Bet Juri, jautā jau man (un es esmu krieviete), kāpec es ar draugiem un pa telefonu sarunājos krievu valodā (parasti jau tās sarunas veidojas kontekstā, arī komandējumos, ne tikai manos klejojumos), ja saku, ka es esmu no  Latvijas. Nākas paskaidrot, ka es esmu Latvijas krieviete, kas māk arī latviešu valodu vienādā līmenī ar savu dzimto valodu. 

Parasti visi jau zin kur ir Latvija, vismaz man Eiropā nav nācies saskarties ar nezināšanu. 

Jā, kas mani pārsteidza, tad štatos tiešām nevienam īpašu "apgaismību" vārds Latvija nenesa, ko nevar teikt par Filadelfiju, tur izskatījās, ka ne tikai telo prieku, bet pat zin, kur Latvija atrodas un ka tā ir daļa no ES. Pie tam - ne jau tikai info centra meitenēm, bet iesirmam kungam ceļmalas McDonalds bija skaidrs, kas es "par putnu".

Parasti sākumā atbildu "kā stāv", ka esmu no Latvijas. Atkarībā no apstākļiem bieži sanāk precizēt franču variantu - Lettonie. Tad vairāki saprot, no kurienes (vai izliekas, ka saprot) īsti esmu. 

Ja man vēl tad neauglīgi pārprasa, vai no Lietuvas, saku - jā. Un viss.

Vēl jau ir cits variants, kad plijas virsū ar - raša, raša?! Tad parasti eju prom. Bet ir bijuši gadījumi, kad sāku disktutēt. Piemēram, saruna itālijā - nē, esmu neesu "raša", bet jūs gan man izskatāties līdzīgs. Pārdevējs apstuba, bet es tik turpināju - nē, ļoti līdzīgs, tik slāviski vaibsti, vai sen pārcēlāties uz itāliju utt..

Jāatzīst, ka tēmas sākumā minētā izrunāšanās par būšanu no Krievijas tur pat Kubā arī beidzās, kad vismutīgākais satiktais ielu darbonis nokomentēja, ka, jā, es tik tiešām izskatos pēc Katjas, bet mans vīrs gan visticamāk tomēr esot mexicano (melnīgsnējs + 3 nedēļas Kubas saules). Dabūjām, ko pelnījām Toreiz Kuba bija mūsu pirmais pašu plānotais brauciens ārpus Eiropas, Fidels vēl bija pie varas. Trūka pieredzes un izpratnes.  

Gambijā viens vietējais, kad pateicu, ka es no Latvijas, atbildēja, ka viņš tur pagājušgad bija, pie drauga ciemojās. Es to uztvēru ļoti skeptiski, bet tad šīs izvilka bildes un toč - viņš bija pa Liepāju un pārējo Latviju notusējis

Nu, gambieši jau vispār praktiski mūsējie ira!

Nu nezinu, vēl pirms pāris gadiem Austrijā slēpojot vācu dāma pacēlājā bija krietni apmulsusi, mēģinot saprast, no kurienes tad īsti esam. Līdz nāca apgaismība, ka no ex-Soviet Union. Un cik neviltots bija viņas pārsteigums, ka Latvija jau labu laiku ir Eiropas savienībā.

Bet, ja tā padomā, cik no mūsu ierindas līdzpilsoņiem (tie, kas neceļo) spēj atpazīt, piemēram, Balkānu valstis - kā un kur izvietotas u.tt.

Žetons, to tiešām nevar pateikt, vairums latviešu te tik gramatiski pareizi neraksta ...

Es arī parasti minu ģeogrāfisko dislokāciju - zem Zviedrijas/Somijas + trīs populārākos variantus - Latvia, Letonie/Lettonia, Lettland. Cik novērots, daudzās valstīs labāk pazīst ne-anglisko nosaukumu, bet gan franču/spāņu/vācu. Dažreiz arī par Rīgu ir dzirdējuši, tikai par valsti nē.

Es mācījos latviešu skolā

Šis atgādināja gadījumu Turcijā, kur kāds tirgonis cītīgi mūs pielīdzināja krieviem un beigās teica "but you look like Russian", uz ko mans draugs atbildēja "but you look like Gipsy". Pēc tam nācās ātri notīties, kamēr turks izgāja no šoka stāvokļa. 

Atvainojos cittautiešiem, ja mans komentārs šķiet aizskarošs. Daudzi krievi un čigāni ir mani draugi, un šo humoru uztvertu veselīgi.

Ne attiecībā uz tautību, bet valsti - vienu dikti iedomīgu recepcijas darbinieku Veronas viesnīcā "dresēju" , kad bija ierakstījis ailē - tautība - Lithuania, aizrādīju, ka esam Lettonie, uz ko nevis ar atvainošanos, bet augstprātīgu toni man atcirta - ka tas vienalga, es parasti esmu rāma, bet dēļ tā toņa smalki aizrādīju, ka man ar vienlaga, ka šis man izskatās pēc tunisieša, un man ar vienlaga, ka šim tā nešķiet. Nu ģīmis pielija bordo krāsā, muti virināja kā tāda zivs, kas izmesta krastā, bet neko - savaldījās, ko blondai padarīsi. 

P.S.Tā bija, teikšu godīgi, vienīgā reize, kad tā "izgāju no rāmjiem", un arī - tas "purns" lieliski saprata un zināja starpību, tikai bij slinkums pareizi vienu aili ieklikšķināt datorā. Un cilvēki man ilgi jautāja, ko es viņam pateicu

Ha, par mani to saka Krievijas krievi, arī par runāšanu, ja neskaita akcentu. Stāsts par krievu valodu, protams.

Eiropā nekad neviens krieviski ar mani uzsākt sarunu nav mēģinājis, dažreiz garākā sarunā vien tiek pieminēts sakarā kopīgo robežu. Arī Maskavā savulaik vizuāli neviens par savējo nav atzinis - vai nu Pribalķika vai Bulgārija.

Šis lielisks temats! Lai arī Dienvidamerikā parasti Latvija / Letonia ir zināma eksotika, taču nereti tie, kas ceļojuši uz Eiropu, ir bijuši pat Latvijā un tīri labi orientējas, kur tā atrodas. Kopējie novērojumi gan ir tādi, ka vislabāk zina Igauniju, ir bijis kāds sakars ar Igaunijas cilvēkiem, strādājuši kopā, IT, utt., kopumā ir daudz pozitīvāks, progresīvāks iespaids, nekā par LV (piemēram, Skype). Ar Ziemeļamerikas ļaudīm parasti problēmu nav - kāds draugs no LV adoptēts bijis, citi bijuši LV, citi savukārt zina Porziņga vai hokeja dēļ. Taču kad dažādi personāži piesienas uz ielas ar jautājumiem vai piedāvājumiem - 'Raša' patiešām strādā nevainojami

Ja jautā, saku, ka no Latvijas. Vairākumā gadījumu jautātājam ir nojausma, kur tas ir, bet ir nācies arī dzirdēt "ā, nu Krievija". Agrāk centos visus labot un skaidrot, kur Latvija ir, bet nu to daru tikai tad, ja liekas, ka tiešām ir interese, nevi jautā tāpat vien. Manai māsai piemīt talants saplūst ar vietējo populāciju gan Rietumeiropā, gan arābu valstīs, gan Krievijā. Man gan nē, uzreiz atpazīst kā tūristu

Diemžēl latviešiem bieži vien ir tendence par daudz ko justies neērti, atšķirībā no tiem ārzemniekiem, kas it ne maz nekaunas ne par savu nezeināšanu, ne arī pat par savu, atvainojos, stulbumu. 

Ja sarunu biedrs ir kāds, ar ko vnk jāsarunājas, blakussēdētājs vai oficiants vai taml, protams, uzturu sarunu, paskaidroju, pastāstu. Ja tas ir kaut kāds uzmācīgs tirgotājs vai cita veida manas naudas kārotājs, attā, savu laiku netērēju, jo būtībā jau viņam tāpat dziļi vienalga.

Spānijā (Barselonā) dzīvojot, it kā jau biju pamatīgi ieintegrējusies, bet vienalga pēc sejas jau tāpat skaidri bija redzams, ka neesmu vietējā. Protams, vārds - Latvia neko neizteica, jālieto tikai Lettonia. Tradicionāla rekcija:

1) klasiskā sajaukšana ar Lietuvu

2) Ooo (nelaimīgie), jums taču tur ir tik auksts!!!!

3) Ooo (laimīgie), jums ir neatkarība!

4) Sāk dziedāt dziesmu, ar kuru Spānija tika pārstāvēta Latvijā notikušajā Eirovīzijā (jo izpildītāja bija no Katalonijas). 

Ā, vēl reiz bija smieklīgi, kādus gadus 8 atpakaļ, nez ko briti bija sastrādājuši, bet mārciņai bija ļoti zems kurss. Tolaik Vecrīgā alus kauss jau tuvu 3 latiem maksāja, bet Liverpūlē, ar to visu sanāca daudz lētāk. Tad nu mēs agro rīta reisu uz mājām gaidot, labi krogā pasēdējām. Kad gaidījām nakts autobusu uz lidostu, piesējās viens vietējais. Uzzinot, ka mēs no Latvijas un atbraukuši tāpat iedzert un atpūsties, ķēra mērenu šoku un vispār bija neizpratnē, kā tā. Viņaprāt, latvieši uz UK brauc tikai strādāt melnos darbus un vispār ir ļoti nabadzīgi.

Supervineta,bet vai neviens nav dziedājis Saule. Pērkons. Daugava? Pirms braukšanas uz Barselonu pat izdrukāju dziesmas vārdus, lai varētu dziedāt līdz kataloniešiem viņu himnu, bet nekā! Varbūt, ka viņi nemaz nezina, ka viņu himna nāk no Lettonia )

Līdz mums visiem zināmajiem notikumiem atbildēju, ka no Krievijas, bet nu tagad mēle vairs galīgi negriežas ko tādu teikt. Tagad saku, ka no Latvijas un, ja tas ir Āzijā, piebilstu, ka tā atrodas starp Brazīliju un Argentīnu, ja Amerikas kontinentā vaicā, tad pozicionēju starp Ķīnu un Indiju un apmēram 2/3 saprotoši un piekrītoši māj ar galvām

Es, diemžēl, lai arī dvēselē vēl tur, fiziski jau biju atpakaļ Latvijā pirms vēl dziesma tika ierakstīta katalāniski. Droši jau vien, ka ir, kas zina, tomēr pats Brauns bija aizbraucis, kad tas viņu "ceļš" bija, un tūkstoši vienojās dziesmā. Bet tā kamēr ar mani nesāka paši par to runāt, es arī nacionālus jautājumus pati neaizskāru. Tomēr vēl nebija tik uztrennēts skills, lai spāni no katalāņa atšķirtu. Tur jau arī tā situācija gandrīz kā mums, ir zināma spriedzīte starp 2 tautām. Toreiz, kad Lubics Germanwingus zemē nolaida, forumos daudzi spāņi ņirdza, ka nav ko skumt, neviens spānis nav cietis, tikai katalāņi.