Swedbank Zelta kredītkartes ceļojuma apdrošināšana. No noteikumiem: Ceļojuma apdrošināšana ir spēkā kartes lietotājam un ar to kopā ceļojošai ģimenei* bez papildu maksas. * Ceļojuma apdrošināšana ir spēkā ģimenei, kas ceļo kopā ar tevi un ir tavs laulātais, dzīvesbiedrs, bērni un mazbērni (līdz 17 gadiem ieskaitot vai, ja ir pilna laika studenti un nav precējušies, līdz 21 gadam ieskaitot).
Swedbank Zelta kredītkartes ceļojuma apdrošināšanas noteikumos pie definīcijām ir definēts: “Papildu apdrošinātie” – Apdrošinātā laulātais vai kopdzīves partneris
Kā banka īsti nosaka kopdzīves partera statusu? Ja neregulāri ar kādu dzīvo kopā, tas ir kopdzīves partneris? Ja ir, tad kāda ir neregularitātes robeža? Kā arī no otras puses — ja partneri dzīvo kopā jau vairāk kā 10 gadus, bet katram partnerim ir cita deklarētā adrese, vai banka var atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu? Vai kādam ir bijusi pieredze šādā situācijā?
Tā kā šobrīd tai kartei ir akcija — dod bez izsniegšanas maksas un mēneša maksas līdz septembra beigām, ja piesakās līdz 30. jūnijam, sāku prātot, vai nepaņemt vēlreiz uz ceļošanas laiku. Kaut kad iepriekš akcijas laikā jau ņēmu.
Laikam jautājums ir vai četri veči kas ceļo kopā var sevi saukt par ģimeni, ja rezervējuši sev četrvietīgu numuriņu?
Ja tāds būtu jautājums, tad tā arī būtu jautājis...
Kāpēc nepajautāt to Swedbank konsultantam?
Bet vispār valsts ar savu liberālismu smagi šauj sev kājā - agrāk bija vienkārši - ir laulība, ir partneris, nav laulības, nav partnera. Juridiskā laulības jēga ir (bija) tieši tāda, un ne citāda - informēt valsti (un citus interesentus, ja tādi ir), ka šie divi (un viņu bērni, ja tādi uzrodas) turpmāk ir uzskatāmi par ģimeni.
Viens teiks tā, otrs savādāk... Pieredze tomēr drošāka... Formāli deklarētajai adresei neko nevajadzētu ietekmēt, jo arī reģistrētā laulībā dzīvojošajiem nav aizliegts deklarēties atsevišķās adresēs, bet ja nu tomēr ir kāds precedents...
Ņemot karti, var lūgt, lai banka izskaidro, kādas personas ar šo jēdzienu tiek aptvertas šo apdrošināšanas noteikumu izpratnē. Patērētājam pirms jebkura līguma slēgšanas ir tiesības saņemt tam nesaprotamu līguma noteikumu izskaidrojumu. Protams, lai vēlāk nevarētu teikt ko citu, atbilde jādabū rakstveidā.
Citādi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, strīdīgās situācijās vienmēr var interpretēt tā, lai nevajadzētu maksāt apdrošināšanas atlīdzību...
Ja jēdziens apdrošināšanas noteikumos nav nodefinēts, domāju, ka vienīgie pierādāmie gadījumi, kad noteikti nevarētu teikt, ka nav "kopdzīves partneris", būtu, piemēram: ja ar šo partneri ir kopīgs bērns vai ja esi valsts amatpersona, kura norādījusi šo partneri savā deklarācijā.
Ja vajadzīga kopīga dzīves vieta tad ģimenes jēdzienu var ņemt noskatoties seriālu "Pilna māja".
Kopīgs bērns? Vai tad sen šķirtā sieva vai vīrs arī būtu kopdzīves partneris?
Ja kopīgi ceļoja tagadnē, domāju, ka ar to pietiktu.
Ja runa ir par pieredzi saņemot atlīdzību, tad pietika ar ceļošanu kopā un nekādus dokumentus par laulību vai kādus citus pierādījumus par kopdzīvi neprasīja.
Mēs gan iesniegumā tomēr minējām ka esam vīrs un sieva, lai gan uzvārdus esam saglabājuši katrs savu.
.
Formāli deklarētajai adresei neko nevajadzētu ietekmēt,
Deklarēto adresi praksē bieži izmanto pavisam ne tā, kā noteikts likuma mērķī. Iespējams, pat pretlikumīgi:
Dzīvesvietas deklarēšanas likums
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
2.pants. Likuma darbības joma
(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.
OK, tik dziļi nebiju racis.
Sen atpakaļ swedbankas internetbankā prasīju vai man pirms brauciena jāpiesaka kopdzīves partneris. Atbildēja ka viņiem neinteresē vārds uzvārds. Tāpēc ja kkas atgadās ņems pretīm vārdu uzvārdu ko norādīsi.
Uzraksti swed internetbankas sarakstē jautājumu, 2-3dienu laikā atbildēs. Būs vismaz melns uz balta atbilde. Tas Tev būtu mazāk laika prasījis kā te forumā šim laiku tērēt lasot propera muļķības.
Man arī ir bijis apdoršināšanas gadījums, ka biju ceļoumā ar draudzeni. Nekādus dokumentus, kas pierādītu kopdzīvi, vai ko tādu, neprasīja.
Domāju, ka tas punkts ir, lai varētu atkratīties no gadījumiem, kad, piemēram, brauc 10 iepriekš nepazīstami cilvēki ekskursijā/ceļojumā un nopērk tikai 5 polises/zelta kartes.
Nu un kā tad viņi zināja, ka tu nebiji daļa no "10 iepriekš nepazīstami cilvēki ekskursijā/ceļojumā un nopērk tikai 5 polises/zelta kartes."?
Tāpēc ka trūka pārejie 8, kas kaut ko prasītu.
Nevis kaut ko, bet kompensāciju par to pašu gadījumu.
Mana nesenā pieredze ar Luminor Black apdrošināšanu, kur līdzīgi noteikumi - mums prasīja sniegt pierādījumus par to, ka esam viena mājsaimniecība. Pasākums vispār diezgan mulsinošs, jo vienīgais vieds, ko varēja ieteikt paši apdrošinātāji - iesniegt kādus komunālo maksājumu uzdevumus. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ man daži tādi bija pieejami no iepriekšējiem gadiem. Tātad, vienam ir īres līgums par dzīvokli un tur deklarēta adreses, otrs savukārt dažas reizes (vai vismaz vienu) ir samaksājis par šo dzīvokli - tāda kombinācija viņus apmierināja.
P.S. Esam deklarēti katrs citā adresē
Tā pat kā mēs. Ja būtu deklarēti vienā adresē, jautājumam īsti nebūtu pamata.