Tālais 2007.gads, Tunisijas sālsezeri:

Bet baisākās tualetes pieredzēju Erasmus studiju laikā Grieķijā, universitātē. Tur bija tā kā dažus gadus atpakaļ Skrundas autobusu stacijā.

Dizainiska tolete! (pēdējais vārds pareizs!) 

Sieva tikko ziņoja, ka Irānā esot bijuši 5(!!!) pakaramie!

Dažās Vjetnamā nez kāpēc brīvi varēja sarunāties ar nākamo apmeklētāju, ja tāda vēlēšanās bij! Starp durvīm un durvju rāmi vismaz 3-5cm atstarpe.

protams, Moldovā lieliskās lāča ķepas aka caurums grīdā arī pat šķietami glaunās vietās, kas radīja mērenu šoku (!), turklāt nezinājām, ka tās saucamās ķepas aizvien tiek ražotas, jo wc bija iekārtots mūsdienīgi, pat moderni, tikai bez poda. (diemžēl nav fotofiksācijas)

Indonēzijā bija jautri. 'A kur tualetes papīrs?' 

Kamēr izštukojām - te tak tikai dušiņas! 

bibiana - tāds redzēju Turcijā. Ar visiem roku žāvētājiem, bija maksas tualete (teju eiro?!), bet poda nebija. Grieķijā tās "pēdiņas" sauca par turkish toilet, bet pamatā tādas tomēr bija pašā Grieķijā

hehe, ā, un vēl vienā šosejas malā esošajā (civilizētā) šašličkā wc bija koka būda ar vairākām kabīnēm, zem kuras bija kādus ~ 5 metrus dziļa bedre/aiza, kurā nokļuva gan "poda", gan izlietnes saturs [pods bija koka grīdā izzāģēts trijstūris]

Un Lombokā palikām pie vietējiem 'duša' bija spainis uz galvas stāvot uz cauruma grīdā, kas kalpo arī par WC. Pārgāja vēlme dušoties

nju ap 2000.gadu Viļņas lidostas atejā bija nevis pods, bet pēdas ar caurumu...

nu par tām ķepām/pēdiņām laikam nemaz nevajadzētu daudz smīkņāt - tagad daudz kur tiek rakstīts, ka zems pietupiens ir pareizākais veids kā to darīt un jau tiek tirgotas uzpariktes mūsdienu havajām, lai atgrieztos pie tā. 

Kad reiz smīkņāju par dušiņu musulmaņu WC, viņi man prasīja, vai tad, ja man putns uzkakātu uz rokas es arī to noslaucītu tikai ar salveti? Var saprast.

Ja pašai jaatcerās kāds gadījums, tad joprojām nespēju pārdzīvot kā kādā Stokholmas iepirkšanās centrā par wc apmeklējumu bija jāmaksā musu naudā teju 5Ls, vai vismaz tā toreiz likās

Albānijā praktiski visur ir tās "pēdiņas" pat glaunos restorānos....

Itālijas viesnīcās, kurās dušas ar aizkariņu "apvilktas" - ja viens ir bijis dušā, tad otrs līdz podam peld ...

Parīzē paziņām bijis interesanti - esot nolēmuši ietaupīt un gājuši viens pēc otra ... Otrs iegājis nesamaksājis, kad durvis aizvērušās, tad ... dabūjis dušu

Tuvajos Austrumos (turku Mezopotámijá, Kurdistaná, Sírijá) pa ciemiem sievieshu publisko WC tikpat ká nav. Ir jáiet uz moshejas labierícíbám un ar pantomímu jáskaidro sava vajadzíba. Vienmér man ir lapini izpalídzéts. Reiz bárdainais vecis pat angliski paprasíja, vai bija good

Šo var uz savas ādas pārbaudīt Ventspilī, Pārventas bērnu pilsētiņas modernajā tualetē

Es ciešos līdz mājām... savs siltāks un mīļāks, līdz ar to nav viedokļa

Praktiski visās Āzijas valstīs ir šīs "ķepiņu" tualetes (dažviet tikai tādas), tur nelieto papīru, bet apmazgājas. Lielajās starptautiskajās lidostās (CPH, piemēram), kur nācies būt, vismaz 1-2 kabīnes aprīkotas šādi. Ierastais pods daudz kur pasaulē ir tikai baltajam tūristam domāta uzparikte (Kenijas safari nometnēs, piemēram).

Man jau pietiek padomju laika pieredzes, lai par šīm iestādēm nekur nebūtu jāšokējas. Ja māc nostaļģija, izskatās, ka gandrīz visas Jūrmalas staciju tualetes palīdzēs to pārvarēt.

WC noteikumi Moldovā.

Man viena ceļojuma neaizmirstamākā atmiņa ir kā reiz par podu ar dušiņu. Bijām aizceļojuši uz Kataru un apmetāmies ceļabiedres māsas apartamentā. Pirmais vakars - esam ieradušies, izkravājušies, ejam sakopties - WC, duša u.tml. Podi tur kā podi, bet ar papildus detaļu - dušiņu, savukārt šai dušiņai divi krāni - viens pašā galā, bet otrs pie ūdens pievada. Protams, ka bija interesanti pagrozīt tos krānus un pārbaudīt, kā šī sistēma darbojas. Pēc atsvaidzināšanās devāmies uz pāris stāvus augstāk esošo apartamentu vakariņās. Pēc kaut kāda laika jauko vakaru pārtrauca satraukts ēkas apsargs (vai kas nu viņš tur bija) - izrādījās, ka no mūsu apartamenta bija sākušies plūdi, dēļ kuriem zemāk dzīvojošajiem bija atslēgusies elektrība un ūdeņi sākuši plūst pat uz pirmo (!) stāvu. Un par iemeslu izrādījās WC dušiņa, kas vienkārši bija noplīsusi no ūdens padeves caurules (iespējams, par daudz kaut ko sagrozījām). Visu atlikušo vakaru pavadījām likvidējot plūdus - gan apartamentā, gan kāpņu telpā. 

Pirms gadiem 25 - Somija ,orientēšanās sacensības dalībnieku nometne.Gulēšana teltīs. Nezinu, ko es biju sadomājusies,kā var izskatīties sieviešu  tualetes,kas uztaisītas tādā nelielā angārā pļavas vidū.Taču ieejot tualetē man no tā skata aizrāvās elpa - visa angāra garumā resna truba ,kurā iestrādāti poda vāki ar 1 - 1,5m intervālu. Dāmas sēž,papīrs rokā,smaida un sarunājas it kā sēdētu pie pēcpusdienas tējas tases.Pa resno cauruli visu laiku tecēja ūdens,kas it kā visu aizskalo,bet tajā brīdī ,kad pacel poda vāku gar acīm aizpeld tavas blakussētētājas kak ... 

Labi,ka beigās pamanījām,ka trubas galā  ir  3  kabīnes,kuras vienmēr bija brīvas,jo,laikam tikai LV pārstāves nespēja tik atklāti kārtot savas vajadzības.

Nesen redzēju tamlīdzīgu tualeti kaut kādās fotogrāfijas,laikam armijnieki šitādas lieto ...

Pekina

Njā, nedaudz tā kā saspiesti.

Tualete Peru/Arequipā 
Laikam jau noziedzība tur tomēr ir augsta

Iepriekš jau teikts, ka Tuvajos Austrumos (Sīrija,Turcija,Irāna) publiskās sieviešu wc ne vienmēr viegli atrodamas.
Bet sieviešu solidaritāte ideāla, pat nakts autobusā tantes piecels un pateiks, ka jaiet uz WC
un tas bieži vien ir vienīgais angļu valodas vārds, ko viņas zin.

Amsterdama

Amsterdamā kā Positivus

Dānijas laukos piknika vietā šokējos, ka in the middle of nowhere uzcepta tāda tualete, ka nemūžam nepateiksi, ka esi mežiņā (tuvākais ciemats 9km). Pilns komplekts ar podu un izlietni. Traki glauni bij.

Privātā (nevis shared) sausā eko-tualete gesthausē Gambijas laukos. Pēc "lielajām darīšanām" podā jāieber skaidas no attēlā redzamās bļodas. 

Gadījumam, ja tualetes nav vispār, ieteicams izstudēt rokasgrāmatu: How to Shit in the Woods, Second Edition: An Environmentally Sound Approach to a Lost Art 

Grāmatu nelasīšu, bet padoms iz pieredzes - ja iet mežiņā populārā vietā, un ir vēlme noslēpt nesmukumu, jāuzmanās iegrābties svaigās smiltiņās. Labāk rakt jaunā vietā, citādi sanāks kā manam brālēnam.

Lissabonā ir interesanta tualete, pati gan nebiju apmeklējusi:

Vīnē ir vērts apmeklēt Opera toilet ( ar mūziku) un Toilet of Modern Art.

Baikālā, Oļhonas salā bija nepatīkamākā airbnb pieredze — izrādījās, ka mājā vispār nav tekoša ūdens un tualetes. Tuvākais atvieglošanās punkts bija šāds vigvams ar caurumu grīdā (turklāt lielu, tāpēc tumsā labāk turp negāju):

Kopš tās reizes skatos, lai airbnb lapā ir atzīmēta WC un ūdens/dušas esamība — līdz šim man tas likās pašsaprotami… Likās ļoti pārsteidzoši, ka mājas īpašnieks, it kā inteliģents cilvēks, kas studējis Francijā filozofiju, neuzskata par vajadzīgu noorganizēt puslīdz civilizētu tualeti. 

Klīstot pa salu, pēkšņi lauka vidū pamanījām šādas labierīcības. Arī vienkārši ar caurumu grīdā, bet vismaz neoda tik traki kā piemājas…