Kuba
Tā kā, plānojot ceļojumu, izskatījās, ka neviens Ceļakājietis pa šo valsti daudz nav braukājis, tad ierosmei te apkopojums (sanāca diezgan gari).
Vispārīgas lietas:
- Sezona. Ieteicamais ceļojumu laiks – novembris – aprīlis. Pārējā laikā traki karsti +līst
- Vīza ap 45 Eur. Var dabūt caur Helsinkiem Kubas vēstniecību (nav jāsūta pases, tikai to kopijas), var izmantot tūrisma komp. (esot pat lētāk). Paziņas esot Londonā nokārtojuši, kā arī Frakfurtes lidostā pirkuši
- Nauda. Jāņem līdzi EUR. USD lielas komisijas. No kartēm vislabāk ejot Visa. AmExpress u.c. ASV izdotās vispār nestrādā. Kubā paralēli funkcionē 2 naudas – Peso nationale un Peso convertable (CUC). Tūtistiem viss notiek CUC-os. Taču, par nac. naudiņām var nopirkt tirgū augļus, vietējo saldējumu, picas u.c. ēdamos peso ēstuvēs. 1CUC = 24nac. Kā saprast, kur cena ir kurā naudā – tikai pēc loģikas, kaut arī tas ne vienmēr strādā. 1 CUC ≈ 1USD
- Auto. Tas nu ir reāli dārgi. Auto ap 80-100 CUC dienā. Mēs īrējām auto kompānijā REX (tā forumos figurēja kā solīdākā, kas dod labākas klases auto) reservas [at] rex [dot] cu www.rex.cu (ir arī lidostā). Visi, arī Rex kantoris ir valsts. Daudziem pat viens un tas pats rezervācijas portāls, tikai cenas mistiski atšķiras. Jārezervē savlaicīgi – autoparks nav liels. Degviela – ap 1,2 CUC/l. Ceļi vietām briesmīgi, vietām ciešami. Bet toties tukši. Ar ceļazīmēm bēdīgi. Naktīs braukt neiesaka, jo pa ceļiem blandās i cilvēki, i lopi. GPS ievest nav atļauts. To muitā konfiscējot.
- Sab.transports. Tūristiem ir 2 izvēles Viazul autobusi vai takši. Viazul ir īpaši, tūristiem domāti busi, kas nebūt nav super lēti (piem, Havana-Trinidad 25CUC). Biļetes uz populārākajiem maršrutiem sezonā bieži arī izpērk, tāpēc tās labāk iegādāties 1-2 dienas iepriekš. Parēķinot iznāca, ka 4 cilv auto ir lētāks un mobilāks.
- Nakšņošana. Labākā izvēle ir Casas Particulares = tjipo apartamenti kubiešu mājās/dzīvokļos.Piedāvājums milzīgs. Istaba maksā 20-25 CUC, Havanā nedaudz dārgāk (tajā var būt 1 liela gulta, 2 lielas, 3). Cena un kvalitāte nesastopas. Vienādu cenu prasa gan par pēdējo ūķi, gan par izcili skaistu dzīvokli. Mēs vadījāmies pēc Lonely Planet ieteikumiem, kā arī iepriekšējā pilsētā prasījām saimnieku ieteikumus nākamajai pilsētai – vienmēr viņiem ir kontakti. Viesnīcas, protams, arī ir, bet tās ir Eiropas cenās, arī dārgāk
- Ēšana. Brokastis parasti ēdām Casā (no 3-5CUC personai. Visur riktīgi lielas brokastis). Pusdienas/vakariņas var arī pasūtīt Casās. Ap 7-8CUC personai, kas ietver gan gaļas ēdienu, gan milzu rīsu kalnu, gan salātus, gan augļus. Uz 4 cilvēkiem bieži pasūtījām 2 porcijas – pietika. Vēl ēst var „paladar” – vietējās privātajās ēstuvēs. Cenas gan CUC-os, gan nac – kā nu kur. Havanā, protams, piedāvājums milzīgāks. Veikali – tukši. Uz ielām mazākās pilsētās faktiski var nopirkt tikai picu, sendvičus, saldējumu. Un augļus
- Komunikācija. 99% spāniski. Retais runā angliski. Pa kādam krieviski runājošam arī satikām.
- Jāpaņem līdzi zāles, jo tās var dabūt tikai atsevišķu lielo viesnīcu aptiekās un piedāvājums ir visai ierobežots. Saaukstēties no kondicionieriem – absolūti reāli.
Mūsu maršruts 11 dienām:
1.diena. Ielidojam Havanā vakarā. Taksis uz centru 20-25CUC.
Nakšņojam Hostal Peregrino www.hostalperegrino.com. Smuka vieta, garšīgs ēdiens. 20-35CUC istaba. Saimnieki runā English. Pāris kvartālu attālumā ir Hotel Parque Central, kur ir REX nomas birojs.
2-4.diena Pinar del Rio virziens.
No Havanas uz Soroa (ūdenskritums, apakšā dabisks baseins, kur peldēties), Las Terazas – bijušās kafijas plantācijas drupas, kalni, smuki.
Tālāk uz Vinales – tas skaitās viens no ainaviskākajiem Kubas rajoniem.Par nakšņošanu var sameiloties ar Francesco, kurš labi runā Engl un ieteiks labas Casas www.villacristal.com.
Vinales var apskatīt alas (to ir vairāki varianti), Los Jazmines official lookout – skats uz ieleju, aizbraukt uz tabakas fermu (ja ir līdzi kāds spāniski runājošs) vai uz tabakas rūpnīcu Pinal del Rio. Forša vieta ir salīdzinoši nomaļa sala ar skaistu mangrovēm apaugušu pludmali - Cayo Jutias (uzmanību! Medūzas. Reāli traki, traki sāpīgi).
Ir takas kalnos, bet tās nav iezīmētas – jāņem gids (bet ir baigi karsti un šī doma nerullē). Jāpaņem ausu aizbāžņi, jo miestiņā dzīvo miljons gaiļu, kas jūsu rītu padarīs neaizmirstamu.
Pa ceļam atpakaļ uz Havanu - Parque Nac la Guira (psiha amīšu miljonāra 30-tajos gados celta muiža ar n-tajām arhetoniskajām fantāzijām, kas kopš revolūcijas laika ir atstāta pilnīgā pamestībā. Tāds sirreāls skats). Bet! Atrast samērā grūti, jo norāžu nav. N reizes jāprasa ceļš
5.diena. Playa Larga
No agra rīta iespējams kopā ar vietējo ornitalogu doties putnu vērošanā pa vietējo nac parku – purvu (sauss ziemas sezonā). Putnu nav miljons, bet tie ir interesanti un gids atraktīvs.
chino [dot] zapata [at] gmail [dot] com 20CUC pers.
Pēcpusdienā var pa ceļam uz Playa Giron nirt vai snorkelēt (La Cueva de los Peces Cenote to var darīt no paša krasta. Te arī interesants restorāns alā.) Niršana 25CUC pers.
6.diena: Cienfuegos
Pilsētiņa pati ir ievērības cienīga ar savu arhitektūru. Tai tuvumā – Rancho Luna – pludmale, pa ceļam uz to var noīrēt laivu, lai pairtos pa Laguana Guanaroca un pavisam tuvu pieietu pie flamingo bariem, kuri tu mierīgi pastaigājas (laiva (krimināla, bet flamingo visu atsvēra) 30CUC). Vēl te ir arī botāniskais dārzs un pretī Rancho luna, upes otrā krastā Castillo de Jagua. Ja uz to brauc no Playa Giron puses, tad pa ceļam var apskatīt arī nepabeigto soc.būvi – atomelekrtostaciju.
7.diena Trinidada
Vistūristiskākā Kubas vieta. Smuka pilsētiņa, kuru jāfotografē saulrietā – krāsas ir dievīgas. Uz turieni no Cienfuegos var braukt vai nu pāri kalniem un tad doties uz viņu slaveno ūdenskritumu El Nicho vai arī gar krastu braukt uz Trinidadu, kur pār ceļu martā-aprīlī dodas krabju bari.
Blakus Trinidadai ir Playa Ancon – smuka pludmale, no kuras arī var doties nirt vai snorkelēt.
Netālu ir arīsala - Caya Blanco, uz kuru no rītiem (ap 9) no Playa Ancon ostiņas dodas kuģitis. Sala esot vientuļa, pilns ar iguānām, var sauļoties un snorkelēt 45CUC no personas (pasākums, kā saprotu, uz visu dienu)
8.diena Topes Callantes, Santa Clara
Topes Collantes ir paliela kalnu grēda, kur ir vairāki iespaidīgi ūdenskritumi. Jau pieminētais El Nicho, kā arī pa ceļam uz Santa Clara ir Salto de Caburni (jārēķina 2-3h, ieskaitot peldēšanos). Santa Clara ir Che Gevaras pilsēta – te ir milzonīgs viņa piemineklis un viss ap un par Kubas varoni.
9.diena
Tālāk nu ir jāizlemj – vai doties uz Matanzas, Varadero vai arī uz ziemeļu pusi uz Cayo Santa Maria. Mēs izvēlējāmies pēdējo – salas savienotas ar kontinentu ar 40km garu uzbērumu, kuram abās pusēs jūra ar mangrovju audzēm. Skaisti. Uz salām n-tie smalkie hoteļi, kuru teritorijā iekļūšana ir ļoti dārga. Bet ir arī viena publiska pludmale, kur baudīt baltās miltis.
10-11. diena Havana
Havanā var redzēt gan absolūtus graustus, gan arī fantastiski sakoptu centru Habana Vieja bija absolūts, negaidīts pārsteigums – neticami skaista pilsētas daļa. Okeāna krasts Malecon, kur dzīvība sāk kūsāt tieši vakaros, n-tie krodziņi, deju klubi – nu, forši.
Ak, un es nepieminēju 50-to gadu mašīnas!
Brauciet! Noteikti! Un paņemiet Lonely Planet. Bez tā būs pagrūti, jo uz vietas ir info tikai par ekskursijām, nekā vairāk – ne karšu, ne aprakstu.
Paldies! Bet trūkst info par brāļiem Fideliem (drīkst/nedrīkst līmenī) un apaļvaidzēm sambas dejotājām!!! 
Paldies par idejām!
Mana sapņu valsts.
mjā, faktoloģiskais uzskaitījums sanāca tāds pasauss, bet Kuba nav valsts, kura paņem ar dramatiskām dabas ainavām. Kubas šarms ir mazajos vizuālajos stāstiņos. Par to, kā tante izvelk uz pilsētas galvenās ielas malas šūpuļkrēslu un sēž, vērodama ielu, kā puikas uz ielas uzliek vārtus un spēlē futbolu ar plikām kājām un štruntīgu bumbu, kā ome ar opi, atlaidušies uz Malekon vaļņa okeāna krastā mīļi čubinās (kopā ar daudz jaunākiem pārīšiem), kā večuks nomazgā tev mašīnu un tad salasa zem koka sakritušo ziedu pušķiti un nāk tev dāvināt, lai dabūtu savu kapeiciņu, par to kā dūšīga nēģeriene iekš apspīlēta supermiņuka mazgā grīdu utt utt. Kuba tas ir reāls vizuālais baudījums, kuru nu nekādi sausajā "kur, cik" valodā nevar iespiest.
Par Fidelu - viņa bildēs nav. Ir tikai mirušais varonis Che Gevara, kas tiek apdziedāts rītā-vakarā. Sajūta, ka cilvēki atļaujas daudz vairāk kritizēt iekārtu nekā mēs PSRS laikā.
Sambu/rumbu/salsu daudz dejo maksas klubos. Uz ielām - pa biškucim. Patrāpījāmies arī uz klubiņu ar neoficiālo salsu, bet gtur nu ir jāzina, kur tie ir. Dziedāt gan dzied visos krogos, kafejnīcās, uz ielas. Arī, galvenokārt, lai nopelnītu.
Paldies par aprakstu - tiešām iedvesmojoši! Kā bija ar drošības līmeni - cik paši jutāties droši pilsētas, uz ceļiem? Cik ļoti vietējie ir "politiski" ietekmēti?
mjā, faktoloģiskais uzskaitījums sanāca tāds pasauss, bet Kuba nav valsts, kura paņem ar dramatiskām dabas ainavām. Kubas šarms ir mazajos vizuālajos stāstiņos. Par to, kā tante izvelk uz pilsētas galvenās ielas malas šūpuļkrēslu un sēž, vērodama ielu, kā puikas uz ielas uzliek vārtus un spēlē futbolu ar plikām kājām un štruntīgu bumbu, kā ome ar opi, atlaidušies uz Malekon vaļņa okeāna krastā mīļi čubinās (kopā ar daudz jaunākiem pārīšiem), kā večuks nomazgā tev mašīnu un tad salasa zem koka sakritušo ziedu pušķiti un nāk tev dāvināt, lai dabūtu savu kapeiciņu, par to kā dūšīga nēģeriene iekš apspīlēta supermiņuka mazgā grīdu utt utt. Kuba tas ir reāls vizuālais baudījums, kuru nu nekādi sausajā "kur, cik" valodā nevar iespiest.
Par Fidelu - viņa bildēs nav. Ir tikai mirušais varonis Che Gevara, kas tiek apdziedāts rītā-vakarā. Sajūta, ka cilvēki atļaujas daudz vairāk kritizēt iekārtu nekā mēs PSRS laikā.
Sambu/rumbu/salsu daudz dejo maksas klubos. Uz ielām - pa biškucim. Patrāpījāmies arī uz klubiņu ar neoficiālo salsu, bet gtur nu ir jāzina, kur tie ir. Dziedāt gan dzied visos krogos, kafejnīcās, uz ielas. Arī, galvenokārt, lai nopelnītu.
Valsts jau ar to arī forši p a ņ e m, ka ir ikdienišķās situācijas, vietējie cilvēki, sarunas. Skriešus apsekot pieminekli1, pieminekli2, pieminekli3, tālāk kanjonu1, vēl ēku, kur 17gs dzīvojis tāds un tāds ir labi, bet garlaicīgi…
Diezgan pārsteidzoši, bet sajūta visur bija absolūti droša. Havanā staigājām pa pilsētu stipri pāri pusnaktij - pilsēta pilna, krastmala sestdienas vakarā pārbāzta ar cilvēkiem - bet visi tādi labdabīgi. Vietējiem naudas izklaidēm nav, tādēļ izklaide ir iekš tusēšanas, uzdziedāšanas, pastaigāšanās. Tiešām, absolūti miermīlīga, nekriminogēna vide.
Tomēr, sekojot Lonely Planet ieteikumiem, auto novietojām vai nu apsargātās stāvvietās vai arī pie saimniekiem, kur pārgulējām. Tā kā auto ir milzu deficīts, tad detaļu zādzības mēdz notikt (REX noteikumi gan bija bez pašriska).
Papļāpājām ar daudziem cilvēkiem - nevien no viņiem nevicināja karogu un neborēja komunisma idejas. Cilvēki perfekti saprot, kā viss ir, un lielākā daļa vai nu dara ko nelegālu, lai piepelnītos, vai nu ir ārzemju radi vai arī izmanto ļoti ierobežotās privātbiznesa iespējas. Nu, nav gatavi revolūcijai - bet cer, ka sistēma pati no sevis kaut kā mainīsies. Praktiski visi bija ļoti laimīgi par vietu, kur viņi dzīvo, bet sistēma.... Mums kā ārzemniekiem viņi bez jebkādas minstināšanās sūdzējās par situāciju - tobiš, tāda Čeka viņus nekontrolē kā PSRS laikā.
Jauks apraksts! šī varētu būt apskatāmo valstu sarakstā noteiki.
PS. Pat darba diena beigās spēja no manis izspiest smaidu: "Jāpaņem ausu aizbāžņi, jo miestiņā dzīvo miljons gaiļu, kas jūsu rītu padarīs neaizmirstamu."
Mums kā ārzemniekiem viņi bez jebkādas minstināšanās sūdzējās par situāciju - tobiš, tāda Čeka viņus nekontrolē kā PSRS laikā.
Izskatās, ka laiki mainās arī Kubā. Kad biju tur pirms 6 gadiem, visi dziļdomīgi klusēja un pat neiepīkstējās par to, ka viņiem varētu būt kas iebilstams pret valsts iekārtu. Vai arī pateica dažas īsas un spārnotas frāzes, kas skaidri liecināja par attieksmi un bailēm. Bet tie vēl bija pēdējie Fidela valdīšanas mēneši. Tad Kubā daudz kas bija savādāk nekā šodien.
Tikko no Kubas. Ļoti patika,drosša zeme, fantastiski cilvēki, salsa un rums. Piebilde par Cayo Santa Maria. Man galīgi nepatika, ļoti garlaicīgi. Pludmalas tiešām fantastiskas, baltās smiltis, bet nekas cits. Vai tādēļ jābrauc tik tālu? Īstā Kuba tur galīgi nav. Mēs no turienes aizmukām atpakaļ uz Kubas otru galu, prom no tūristiem un all inclusive servisiem-garlaicīgi.
kur dabūjāt Kubas vīzu? Latvijā?
Es dabūju LV, 10 minušu jautājums.
Mes bijaam oktobrii un laikapstaklji bija ljoti labi, patiesiibaa nejutaam karstumu, ar kuru mums draudeja. viizaam varu iedot arii privaati kontaktu lv, kursh atri un leti visu nokartoja. Vislabaak, ja zini kaut nedaudz spanju valodu un ieprieksh izlasi labu gramatu Cubaconga. Vairak privaati
Cik ir ātri un lēti?
Cik redzēju googlē, ~50eur maksā vīza, ja to kārto caur tūrfirmām (moš jāvēršas pie palīdzības pie RelaksTūres? )
Vispār jau forums tieši tāpēc uztaisīts, ka publiski varētu dalīties ar informāciju un nebūtu jāatstāsta katram atsevišķi. Un šeit ir savākušies ceļotāji, līdz ar to visiem varētu interesēt.
Es kārtoju caur tūrfirmu pie Vērmanīša lido, aizmirus nosaukumu, laikam 45-50eur. Caur Zviedriju lētāk, bet nedaudz klapatas.
Kolumbs. 42 ar kapeikàm euro Kubas turistu karte
Emailu un cenu uzrakstishu rit. Privati - var dabut elektroniski gramatu, baigi laba, must have visiem Kubas celjotgribetajiem. to te vnk nevar nopublicet.
Skaidrs, sorry!
GPS ievest nav atļauts. To muitā konfiscējot.
Un ko dara ar telefoniem, kuros GPS?
Telefonus ar GPS var, tikai jādeklarē (lapeli iedos lidmašīnā).
Tad es laikam izspruku. Ar diviem pajauniem Samsungiem kabatā, kas GPS ķer un vēl pāris cilvēki ar "viedtelefoniem" ar, domāju, ka uz to piever acis.
Te būs kontakts, ko izmantojām vīzu gatavošanai. Cena pagājušajā rudenī 35 EUR - publiolopez [at] yahoo [dot] es
Saprot angliski, runā labāk spāniski vai krieviski.
REQUIRED DOCUMENTS FOR A TOURIST CARD:
PERSONALLY AT THE EMBASSY:
1. Visa Application Form
2. Copy of your passport photo page.
3. The application form.
4. Copy of your flight reservations or booking.
5. Payment in cash.
6. The fee is 22.00 euro per person.
7. The fee is 47.00 euro per person, if the client doesn’t come personally to apply.
BY POST:
Send to our Embassy the required documents to apply for the tourist visa:
1. Visa Application Form
2. Copy of your passport photo page.
3. The application form.
4. Copy of your flight reservations or booking.
5. Payment is by bank transference.
6. We will send you our bank´s details after the Consular Office has received your documents.
7. The fee is 47.00 euro per person.
8. An empty envelop with your address and stamps (marks), to send you the visa.
To travel to Cuba you must have a valid passport which has to be valid for at least six months after the returning date.
The tourist card is valid for 30 days and can be extended, in Cuba, for another 30 days.
interesanti kā visi starpnieki dabū zemākas cenas,ja personiski nekārtojot cena ir 47 euro
Grūti spriest, bet cik saprotu, šim kungam ģimene dzīvo Kubā un viņš pats darbojas kaut kā ar ceļojumu organizēšanu.
Var jau būt, ka cenas mainījušās, lai gan diez vai tik strauji..?!
Domāju, ka interesentiem vienkārši ir viņam jāuzraksta - man šo kontaktu iedeva kolēģes, kuras arī iepriekš kārtoja (2 cilvēki dažādos braucienos), tā kā uzticēties viņam var droši.
tad jau šis kungs būs kādas Eiropas valsts vēstnieks Kubas pārstāvniecībā un tas būs viņa mazais papildus bizness iztirgojot valsts iebraukšanas kartes pa pazeminātām cenām....nekā neparasta ,tad viss ir saprotams...
Kolumbs. 42 ar kapeikàm euro Kubas turistu karte
Uzzvanīju Kolumb'am, tie informēja , ka 10 min. un 42 ar kopeikām Var pirkt last minute no Eiropas.
Ceru, ka last minut nav domāts vīzai, kuru arī var kārtot Eiropas lidostās (lidojot charterī). Jo vīzu punkts mēdz būt ciet !
Kad mes lidojam gadi 5 atpakal, bija, kas tas turistu kartes pirka turpat Amsterdamas lidosta..un letak ka mes Kolumba. Man gan bija bail risket, bet tiem nebija nekadas aizkersanas. Ta ka var paintereseties par tadu variantu ari.
Tādi varianti ir, bet varētu būt riskanti
Marta sākumā taisos uz Kubu - kopš atvērta robeža ar US, esot jāpasteidzas, ja grib vēl sastapt autentisku Kubu!