2 gadus atpakaļ neielaida lidmašīnā Šanhajā, jo nebija vīzas, lai pārsēstos 2x Krievijā, nācās pirkt jaunu biļeti caur Kopenhāgenu, 2k pa kabatu..

Pie lielām un nopietnām nepatikšanām manus piedzīvojumus nevarētu nosaukt, bet pie kurioziem gan.   Tad nu tā 2010 gadā biju Marokā, Agadīrā. Agadīras piepilsētā Inzeganē, kur ir lielais autobusu hubs  man no kabatas izvilka mobilo telefonu. Vnk vienā brīdi skatos- a kabata tukša))))).   2018.gada decembris. pēc ceļojuma pa Rietumsahāru, divas dienas nodzīvoju Agadīrā un laiks doties uz lidostu, lai lidotu mājās. Iekāpju 97 autobusā un otro reizi dzīvē dodos uz  Inzegani, lai pārsēstoss lidostas busā un dotos uz lidostu.   Pirms autobusa vēl paskatos telefonā pulksteni , pienāk autobuss, kā jau marokā- ļaužu pūlis šturmē to. Iekāpjam autobusā, nopērkam biļeti, apsēžamies, braucam.... un vienā brīdī iebāžu roku kabatā un..... mans telefons tur nav )))))))))) Tobiš- divas reizes mūžā esmu bijis Inzeganē un abas reizes tur pazaudēju telefonu. Laikam jābrauc trešo reizi, lai uzzinātu- tā bija nejaušība vai likumsakarīiba

Tas ir pofigisms. Pilna Latvija ar cilvēkiem, kam apspīlētu džinsu pakaļkabatās gan maks, gan telefons (puse no kabatas ārā), pat kabatzaglim nav jābūt, lai iedzīvotos.

Lielāko izmisumu laikam piedzīvoju, kad pirmo dienu pirms tūrēm pavadīju Karakasā. Bija veikta priekšapmaksa un paredzēta 5* viesnīca ar skatu uz Karību jūru. Lidostā aģenta pārstāve sagaidīja, aizveda uz viesnīcu, bet tur bola acis, jo tādas rezervācijas neesot. Fail Nr 1. Viss, ko man aģenta pārstāve varēja piedāvāt, bija nakšņošana netālu esošā 3* viesnīcā bez logiem un kondicioniera. Vienīgā šaujamlūka uz ielu bija no WC. Uz grīdas nositu ar čību milzīgu prusaku. Nu pilns komplekts. Bet Fail Nr 2 sākās, kad ar sievu nolēmām aiziet uz viesnīcas ēstuvi paēst. Es toreiz pat pollo nezināju pateikt spāniski, kur nu vēl kaut ko citu, lai pasūtītu normālu ēdienu cilvēkam, kurš nevienu vārdu nezina angliski. Ēdienkartes, protams, nebija. Rīt nenormāli gribās, un es beigās jau ar žestu pirksts mutē viņai rādīju, lai tik stiepj dajebko ēdamu. Atnesa nebaudāmus sendvičus un noplēsa 2 ādas. Fail 3 sākās naktī, kad blakus viesnīcai apstājās mašīna ar milzīgām tumbām un līdz kādiem 4. rītā turpat uz ielas uztaisīja kārtīgu diseni. Basi gāja cauri gan sienām, gan pa šaujamlūku. Tad es nodomāju "bāc, kur es esmu iepēries...". Nakamajā dienā lidostā bija jāsatiek pats aģents Bens un arī ceļakājiešu grupiņa, ar kuru tālāk iepazinām šo valsti. Es, protams, uzreiz klupu Benam krāgā, jo biju nenormāli nikns. Bet nu kompromiss tika atrasts un man atskaitīja vēl kaudzi vietējās naudiņas sāpju naudu. Joprojām ar šī aģenta kantori uzturu draudzīgas attiecības. Prostitj i poņatj... kas man cits atliek :)  Turpmākais ceļojums izvērtās par labāko manā dzīvē.

 Rallistes k-dzei 7 braucieni mīnusos Skarbs fakts. Lai arī kompānijā, bet vienalga skarbi. Nu, lab, divatā 3.5 pasākumi. Mož, alojos un tomēr 7gb.

 Tai Inezganē vajadzētu pamēģināt ar kaučkādu telefona butaforiju pastaigāties/pabraukt. Tur tak vieni un tie paši bratuhas operē (15Nr trolejbuss).

 RX k-gs visu atceras ar pozitīvisma lādiņu, tātad naida nav! 

 Man div puikas perfekti aptīrīja Mexico centrāllaukuma metro stacijā. Par to jau stāsts ir bijis. Pats survived perfecto, jo acs-dimants (glaz-almaz). Kaut kāda bandītiska nojauta bija. Vot, tā kā ekstrasensam! 

 Toreiz iesmējām un domājām dibināt IU Aizšūtā kabata. ... bet mūs tak pistoļetu vīri nonestu pa tīro! Nedibinājām!