Smieklīgi izklausīsiers, bet lidmašīnas iekāpšanas kartes, un tā kā pats fotogrāfs, tad bildes, bet uz vietas pirktas, jo pats tādas nekad nenobildēsi (atrodoties uz vietas, jo nav laika, skatīties kur un kā saulīte iespīdēs, un lai būtu laba bilde, tas tāds mans kretīnisms )

es parasti no katras vietas atvedu pa magnētam un lieku uz ledusskapja. Drīz nebūs kur likt

Es ļoti reti, kad pērku suvenīrus, no ceļojumiem vedu piedzīvojumus un fotogrāfijas.

Tomēr tā kā lielāko ceļojuma daļu pavadu uz šosejām, tad kā suvenīrus vedu uz ceļa atrastās lietas. 

Automašīnas numuri, instrumenti, cēlmetāla karote, piekariņi, valstu karodziņi,....

Es mājokļa iekārtojuma ziņā esmu minimālists tādēļ neko no ceļojumiem vedu tikai to ko var apēst jeb izdzert. Bieži vien tikai fotogrāfijas un atmiņas. 

Man patika vienā Lato Lapsas grāmatā pieminētā karotīte, kura izgatavota no džungļos notriekta amerikāņu bumbvedēja dzelžiem.

Pats mājās lietoju drusciņ pieticīgākas trofejas - galda piederumus no aviosabiedrībām. Līdz šim gan izdevies pagodināt tikai Finnair un Turkish, jo tik ļoti izplatītā plastmasa jau nerullē.

Lūgums nenosodīt!

tad jau jāver papildus tēma - kādiem kriminālpārkāpumiem ļaujaties ārpus dzimtenes!

Gan jau, ka visa veida kontrabanda būs topā!

gluži kā sunfuns - noteikti negribu nekādus suvenīrniekus. Draugi un radi arī pieradināti nevest man nepraktiskus suvenīrus, labāk kaut ko garšīgu vai negaršīgu, toties eksotisku

ja ir kaut kas īpašs, vai labas cenas  - nopērku rotaslietas. Reizēm tā rota ir ceļojuma vērtībā tāpēc cenšos izvēlēties apdomīgi un ne bieži, nesanāk atvest no katra ceļojuma - un nevajag jau arī

Es vedu divas lietas: magnētiņu un tējkarotīti ar apmeklētās pilsētas simboliku. Kad atnāk ciemiņi, katrs var izvēlēties, kuru karotīti lietos.

Mana vājība ir magnētiņi, ar kuriem ir nokrāmēts viss ledusskapis. Un vēl eglīšu rotājumi - nupat atgriezos no Strasbūras Ziemassvētku tirdziņa un atvedu krietnu papildinājumu savai kolekcijai.  Kādu laiku atpakaļ vedu gleznas, bet nu jau vairs nav kur likt, tāpēc šis pasākums ir piebremzēts. Un, protams, fotogrāfijas ārprātīgos daudzumos (tas gan vairāk mana vīra hobijs).

Mums iegājies tā, ka no ceļojuma parasti vedam dekoratīvos šķīvīšus (pie sienas karināmu) ar apmeklētās valsts / pilsētas attēliem. Ir vietas, kur tādus nevar atrast, tad nu kādu citu lietiņu, attēlu, ko pie sienas karināt. Nu jau vestibilā uz otro stāvu visa siena būs apkarināta. 

Protams arī fotogrāfijas, dažas krūzītes, cepurīte, vieni auskariņi bija (diemžēl, pazuda), cukurtrauks un karotīte. No Portugāles vīnu atvedām. Ir arī dvieļi pirkti kā suvenīri.

Man mazās šnabja glāzītes

Mēs arī vedam pie sienas karināmos šķīvīšus, bet tie tiek izvietoti vīra vecāku mājās virtuvē pie sienas, jo tur šī tradīcija tika aizsākta. Vēl vienmēr cenšamies atvest arī kādas ēdamlietas un par katru ceļojumu taisu fotogrāmatu, kur vienkopus ir gan bildes, gan apraksti.

Es vedu smiltis no pludmalēm, kuras pēc tam ieberu viskija glāzē un nolieku plauktā kolekcijai. Ja pludmaļu nav - savācu dažus interesantus akmentiņus un/vai koku lapas, čiekurus. Nu jā - magnētiņu nopērku, bet tas kā sen iesākta tradīcija, ko negribās pārtraukt, bet lielu jēgu ar vairs nesaskatu - ledusskapis nokrāmēts un diez ko gaumīgi neliekas

Magnētiņi, pie sienas piekarināmie šķīvji, kādreiz pietaupās kāda monētiņa vai izskalots korallis/īpašs gliemežvāks.

Galveinais lai atgādina vietas kur būts

atmiņas un foto!

mēs no ceļojumiem vedam krūzes, kuras pēc tam ikdienā arī lietojam. Pozitīvais, ka ar gadiem krūzes plīst un vēl visādi nolietojas, līdz to nekad nav par daudz (gandrīz nekad, 20 krūzes jau arī it kā nevajag, bet tajā pašā laikā labs dekors virtuvē).

mēs vedam vietējās garšvielas

mums ir sekojošas opcijas:
- pamata uzstādījums ir pie sienas karināmais šķīvītis. Taču, tā kā "izstādei" atvēlētāis sienas pinums jau gandrīz pilnībā piekarināts, tad tagad koncentrējamies uz mazākiem izmēriem & neparastākiem attēliem;
- skaistas krūzes - tās kalpo gan kā virtuves dekori, gan viesi var izvēlēties, no kuras dzert. Ikdienā tās bieži paši nelietojam - dikti smukas
- neliela izmēra glezniņas koridora dailei
- un, protams, kaut ko garšīgu

Magnētiņi, šad tad miniatūras skulptūras un čili mērces, kur viņas ir.

Magnētiņi un karotītes. Šad un tad vēl kaut kas interesants. 

Censos atvest kruzes, bet ne vienmer var atrast no visa piedavajuma kautko ipasu

Pieliku pie sienas plauktiņu, kad sakrājās krūzītes, tad virs tā nākamo un virs tā nākamo, kamēr vienā jaukā dienā mans slavenais kaķis izdomāja uz tā augstākā uzlēkt, un norāva visus plauktus nafig zemē. Šis tas izdzīvoja. Piekrājām vēl, jo sanāca braukt arī atkārtoti. Bet tad pirms gada pārvācāmies, kartona kastītē visas smuki saliku, bet, tikko izgāju pa durvīm, tā kastei apakša svaru neizturēja un atsprāga. Palika man tikai Čikāgas krūzīte, kuru nevienam citam nedodu.

Magnēti tā arī stāv maisiņā, jo ledusskapis tagad iebūvēts. Vislabāk noderēja gliemežvāki, kas sievai noder dažādu puķu podu u.c. dekoratīvo elementu aplīmēšanai, bet man bija pat doma ielīmēt starp oļiem uz vannas istabas sienām. Kaut kā noslinkoju.

No katras valsts, kur būts, pa vāzītei.

Agrāk pa kartiņai no katras pilsētas/vietas, kur ilgāk būts, bet nu jau pasen tam esmu atmetis ar roku, jo pārāk daudz tās makalatūras savācies...

mans tops prioritārā secībā:
1. vietējie našķi(končas, sieri, cepumi, vai kas cits) ;
2. alkohols(parasti vīns) ;
3. magnētiņi.

Wauč Baibish, paldies par smilši ideju!!!

Līdz šim kolekcionēju akmeņus. Pirmo no Alpiem, joka pēc tādu skaistu, baltu, palielu 5kg akmeni iemetu čemodānā ar domu, ja izies lidostas kontroli, tad turpināšu tos vest vienmēr. Pati neticēju, bet izdevās! Tagad praktiski tikai tos kā suvenīrus vedu un lieku uz terases stūpā, arī draugi zina un ved interesantus formas un izcelsmes akmeņus gan no Havaju salām, gan Jaunzēlandes. Ideja vienkārša, kad būšu veca un būs pietiekami daudz akmeņu, veidošu sienas/grīdas mozaīku un sapņošu par vecajiem, labajiem laikiem

Magnētiņi un pa kādam Ziemassvētku rotājumam, vai arī - ja virsū ir kaķis. Tad nu eglīte tiek dekorēta gandrīz tikai ekskluzīvi ar mantiņām, kur virsū kaķis vai kas ir kaķis, drēbju apjoms ar visāda veida vairāk vai mazāk stilizētiem kaķiem, krūzītes ar kaķiem, paliktņi utml, aizvien pieaug. Bet tā neuzkrītoši, parasti tie, kas pirmo reizi ciemos, nemaz nepamana, ka visas krūzītes ar kaķiem un ir daudzi citi priekšmeti ar šiem dzīvniekiem. Negribas, lai no malas izskatās pēc vecas, trakas kaķu tantes apsēstības

Un, protams, bildes, kas mājās krājas jau, šķiet, trijās kopijās. Pēc tam arī tiek drukātas un sakārtotas albumos.

Magnētiņi. Jau nav kur likt

Manas trofejas: pledi no aviosabiedrībām. Arī jau ir pilns skapis

Man bija delfīni ar uzrakstiem uz sāna - no kuras zemes nākuši, jo pārsvarā jau ceļojumi bijuši uz salām vai piejūras zemēm. Laikam ar šo apstāšos, jo nav jau īsti kur likt. Bet tagad būs jauns variants - vedīšu augus un puķes. No Maltas atvestās pelargonijas un jūras sīpols jau aug. Protams, ka akmeņus un gliemežvākus arī savācu.

Pirmkārt — Donamona, laipni lūgta ceļakājā!

Par suvenīriem — man gluži neviļus no ceļojumiem iekrājušies aviosabiedrību amenity kits (kā būtu latviski — ceļojumu komplekti?) — principā kosmētikas maciņi ar visādiem grezniem krēmiem dažādām vietām, zobupastām, ausu aizbāžņiem, guļambrillēm utt. 

Ko jūs ar tādiem darāt? Es izmantot neizmantoju, bet atstāt lidmašīnā žēl. Varbūt kāds nopietnāk krāj un vēlas manus? Saturs it kā smalks, un pēc to iztērēšanas paši maciņi varētu būt izmantojami ceļojumos.