Varbūt vari padalīties ar plānoto D-itālijas maršrutu?

Cik maksā moto transportēšana turp-atpakaļ? Kādas pārējās plānotās izmaksas?
P.S. Ja tas ir komercsludinājums, nez kā uz to skatās Juris.

Tas nav komercsludinājums. Es meklēju sev kompāniju līdzbraucējus.  Moto transfers 390eur turp atpakal līdz Milānai. Z un D Itālijas brauciena izmaksas no cilvēka 800eur + personīgās izmaksas tur. Degviela, ēšana. Pirms brauciena plānojas kopāsanākšana, kur jau izrunātu sīkāk par brauciena maršrutu (maršruti ir gatavi, bet ja novāksies grupiņa, tad protams uzklausīšu citu intereses).

Norvēģijas brauciena izmaksas 250eur + degviela, ēšana un citi personīgie tēriņi.

P.S. interesentus, līdzbraucējus lūdzu sazināties ar mani personīgi.

Kas ir iekļauts izmaksās 800 EUR/cilv.? Ja uz viena moča braucu ar sievu, tad 800 EUR x 2 vai kā savādāk?

Cenā ietilpst, avio biļete turp-atpakaļ, moto transfērs, transfers no lidostas un noliktavu pie močiem un atpakaļ uz lidostu, apdrošināšana, grupas vadītājs.

Ja esat divi braucēji uz viena moča, tad papildus jārēķinās būtu ar aviobiļetes izmaksām un apdrošināšanu, kuru protams varat iegādāties individuāli.

Telefoniski var uzināt sīkāk un ja papildus daudzie jautājumi atbildēšu 29224448

Vau - 800 EUR par šito tas ir kaut kas, ja tā nav komercija, tad tas ir lohatrons. Labi - 390 EUR par moča aizvešanu/atvešanu, nu nav tas lēti, bet pārējie 410 eiri sanāk par lidmašīnas biļeti RIX-MXP-RIX, transfēru līdz noliktavai, apdrošināšanu un ķipa grupas vadītāju. Laikam ļoti dārgs grupas fīrers, savādāk to nevar izskaidrot.

Monster, vari dabūt labāku cenu!!! Un nav īstā vieta kur žulti likt laukā. Ja nēsi līdzbraucējs un neinteresē moto tūre, tad pameklē lūdzu sev saistošakus braucienus.

Lai Tev priecīgi svētki un ceļojumiem bagāts Jaunais Gads.

Njā, kopīgi ceļot vairāk nekā nedēļu ar vienu nervozu būtni, kas uzsprāgst, tiklīdz kāds pajautā par cenu, laikam tomēr nav diez cik vilinoši.

Es Te nevienu nervozu neredzu :) Uz Z- Itāliju ir nepieciešami vēl 5 motociklisti ar močiem un ja gribat aizmugurē līdzbraucēju droši. Un dodamies pa kalniem, serpentīniem dabu baudīt. Sīkak par visu telefoniski :):)

D-Itālija vēl uz jautājumu. Bet uz Norvēģiju moto skaits ir neierobežots.

Var jau ielikt sludinājumu ss.lv vai kādā citā sludinājumu serverī, bet ja liec forumā un vēl raksti, ka vienkārši meklē līdzbraucējus.......!

Godīgi sakot arī man būtu interesanti uzzināt sīkāk pakalpojuma sarakstu ar cenām, atkristu daudz nevajadzīgu jautājumu.

Jau sakuma rakstīju, ka sīkāk personīgi rakstot un atbildešu uz visiem jaut.

Izvilkums no noteikumiem šajā tēmā:

"Ja šķiet, ka autors nereāli novērtējis savu guvumu, to var pateikt, lai informētu kādu mazāk pieredzējušu pircēju, bet paliek spēkā galvenais noteikums par savstarpējo cieņu un toleranci.

par pamatotām cenām te var runāt tie, kas reāli brauc ar moci katru gadu un ne vienreiz vien.

Cena ir vairāk kā adekvāta, tie kas brauc un ne vienu reizi vien, zin šīs izmaksas. Šāda cena ir bez krutām viesnīcam. Bet mums katram ir iespēja izvēlēties. Protams ja cenu salīdzina ar to ko var iegūt uz kļūdainām avio biļetēm utt. tad šī cena skaitās dārga, ja pa to pašu naudu var aizlidot uz Taizemi, bet moto tūres izmaksas nebūs tās lētākās. Ja patīk braukt ar moci, patīk baudīt ainavas un apceļot pasauli uz diviem riteņiem un jaukā kompānijā, tie mācēs un māk novērtēt šī brauciena guvumu.

Šis piedāvājums noteikti nav domāts baikeriem (dažus pazīstu)... tos pārējos jau slauc visi, kam nav slinkums un pārsteidzošākais, ka šie brīvdienu "baikeri" to visu arī maksā un maksā ( mocis, kombinezoni, zābaki utt. ar super uzcenojumu). Bija laiks, kad strādāju Liverpūlē un man kaimiņos dzīvoja īsts baikers (jau 30 gadus uz moča) tāds savdabģs vīrs 2m augums un ap 170kg svars, bet neparasti labdabīgs (īpaši, kad alus bija uz mana rēķina), viņš daudz stāstīja, kas ir mocis, kas ir baikers un kas ir svētdienas braucējs (to slaukt skaitās labais tonis visiem). 

Tev super pieredze ar kaimiņu baikeru :)

Te gan iet runa par ceļot mīļiem, kuriem patīk ceļot, tā kompānija kuri esam novākušies, esam visu gadalaiku aktīvās atpūtas piekritēji. Tagad baudām kalnus, vasarā baudām moci un riteņu braucienus, kas saucās velo tures un vēlme pārsēsties arī uz moci un pabaudīt turismu ar divriteni kuru uz priekšu dzen motors. kuru var dēvēt kā moto tūri. Sakarā ar to, ka velo tūres grupā ne visi brauc ar očiem, tad vācam papildus līdzbraucējus, kuri ir gana veselīgi domājoši, bez alus padusē. Jo brauciens paredzēts ar iepriekš izstrādātu maršrutu, apskates objektiem un protams laiku. Lai visa grupa var vienlaicīgi atgriesties un doties ikdienas darbos.

andris1 laikam salīdzināja šāda veida ekspedīcijas:

Long Way Round (http://en.wikipedia.org/wiki/Long_Way_Round)

Pavadošā servisa mašīna, ja nu kaut kas atgadās; katrai valstij noalgoti vietējie tūrisma speciālisti, kas dod padomus; palikšana dzīvojamajos treileros, viesnīcās; līdzi brauc ārsts utt.

un

Mondo Enduro (http://en.wikipedia.org/wiki/Mondo_Enduro)
Terra Circa (http://en.wikipedia.org/wiki/Terra_Circa)

Lēti moči ar pašmetinātām kravas kastēm; minimāls budžets, ar kuru visiem nepietika, lai pabeigtu ekspedīciju; nakšņošana krūmos un zem tiltiem; pārtikšana labākajā gadījumā no tušonkas; nelegāla iebraukšana un braukšana ar močiem Japānā;

Katrs ceļo pēc savām vēlmēm un iespējām.

Šeit sākotnējais piedāvājums man nezin kāpēc atgādina šajā linkā redzēto : http://www.r1.com.lv/moto-parvadajumi

Tie kas šajā linkā ir pagaidām vienīgie kuri piedāvā personīgo moču nogādāšanu Milānā. Un mēs noteikti mēģināsim ar viņiem sadarboties. uz sava pēkrata tak ir labāk, nekā īrēta. Kā arī Milānā moto īres cenas un nedēļu ir oi oi oi.

Lai jauka diena.

 Jāuzceļ no letarģiskā miega motociklistu tēma. Kā šķiet, visneatkarīgākā (lecīgākā?) ceļotāju grupa. Šad un tad ir nācies ievērot. Izpētu numurzīmes, kopējo veidolu, zaķi uz aizmugurējā sedla Klāt neeju, jo esam vārguļi, tikai zem jumta!

 Man patīk tie, ar lielajām kastēm gar sāniem un vēl vienu pa vidu,aizmugurē, zaķa vietā. Tātad čalis spītīgi brauks tālu, ir aprīkots pamatīgi.

 Par līderiem uzskatu tos, kuri no nullītes līdz iecerētajam galamērķim un mierīgu garu atgriežas bāzes stacijā. Reizēm pat ļoti tālu. Skriemeļiem ir ko turēt!

 JJJ šeit ir kemperu Virsaitis, bet moc( )iklisti jau nu ar ņergām diez vai rūpīgās sarunās ielaidīsies!

 Juri! Pielabo, jo es neko nemainu, nepērku un nepārdodu! Pavirši (Pavirsi! neuztraucies, tas nav par Tevi! ) nepārliecinājos, ka pie šīs sadaļas. Visticamāk autore jau sen maršrutu ir pieveikusi un plāno nākamos!

 -pirkstainite-, saki taisni (tieši), kā tur ir uz aizmugurējā sedla žviņģelēties simtiem un tūkstošiem km ilgi? Ja kāda no meitenēm ir PILOTE, tad 1k atvainošanās.

 Vienkārši interesanti uzzināt. Kā izskatās Pasaule no 2-iem ratiem.

Pasaule no 2 ratiem izskatās pilnīgi savādāk. Pamēģini (kaut vai ar skūteri Āzijā, kur uzreiz būsi savējais), domāju uzreiz sapratīsi un varbūt pat saslimsi !
P.S. Brīdinu - slimība ir bīstama !

Teikšu, kā ir, šobrīd ir diezgan čābīgi, jo Norvēģijā jau trešo dienu no vietas līst lietus, bet cerams, ka līdz Nordkapp laiks vēl paspēs uzlaboties. Citādāk ceļošana uz diviem riteņiem (gan motorizētiem, gan nemotorizētiem) ir lieliska un dod lielu brīvības sajūtu. Es gan zaķi uz trešo kasti pa vidu neesmu aizvietojis.

Bildē Norvēģija pirms pāris dienām pašā vasaras karstumā

 Norvēģijā redzēju ļoti daudz motoceļotāju (bija pa kādam/-iem ar LV numurzīmēm), tāpēc arī atjaunoju šo tēmu. Ar LV braucējiem nesanāca papļāpāt, jo braucošus grūti apturēt! Sniegs un pat ledus ūdenskrātuvēs bija bieži ieraugāms.

 Āzijā (Thai un Vjetnamā) sanāca paskūterēt. Ir, ir, tā kā Edzus raksta! Ja vienas dienas samaksa tikai 5 USD (Thai nedaudz dārgāk), tad grēks neizmantot!

infests, par lietu Tev ir taisnība. Es šobrīd esmu ceļā uz mājām ar kemperi no Nordkapa - Lofotu salu ceļojuma. Pirms apm. nedēļas, 16. jūlijā biju Nordkapā un tur, tiešām, bija +4 grādi un stiprs vējš. Lietus tad nelija. Motorolleri ārā vilkt no kempera galīgi negribējās, bet moča pretlietus drēbes gan ļoti noderēja priekš pastaigām šajos laika apstākļos. Pusnaktī bija apmācies, rezultātā sauli ziemeļos virs apvāršņa tā arī apskatīt neizdevās. Starp citu, man ļoti patika pilsētiņa Gjesvar un ceļš uz turieni, uz ko aizbraucu ar kemperi. Tas ir tās salas rietumos, kur Nordkaps (liekas, sala Mageroya). Tur bija ļoti skaisti.

Motorolleri izvilku ārā 19. jūlijā Lofotu salās. No rīta vēl spīdēja saule, bet vēlāk visu laiku lija lietus un bija vējš. Tajā dienā nobraucu ar motorolleri pa Lofotiem 324 km, bet gandrīz visu laiku pa lietu. It kā jau skaisti, bet, protams, būtu labāk, ja lietus nebūtu bijis. Arī nākošās dienas visu laiku lija.

Mums tieši paveicās ar laiku Lofotu salās, spīdēja saule un skati bija pasakaini. Paldies par ieteikumu, skatīšos, vai izdosies iekļaut arī Gjesvar plānā.

            Arī mums šovasar jūnijā bija savs moto tūres veids - motorollera tūre pa Pireneju kalniem. Ideja par šādu braucienu radās pagājušajā ziemā, kad internetā youtube.com atradu vairākas skaistas filmiņas, kurās nopietni moto tūristi ar kārtīgiem močiem brauca pa pasakainu kalnu ceļa posmu 9,5 km garumā Pirenejos no Cubieres sur Cinoble līdz Saint- Paul de Fenouillet. Radās doma arī mums šo un citus ceļus Pirenejos izbraukt, tikai ne ar moci, bet ar savu ceļojumos līdzi vadājamo motorolleri.        Protams, lai ceļojums sanāktu bagātāks, pilnvērtīgāks, apskates objektu saraksts tika papildināts ar Lascaux II alas (alas kopijas) seniem klinšu zīmējumiem, Karkasones senā cietokšņa apskati, ar vienas dienas pastaigu Pireneju dabas parkā līdz Lac de Gaube ezeram Francijas dienvidos, Salvadora Dalī modernās mākslas muzeju Figueres, Monserata kalnu un klosteri, un ar pašu tālāko ceļojuma punktu Spānijā - pasakaino Alhambras pili Granādā. Līdz pēdējam brīdim Granāda bija zem jautājuma zīmes, šaubījāmies, vai paspēsim, jo bija varbūtība pārāk ilgi aizkavēties Pirenejos. Tomēr izrādījās, ka paspējām.

            Gan ceļam uz Spāniju, gan atpakaļ maršruts bija plānots pāri Pireneju kalniem, kur kopā trīs dienas ar motorolleri vizinājāmies pa skaistajiem Pireneju kalnu ceļiem. Kopā šajās dienās nobraucām pāri par 420 km. Motorolleris - tā bija laba izvēle, jo varējām izbraukt tur, kur nevar izbraukt ar kemperi, kā arī varējām nobraukt tik lielus attālumus, ko nevar izdarīt ar velosipēdu. Arī tam, ka motorolleris nav mocis, nebija ne vainas, jo pa sīkajiem kalnu un mežu celiņiem, pa senatnīgajām pilsētiņām nekur nebija jāskrien, savukārt ceļš visur bija asfaltēts un nenācās braukt ar šaurajām rollera riepiņām pa grantētu ceļu, kas varētu būt bīstami un nepatīkami.

            Pirenejos mums gadījās viens patīkams pārsteigums, ar ko gribu padalīties. Izrādās, ka izvēloties līdzi vadājamo motorolleri, sev to nezinot, biju "trāpījis desmitniekā". Cenšoties iekļauties kempera bagažnieka ierobežotajos izmēros (augstums <= 105 cm !!!) un svara ierobežojumos, biju izvēlējies rolleri ar maksimālo motora kubatūru, kas šādam modelim ir pieejams - 150 cm³ (kas izrādījās ir pirmais HONDA PCX-150 mūsu CSDD datu bāzē). Bez trūkumiem, kas bija šādai izvēlei (pirmkārt- nedrīkst braukt bez "A" kategorijas tiesībām, otrkārt- daudz grūtāk nopirkt ceļojumam veselības apdrošināšanas polisi), izrādījās, ka 150 cm³ ir minimums, ar ko drīkst rādīties uz autobāņa. Kad nobraucām no Spānijas puses Pirenejiem uz autobāni, lai atgrieztos uz kempingu Francijā, pirms gara tuneļa mūs apturēja spāņu ceļu policija. Noskaidrojuši, ka mūsu Hondiņai ir nevis 125, bet 150 cm³, pabrīnījās un novēlēja mums laimīgu ceļu 

Pa Pirenejiem ar motorolleri  - tas bija jauki! Labprāt tur vēl atgrieztos!