vkwic, es jau sapriecājos, ka būs kaut kas par darbu kavējošiem darbiniekiem profesionāļiem

Bet man likās interesants šis teikums "In addition, whenever an air carrier gives partial, misleading or wrong information to passengers on their rights, either individually or on a general basis through media advertisements or publications on its website, this should be considered as an infringement of the Regulation in accordance with Article 15(2) read in conjunction with Recital 20 and may also constitute an unfair or misleading commercial business-to-consumer practice under Directive 2005/29/EC of the European Parliament and of the Council32 ."

Sanāk, ka ja kratās vaļā no kompensācijas maksāšanas, tā kā to dara BT, ka nepienākas un vēl sazin ko, tad tas pats par sevi jau skaitās maldinoši un ir pārkāpums. It kā loģiski, bet nezinu vai iepriekšējā versijā šis bija vai nē

Kad nauda būs kontā mēģināšu neaizmirst uzrakstīt visu darīto soli pa solim, vēlāk kādam tas var noderēt. Tad arī varēs papildināt rezultātu ar  vēl vienu Ceļakāja -Ryanair 2-0 

PumpisRumpis, rekur jaunajā kā reizi par tevis teikto:

"Furthermore, passengers should be offered care free of charge in a clear and accessible way, including via electronic means of communication when passengers have accepted to give their personal data. Otherwise, passengers should make themselves known to the operating air carrier in the event of travel disruption. This means that passengers should not be left to make arrangements themselves, e.g. finding and paying for accommodation or food. Instead, operating air carriers are obliged to actively offer care. Operating air carriers should also ensure, where available, that accommodation is accessible for people with disabilities and their service dogs. If care is nevertheless not offered even though it should have been, passengers who have had to pay for meals and refreshments, hotel accommodation, transport between the airport and place of accommodation and/or telecommunication services can obtain reimbursement of the expenses incurred from the air carrier, provided they were necessary, reasonable and appropriate"

Tā arī paredzēts, ja nav, vari pats paprasīt post factum.

Par secinājumiem diemžēl neviens neko nemaksā. Par pasažiera paša atrastu un apmaksātu pakalpojumu čekus gan parasti apmaksā. 

@Linca paldies jau paspēju paskatīties.

@orsons21 Par secinājumiem protams nemaksā, bet secinājumi un pierādīti argumenti par regulas pārkāpumiem noder diskusijā ar aviokompāniju. Štrunts par pasažieri un 3zīmju kompensācijām, bet no regulējošām institūcijām aviokompānijas gan baidās, tur var izlekt lieli skaitļi. Vienkāršāk samaksāt pēc regulas lai strīds neaiziet tālāk ar neprognozējamām sekām.  Regula jau arī vairs īsti neatbilsti laika garam, vajadzētu viņu aktualizēt, daudzas lietas ir neskaidri formulētas, precizētas ar vēlākiem tiesu spriedumiem,tas pats fax manuprāt ir nodeva vēsturei.. IMHO

Doma jau tāda, ka, ja aviokompānija atsakās uz vietas piešķirt to, kas pienākas, tad nekas cits taču neatliek, kā nopirkt pašam un pieprasīt pēc tam apmaksāt. Otrs variants ir ciesties, un neko nepirkt (nesūtīt e-pastus, neēst, gulēt lidostā, nevis viesnīcā), bet baidos, ka par šiem pārkāpumiem kā tādiem neviens neko nesamaksās.

Un vēl. Tēmas nosaukums laikam nav īsti precīzs - kompensācijas ir paredzētas par reisu atcelšanu vai kavēšanos, kas pats par sevi nekāds pārkāpums nav - vienkārši par šiem gadījumiem pienākas kompensācija. Nav dzirdēts, ka kāds jebkad būtu saņēmis kompensāciju (nejaukt ar čeku apmaksu!) par regulas pārkāpumiem (ēdiena, naktsmītnes vai komunikāciju nepiešķiršanu; nepamatotu atteikumu izmaksāt kompensāciju). 

par regulas pārkāpumiem Latvijas APK paredz administratīvo sodu, ko vajadzētu aviokompānijām piespriet ik reizi, kad sākotnējā lēmumā pasažieri grib atšūt, bet vēlāk piekāpjas uz maksā.

regula jau ir tik neizdevusies, ka tā vietā, lai tās iekļautās idejas vārdā, kavēta reisa gadījumā, galamērķī aviokompānija katram izsniegtu pa 400EUR, realitātē varbūt katrs simtais, kam kompensācija pienākas to arī saņem (izcīna).

Diemžēl tā arī nav precizēts pienākums rerūtēt arī ar citām lidsabiedrībām, ja pašai aviokompānijai nav salīdzināmu reisu, kaut arī ir daudzas norādes uz tāda rerūtinga iespējamību.

PumpisRumpis, es atkārtošos, bet tā ir zināšanu māte — biļetes cena nav atkarīga no avisabiedrības izdevumiem, tā ir atkarīga no piedāvājuma / pieprasījuma. Turklāt nav Lincas pienākums taupīt Turkish naudu, tas ir pašu TK ziņā. Ja viņi nenodrošina internetu, kā regulā likts, tad pasažierim pašam nākas ņemt inciatīvu rokās un maksāt tik, cik nu viņš atrod piedāvājumu. Ja būs daudz tādu atmaksas pieprasījumu, drīzāk TK parūpēsies, lai cilvēki bez piepūles dabū pienākošos atbalstu, nevis cels cenas.

Man izdevās piespiest atsūtīt SMS uz LV numuru, strādāja viena kombinācija, kurā laukā rakstīt 00, kurā 371, un kur atlikušos ciparus. Būtiskākais bija rakstīt 00, nevis +.

PumpisRumpis, šis tomēr pārāk vīzdegunīgi sanāca. Ceļakāja domāta kā vieta, kur savstarpēji izpalīdzēt un informēt, nevis mēģināt noniecināt citus. Nevajag tā.

Nauda no Ryanair vēl nav pienākusi?

Vai varētu šo mazliet sīkāk? Es izmēģinājos visādi, protams, ka iedomājos arī par 00 priekšā, bet bez panākumiem. Neatceries precīzi?

Interesē, jo burtiski pēc 2 stundām atkal būšu IST lidostā.

Precīzo kombināciju neatceros, bet izmēģinājos vairākkārt, sadalot numuru dažādos garumos un liekot priekšā 00, līdz beidzot viens variants sanāca.

orsons, pie Starbucks pie Turkish lounge noskanējot boarding pass no automāta var dabūt kodu, vismaz tādu es atradu janvārī, tur var baristam pajautāt, viņi zina.

Savukārt piedāvājums ir atkarīgs no konkrētā izdevumu līmeņa tirgū. Ja lidojumu izmaksas būtu 2€ uz sēdvietu, piedāvājums brīvajā tirgū nebūtu 400€ par biļeti. Protams, cena nav tik ļoti atkarīga no konkrētās lidsabiedrības vai konkrētā lidojuma izmaksām, bet kopējāis izdevumu līmenis tirgū pavisam noteikti to ietekmē. Man savā ziņā prieks, ka lidsabiedrības nav spiestas maksāt EU261 kompensācijas pilnīgi visiem pasažieriem, kuriem tās pienāktos, bet maksā tikai tiem, kas piepūlās vismaz to paprasīt. Ja būtu visas spiestas maksāt visiem, tad biļetes pavisam noteikti paliktu dārgākas.

nu, tā gan ir greiza domāšana. ja aviokompānijas būtu spiestas maksāt visiem, tām vismaz būtu iemesls savu darbību uzlabot. pašlaik tāda stimula nav, tieši otrādāk - tā vietā, lai rūpētos par pasažieriem un/vai novērstu problēmas pirms tās radušās, aviokompānijas mierīgi ļauj visam ritēt pašplūsmā vai pat apzināti pieņem kaitnieciskus lēmumus, paļaujoties uz to, ka lielākā daļa pasažieru kompensāciju neprasīs. lai situāciju labotu, kompensācijām būtu jābūt ne tikai automātiski obligātām 100% gadījumu, bet arī vismaz desmit (vēlams simt) reižu lielākām.

lielisks piemērs manis teiktajam ir šeit jau apspriestie ec viesabonēšanas limiti. lai kā arī operatori nedraudēja ar milzīgiem mājas tarifu kāpumiem pirms to ieviešanas, realitātē tādu nav bijis, un vienīgais iemesls mājas tarifu kāpumam ir bijusi un paliek konkurences samazināšanās (kad iepriekšējais komisārs prāta aptumsumā sāka ļaut tiem apvienoties).

Izdevumu līmenis ir tikai viens no piedāvājumu ietekmējošiem faktoriem, īpaši avio industrijā (es pat vairs neesmu pārliecināts, vai svarīgākais, ja tik daudzas aviosabiedrības gadiem ilgi var strādāt ar miljonu līdz simtiem miljonu zaudējumiem). Ne velti tālie lidojumi no Londonas parasti ir vislētākie, kaut tur visaugstākās izmaksas Eiropā. Un avio tirgu ļoti grūti saukt par brīvu (kaut ir brīvāks kā pagātnē).

Par kompensācijām mani pilnībā apmierinātu sistēma, ka tās saņem tikai tie, kas paprasa. Tāpat loģisks likās ierosinājums nākamajai regulas redakcijai, kas pagarināja laiku, pēc kura pienākas kompensācija.

loģisks tas bija tikai tādā gadījumā, ja pieņemam, ka jārūpējas tikai un vienīgi par kompāniju rentabilitāti, bet pasažieru tiesībām/ērtībai nav nozīmes.

Bingo! Un paldies, Juri. Pareizi, izrādās, ir jāraksta tā: pie valsts koda 0037, tālāk 1xxxxxxxx. Diezgan pagrūti šo būtu pašam uzminēt.

Interesanti, ka lidojumā turp trijiem (!) Turkish airlines servisa centra darbiniekiem prasīju, kas par lietu, no tiem divi tikai raustīja plecus, un teica, ka neko nezin, bet trešais apgalvoja, ka vispār nekāda bezmaksas interneta nav. 

Nē, es saku, kaut nav iebildumu saņemt 600 EUR par 3 stundu kavēšanos, tomēr man un vairumam pasažieru šīs dažas stundas nav tik kritiskas, un es atzīstu, ka reālajā dzīvē gadās visādi negadījumi un ķibeles, kas var neizbēgami radīt aizkavēšanos, līdz ar to palielināt šo stundu skaitu garajiem lidojumiem būtu samērīgi.

nē, nebūtu samērīgi, ja nemaina biļešu noteikumus, kas šobrīd ir ārkārtīgi asimetriski. ja pagarina kvalifikācijas laiku, tad attiecīgi jāmīkstina biļešu noteikumus. tad tas būs samērīgi. pretējā/pašreizējā gadījumā - tīra aviokompāniju interešu lobēšana pretēji patērētāju interesēm.

Kuri biļešu noteikumi Tavuprāt būtu jāmīkstina?

piem., aizliegums pasažieriem mainīt lidojumu uz citu viņiem piemērotu, saglabājot sākotnējo cenu.

Konkretizē lūdzu. Tu taču nedomā, lai var nopirkt lidojumu ar atlaidēm 3 mēnešus tālā nākotnē un samainīt uz rītdienu?

heh, nē, ne gluži. tur konkrēti tiku domājis, ka nav iespējas šodienas reisa vietā, kas galapunktā ierodas man nederīgās +6h, izvēlēties rīt/parītdienas/nākamās nedēļas/mēneša/gada reisu, kas galapunktā ierodas man derīgā laikā, saglabājot sākotnējo cenu (turpmāk tekstā - ssc).

bet paplašinot domu, kādēļ gan ne? ja jau pasažieru pārvadājumu nozare ir tāda svētā govs, kuras dēļ nepieciešams kropļot gan civil, gan komerctiesības, tad tikai loģiski, ka atbilstoši kropļojumi būtu pieļaujami no abām pusēm.

piem., ja jau aviokompānija drīkst pārcelt izlidošanas laiku, kā vien tai tīk (pirms izlidošanas datuma), pasažieriem attiecīgi vajadzētu drīkstēt tam nepiekrist un pieprasīt atbilstošu lidojumu jebkurā tiem tīkamā laikā (bez ierobežojumiem), ssc. ja jau aviokompānija drīkst vienpusēji atkāpties no līguma pildīšanas bez soda sankcijām, tieši tāpat vajadzētu varēt arī pasažieriem - resp., bez soda sankcijām vienpusēji atcelt biļetes jebkurā brīdī. utt. - šādus piemērus var ģenerēt ilgi...

mana pamatdoma ir šāda: kamēr vien pasažieru pārvadājumiem tiek piešķirts šis īpašais statuss un industrijas uzņēmumiem tiek ļauts [likumdevēju sankcionēti] ignorēt civil/komerctiesību normas, ko citu industriju uzņēmumi ignorēt nedrīkst, tos nepieciešams pastiprināti un nežēlīgi regulēt (te gan pasažieru pārvadājumi nav izņēmums - tā vajadzētu būt jebkurā industrijā, kur ir nepamatots valsts atbalsts). un nekāds regulatorā sloga mīkstinājums nav pieļaujams bez attiecīgiem nozarei piešķirto atvieglojumu samazinājumiem/to atcelšanas.

kamēr galvas tiek lauzītas raugoties laikmeta prizmā, kārtējā aviokompānija saka:

"According the Regulation 261/2004, that defines the rights of the passengers, as well as the obligations of the airline companies, clearly states that delays due to technical reasons are considered extraordinary circumstances which do not entitle to compensation."

Kuri tad tā saka? Regulas skaidrojums tieši saka, ka tā nav. Tur pat bija detalizēti aprakstīts.

bēdīgi slavena aviokompānija )

"The Azores based SATA Airlines was named the ‘worst airline in the world’ in customer satisfaction by AirHelp, an online website open to customer complaints regarding air carriers’ services."

cīņa nav galā un nebeigsies

Biju plānojis lidot svētdien RIX-LTN ar Wizzair, bet pēc gandrīz 3h kavēšanas reisu atcēla, kaut gan pasažieri jau visi stāvēja pie lidmašīnas gatavi kāpt iekšā. Tas man lika aizdomāties, ka nosacījums par kavējuma >3h pielīdzināšanu lidojuma atcelšanai rada aviokompānijām perverse incentive: lidojumam kavējoties vairāk par 3 stundām, var būt izdevīgāk to atcelt, nevis veikt. Jo ja veic lidojumu ar kavēšanos, kompensācijas ir jāmaksā tāpat, bet arī jātērē naudu pašam lidojumam (degviela, apkalpošanas maksas, tehniskās apkopes, nolietojums, utt.). Ja lidojumu neveic, tad cilvēkus pārliek uz nākamajiem lidojumiem ar to pašu aviokompāniju (kas faktiski maksā tuvu nullei), dažiem jānodrošina viesnīca un transports, ja lidojums nav iespējams tajā pašā dienā, bet salīdzinot ar reāla lidojuma izmaksām šīs pozīcijas kopsummā var būt relatīvi lētas.

Bet tāda aviosabiedrības rīcība radītu virkni citu problēmu — nojauktu lidojumu secību konkrētajam lidaparātam, reti kad reisi ir tik tukši, lai bez pārpalikuma no diviem uztaisītu vienu utt…

Ja lidmašīna izlido no savas bāzes lidostas, tai tāpat nākamais lidojums atpakaļ arī ir jau nojaukts, un ja vien lidsabiedrība nepaspēj sagādāt citu lidmašīnu galamērķī, arī atpakaļposmā būs jāmaksā kompensācijas. Varbūt pat nedzenot to reisā var panākt to, ka tā iekļausies grafikā atlikušiem dienas lidojumiem un samazināt kopējo kavējumu skaitu.

Jā, reisi reti kad ir tik tukši, lai varētu uztaisīt vienu no diviem, bet to jau nemaz nav nepieciešamības darīt - pirmkārt, var mēģināt likt cilvēkus arī uz nākamo dienu reisiem, ko Wizzair arī darīja. Otrkārt daudzi pasažieri man nezināmu apsvērumu dēļ izvēlējās saņemt biļetes cenas atmaksu. Es mēģināju dažiem paskaidrot, ka to darīt nevajadzētu, jo jauna biļete visticamāk viņiem izmaksās dārgāk nekā tā nauda, ko viņi saņems atpakaļ, un Wizzair pienākums ir viņus nogādāt galamērķī, ja viņi uz tā uzstāj, bet acīmredzot viņiem tāds variants likās vienkāršāks.

Tad jau kopumā būtu pozitīvs rezultāts.