Ieteiktu pārāk nesacerēties - autentiskai Kubai tā kā par vēlu jau būs, es tur biju pirms pusotra gada un no autentiskuma maz kas bija palicis jau tad. Visas bildes ar tantītēm ar cigāriem ir maksas fotosesijas (gribi bildēt? 1 CUC).  Kanādai un Eiropai tur viss vaļā, un amerikāņus arī pirms pusotra gada manīju. Tā jau skaisti, daba krāšņa, rums lēts utml. Nevajag gaidīt ļoti autentiski un tad jau iespaids būs labs! Lai brauciens izdodas!

Autentiska Kuba bija varbūt 1986. gadā. Bet tas nenozīmē, ka šobrīd, vai vēl pēc desmit gadiem nebūs vērts doties uz Kubu. Jo arī tās bildītes par 1 CUC un ielu muzikanti ir uzplaukuši, iznākuši ārā no nomaļiem stūriem lielā mērā tādēļ, ka ir tūristi. Nebūtu tūristu, nebūtu uz ielām iespēju redzēt neko vairāk par parastu ikdienu.

Mani vienmēr mulsina (neapzinātā?) ironija šajos paziņojumos, vietu X tulīt pārpludinās tūristu pūļi, tādēļ mums (tūristiem) turp veikli jādodas, pirms mēs esam tur ieradušies… Tragedy of the commons. Risinājumu nezinu.

Liekas nelaipni pret kubiešiem skumt, ka viņi varbūt varēs atļauties normālus, modernus auto sagrabējušu graustu vietā. Varbūt ar vecajiem auto sanāca stilīgas bildes, bet iespēja (viņiem) izmantot civilizācijas sasniegumus manuprāt ir svarīgāka par interesantām fotoiespējām (mums), ko radījuši makslīgi ierobežojumi. Citādi sanāk atieksme gandrīz kā pret zoo zvēriņiem.

Pilnīgi piekrītu Jurim.

Pielikšu savu artavu tēmai. Neatkārtošu to, kas te jau rakstīts, kā arī Takas saietos stāstīts, tikai to, kas, manuprāt, atšķirīgs.

Braucām 11 cilvēki paburāt gar piekrasti, no Cienfuegos pa Batabano līci. Lidojums no Milānas ar Meridiana - nekādas vainas, tikai lidmašīna ļooti veca. Un Milānā kārtīgs uzmetiens no Maggiore auto nomas. Par to uzrakstīšu atsevišķi, kad būšu ticis ar viņiem galā.

Vīzas - no cubaism.com. Sanāca ar sūtīšanu 20.73 GBP no deguna.
Transports Havana - Cienfuegos 270 Eur 11 cilvēkiem katrā virzienā ar taksometru firmas busiņu.

Ēšanai pasūtījām produktus uz laivu, bet daudz kā trūka un gandrīz visām pozīcijām bija kaut kā paaugstinājušās cenas. Pārējie produktu iepirkumi veikalā un tirgū - kā jau Kubas ceļojumu stāstos aprakstīts.

Laiva: katamarāns Bahia 46 no Platen Sailing par 5600 eur uz 11 dienām. Tas sanāk ap 46 Eur dienā no cilvēka. Diemžēl jāpieskaita arī Kubas cruising tax - 12 CUC dienā/pax.
Vispār Kubā jahtu izvēle vairāk kā pietiekoša, kaut arī darbojas tikai dažas, nebūt ne lielākās kompānijas. Cenas īpaši neatšķiras no pārējām Karībām.

Lai arī locijās rakstīts, ka var noīrēt niršanas aprīkojumu līdzi ņemšanai, šobrīd tas vairs nav atļauts. Tad jāņem līdzi arī vietējais instruktors (no 70 Eur/dn, kas lielākai nirēju kompānijai varētu būt visnotaļ izdevīgi). Aizliegums patstāvīgi nomāt inventāru ieviests kā parasti - pēc kāda fatāla niršanas pasākuma. Šobrīd izskatās, ka Karībās patstāvīgi noīrēt inventāru var tikai Francijas un ASV teritorijās. Mums nebija brīvas vietas instruktoram, tāpēc nācās iztikt ar maskām un caurulītēm.

Laika ziņas - dabūjamas tikai krastā, ja vien nav satelīta telefona. Vienkāršākais - nofotografēt no datora ostas ofisā. Prognozes neatspoguļo vietējos katabātiskos vējus, kuri ir ļoti izteikti, sevišķi pēc tumsas iestāšanās. Pārsvarā enkurvietās vējš pārsniedza 15 m/s, bet bija arī nakts ar stabiliem 20 m/s. Kaut arī mīkstā smilts ideāli turēja enkuru, rifi aizmugurē un diezgan daudzie vraki tajos bojāja naktsmieru.

Batabano līcis atrodas apmēram 40 jūdzes uz rietumiem no Cienfuegos. Taisnu ceļu uz to aizšķērso plaša navigācijai aizliegta zona, ticamāk, ap atomelektrostaciju. Tās dēļ diezgan grūti iet ar burām atpakaļceļā. Aprakstos gan rakstīts, ka nav zināms, ka zona tiktu ņemta ļoti nopietni. Arī mēs gājām kādu gabalu pa iekšpusi.
Pirmā enkurvieta ir pie Cayo Guano de Este bākas. Salā dzīvo 2 vīri un suns. Ceļvežos teikts, ka bākā noteikti jāuzkāpj, taču vīri saka, ka viņus atlaidīs no darba, ja to atļaus darīt.

Tālāk seko Cayos de Dios salu ķēde. Katra no salām apņemta ar rifu, katrai var atrast arī savu pludmalīti. Visas neapdzīvotas. Rifi ļoti labā stāvoklī (vizuāli, niršanai), tomēr cerētos langustus neatrodam. Acīm redzot vainīga mūsu mazā pieredze snorkelēšanā, jo langusti tur neapšaubāmi ir. Ieraugām arī vienu haizivi, zem 2 m. Varētu būt vēršhaizivs. Tādas vairumā esot Kubas rietumu galā. Gadās arī bruņurupuči.
Daudz labāk veicas ar makšķerēšanu. Uz līča robežas, kur dziļums strauji mainās no 1500 m uz 4-5 metriem copē burtiski ik pa minūtei. Diemžēl mūsu aprīkojums ir par švaku un lielākās zivis pārkož visu. Norāvušos zivju izmēru varam novērtēt tikai pēc to lēcieniem no ūdens. Bet arī noķertās <5 kg barakudas pilnībā atrisina pārtikas jautājumu. Īpaši labi tās sanāk cepti marinētas.

Cayo Largo izbūvēta diezgan plaša jahtu osta. Nevienu citu čarterētāju gan nemanām, pārsvarā vietējie tūristu vizinātāji. Atkal formalitātes. Kubā no katrā ostā jāpierakstās/jāizrakstās, kā citur šķērsojot valsts robežu. Par komandas sarakstā neesošas personas uzkāpšanu uz klāja sods 5000 - 15000 CUC. Un tikko ierodamies, piestātnes galā apsēžas vīrs uniformā, kurš pavada krēslā visu diennakti. Acī redzami, lai uzmanītu mūsu laivu. Naktīs piestātnes tiek arī apstaigātas. Atmiņā nāk padomju laiku robežsardze.

Degviela 1 CUC/l, bet tās iegāde sarežģīta. Jāpasūta un jāapmaksā kantorī, tad nākamajā dienā tikai pulksten 8 var saņemt. Mēģinām piekaramajam motoram benzīnu dabūt rolleru nomā, bet tur arī norma - 5 l uz vienu nomas dienu.

Turpat blakus Cayo Rico ar perfektu ap 200x 200 m baltu smilšu baseinu ap 1 m dziļumā un pludmales restorānu krastā. Tomēr izrādās, ka uz salas neviena nav. Bārā gozējas ap 1,5 m gari varāni, kuri sākumā šņāc un skrien virsū, bet sapratuši, ka atrausies ar čību, atkāpjas.

Arī tālāk turpinās pilnīgi neapdzīvotas salas, līdz pat Isla de Juventud. Tomēr tajā, sakarā ar apdzīvotību, krastā piestāt atļauts tikai ostā, tādēļ nolemjam tik tālu nedoties.
Cayo Cantiles esot pērtiķu rezervāts, tāpēc laižam turp. Jau pa lielu gabalu redzam, ka mums intensīvi signalizē ar spoguli. Neņemam to vērā un vispirms pagriežam uz blakus salu. Tad nu signalizētāji metas mums pakaļ mazā laiviņā. Izrādās - tie ir rezervāta uzraugi (tādu tur veseli 3), kuri grib pārdot langustus. Sākuma cena ir 5 CUC gabalā, bet beigās paņemam 15 gab. un vienu zivi par 30 CUC. Nelielas problēmas ar gatavošanu, jo cepeškrāsns labi nestrādā. Tādēļ ieteicamās "broiled" pagatavošanas vietā jālieto "boiled". NB! - ja negrib rūgtumu, langusts pirms gatavošanas jāpārgriež un rūpīgi jāizskalo.
Pērtiķus rezervātā nesastopam - to esot maz un diezgan bailīgi. Toties ir vietējās smilšu žurkas un tuvējā purvā viens rijīgs Kubas krokodils.

Atgriežoties bāzē uzzinām arī Amerikas vēlēšanu rezultātus. Bāzes menedžeris saka sorry for that. Kubieši uz Trampu skatās ļoti piesardzīgi. Bet Cienguegos ostā jau stāv kruīza kuģis no ASV.

Apmēram tā. Padzīvojāmies arī pa Havanu un Trinidadu, bet tur nekā tāda, kas te jau nebūtu aprakstīts.

Cienfuegos bāze:

Guano del Este bāka:

Vienīgā palma uz Cayo Sal:

Pusdienu sagataves:

Vairākums gliemežvāku apdzīvoti:

Mangrovju biezokņi un purvi:

Enkurvieta starp rifu un salu. Katrs izklaidējas kur vēlas.

Salu pamatiedzīvotāji:

Pie pērtiķu rezervāta:

Kubas krokši ir mazi, bet agresīvi:

Līča dziļums ir ap 4 m. Bet laisties šādos purvos ar nomātu laivu mazliet bailīgi, var pazaudēt savu 3k Eur depozītu:

Rezervāta sargu māja:

Cayo Largo viesu piestātnes tukšas:

Smiltis mīkstas un rifi labi redzami - var izbraukt arī krastā. Paisuma svārstības ap 25 cm:

Rifos zem ūdens vraki biezā slānī:

Šo to var redzēt arī bez akvalanga:

Nāk lietus. Mums lija tikai naktīs.

Amerikāņu kruīznieks Cienfuegos:

Man gan nešķiet nekas neparasts ceļotāju vēlme izvairīties no vietām, kuras pārņēmis masu tūrisms. Varbūt tajā ir zināms snobisms - iedomāties, ka esi atšķirīgs no pārējiem, bet kāpēc ne, ja jau pats plāno maršrutu. Dīvaināks liekas te lietotais apzīmējums "autentiskā Kuba". Vai tiešām komunistiskā Kuba ir tā autentiskākā? Varbūt Batistas Kuba? Vai tā, kur vergi apstrādāja cukurniedru plantācijas? Katrs laiks atstāj kaut kādu zīmogu, un tāpēc kļūst pat interesantāk. Domāju, ka Kuba būs interesanta un autentiska gan tagad, gan pēc desmit gadiem. Tas, ka vietējiem mājās nav jauna televizora un nav mobilā nav nekāds autentiskums, bet vecie auto ir, jo tā kļuvusi par nacionālo savdabību, kuru cilvēki rūpīgi kopj un diez vai tik viegli atteiktos, pat ja parādīsies viegli pieejamas alternatīvas.

Būtu ar mieru derēt gluži uz visu naudu kas ir 90%+ kubiešu nomainītu tos vecos autiņus uz jauniem mērkaķa ātrumā ja vien būtu tāda iespēja. Tāpat kā mēs to darījām pēc PSRS sabrukuma. Nebija baigā nostaļģija un tuŕēšanās pie zapiņiem.

Izvairīties no tūristu pārlieku apsēstām vietām ir normāli. Es tā daru un gan jau ka Juris arī, bet es viņa tekstu sapratu citādi ka ir tomēr svarīgākas lietas par smalkām bildēm mūsu kolekcijās. Un nav jau tā ka turīga Kuba būtu neinteresanta vieta. 

Es tagad lasu britu ceļotāja Vilfrēda Tesigera grāmatas par viņa ceļojumiem/klejojumiem pa Tuvajiem Austrumos un Rietumāfrikā no 30.gadu līdz 60.gadu vidum. Pēc viņa rakstītā sanāktu, ka uz šiem apgabaliem vispār vairs nav vērts braukt jau gadus piecdesmit, jo pilnīgi viss vietējais autentiskums ir zudis. Nafta, Rietumu civilizācija ir brutāli ielauzusies un visu neatgriezeniski mainījusi. Un kad sāka braukt nesmalkjūtīgi tūristi, tie vispār visu salaida dēlī.

Esmu ievērojis, ka visai daudzi no ceļakājas turp brauc un daudziem patīk. Iespējams, ar Kubu arī pēc 20 gadiem un tad, kad tur IKP būs 25000 eur uz cilvēku, nebūs nemaz tik briesmīgi apmeklēt.

Nevar salīdzināt. Skatījos filmu par šo auto īpašniekiem Havannā, nu viņiem tas nav pārvietošanās līdzeklis, bet kas stipri vairāk. Tāds kā retro auto restaurētāju klubs, kur cilvēki ieliek sirdi un dvēseli. Vienkārši apstākļu ietekmē Kubā šis hobijs kļuvis populārs, bet ne jau tā, ka tikai izdzīvošanas dēļ. Es te nerunāju par tiem, kas tur braukā ar padomju laiku žigulīšiem utml lūžņiem, bet tiem, kas ar uzpucētajiem 50. gadu amerikāņu vāģiem. Tā kā šie auto no ielām nepzustu, protams, satiksme ielās kopumā izskatītos citādāk nekā tagad.

Kubieši varēs ņemt 10 gadu kredītu 5 gadu ķīnas masīnām #life

Ja nu kas Havannā ir patiesi briesmīgs (izņemot centra graustus), tad tās ir mašīnas. Štrunts par izskatu, bet ja pat jūras vējš nespēj izpūst no ielām izplūdes gāzes līdz normālas elpošanas līmenim, tad kaut kas ir steidzami jāmaina. Tikai pēc Kubas es sāku pa īstam saprast un atbalstīt visu to Eiropas izplūdes sertifikātu padarīšanu. Ok, pašas bundžas var palikt, dažas pat ir smukas, bet tie 3+ litru karburatora motori ar Venecuēlas benzīnu ir masveidā iznīcināmi.

k, paldies par rakstu, pats februārī būšu HAV/CCC/CYO un VAR tā kā ņemšu visas norādes/idejas vērā

K,

Tur viss ir OK ar vīzām? Kolumbs piedāvā par 42 eur, braukšu janvārī un tagad meklēju kur sataisīt.

Vēl ir http://www.cubavisas.com ar identisku pakalpojumu. Sūta pa pastu. 16GBP+7GBP handling fee. Bija kādi 26EUR uz personu, pērkot diviem.

Cubavisas un cubaism ir viens un tas pats kantoris. Izskatās labi, strādā ātri un atsaucīgi. Kādam laikam bija aizsūtījuši neapzīmogotas kartes, tāpēc man ļoti norūpējušies zvanīja un lūdza, lai pārbaudu vai zīmogi ira.

Ja velaties aizbraukt uz Kubu un ieraudzit autentisko Kubu, tad labak braukt uz dienvidiem. Oriente- Holguin, Santiago De Cuba, Bayamo. Tur vel nav tik daudz turistu, tapec cilveki esot citadi. Ka ari biletes nav dargas, Riga-Vacija-Holguin turp atpakal 400-600 euro. Riga-Italija-Santiago 500-700 euro. Riga-Mancestra-Holguin 400-500 euro. Ja kadam ir jautajumi vai vajadziga palidziba, drosi rasktiet.  Paslaik dzivoju Kuba, drosivien varesu palidzet.

Kāds ir Kubā ielidojis no ASV? Skatos, ka tur citas vīzas vajadzīgas. Tās, kas dabūjamas Eiropā neder ieceļošanai Kubā caur ASV teritoriju.

Skaties USA noteikumus, ne Kubas (tos arī, protams). Vienubrīd no USA varēja iebraukt tikai USA pilsoņi, kā ir tieši tagad, jāskatās.

Esmu 99% pārliecināts ka iebraukt no ASV Kubā Latvijas pilsoņiem nav iespējams. 

Gadu atpakaļ, kad bija AC cenu kļūda, tad es no WAW lidoju caur Kanādu un nekādu problēmu nebija.

Bet par ASV uz Kubu kaut kur lasīju, ka nesen ASV ir lidojumiem uzlikuši kaut kādus baigos ierobežojumus, neatceros gan kur to lasīju.

Kanāda ir pavisam kas cits, tur arī agrāk nekādi ierobežojumi nav bijuši.

orsons21, protams Tev taisnība, bet gribētu zināt kas Rihardam tā ir par lidojuma shēmu, jo manuprāt parasti uz Kubu caur ASV lidojuma shēmas nav, ja nu vienīgi ir lidojums uzreiz no ASV uz Cubu.

Daudzi raksta ka Jau nav seit autentiskas Kubas. Lai to ieraudzitu jabrauc uz Oriente (Baracoa, Manzanillo, Santiago, Bayamo), seit vel ir ta dzive, ista un bez turistiem. Pati dzivoju Netalu no Santiago. 

Sobrid no Frankfurtes - Holguin ar Condor biletes no 250 eiro. No Brusseles - Varadero 170 eiro ar TUI.

Alejandra, Tavi atradumi/atklājumi ir jāliek šajā tēmā, kas zemāk 

http://www.celakaja.lv/forumi/leti-lidojumi-eiropa-pareja-amerika-2019