigācijas iekārta 90% gadījumu šādās situācijās sniedz šo informāciju.
4) Karte nevar pateikt, cik vēl palikuši km līdz XXX un cikos tur būsim. Navigācijā tas ir redzams.
u.t.t.
JJJ - kaut kā pretrunīgi Tev sanāk. Tiko žēlojies, ka kartes ielādei no interneta patērēji pusi dienas, citreiz jauna navigatora meklēšana- atkal pusi dienas. Tagad stāsti, ka tas ietaupa laiku.
Par braukšanu pēc atmiņas arī - raksti, ka uz bāņa viens nepareizs pagrieziens prasa 30 - 60 km, un turpat argumantē, ka krustojumi ir ik pēc pāris km. Reāli jau jāatceras tikai tie krustojumi, kuros var aizbraukt greizi. Kur braucam līkumu līkumus, tur arī ātrums mazs, luksofori un gan iespējas, gan iemesli apstāties. Ceļa norādes arī nekur nav pazudušas.
Es nesaku, ka GPS navigācija ir slikta. Tā ir ļoti laba un to noteikti ir vērts lietot. Bet, kļūstot atkarīgi no tās, varam iebraukt konkrētās auzās. Tāpēc šad un tad pabraukt pēc papīra kartes ir gan veselīgi, gan noderīgi. Tad nebūs kā tām tantēm, kuras navigators var vēsi aizvest uz identiska nosaukuma ciemu citā valstī.
Arī pirms 21. gadsimta arī lielus gabalus varēja pabraukt tīri labi. Pats esmu no Taškentas uz Liepāju braucis ar ZAZ968M 5 dienās, navigācijai lietojot skolas ģeogrāfijas atlantu. Un pretējā virzienā 3 nedēļās, ar visu gurķošanos, kalnos kāpšanu un citām atvaļinājuma izklaidēm. Pa visu ceļu tikai vienu reizi sanāca nomaldīties un vienu reizi aizšaut garām krustojumam (kas vēlāk izrādījās ļoti laimīga sagadīšanās).
Manuprāt, šodien motivācija braukt pēc kartes ir treniņa un izziņas nolūks. Un iespēja nekļūt nevarīgam navigatora nahrenizēšanās gadījumā. Btw, finansiāla pamatojuma nav arī braukšanai uz Portugāli ar savu kemperi 
Pilnīgi piekrītu - atkarība no gadžetiem brīžiem kļūst nožēlojama. Un tad jāvēro ka personāži ar supergudro navigatoru met līkumus pa 50km un vairāk tikko tas apgļukojas, vai arī vienkāŗsi nav spējīgi nokļūt galamērķī.
Navigatori, protams, ir ērta lieta un arī pats tos izmantoju, bet kopā ar veselo saprātu un parastajām kartēm...
Pilnīgi piekrītu - atkarība no gadžetiem brīžiem kļūst nožēlojama. Un tad jāvēro ka personāži ar supergudro navigatoru met līkumus pa 50km un vairāk tikko tas apgļukojas, vai arī vienkāŗsi nav spējīgi nokļūt galamērķī.
Navigatori, protams, ir ērta lieta un arī pats tos izmantoju, bet kopā ar veselo saprātu un parastajām kartēm...
un galvenais, ka nebūs arī iespējams demencei pateikt -eu, klau, es visu mūžu kartes galvā kalu, nenāc pie manis.
Vah, nu pārlasot tos 4 punktus, šķiet, ka braucot acis no ekrāna vispār nepacel. Kaut aŗi visas nosauktās fīčas ir ērtas un nav iemesla tās nelietot, kad ir.
- Kustību pa joslām nosaka ceļa zīmes un horizontālais apzīmējums. Tās dažkārt arī mainās un var tikt neievērotas, ja blenž ekrānos.
- Tumsā un miglā apdzenot pēc navigatora informācijas, ir daudz lielāka iespēja uzbraukt jebkādam kartē neapzīmētam objektam (piem., stāvošai mašīnai), nekā ar abām acīm skatoties uz ceļu.
- Ceļa zīmes palaist garām ir daudz lielāka iespēja, ja uz tām neskatās, paļaujoties uz navi-muldētāju. Ja būs konflikts ar ceļu policiju, diez vai zīmes neesamība navigatorā noderēs par argumentu.
- Pirms sākt braukt, kartē var apskatīties, cik liels gabals braucams. Un ja mašīnā ir spidometrs (kemperos taču ir?), tad atlikušā ceļa aprēķins galvā ir 3. klases līmenis. Ja tas apgrūtina, tad nav ko brīnīties par pārdevējām, kuras bez kalkulatora nespēj izdodamo atlikumu no 5 Eur aprēķināt.
P.S. Tikko waze man paziņoja, ka mājās būšu pēc 17 minūtēm. Nekrietni melo. Es tur būšu tikai sešos vakarā 
utt
JJJ - finansiāla pamatojuma nav arī braukšanai uz Portugāli ar savu kemperi
:) - Ar kemperiem ceļo ne jau aiz ekonomiskā pamatojuma, jo ekonomiskā pamatojuma tam noteikti nav. Bet tapēc, ka tas ir forši, ka tas ir tāds - dzīvesveids, dzīvesstils, hobijs, u.t.t. Mums visiem ir savas rotaļlietas - maziem pusīšiem tie ir pūkaini lācīši, bet arī lieliem pusīšiem ir vajadzīgas savas rotaļlietas. :) Esmu redzējis Rīgā, Daugavas krastā skaistas jahtas. Ar tām , taču, ceļo ne jau tapēc, lai lētāk nokļūtu līdz Stokholmai, jo aizbraukt uz turieni ar prāmi ir 1000 reizes lētāk, bet tomēr ar tādām kuģo , jo kādam puisītim vai meitenītei tā ir sava rotaļlietiņa
Kāds cits nopērk sev dārgus šaujamos un dārgas licences un dodās kaut kur tālu, tālu, lai kaut ko nošautu. Kāds tam ekonomiskais pamatojums, ja gaļa centrāltirgu maksā 1000 reizes lētāk par šādi nomedīto Bet tomēr tā dara.
K, bet par aizbraukšanu "auzās" ar navigācijas iekārtu es pilnīgi piekrītu. Kauns, protams, atzīties, bet ir gadījies konstatēt, ka vienā pilsētā ar to nosaukumu, kas ir skaistai viduslaiku pilij, citā pilsētā 500 km uz citu pusi, šāds nosaukums ir ielai
Arī pirms 21. gadsimta arī lielus gabalus varēja pabraukt tīri labi. Pats esmu no Taškentas uz Liepāju braucis ar ZAZ968M 5 dienās, navigācijai lietojot skolas ģeogrāfijas atlantu. Un pretējā virzienā 3 nedēļās, ar visu gurķošanos, kalnos kāpšanu un citām atvaļinājuma izklaidēm. Pa visu ceļu tikai vienu reizi sanāca nomaldīties un vienu reizi aizšaut garām krustojumam (kas vēlāk izrādījās ļoti laimīga sagadīšanās).
Bija sava laika ipašuma A vers. gadžeta ar ausim un klasiska koši sarkana krasa, 1 talbrauciens uz Leningradu xMas nakti bez nekadam FM radio vai CD – tikai dzivas sarunas, braukšana pec ceļuzimem – bez atlantiem, ka izbraukt pareiza virziena no pilsetas prasa uz ielas no vietejiem iedzivotajiem, pa ceļam izradas ka dzinejs prasa eļļu, kada pieceļas bodite bija piepirktas puskaste ar 750ml vel tajos laikos stikla tara pudeles ar organisko saulespuķes eļļu – dzinejam patik. Auto bija aprikots ar "velosipedu" šauras vasaras riepam, sļapš sniegs – pa ceļam uz LED nakti paliekam 3 m no ceļa malas – 1m sniega, labi auto bija aprikots ar autonomas krasni – paliekam dzivi, jo izrauja apm. pec 3 st. gaidišanas uz -20C. Atpakaļ ceļa noraujam 1 ausi un sabojam prekšejo gaismas lukturu kad apdzinam kravas auto tilta Leningradas apgabala, jau bija robežpunkti - Narva no Krievijas uz Igauniju iebraucam normali, bet Valka igaunijas robežsargs prasa mistisko atzime par avariju un neļava braukt talak, labi ka bagažnieka bija konjaka no Leningrada....
Numuriņs vel saglabats – kaut kur škuņos metajas.
Bet nu tagad citi laiki – progress - auto praktiski pats viss dara - vajag tikai mazliet kontrolet situaciju
Tas no šodienas TVneta dienas anekdotēm:
Sēž kafejnīcā cilvēks. Ne viņam laptops, ne planšete, ne telefons. Vienkārši sēž un dzer kafiju. Un skatās apkārt. Biedējoši.
Arī šeit ir lielisks piemērs par navigācijas "priekšrocībām" un salmiem smadzeņu vietā:
http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/466176-turistiem_nedienas_ar_navigesanu_cesis
Šis nu gan nav labs piemērs, jo, būtu mēs viņu vietā kaut kādā štrunta pilsētiņā Čīlē, arī droši vien bez navigācijas nekādi neiztiktu. Turklāt Cēsis nav viegli izbraucama pilsēta nezinātājam.
Neiztiktu bez navigācijas lai brauktu pa trepēm?
Ar šo piemēru gribēju norādīt līdz kam noved akla uzticēšanās tehnoloģijām.
2x biju paņēmis no kolēģa TomTomu - ir ērtāks, bet ne tik ļoti, lai braucot kaut kur mazāk kā 30 dienas gadā, izdotu par viņu naudu un vazātu līdzi bagāžā.
Bet varbūt tomēr vispirms vajadzētu to nopirkt un tikai pēc tam sniegt gudrus padomus par navigācijas vērtīgumu vai nevērtīgumu un nevis otrādi?
Kaut aŗi visas nosauktās fīčas ir ērtas un nav iemesla tās nelietot, kad ir.
Nu re - vispirms derētu šīs fīčas pašam pamēģināt pirms ķerties pie visa noliegšanas! Bet jāsāk ar to, ka ir jāaiziet uz veikalu un jānopērk.
Kustību pa joslām nosaka ceļa zīmes un horizontālais apzīmējums. Tās dažkārt arī mainās un var tikt neievērotas, ja blenž ekrānos'.
Un papildus informācija uz bāņa nevar nākt par ļaunu. Ja šis informācijas daudzums ir nesagremojams, nu tad ir jāiet strādāt, kā tika ieteikts, par pārdevēju
Tumsā un miglā apdzenot pēc navigatora informācijas, ir daudz lielāka iespēja uzbraukt jebkādam kartē neapzīmētam objektam (piem., stāvošai mašīnai), nekā ar abām acīm skatoties uz ceļu.
Ceļa zīmes palaist garām ir daudz lielāka iespēja, ja uz tām neskatās, paļaujoties uz navi-muldētāju. Ja būs konflikts ar ceļu policiju, diez vai zīmes neesamība navigatorā noderēs par argumentu..
Pirms sākt braukt, kartē var apskatīties, cik liels gabals braucams. Un ja mašīnā ir spidometrs (kemperos taču ir?), tad atlikušā ceļa aprēķins galvā ir 3. klases līmenis. Ja tas apgrūtina, tad nav ko brīnīties par pārdevējām, kuras bez kalkulatora nespēj izdodamo atlikumu no 5 Eur aprēķināt.
P.S. Tikko waze man paziņoja, ka mājās būšu pēc 17 minūtēm. Nekrietni melo. Es tur būšu tikai sešos vakarā :D
Ja līdz mājām ir tik tuvu, ka šo ceļu var nobraukt tikai 17 minūtēs un pieņemu, bez nevienas apstāšanās un ar aptuveni vienādu ātrumu, tad tiešām, kas tur ko nesarēķināt. Bet ja brauc pa vienu un to pašu ceļu katru dienu, tad pat rēķināt nevajag. Bet ja dienas brauciens sastāv no n-tajām apstāšanās reizēm, katrai no kurām ir atšķirīgs ilgums, braukts tiek pa dažādiem ceļiem un ar dažādiem ātrumiem, un kopējais laiks ir nevis 17 minūtes, bet 10 stundas, es baidos, ka K bez "zaķa" blakus sēdvietā būs vēl jāņem līdzi arī grāmatvedis / laika un nobraukuma rēķinātājs , protams, ar skaitīkļiem un mehānisko aritmometru
Domāju ka nav jēgas diskutēt kas ir labāk un kas nē. Vispār jau pats autora jautājums ir nekorekts. Jo nav tādas vienas, labākās navigācijas sistēmas. Tad jau visām pārējām nebūtu jēgas.
Navigācija ir o.k. Un arī kartes ir o.k. Parasti izmantoju abas, jo uzskatu ka paļauties tik uz navigāciju nevar. Man dikti patīk lietot kartes, jo tad es krietni labāk saprotu kur atrodos. Bet ir reizes kad navigācija ir gandrīz neaizstājama. - Piemēram braucot pa 95 šoseju Floridā nakts + negaisa laikā. Tad saprotu ka navigācija reāli palīdz. Esmu arī naktī Venēcijas apkārtnē pēc navigācijas meklējis viesnīcu. Vairāk kā 1H pagāja kamēr atradām. Lai gan pie stūres bija vietējais Itālis.
Citādi tomēr cenšos vienmēr apskatīt kartē ceļu kur jābrauc. Tas dod daudz priekšrocības un arī sapratni par apkārtni.
Tas no šodienas TVneta dienas anekdotēm:
Sēž kafejnīcā cilvēks. Ne viņam laptops, ne planšete, ne telefons. Vienkārši sēž un dzer kafiju. Un skatās apkārt. Biedējoši.
šis patiešām labs.
Par šo tēmu prasītos izvērsts zimpoziums:) 3 d ilgumā! Visupirms apspriežas, diskutē, shēmo un tad dažiem iedon pēdējās fīčas, citiem atkal 2015g. ceļu atlantus un pa apskritušai kartei rokās, lai visi bliež no Vecāķiem uz Tarifu! Tad jau paskatīsimies, kas ātrāks: zirgs vai mašiņa! (skat.Cilvēka bērns)
Aņuks labs, čīlieši normāli pipari, Zaparožjes kazaku hetmanis ar ceļotājdžusi ideāls pāris, JJJ kemperu virsaitis LV! Turpinam vazāties pa šosejām un putekļainiem lokālceļiem!
Es aktīvi lietoju navigāciju braucot ar auto, taču nesekoju norādēm akli un bez apdomas! Parasti Navi ir fonā un par pamatu izmantoju ceļa apzīmējumus, jo bieži vien navi grib aizšaut kaut kur greizi! Pirms braucot noteikti pārbaudu navigācijā, kā tas ir izveidojis maršrutu, vai tas atbilst manam priekštatam par riktīgo ceļu vai nē, ja nē tad veicu manipulācijas un koriģēju maršrutu, bet ceļa zīmes ir primāras tā vai tā!
Priekš manis laba lieta iekš Navi ir - parāda ierašanās laiku! Tā es varu sekot ceļojuma ilgumam un plānot pīpauzes- kādu garāku, citu īsāku!
Pilsētas pārgājienos gan dodu priekšroku papīra versijai, jo operatīvāk varu reaģēt uz situāciju un redzēt kartes kopskatu- kur esmu un kur gribu nokļūt! Šajā gadījumā labi ir izmantot planšeti (jo pietiekoši liels ekrāns), bet nevienmēr gribas staipīties ar "gadžetiem" pārgājiena laikā!
... bieži vien navi grib aizšaut kaut kur greizi! Pirms braucot noteikti pārbaudu navigācijā, kā tas ir izveidojis maršrutu, vai tas atbilst manam priekštatam par riktīgo ceļu vai nē, ja nē tad veicu manipulācijas un koriģēju maršrutu, ...
Braucot "uz leju", uz dienvidiem, es vienmēr vispirms navigācijā uzlieku Marianpoli (LT) un tikai pēc tam vajadzīgo galamērķi. Braucot uz mājām līdzīgi - vispirms Marianpole un tikai tad mājas, no navigācijai bieži ir niķis šajā vietā mūs izvest cauri Baltkrievijai vai Kaļiņingradas apgabalam. Tātad, jau pirmā, zināmā vieta, kur ir jākoriģē.
Tur jau skaidrs, ka navigācijas programmētājiem zināšanas ir bērnudārza līmeni, jo, pat, ja atmetam vīzu jautājumu, tad tāpat skaidrs, ka neviens normāls cilvēks nebrauks caur Baltkrieviju vai Krieviju kaut vai tikai rindu uz robežas dēļ. Diemžēl līdzīgi acīmredzami ''gļuki'' sastopami, jādomā, visās navigācijās diezgan bagātīgi, un ne visi ir tik acīmredzami, ka tos varam uzreiz izlabot.
2x biju paņēmis no kolēģa TomTomu - ir ērtāks, bet ne tik ļoti, lai braucot kaut kur mazāk kā 30 dienas gadā, izdotu par viņu naudu un vazātu līdzi bagāžā.
Bet varbūt tomēr vispirms vajadzētu to nopirkt un tikai pēc tam sniegt gudrus padomus par navigācijas vērtīgumu vai nevērtīgumu un nevis otrādi?
Vakar ilgi domāju par šo tēzi. Tā arī nesapratu, kāpēc pieredze ar nopirktu aparātu ir vērtīgāka par pieredzi ar patapinātu? Tad jau, piemēram, Klarksons par autiņiem vispār nedrīkstētu vērt pāksti vaļā, jo brauc tikai ar aizdotiem, vai producentu pirktiem vāģiem. Lielākais eksperts būtu vācu pensionārs, kurš joprojām brauc ar paša pirkto 60to gadu mersi. Stāstot par nopirktu, strādā arī psiholoģiskais faktors - negribas citiem izrādīt, ka esi iztērējies kā.. nu, mazliet neapdomīgi
Man kaut kā likās, ka tieši neturoties pie viena (bet ja nopirkts savs, tas arī jālieto), var iegūt plašāku ieskatu par navigatoru iespējām. Man ir pietiekami daudz paziņu, kas sapirkušies un labprāt aizdod, jo gada lielāko daļu tos tāpat nelieto. Neviens no tiem aparātiem nav radījis tādu iespaidu, lai motivētu tērēt naudu iegādei.
P.S. Sygic, piemēram, ir iestatāmi skaņas brīdinājumi par atļautā ātruma pārsniegšanu.
P.S. Sygic, piemēram, ir iestatāmi skaņas brīdinājumi par atļautā ātruma pārsniegšanu.
Brīdinājumu par atļautā ātruma pārsniegšanu varēju iestatīt gan savā TomTom, gan Garmin. TomTom bija ērtāk - varēju norādīt, lai brīdina ja pārsniedzu par x km/h (parasti man bija uzlikts, lai brīdina ja pārsniedzu atļauto par +20 km/h ). Savukārt Garmin nav šādas elastības un brīdina uzreiz, tiklīdz pārsniedz atļauto kaut par 1 km/h (man tas neliekas OK, tamdēļ Garmin šo funkciju nelietoju).
Man pēc garāka ceļojuma bieži vien ir bijis sarežģīti visos sīkumos, tīri pēc atmiņas restaurēt visu nobraukto maršrutu, kaut gan priekš vēstures to saglabāt kaut kāda faila veidā tomēr gribētos. Tas, ko pēc ceļojuma cenšos restaurēt datorā Google MAP kartē, ir tikai aptuvena nobrauktā maršruta karte. No man esošajiem TomTomiem nevienam šādas maršruta atcerēšanās funkcijas nav, par Garminiem un citiem navigātoriem neko nevaru pateikt. Noteikti kempera GPS trekeri varētu piedabūt klāt serverim, kas šo maršrutu saglabātu, bet tad tas būtu maksas pasākums (gan abonēšanas maksa par šāda servera izmantošanu, gan par lielo skaitu SMS no ārzemēm). Gribēju pajautāt - vai kāda no tām minētajām aplikācijām, kas ir uzinstalējamas mobīlajam telefonam vai planšetdatoram, vai viņas veic šādu nobrauktā maršruta (apm. 10000 km) saglabāšanas funkciju - bez jebkāda interneta, visu rakstot tikai savā atmiņā?
Sygic aplikācijai ir Travelbook, kur uzkrājas izbrauktie maršruti. Tiem var apskatīt ātruma grafiku, vēl kādu statistiku, kā arī redzēt maršrutu paša Sygic kartē.
Esot iespējas to visu vieglāk vai grūtāk izeksportēt, lai iedabūtu Google kartē.
Pats šo iespēju neizmantoju, tāpēc vairāk paskaidrot nespēšu.
ASV militāra jurnieku akademija atkal maca stradat ar neciparu metodiem - ar veco labu bezbatareju gadžetu – sekstantu, kļuda tikai 2,5 km, vel ir kompass, polāra zvaizgne, saule. Glonass/GPS/BeiDou/QZSS var atslegt pec ipašam vajadzibam, tad laba auto vai cita navigacijas cistema paliek tikai......
Šodien atradu internetā, ka ir ļoti liels piedāvājums ar dažādiem GPS-Logger - specializētām kastītēm, kuru funkcija ir tikai gps koordinātes ierakstīšana. Interesanti!
Interesanti - kad Francijas Jūras kara akadēmijas absolvents, zemūdenes Ronis kapteinis un ilggadīgs navigācijas pasniedzējs Hugo Legzdiņš vēl bija dzīvs, viņu uzaicināja uz Francijas kara kuģa, kas viesojās Rīgā. Pēc kuģa apskates Legzdiņš izteica savu izbrinu par to, ka tik varenas lielvalsts kara kuģis navigācijā ir gandrīz kritiski atkarīgs no citas valsts pārvaldībā esošām tehnoloģijām. Tagad izrādās, paši amerikāņi ir sapratuši, ka GPS var noklāties.
Briti gan nekad nav atteikušies no astronavigācijas. Pat nekomerciālajiem, privātajiem jahtu vadītājiem, lai iegūtu Royal Yachting Association Ocean Yachtmaster diplomu, jākārto eksāmens astronavigācijā. Ar polārzvaidzni un sauli nepietiek, eksāmenā jāprot atpazīt 51 debesu spīdeklis.
Auto navigācijai gan tas nav nepieciešams - pietiek ar prasmi lasīt karti. Un rakstā pieminētie polinēzieši arī lietoja ne-astronomisku navigācijas metodi - viņi veidoja kartes pēc viļņu rakstiem, kas katrai vietai bija nedaudz atšķirīgi un diezgan pastāvīgi orientēti.
Šodien atradu internetā, ka ir ļoti liels piedāvājums ar dažādiem GPS-Logger - specializētām kastītēm, kuru funkcija ir tikai gps koordinātes ierakstīšana. Interesanti!
Ja Tev tāds interesē, tad varu atdot. Man te daži mētājas kopš tiem laikiem, kad sākām darbā ieviest autoparka disciplinēšanas pasākumus. Vēlāk praksē tika atzīti par ne pārāk ērti lietojamiem - ik pa laikam no auto jāaiznes uz datoru, jāpārlādē dati un dažas citas neērtības, vēlāk jau sāk gribēties on-line režīnu. Vienkāršāk tomēr par 5 EUR mēnesī visu redzēt uzreiz automātiski datorā, turklāt arī online režīmā (ja grib on-line režīmu ārpus LV, tad gan būs dārgāk nekā 5 EUR mēnesī. Ja tas nav svarīgi, tad ārpus LV brauc off-line, bet iebraucot LV sistēma visus ārpus LV brauciena datus salādēs mākonī un varēsi visu redzēt).
Pat nekomerciālajiem, privātajiem jahtu vadītājiem, lai iegūtu Royal Yachting Association Ocean Yachtmaster diplomu, jākārto eksāmens astronavigācijā. Ar polārzvaidzni un sauli nepietiek, eksāmenā jāprot atpazīt 51 debesu spīdeklis.
Pirms 50 gadiem mans tuvs radinieks, kuram toreiz bija kādi 2-3 gadi, apmaldījās mežā. Kā jau apķērīga persona, viņš izdomāja izmantot navigācijas ierīci, lai izkļūtu no meža. Tās nosaukums bija - vizbulītes. Instrukciju tās lietošanai viņš atcerējās no kādas pasakas, kas viņam bija lasīta. Tur tika teikts, ka puķītes rāda pareizo virzienu uz mājām. Visiem par lielu izbrīnu šis navigācijas rādītais virziens izrādījās pareizs.
p.s. - mežs bija ziemeļos
Ir arī vispār zināma debespušu noteikšanas metode pēc kokiem. Ja esat apmaldījies, rūpīgi aplūkojiet kokus. Ja tie ir palmas - jūs esat dienvidos.