Te būs mans Peru variants. Šoreiz ar bildēm, jo tas bieži ir stipri daiļrunīgāk.

Pasākums notika marta vidū, kas skaitās lietus mēnesis, taču noteikti varu to ieteikt ceļošanai, jo lietusmēteļus izvilkām 1x uz 15min, nebija nežēlīgi karsti un vakari nebija nežēlīgi auksti kā sausajā periodā, kā arī kalni visapkārt bija sulīgi zaļi.
Peru diemžēl bijām tikai 10 dienas, kas ir par maz, tādēļ noteikti iesaku plānot uz vietas kādas 12+ dienas, lai var arī mazo Bolīvijas lociņu pieķert klāt, kas ir ērti no Titikakas ezera puses.

Vispārīgās lietas:
Laiks ceļošanai - okt-marts skaitās lietus sezona, bet, kā jau teicu, balsoju par marta itro pusi. Tikai tad laikam nevar ņemt klāt Peru džungļus, bet šo dziļi nepētīju.
Kalnu slimība - par šo domāju visvairāk, jo vairāki bija stāstījuši, cik ļoti sāpējusi galva. Palīdz Coca tēja un to lapu košļāšana un, pat vēl labāk - Muña (muņa) tēja. Tomēr ne visiem ar to pietiek. Tā kā mums bija maz laika uz vietas, kuru negribējās notērēt, mokoties ar sāpēm, tad nopirkām LV Diacarb (ar recepti), ko tad lietojām 4-5 dienas. Nekādas nopietnas blakusparādības nesajutām, tik biškuc dulla galva (bet tāda tur anyway ir).
Maršruta plānošana - te jāsāk nevis ar loğistiku, bet gan ar augstumu virs j.l.,lai dotu laiku savam nabaga body aklimatizēties. Uzreiz nonākot 4000m, diez vai laimīgi būsiet.
Transports - pirmo reizi dzīvē lielākā braucienā neīrējām auto. Iemesls - nebija opcijas paņemt vienā vietā un atdot citā. Faktiski auto īri ieteiktu skatīt tikai no Arequipa, lai aizbrauktu uz kanjonu un atpakaļ. Citi transporti - avio lielajiem attālumiem. Pie avio +/- lietus sezonā jāizvēlas rīta reisi, jo vakarpusē biežāk ir lietusgāzes, kad mēdz atcelt reisus. Vilcieni - nenormāli dārgi (uz Machu Picchu nav cita varianta). Autobusi - visbiežākā izvēle. Ir labi lielo distanču nakts busi piem Cruz del Sur. Krēsli riktīgi atgāžas, tikai kāju daļa nē - vajag paņemt kādu lielo somu, lai horizontāla virsma iznāk. Vēl arī jārēķinās, ka troksnis ir baigais, pa tiem ceļiem kratoties. Starp tuvākām pilsētiņām var iekāpt vietējos Collectivos mikrobusos un izbaudīt kolorītu braucienu par kapeikām. Lielpilsētās, protams, taxi. Neskatoties uz haosu uz ceļiem, viņi brauc psihi, tomēr samērā sakarīgi, jo avāriju neredzējām nevienu, uz lielajiem ceļiem arī neārdās, tādēļ braukšana ar savu auto nebūt nebūtu tik traka doma.
Drošība - jutāmies tur ļoti mierīgi. Arī Limā, kur sastrēgumu dēļ izkāpām no takša un nolēmām līdz centrālajam laukumam tos 5-6 kvartālus noiet kājām, un taxists teica, ka mums – šitādiem gringos šajā rajonā galīgi nav labi staigāt, nu, pat arī tur vīrieši smaidīja un uzsauca, cik esot señoritas simpaticas un līdz ar to mūsu vīrieši, kuri nesa somu ar pasēm un dolāriem bija drošībā )
Izmaksas - Ja neskaita avio biļetes nokļūšanai uz/no Peru, tad 4 cilvēku ģimenei bez ēšanas un bez suvenīrpirkumiem, kopā izmaksas bija ap 3270$, kas uz 1 cilv iznāk nedaudz virs 800$. Te gan jāpiebilst, ka viesnīcas bija max 3*, lielākoties B&B.  Hoteļi uz nakti mums izmaksāja 30-100$ visiem (citreiz 1, citreiz 2 istabas), viss ar brokastīm. Pusdienas cilvēkam izmaksā 6-10$ vidējas klases ēstuvēs. Kādu reizi paēdām arī "aizdomīgās" vietās, piem, tirgū, mūķeņu servētā stūrītī. Nu, tur izmaksas vienam bija zem 3$. Norēķini pamatā solēs, bet ar tūrismu saistītajās vietās pieņem arī $. Lidostā maiņas kurss 1$ = 2,5s, pilsētas centrā 1$ = 2,8s.

Te Sintija http://www.celakaja.lv/forumi/dienvidamerika-2011-peru-bolivija-cile jau daudz ir uzrakstījusi par šo reģionu. Mūsu variants bija tikai Peru un pamatā pašiem visu organizējot. Paldies Sintijai par viņas stāstu, kurš ļoti iedvesmoja un bija par plānošanas pamatu. Protams, arī bez LP neiztikām.

Mūsu maršruts: Lima – Cusco – Sacred Valley – Machu Picchu – Cusco – Puno – Chivay – Cabanaconde – Arequipa – Lima

1.diena Lima.

Par Limu Sintija & I-nets daudz ir aprakstījuši, tādēļ te neko daudz neizplūdīšu. Pārsteidza taxi cenas – tā kā nākamajā rītā paredzēts lidojums uz Cusco, tad B&B paņemam 5km attālumā no lidostas. Lepni noraidu viņu piedāvājumu atsūtīt taxi par 18$, jo tas liekas neadekvāti dārgi uz šādu nelielu attālumu, tomēr pie lidostas lētāk par 20$ neko nevar sarunāt. Pēc tam, ņemot taxi pilsētā, lai no pilsētas otra gala – Miraflores nonāktu uz lidostu, tas izmaksā tikai 25$

2.diena uz Cusco, Sacred Valley (3400 – 3200m)

Lidojam uz Cusco ar LAN, bet ir vēl vairākas citas aviokompānijas. Lidojums ap 120$ (bet tas kopā ar kaut kādiem kuponiem, parasti cena lielāka). Lidojam no paša rīta, lai visu dienu pavadītu Sacred Valley. Šāds plāns arī tādēļ, ka Cusco ir 3400m, bet ieleja zemāk, tādēļ vieglāk ar aklimatizēšanos. Esam vienojušies ar vietējo gidu, kurš mūs ar savu busiņu sagaida pie lidostas. Lai nebūtu jābrauc iekšā centrā, kur ir mūsu aiznākamās dienas viesnīca, visas somas atstājam pie viņa un pēc tām atgriezīsimies pēc 2 dienām. Gids ir foršs, labi runā angliski, stāsta arī visādus pekstiņus un ir pārņemts ar inku vēsturi. Izrādās, viņiem 5 gadus jāstudē universitātē, lai iegūtu gida grādu. Tas mums izmaksā uz visu dienu 160$ (no Cusco līdz vilcienam Ollantaytambo ap 100 km). Piedāvājums ir arī uz 3 dienām, bet liekas par dārgu. Te viņa dati: Angel Salazar   yolita_44 [at] hotmail [dot] com  tel: +51 984 636360. Anhels var arī noorganizēt hotelīti par sakarīgu naudu tuvu Cusco centram, arī Ollantaytambo. Sarakstē bija sajūta, ka onkuls tāds dīvains un vai būs drošs (kaut gan netā bija par viņu labas atsauksmes), tomēr realitātē izrādījās ļoti atbildīgs un izcili precīzs un tiešām izpalīdzīgs. Rakstīju arī citiem gidiem, bet citi dienas cenu piedāvāja virs 180-250$.

Sacred Valley:
- Pisac, kas ir lielas inku drupas ar pastaigu pa kalnu taku

- Pisac pilsētiņa ar tirgu (cenas te, manuprāt, labākās visā ceļojuma laikā, arī tirgus piedāvājums liels un acīs raibs no tām visām viņu krāsām)

- n-tie skatu laukumi

- Animal sanctury, kas ir tāds mini zoodārs, bet tā kā gids ir pazīstams ar īpašnieku, kad mums par prieku viens kondors tiek „uzdzīts” nelielā klintī, no kuras cēli noplanē lejā mums kādu 0,5m virs galvas – skats tāds, ka nespējam kontrolēt savu žokli, kurš pārsteigumā atkrīt vaļā

- pa ceļam uzēdam ceļmalas jūrascūciņu  (cuy) „grilētavā”. Tādu te daudz. Un praktiski katra ģimene audzē savas jūrascūciņas (un ne jau paijāšanai un ucināšanai). Spriežot pēc plakātiem, te notiek arī grilēšanas čempionāti. Viena cūciņa + side dish ceļa malā izmaksā ap 15$

- Ollantaytambo arī ir savas drupas

Liekas jau, ka kas tur – drupas un drupas, bet Anhela stāstījumu visu vērš reāli interesantu. Lai apmeklētu drupas, jāpērk Boleto turistico. Ir 3 varianti – 10 dienām par 45$ visur, 2 dienām Sacred Valley par 23$ vai 1 dienai Cusco visās vēst. vietās par 23$.

Esam nopirkuši biļetes uz vilcienu 19:00. Vilciens ir vienīgais veids, kā nokļūt uz Machu Picchu (esot gan vēl viens slīpais variants ar kreiso autobusu un ilgu iešanu pa sliedēm). Jābrauc uz miestiņu Aguas Calientes. Biļetes dārgas – lētākais, ko atrodam, 114$ turp-atpakaļ. Ir pāris vilcienu kompānijas. Mēs braucam ar Peru rail. Biļetes iepriekš pērkam Netā. Nesezonā tā nav problēma, bet sezonā iesaka biļetes pirkt jau n mēnešus iepriekš, jo vietas ir numurētas un to ir tik, cik ir. Var braukt no paša Cusco, bet tad ir ahūni dārgāk.

Nakšņojam tīri labā vietā - Machu Picchu Green Nature, info [at] machupicchu-greennature [dot] com 100$ 4-vietīga istaba ar brokastīm

3.diena Machu Picchu (2800-3000m)

Nu, te lielākais izaicinājums bija nopirkt biļetes Internetā. Atkal tas pats – nesezonā to var darīt uz vietas, bet arī nesezonā tiem, kuri grib uzkāpt Wayna Picchu, vajadzētu tomēr iespringt, jo dienā uz Wayna Picchu taku laiž tikai 400 cilv. Viņu mērķis ir saglabāt šo vietu un kontrolēt tūristu plūdus. Nu re, biļetes teorētiski var nopirkt te: http://www.machupicchu.gob.pe/  Bet tas nav tik elementāri. Nets ir pilns ar vaimanām šajā sakarā. Principā, neskatoties uz to, ka ir angļu versija, biļetes reāli nopirkt var tikai spāņu versijā. Un arī ne ar katru karti. Jāmēģina pacietīgi n dienas, pie tam – ar dažādām kartēm. Kādā mirklī maģiski paveicas. Es nopirku ar kolēģes karti. Tur gan rakstīts, ka sezonā varot pieprasīt uzrādīt karti, ar kuru pirkts, bet mums neko tādu neprasīja. Nu, tātad cena: 60$, iesk. Wayna Picchu.

Cikos un kā tikt no miestiņa augšā uz kalnu? Ir 2 varianti – kāpt augšā ar kājām (kādas 1,5-2h) vai braukt  ar busiņu, turp-atpakaļ 19$. Kāpt, protams, ir kruti, bet tad jāceļas ļoooti agri, lai uz 6 būtu jau augšā. Jo augšā vajag būt agri – tad parasti esot spokaini mākoņi, kuri vēlāk saulē izgaist. Un tad vēl tiem mākoņiem pa vidu lamas blandās - nu, tā sirreāli.

Kāpiens Wayna Picchu mums, līdzenuma cilvēkiem, ir riktīgs pārbaudījums, jo tas sākas 2800m augstumā, tomēr tehniski tas nav grūts, kaut arī izskatās baisi. Tur, augšā ir sajūta kā uz pasaules jumta, kopā ar vēl nez-cik-tur nāciju pārstāvjiem.
Klasiskais skats uz Machu Picchu, kā iesaka Lonely Planet, ir uzreiz aiz ieejas pa kreisi augšā kalnā – tur patiešām ir izcils skats. Vēl ir pāris takas, kur var kāpt, bet mums pilnīgi pietika ar Wayna Picchu – jau pēc tās mēs bijām praktiski beigti.
Atpakaļ braucam ap 16:00, lai varētu vēl gaismā apskatīt apkārtni pa vilciena logu. Ir smuki.

4.diena uz Cusco. (3400m)

No Ollantaytambo uz Cusco var braukt pa otru Sacred Valley ceļu, kurš ved caur Maras&Moray (drupas un terases), Salinas (sāls terases) un Chinchero (drupas un aušanas centri). Te noteikti var visu dienu pavadīt. Mēs nolemjam veikt šo pasākumu ar vietējiem busiem (colectivos) un izkāpt Chincheros. Uz pagrieziena uz Maras&Moray stāv takši - tā ka mierīgi var no Collectivos izkāpt un pēc tam nākamo nobalsot.

Lai nokļūtu Cusco, ar vienu busiņu jābrauc no Ollantaytambo uz Urubamba 0,5$ un tad no Urubamba uz Cusco 2$. Pa ceļam nolemjam izkāpt Chincheros un pēc tā apskates balsot kādu citu collectivos (viņi ņem pasažierus arī tad, kad īsti vietas nav. Jāmaksā tā pati cena, kas no paša sākuma). Taču, iebraucot Chincheros, vide mūs galīgi neuzrunā un tā arī neizkāpjam un braucam uz Cusco (gribētājiem iesaku iepriekš noskaidrot, kur īsti to daili meklēt, jo no autobusa loga tā nav redzama). Šo Cusco Collectivos galapunkts ir Pavitos iela, kas ir tuvu centram. No šejienes tie brauc arī pretējā virzienā - arī par tām pašām 6 solēm. Atrast nav grūti, jo ieliņa ir īsa un viņi katram garāmgājējam skaļi izbrēc piedāvājumu aizvest uz Ollantaytambo.

Te vieta atkāpei par vidi – nu, principā kultūršoks ar tām drausmīgajām paštaisīto māla ķieģeļu būdām, no kurām rēgojas armatūras stieņi, ir garantēts, tādēļ jo īpaši daiļas liekas tās vietas, kur ir sakopts un ir skaista arhitektūra. Un tāds ir Cusco centrs. Katedrāle un arī citas baznīcas ir satriecošas – man liekas, ka nekur citur neesmu redzējusi tādas zelta un sudraba tonnas. Arī gleznas un viss cits ir stipri atšķirīgs – nu, katrā ziņā pirmo reizi redzēju Jēzu sistu krustā ar zelta gurnautu, kurš izrotāts ar dārgakmeņiem, nerunājot par Mariju un Jāzepu kovboju cepurēs.

Pilsētās mazāk, bet miestiņos praktiski visas sievietes staigā nac tērpos. Un tie katrā reģionā ir tik dažādi, tik krāsaini!

5.diena uz Puno (līdz 4300m)

No Cusco līdz Puno ir 500km, kas ir patālu, iet pāri kalniem, tādēļ ir daudz tūrisma firmu piedāvājumu šim maršrutam. Ceļā ir 4 apstāšanās vietas ar dažādiem „objektiem” un skatu vietām, kā arī pusdienas.

Mēs izvēlējāmies kompāniju Wonder Peru, jo ir jauna, ar jauniem, ērtiem busiem. Cena 45$. Pasākums ilgst 10h, bet nav garlaicīgi, jo ik pa laikam jākāpj ārā un ir, ko apskatīt. Teiksim, šāda baznīciņa kaut kādā pilnīgā čuhņā.

Vēl, piebraucot pie Puno ir pilsēta Juliaca (Huliaka), kas ir kaut kāds rūpniecības centrs, kas ir drausmīgākā Getliņu izgāztuve, kuru esmu redzējusi. Pēc tās šķērsošanas (ar autobusu) katra Peru pilsēta liksies skaista.

6.diena Puno, Titikakas ezers (3800 – 4000m)

Ja ir plāns laist uz Bolīviju, tad šis nu ir tas moments. Godīgi sakot, ezera atrakcijas var arī izlaist, jo pasākums stipri komerciāls. Tomēr, ja ir laiks – tad piedāvājums ir liels. Objektu gan nav daudz – lielākoties ezera salas.Pirmkārt niedru salas, uz kurām viņi dzīvo. Noteikti ir salas, kur tiešām dzīvo, bet tās, uz kurām ved, izskatās pēc brīvdabas muzeja, uz kura vietējie brauc kā uz darbu.

Piestātnē ir n-tās kompānijas, kuras piedāvā vest uz salām. Nebiju pārliecināta, vai, ierodoties 5 vakarā, kantori būs vaļā, tāpēc rezervējām Netā, tomēr visu var sarunāt uz vietas. Kad nokļūst uz niedru salām, vēl tiek piedāvāts izbrauciens ar niedru laivu, kas faktiski ir 2 meiteņu dziesmu garumā no vienas saliņas uz otru (kurp arī kuģītis pārbrauc), bet par šo visu tiek paprasīti 3,5$ no katra. Vēl papildus bez niedru salām braukt var arī tālāk uz Tequile island. Nekā diža uz salas nav, taču arī pašā Puno diezko daudz izklaižu nav, tādēļ ieteiktu uz turieni braukt, lai paskatītos no kalna augšas uz satriecošo ezera krāsu un apēstu ļoti gardu foreli. Abu salu ekskursija – 55$ ar speed boat, rezervēju caur www.incalake.com

Vēl Puno ir interesants objekts – kuģis Yivary, kurš atkuģoja no britu salām un tad 2000 gabalos to pārveda pār Andiem līdz Titikakas ezeram. Apmeklējums ir pa brīvu, bet ziedojums ieteicams. Taxi no ostas uz turieni - ap 2$.

7.diena. uz Colca canyon (3800-4920-3200m)

No Puno uz Chivay brauc vienas kompānijas buss - www.4m-express.com Cena 45$, 3 pieturas kalnos + sviestmaize. Skaisti, bet galva džinkst tajā augstumā.

Pa ceļam daudz lamu, alpaku un vikuņu. Starts 6:00, finišs 12:00 Chivay, kas ir Kolkas kanjona augšējā daļa, kaut gan faktiski Chivay nekādu dižu kanjonu vēl nevar redzēt. Toties tur ir termālie avoti, kuros var plunčāties. Īstie kanjona skati ir miestiņā Cabanoconde, uz kurieni iet busi pāris reizes dienā, bet var arī braukt ar taksi. Mums līdz busam bija jāgaida 4h, tāpēc braucām ar sagrabējušu taksi. Tie ir kādi 60km gar kanjona malu, kur ir daudz super skati. Pa ceļam ir arī slavenais Mirador de Condor, kur augstu virs kanjona ir kondoru ligzda un viņi tur bieži no rītiem saulainā laikā planē apkārt. Ceļš ir drausmīgi slikts, tādēļ jārēķinās ar 1-2h (cik nu taksists grib lauzt savu auto). Vienojamies par 50$. Chivay pievārtē jāpērk arī boleto turistico par 23$, jo kanjons ir nac parks

No Cabanocondes ir vairākas takas līdz pat pašai kanjona apakšai, kur ir tjipo- telšu pilsētiņa, kur var pārnakšņot un nākamajā dienā rāpties atpakaļ vai arī cēli uzjāt uz mūļa muguras.

Šo visu var organizēt gan no Arequipas, gan Chivay, gan arī sakomunicēt ar Cabonocondes hosteli, kur ir foršs angliski runājošs čalis - www.pachamamahome.com/pachamamaservices.htm  Super tīri tur nav, tomēr uz briesmīgā miestiņa fona šī ir gana laba vieta, kur apmesties un arī pavakariņot.  Mēs nokāpām kādu 1/3 daļu takas un bija jau gana iespaidīgi, + apkārt planējošie kondori.

8.diena uz Arequipa. (3200 – 4920 – 2200m)

No Cabanocondes uz Chivay iet vietējie busi, tālāk uz Arequipa arī vietējie busi un 4M buss arī. Pēdējais apstājas 3 skatu punktos. Mums iepriekšējā hosteļa čalis sarunā vietu vienā Arequipas tūres mikriņā, kurš nav pilnīgi aizpildīts. 13$. Tā ka ar viņu iepriekš par šo tēmu vajag pameiloties, jo vietējo busu saraksts nekur nav Netā pieejams – tas jāskaidro uz vietas.

Ceļā atkal smuki kalni, lopiņi un kalnu pārejas, augstākajā vietā mākoņi veļās pāri šosejai. Sirreāli

Taču tad pamazām viss kļūst pliks un nesmuks. Tāpēc esam priecīgi, ka nebija šo ceļu jābrauc turp-atpakaļ (lielākā daļa kanjona ekskursiju piedāvājumu ir no Arequipas). Nu, un tad jau esam Arekipā, kas, mūsuprāt, ir skaistākā mūsu redzētā Peru pilsēta. Balta un smuka.

9.diena Arequipa (2200m)

Te zēni un meitenes sadalījās – puiši dodas velo braucienā Downhill el Misti – rakstīts, ka uzved līdz 3400m un tad ripina no vulkāna lejā. Realitātē kalns vēl bijis lielā gabalā, kad sākuši ripot. Velosipēdi esot bijuši štruntīgi, maršruts, ne tāds, kā bijis domāts, tomēr dīvaini, ka mūsu puišu gala secinājums: Super brauciens! (un saka vēl, ka sievietes esot neizprotamas). 65$. www.peruadventurestours.com

Meitenes tikmēr apmeklēja Monasterio de Santa Catalina. 35$ + 10$ par gidu. Un katrs dolārs bija šī apmeklējuma vērts. Un noteikti ieteiktu apmaksāt gidu, jo tos neticami interesantos stāstus nevar pat nojaust, tikai staigājot pa milzīgo klostera teritoriju, kur ir ne tikai n-tās mūķeņu privātmājas, bet pat ielas

Vakarpusē – ar Cruz del Sur nakts busu uz Limu. 13h, 54$ VIP vietās. Bija biļetes arī pa 9$ busa 2.stāvā pašā galā, saprotu, ka blakus tualetei, kas laikam neskaitās prestiži vai kā. VIP biļetē iekļautas arī pusdienas un brokastis (nu, nekas jau dižs). Un padomājiet par somu priekš kāju atbalstīšanas.

10.diena Limas (jūras līmenis).

Nu, un atkal Lima, par kuru var daudz citur izlasīt. Interesanti, ka šādu uzrakstu mēs ieraudzījām Miraflores vienā parkā (tas ir uber kruts Limas rajons).

Rezume: forši, tik ļoti sāpēja sirds, ka nesanāca papildus 3 dienas, kurās izbraukt pa Bolīviju... Bet nu to nākamreiz