Man liekas, ka pareizi vien ir aizliegt. Nav nopietni paļauties, ka iedzīvotāji nekurinās ar arsēnu piesūcinātus kokus no nojauktām siltumnīcām utt un pēc tam nebērs pelnus uz zemenēm mēslojumam.

Un tad ar pārsteigumu konstatēs, ka tās nīkuļo...

Juri, tev taisnība, ka uz cilvēku rīcību paļauties nedrīkst. Pašam tāda pieredze bija, kad pie vecmammas mājas redzēju vecu stabu kaudzi, kuru viņai pēc līnijas nomaiņas laipni atstāja elektriķi. Aizliedzu viņai tos izmantot malkai. Bet domā, ka ņēma vērā mazdēla norādījumus? Tā pagale LKĶI laboratorijā nāca no viņas šķūņa

Daudzos piemāju dārziņos augsne ir bīstami piesārņota. Neesmu liels eksperts botānikā un medicīnā, bet caur burkāniem u.c. augiem tie smagie metāli laikam nonāk cilvēku organismos, uzkrājas un izraisa vēzi. K u.c. speciālisti palabos mani, ja maldos.

Man koku žēl un ieguldītā darba. Labi impregnētus kokmateriālus vajadzēja atstāt industriālām vajadzībām, smagi sodot tos, kuri pārkāpj utilizācijas noteikumus. Skandināvijā laikam tas strādā, jo kokmateriālu utilizācijas bizness plaukst.

Izrādās, Latvijā iegūstama sausa malciņa "sievasmātei"

Bet amerikāņi joprojām vēzi ar arsēnu ārstē (https://www.trisenox.com/), Eiropā un Ķīnā agrāk sifilisu dakterēja un zobu caurumus aizbāza. Cāļi un žurkas izaugot maziņi, ja barībā nemaz nav arsēna. Viss var būt labs, ja ar mēru un pareizā laikā.

Protams, ar vecajiem stabiem kurināt ir kaitīgi veselībai. Cilvēkam nāvējoši ir 50-170 mg arsēna. Bet 10-15 mikrogramus dienā uzskata par nepieciešamiem.

Par uzkrāšanos interesants ir agrāk par skaidru patiesību uzskatīts fakts, ka pie arsēna varot pierast. Piemēram, kādu laiku uzņemot mazas dozas, var kopā ar ienaidnieku apēst pusdienās nāvējošu dozu un nomirs tikai ienaidnieks. Izpētīts, ka šāda "imunitāte" patiešām var rasties pret akūtu saindēšanos. Tomēr "treniņa" dozas vienalga noved pie smagas hroniskas saindēšanās.

P.S. Mēs joprojām par lidošanas kaitīgumu videi?

Par arsēnu, cik lasīts, zinātnieki joprojām strīdas, vai tas cilvēka organismam ir nepieciešams mikroelements (kā molibdēns vai vanādijs) vai pilnīgi nevajadzīga inde. Jo pierādījumus, ka mikroskopiskās devās tas būtu nepieciešams (cilvēkiem), cik zinu, arī vēl neviens nav atradis. 

Bet tas oftopiks, es piekrītu RX domai. Varbūt ar arsēnu piesūcināti stabi ir pārāk ekstrēms piemērs, jo to bīstamība nav tik "acīmredzama" un ir pārāk viegli viņus samest čupā un sadedzināt "pa vecam", jo "kas tad slikts var notikt". Tāpēc, lai tiktu galā ar jau esošo stāvokli, varbūt labāk patiešām ir uz kādu brīdi aizliegt un tad pēc tam par jaunu ieviest apritē, bet jau ar daudz stingrākiem drošības noteikumiem un sabiedrību informējot un izglītojot.

BA saņem jaunās A350, kuras patērēšot par 25% mazāk degvielas.

https://www.mirror.co.uk/travel/news/british-airways-a350-first-look-187...

Jā, nopietns apgalvojums - 25%, un paši varam minēt, salīdzinājumā ar ko? Ar pirmās paaudzes 747 vai 767? Tad izklausās ticami. Bet vienas paaudzes dzinējiem atšķirības ir dažu procentu robežās.

Visi šie uzlabojumi ļauj izveidot ērtāku biznesa klasi, veikt lidojumus ar mazāku pasažieru skaitu, veikt garākus lidojumus bez nolaišanās, nevis mazināt kopējo degvielas patēriņu aviācijā un ekoloģisko "ēnu". Līdzīgi kā ar vieglajām automašīnām - motori kļūst ekonomiskāki, bet auto svars pieaug, tādēļ vidējais degvielas patēriņš paliek nemainīgs jau gadus piecdesmit.

Kāds vēl auto svars pieaug??

Laikam cilvēki paliek resnāki. Nu, vismaz, amerikāņi.

Nu tad tas nav svars. Tā ir pilnā masa.

Vienkāršrunā svars=masa. Noliec blakus 70-0 gadu un 2019.gada modeļus un jautājumi neradīsies. Golfiņš nav uzskatāmākais piemērs, kaut arī tur pēdējais ir ievērojami resnāks par pirmo. Man pirmajam auto 90-ajos bija 12" ripuļi, interesanti, vai tādi šodien tirgū vispār pieejami, tagad standarts izskatās ir 16".

Dīvains paziņojums. Visu cenšas padarīt vieglāku! Īpaši masveida produkciju. Nerunāsim par premium. Salīdziniet 50-60 gadu US mašīnas ar tām pašām US mašīnām šobrīd..

Ar auto iet citu ceļu. Secināts, ka cilvēki ir stulbi un, lai tos pasargātu, auto jābūt bruņās. Bet US auto arī šodien atšķiras no pārējās pasaules, kaut ne tik ļoti kā pirms 50-60-70 gadiem.

70-o gadu Eiropas auto ir konservu bundža, virsbūvi ar rokām var saņurcīt. Stiprināšanas ceļam saknes no tā laika avāriju skatiem.

 Finnair lidojuši ar "cepameļļas" pievienošanu https://biofuels-news.com/news/finnair-flies-first-biofuel-powered-fligh...

 Te apkopota ne tikai "smagā ēna", bet "heavy metal" https://www.oag.com/blog/billion-dollar-route-jewels-in-the-network

 Pārstrādātie dolāri pārklāj Zemeslodi. Izmešu veidā.

Priekš kam tāda dublēšanās? Gan WizzAir, gan Ryanair vienlaicīgi uzsāk lidojumus no Londonas vecās lidostas uz Viļņu un Bukaresti.

https://www.businesstraveller.com/business-travel/2019/08/22/ryanair-to-...

No kura laika tā lidosta skaitās jauna?

Es nezināju kā latviski saucās un transports tur ir slikts. Nav vēl noorganizēts.

Tas lidlauks tur ir kopš pirmā pasaules kara, un, līdz septiņdesmitajiem tā bija trešā lielākā Londonas lidosta pēc pasažieru skaita, kad zaudēja šo godu Stanstedai.

Vainīgie atrasti! Tie ir visi jūdžu krājēji. 

https://edition.cnn.com/travel/article/air-miles-ban-report-scli-intl/in...

 Barselonas vadītāja Ada Kolau (Ada Colau) un viņas komanda nolēmuši, ka nav ko lidināties, ja attālums ir mazāks par 1000km. Jāizmanto ātrvilcieni.

https://www.tellerreport.com/news/2020-01-15---ada-colau-urges-el-prat-a...

Tur jau ir vēl vairāki ''ja'' - jābūt ātrvilcienu satiksmei, un braucienam vilcienā ne garākam par 7 stundām. Tā kā to viņi pat var pieņemt kā Eiropas direktīvu, mums tas nedraud vēl gadus 10-15 vismaz. 

Vispār jau ātrajās Eiropas valstīs 7 h par 1000 km ir nedaudz palēni. Ja vien nav 1-2 pārsēšanās pa ceļam.

Barselona-Sevilla gandrīz precīzi 1000 km (ar auto). Ar vilcienu 5 1/2 stundas. 

Laika ziņā ļoti ok. bet tipiski 3x dārgāk. Lidošana no 20eur, vilciens ap 60+.

 Viens čalis Igaunijā satraucies, ka sieva sagājusi "BIO sviestā". Ne pa kam nelidošot uz Taizemi 

https://rus.delfi.ee/daily/business/muzhchina-v-otchayanii-zhena-pomesha...

Te gan varen interesants pētījums:

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/petnieki-franci...

Nez, kad parādīsies analoģisks pētījums par elektromobīļiem? Nekādu lielo atšķirību no skūtera neredzu, tikai dzelžu vairāk, akumulators lielāks un, gan jau arī piesārņo vairāk! 

Es izlasīju, ka veseli 13% braucēju auto vietā izvēlējušies skūteri. Lielisks rezultāts! Un nav prasījis nekādus ieguldījumus no valsts vai pašvaldībām, atšķirībā no, piemēram, sabiedriskā transporta, kur tiek bērti miljoni kā caurā maisā.

Pagaidām to daļēji nosedz slimnīca no saviem līdzekļiem. Jo traumpunktam ir tāmes finansējums. Bet liela daļa stāvdrāzēju no traumpunkta nonāk stacionārā, kur jau tiek maksāts par gadījumu. Un ielikt pāris titāna plāksnes rokā ir dārgāk, kā aizšpaktelēt bukti mašīnai.
Piemēram, Traumu slimnīcā šī gada augustā-septembrī ir ienākušies 162 skūteristi.

Nabaga gājējs vai velosipēdists, pret kuru tā bukte ir uztaisīta, diez vai priecājas par lēto špaktelēšanu un savām titāna plāksnēm. Statistiski tomēr būt par gājēju vai velosipēdistu ir bīstamāk, nekā stāvdrāzties. Un automašīna joprojām ir letālāks transportlīdzeklis, nekā skūteris. Labi, ka likumi un kontrole ierobežo vismaz šoferus, bet vajadzētu arī skrejriteņu drāzējus.