Pārtikas lielveikali ārzemēs
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
(Iznesu atsevišķā tēmā, likās, ka šajā tomēr īsti neiederas - Juris)
Ja brauksiet ar auto Eiropas virzienā, tad drīzumā varēs apmeklēt Lietuvas LIDL-us. Precīzs atklāšanas datums vēl nav paziņots. Kaut ko noderīgu varēs atrast līdzņemšanai!
Viņi ievilina ar ceļošanu!
Sociālo tīklu lietotāji piedevām var vinnēt 2 pers. Maljorku. https://www.taipgyventiverta.lt/
Cerams ka pie mums ar driz bus tas LIDL
Cerams ka pie mums ar driz bus tas LIDL
Viņi "uzvārījās" iepērkot un pārdodot zemi Rīgā! Nebūs!
Nabagmaja nevajag LIDL 
LIDL paziņojuši atklāšanas dienu Lietuvā. Sola, ka aptuveni 20-30% būs vietējās preces. Iespējams, ka atradīsim arī kaut ko autentisku.
Lidl Lietuvā, veikali tiks atvērti 2.06.2016. Tuvākais veikals Viļņas centram - Kapsų g. 1 (no autoostas ar kājām 20-25min.)
http://ru.delfi.lt/news/economy/pervye-ceny-lidl-chto-predlozhat.d?id=71418676
No ta LIDL ir jega tikai tad ja tur tirgo to pashu ko Vacija, Francija, UK un Spanija... visadus saldetus pusfabrikatus, 0.7 alkohols par 5 eur, garshigi leti jogurti utt
LIDL sola, ka 30% būs LT preces, tā, ka ir iespēja atrast arī kādus produktus, kā vācu LIDL... nu teorētiski vismaz iesākumā
Īsti nesaprotu par to lidl fanošanu, pie tam vēl Lietuvā un pie tam vēl pie tēmas "Kā garšīgi, autentiski un galvenais — lēti paēst ceļojumos"...
Drīzāk būs tādi paši gaģušņiki kā Polijā, kā pie mums...nu jūs jau ziniet kas
Skaidroju! Lietuvā nopērku sasaldētus cepelīnus (taču piekritīsi, ka Vācijā nemāk taisīt cepelīnus?). Kādu vakaru, atrodoties Šveices kempingā, (pie šāda valūtas kursa braukt gan netaisos! ) uzvāru tos un ģimene autentiski ēd un ir ietapījusi vismaz 100CHF.
Lai nekašķētos, tad atzīšu, ka Mendeļejeva mazmazdēls būtu lepns par šo veikalu tīklu!
P.S. Pērc tualetes papīru un bārdas putas!!!
P.S.2 Svētdien par spīti sev un citiem došos uz Epas ieteikto adresi un buršos pa plauktiem! A, ja nu trāpās VIP par 0.99?
Man ipashi patik vacijas LIDL cenas un piedavajums un cenas, reali censhas... ja esi Vacija kaut kad pa vasaru noperc fake Ben&jerrys saldejumu izskatas tada pasha kartona bunduliti ar nosaukumu Master Taste par 2.5 e 
<3
LIDL ir gan italijas gan spanijas gan azijas nedeljas. Vaitad nav jauki iegadaties piemeram japanju melno sezama saldejumu 500 grami par 2 eur?
LIDL sola, ka 30% būs LT preces, tā, ka ir iespēja atrast arī kādus produktus, kā vācu LIDL... nu teorētiski vismaz iesākumā
Tik pat daudz procentu būs poļu prece (piena produkti, gaļas produkti utt.), sk. video: http://www.delfi.lt/verslas/verslas/pries-oficialu-lidl-parduotuviu-atid...
Vakar biju Lidl veikalā Florencē. Lētāk kā citur patiešām, bet nu kvalitāte arī 50/50... Šodien izvēlējāmies citu veikalu.
Vispār Itālijas ēdiens ir labāks par vācu, bet nu cenas pavisam parastos (atrašanās vietas nevis kvalitātes ziņā) man šķiet jūtami augstākas.
Īsti nesaprotu par to lidl fanošanu, pie tam vēl Lietuvā un pie tam vēl pie tēmas "Kā garšīgi, autentiski un galvenais — lēti paēst ceļojumos"...
Ja, Maksima daudz labāks veikals, kur paēst, tur daudz sveramo konfekšu, cepumu, augļu un riekstu. Lidlā pamatā fasēti produkti, tur kārtīgi pielikties nesanāks ...
Neteiktu ka LIDL ir nekvalitativi, ir preces kuras nav sanakushas garshigas. Piemeram aplauzos ar marinetas paprikas burku kura bija totali wrong negarshiga... bet nesot uz eshanas vietu siekalas teceja
Varbut vari precizet ko nozime kvalitate 50/50
Pedejais kas man negarshoja no LIDL Berline bij spring rolls, bet es vinjus cepu hostelja mikrovilnju krasni nevis uz pannas. Un vel nopirku sintetiskos desertinjus 
Vajadzētu izvirzīt celakaja delegāciju (2-3gb) un paviesoties ražotnēs! Tad jau ar secinātu vai šis puisis dominē https://lv.wikipedia.org/wiki/Dmitrijs_Mende%C4%BCejevs, jebšu viss taisnīgi un pa BIO līniju!
Reiz bezkaunīgi ievijos košļ.gum. ražotnē. Tajā, kur agrāk pūšamgumijas (bubble gum) ar bildītēm iekšā ražoja. Viss atbilda PVD prasībām! I pat baltu mici un halātu iedeva! (ar īsām rokām halāts bija).
Uz Maestro tak nemaz nevar apvainoties, jo viņš ir Diplomātijas Virsaitis!
Vajadzētu izvirzīt celakaja delegāciju (2-3gb) un paviesoties ražotnēs! Tad jau ar secinātu vai šis puisis dominē https://lv.wikipedia.org/wiki/Dmitrijs_Mende%C4%BCejevs, jebšu viss taisnīgi un pa BIO līniju!
Visi pārtikas produkti 100% sastāv no ķīmiskajiem elementiem, kas uzskaitīti Mendeļējeva tabulā.
Ja pret to ir pretenzijas, tad nāksies pārtikt vai nu no vakuuma, vai no antimatērijas. Es labāk nebūšu tuvumā, kad kāds to mēģinās…
Šis temats pat man ir ļoti smagnējs. Turpinam šiverēties pa ārvalstīm un lielveikalu šķūņiem! Kaut gan vistaisnīgāk būtu atbalstīt ģimenes uzņēmumus. Ar šādu Robinhudisku domu dodos pie Miera!
Visi pārtikas produkti 100% sastāv no ķīmiskajiem elementiem, kas uzskaitīti Mendeļējeva tabulā.
Ja pret to ir pretenzijas, tad nāksies pārtikt vai nu no vakuuma, vai no antimatērijas. Es labāk nebūšu tuvumā, kad kāds to mēģinās…
Cilvēks, kā mikroskopisks protoplazmas pikucītis, diemžēl ir ļoti atkarīgs no tā, kā še elementi sakombinēti vidē un pārtikā. Ņemsim kaut vai dzīvībai svarīgākos: C, O un H. O2 elpojam, CO2 izelpojam, bet no CO fiksi atmetam pedāļus. No H20 sastāvam par 70%, ar vāju H2O2 taisām blondīnes, bet koncentrētu lietojam raķešu degvielai. U.t.t. Loģiski būtu par "dabīgām" saukt tās vielas, kuras iekļaujas kādā no organisma bioķīmiskajām ķēdēm. Bet par sintētiskām vai ķīmiskām - tās, kuras neiekļaujas.
kur paliek N2, ko ieelpo?
kur paliek N2, ko ieelpo?
Tēma laikam nav par bioķīmiju, riskējam pārcelties uz offtopic. Bet, atbildot uz jautājumu: N2 atmosfēras spiedienā ir bioloģiski inerta gāze - cik ieelpojam, tik neizmainītu izelpojam. Daļa izšķīst audos esošajā ūdenī, esot līdzsvarā ar ārējo vidi. Pie liela parciāla spiediena nozīmīga kļūst arī taukos izšķīdušā daļa, kas, bloķējot impulsu pārvadi receptoros, izraisa narkozi un intoksikāciju.
Bet pats slāpeklis kā elements, protams, ir viens no dzīvības pamatiem. Pirmkārt, kā aminoskābju sastāvdaļa. Labs piemērs pārtikas sastāva nozīmei: nez vai kāds sauks par īpaši veselīgu ar nitrītu (E250) konservētu desu, kaut arī NaNO2 sastāv tikai no cilvēkam absolūti nepieciešamiem elementiem.
kur paliek N2, ko ieelpo?
Nekas ar to nenotiek, tādu pašu arī izpūš ārā.
Cita starpā, bez izmaiņām izpūš ārā arī lielāko daļu pārējo gaisa komponenšu; tikai neliela daļa ieelpotā skābekļa paspēj nonākt asinsritē, un CO2 saturs izelpotajā gaisā ir tikai pavisam nedaudz paaugstinājies. Līdz ar to kādreiz skolā mācītā tēze, ka ''mēs ieelpojam skābekli un izelpojam ogļskābo gāzi'' nebūtu jāuztver tik burtiski.
Arī nesaprotu fanošanu par Lidl, tāds pats mērkaķis kā visi pārējie lētie. Manām sīkajām vajadzībām cenu starpība nenosedz kvalitātes atšķirību (daudz kas tiešām ir 50/50). Vienīgais - tur ir lietas, kas citur nav. Pēdējā iepirkšanās Stokholmā bija gan cenas (budžets bija ierobežots un par Zviedrijas cenu līmeni šejieniešiem būtu tā kā jābūt informētiem), gan atrašanās vietas (tieši acu priekšā), gan sortimenta (vajadzēja ko ātri uzkožamu) dēļ. Nenoniecinu šos veikalus, bet normālos apstākļos tomēr meklēšu citu ķēdi (tikko Berlīnē "iemaldījos" REWE un biju gana apmierināts, kaut arī izlikās visai "proletārisks" iestādījums).
IMHO lētajos ir jēga iepirkt lietas, kas ir visur, bet te tās noteikti ir lētākas (tāpat kā Rīgas Stockmann viens un tas pats nosacītais jogurts/alus/šokolāde ir dārgāks kā Rimi vai Maximā, kur nu vēl Supernetto).
Daži laikam nepamanīja smaiļuku frāzes beigās, bet paldies par izsmeļošo atbildi
Ja par Lidl - mana pieredze UK: manuprāt, preces ir salīdzinoši zemākas kvalitātes, tāpēc arī cenas zemākas. Ir atseviški ikdienas produkti, kas maksāja stipri lētāk (bez kvalitātes ietekmes), salīdzinot ar Sainsbury's, Tesco, Morrisons utt. Piemēram - gaļa, piens, atsevišķi piena produkti, atsevišķi dārzeņi/augļi. Kad biju ilgajā komandējumā, mājupceļā no darba bija gan Lidls, gan citi veikali, Lidlā parasti iegriezos pēc augšminētajām precēm. Citos veikalos atkal citas "must buy" preces jāpērk. Vēl - parasti Lidli tur ir salīdzinoši "dodgy" rajonos, tāpēc publika arī attiecīga... Samniecības/rūpniecības preces riktīgs crap.
Jā, tur bija salīdzinoši garšīga vācu rupmaize ar graudiem nopērkama.
Tā kā patērēju sieru salīdzinoši lielos daudzumos un esmu mazliet izvēlīgs pret šķirnēm, veikalus dažkārt izvēlos pēc siera cenas .
Pēdējais novērojums: Absolūti identiski Ementaler un Gouda (vienāds iepakojums un ražotājs), Vācijas LIDL maksā 2x (!) lētāk kā Rīgas Rimi.
Visi pārtikas produkti 100% sastāv no ķīmiskajiem elementiem, kas uzskaitīti Mendeļējeva tabulā.
Ja pret to ir pretenzijas, tad nāksies pārtikt vai nu no vakuuma, vai no antimatērijas. Es labāk nebūšu tuvumā, kad kāds to mēģinās…
Cilvēks, kā mikroskopisks protoplazmas pikucītis, diemžēl ir ļoti atkarīgs no tā, kā še elementi sakombinēti vidē un pārtikā. Ņemsim kaut vai dzīvībai svarīgākos: C, O un H.
Es šīs elementus atturētos saukt par cilvēka dzīvībai svarīgākajiem. Procentuālā ziņā tie protams dominē, bet ne jau masā ir nozīme. Ja cilvēkam atņemtu visu viņa sastāvā esošo slāpekli vai kalciju, dzelzi, fosforu, jodu, nātriju utt, viņš būtu uz vietas beigts. Ja nemaldos, vismaz 30 ķīmiskie elementi ir kritiski cilvēka bioķīmiskajos procesos.
Mani arī šis formulējums nepārliecina, kaut arī ir mēģināts precīzāks par "neēdu to, kur ir kaut kas no Mendeļējeva tabulas". Ja viela nekādi neiekļaujas "organisma bioķīmiskajās ķēdēs", tad jau tā ir nekaitīga un kā nākusi, tā izvadīsies ārā, nekur neiejaucoties. Ja mēģina lietot tikai tās vielas, ko radījuši organismi, tad sanāk, ka nav iebildumu pret mušmirēm un citiem toksīnus saturošiem augiem, un nav iebildumu uzņemot hormonus trieciendevās. No otras puses, runājot par to pašu sieru, franči dažas šķirnes apstrādā un iekrāso ar ogli, šaubos, vai kādam pret to būs iebildumi, kaut tīru oglekli nav nekādas nepieciešamības uzņemt un nekādos ķīmiskajos procesos organismā neiesaistās, un tiek ražots rūpnieciski, nevis izaug.
Vārdu sakot, "dabiskuma" aizstāvji un "Mendeļējeva tabulas", "ķīmijas", "sintētikas" noliedzēji manuprāt nespēj precīzi noformulēt, kas tas ir, kas viņiem nepatīk, nenonākot pretrunās. Jo gan starp dzīvajā pasaulē radītajām vielām ir noderīgas, neitrālas, kaitīgas un nāvējošas cilvēkam, gan starp rūpnieciski sintezētajām ir noderīgas, neitrālas, kaitīgas un nāvējošas.
Bet, atgriežoties pie pārtikas lielveikaliem, es pievienojos tiem, kas lētajos (Lidl, Aldi) iepērk zināmus zīmolus un šķirnes, kas ir identiski kā citur pieejamie, tikai (daudz) lētāk. Vācijā labs līdzsvars star cenām un izvēles plašumu man šķiet Kaufland (tiem arī parasti ilgāki darbalaiki, kas ceļojumos var būt būtiski).
Joprojam nav noprecizets kas LIDL ir slikts? Ja negribas taupit naudu un pirkt partikas kalnu, jo viss tirgojas lielos iepakojumos, vieglak ir paest gatavu partiku kebaba vai estuve
1. Dzīvība vispār un konkrētas sugas indivīds nav viens un tas pats. Neņemos 100% apgalvot, bet man šķiet, ka ar C, O, H, N un vēl pēc izvēles ar kaut ko, pietiktu. Ir arī autoritatīvāki viedokļi, par dzīvībai nepieciešamo minimumu.
2. es nemēģināju definēt ēdamas/neēdamas vai kaitīgas/nekaitīgas vielas. Bet gan cilvēkam dabīgas/nedabīgas. Piemēram, etiķis, cukurs, etilspirts, daži tauki, ūdens - to visu cilvēks ne tikai var patērēt, bet arī organismā radīt, jo tās ietilpst dinamiskā līdzsvarā esošās ķēdēs. Patiesībā, tam arī maz kopīga ar nekaitīgumu, jo zināms, kas notiek, iedzerot stipru etiķi uzreiz vai lielas šņabja dozas lietojot ilgtermiņā.
Bet visām tām klasifikācijām IMHO nav nekāda sakara ar tēmu. Svarīgi ir:
- to ēst ir patīkami (garša, smarža, izskats, citas sajūtas...);
- nav pierādījumu, ka konkrētā pārtika (tās komponents) patērētajā daudzumā nodara kaitējumu veselībai (tādu, ko nespēj kompensēt 1. punktā iegūtais);
- vai uzņemtā pārtika kopumā nodrošina organisma vajadzības pēc enerģijas, minerāliem, vitamīniem un citām vajadzīgām lietām;
- vai to var atļauties finansiāli.
Citādi ir pilnīgi vienalga vai ēdienā ir balts, dzeltens vai brūns cukurs, vai organisms konkrēto zaci sadedzina, pārvērš čurās, vai izdala neizmainītu. Un mušmires, ja kas, ļoti noder lidojumiem. 
Lietuvā:
https://media.giphy.com/media/3oD3Yr5veM6kwaAg9i/giphy.gif (12 MB)
