Kenija.

Biju šajā valstī jau otro reizi, tāpēc nolēmu padalīties ar iespaidiem, jo, ja nu kādam noder.Man Kenija jau no bērnības ir bijusi sapņu zeme, iespējams, tāpēc, ka vienmēr ir patikuši dzīvnieki, arī grāmata par lauveni Elsu man bērnibā bija vieno no mīļākajām.... Ja 10 gadus atpakaļ Āfrika likās ka neizniedzams un nereāls sapnis, tad nu sakarā ar dzīveslīmeņa uzlabošanos un arī zināmā mērā tam, ka uz Oslo mūsdienās var aizbraukt lētāk nekā uz Daugavpili (runa iet par aviobiļešu lētumu) nolēmu to realizēt. Pirms detalizētāk aprakstīt šī gada marta ceļojumu, varētu pateikt dažus secinājumus un ieteikumus, kas varētu tikt ņemti vērā plānojot šo ceļojumu:

• Potes un malārija- katram pēc saviem ieskatiem vajag saprast, cik lielas ir bailes vai cik vāja imunitāte ko saķert. Dzeltenais drudzis,  kāda vēl holēra un vēdertīfs??? Potējos tikai pret B hepatītu, pārējās slimības likās pārāk mistiskas. Pret malāriju gan dzēru zāles, jo tā tur ir...  Mans ieteikums, pērciet zāles tur, nevis Eiropā, cena Latvijā ap 36ls un 12ls Kenijā, zāles identiskas.
• Melnie- tupi un slinki (ar retiem izņēmumiem), visi mēģina apčakarēt (diemžēl, jo no sākuma mēģinam domāt, ka tās tomēr nav). Standarta likums, ka sākumcena jānokaulē vismaz uz pusi, bet bieži pat 3 vai 4 reizes mazāk darbojas arī šeit, kā jau visās čučmeku zemēs ( un kā mani tas tracina, kāpēc nevar uzreiz normālu cenu nosaukt, un viss bulshits par tautas tradīcijām vispār kau kāds nonsenss). Piemērs par čakarēšanu- lidostā ieeju tualetē, nomazgāju rokas, viens melnais padod papīru, domāju baigi pieklājīgais un tā, a izrādās tas babkas gaida. Baibai tas pats, šī pat dolāru laikam iedeva. Tas pats par beach boys- tie ir tādi nēģeri, kas savas dienas pavada pludmalē kļjančījot naudu no baltajiem, respektīvi, tu staigā pa pludmali( pa jebkuru pludmali, pat tādu kur liekas vientuļa), tev ne no kurienes uzrodas 1-3 niggām, kas no sākuma sāk piedāvāt visādas ekskursijas, ja tu no tām atsakies, tad sāk piedāvāt prosta parādīt visādus jūras mošķus un pastaigāt līdzi, ja arī to tev nevajag, tad vienkārši prasa lai iedod pāris eiro....Nu it kā atšūties var, bet nu ļoti pretīga cilvēku pasuga, apmēram, kā mūsu urļiki kas cigaretes streļī...
• Transports- ieteiktu izmantot „matatu”, mūsu maršrutku analoģija. Cenas var uzzināt „Lonely planet” (vispār, lonelyplanet mums bija kā Bībele, apraksti gan restorāniem, gan vietām ir ideāli un diezgan precīzi) un tās ir diezgan zemas, apčakarēt gandrīz nemēģina, dažreiz nelabprāt adot zdaču, kas parasti ir 0.2-0.5ls. Dažreiz principiāli prasīju.Matatu arī ir tipisks pierādījums mello slinkumam - ja mūsu maršrutniekā ir tikai šoferis, kas brauc un saņem naudu, tad tur ir viens dienaszaglis, kas iekasē naudu no iekāpušajiem.
•  Takši ir dažādi, bet nu aptuveni cenas ir mazliet zemākas kā Latvijā, baigi neplēš naudu. Par cenu protams jādīlo pirms braukšanas. Mombasā par pārvietošanos pa pilsētu ieteiktu izmantot „tuk-tuk”,  braucamrīks ar jumtiņu uz trim riteņiem, cenas starp taksi un matatu, aizved kur vajag pa lēto....Diezgan dīvaini, ka tie ir populāri tikai Mombasā, Nairobi un citās pilsētās gandrīz vispār nav. Matatu cenas no 50-150-200ksh..100ksh=1 Eur
• Ēdamais un šmiga -  pārsteidza tas, ka veikalos ēdamais maksā līdzīgi kā pie mums, lai gan vidējā alga tur 160usd. Diezgan maza starpība ir gatavot mājās vai iet uz restorāniem, pie vietējiem ēdnīcās var normāli paēst pa 2ls, vidēji kopā ar vīnu vai alu ir kādi 10usd par pusdienām (vīni tur vispār sūdīgi un dārgi) aliņš jādzer. Cūkgaļu dabūt tur nevar, jo puse muslimi. Piekrastē ēdamais daudz labāks nekā vidienē. Ārpus piekrastes nekāda gurmānu zeme tā Kenija nebija (atskaitot pāris dārga gala restorānus: ļoti labs bija Haandi Nairobi, un samērā normāla bija itāļu Trattoria (vienīgā vieta, kur normālās vīna glāzēs pasniedza arī vīnu). Citur – rīsi vai frī ar liellopu vai vistu vai tilapiju. Sagatavots pa lielam 2-3 veidos visur vienādi un, jāatzīst, liellops nav sakošļājams normāli vispār, vistu reizēm var mēģināt, tilapijai, ja neņem fileju – ēst tur pat nav ko, āda pielipusi asakām. Šmiga diezgan lēta, alus barčikos aptuveni  1-1,5 eur, restorānos vai safari – līdz 3-3,5 eur (tāpat par glāzi vīna).
• Drošība- kad otro reizi biju Kenijā, tur notika prezidenta vēlēšanas, un pēc iepriekšējām šiem tur grautiņi bijuši (1k cilvēku apmēram nogalināti). Tāpēc daudzi gan forumos, gan arī oficiālās tūrfirmas teica, ka tajā laikā esot bīstami braukt. Mēs aizbraucām uz savu galvu, viss droši un mierīgi, šausmu stāsti par Nairobi arī pārspīlējums, tusējām gan bārā vienā vietējā, gan pa nakti restorānos bijām un nekas traks, pa dienu vispār no-stress, tā ka nevajag uztraukties par to, ka nomušīs un apzags, visādā ziņā bīstami nelikās... Pēdējā naktī pirms braukšanas uz lidostu kamēr tusēju bārā ar jauniegūtu draugu, Baiba viena palika gulēt ar taksometra šoferi (taksometrā).

Kenija 2013. Marts.

1-2.marts

Lidojums Rīga-Londona, dzeršana Londonā, tālāk ar turkiem uz Stambulu-Kilimandzaro-Mombasa. Gandrīz 24h lidojumos, labi ka diezgan normāla pārtika, filmas ar krieviski var skatīties, būtībā nav nemaz tik slikti, tik nogurdinoši gan....

3.marts

5 no rīta esam Mombasā. Pie lidostas takši spieto, taču nolemjam ietaupīt naudu un ejam kājām ārpus lidostas, aptuveni 1km. Dabūjām pa 500 khs (5eur) tuk-tuk un braucam uz staciju nopirkt biljetes ar vilcienu uz Nairobi. Apsardze, kas sargā staciju, saka, ka tā strādā tikai no 8:00, vēl stunda laiks mums. Domājam jāiziet iedzert, apsolam meičai atnest kolu par to ka pieskatīs mantas (visiem kenijiešiem kola/fanta/spraits kau kāds baigais gardums skaitās, parasti prasa iedot 50 sančikus kolai). Biju nobažijies par pīpēšanu, jo it kā tur pieņemts bargs likums, ka pīpēt sabiedriskās vietās nevarot, 2k eur sods vai cietums... Paldies Dievam, Mombasā visiem pofig, staigāju un pīpēju uz nebēdu...Viss ciet, barčiki nestrādā, benzīntankos alu ar nepārdod, nākas iztikt ar ūdeni un limonādi kaut kādā viesnīcas „restorānā”..Ehh, pārņem gluži kā māju sajūta, viss liekas tik pazīstams, gaiss smaržo, saule 8 no rīta cepina....Nopērkam pa 44 eur (cenas rakstu eur, bet reāli visu maksājām šiliņos) cilvēkam biļetes 1.klasē vilcienam uz Nairobi ar iekļautu gultasvietu brokastīm + vakariņām. Labi tas, ka vilciens iet pa nakti, ietaupi uz viesnīcu, kā arī laiku īpaši nezaudē...

Njemam tuk-tuk, dodamies uz prāmi (uz Mombasu jābrauc pāri kanālam un tur staigā milzīgs prāmis, kas pārved cilvēkus un mašīnas pāri aptuveni 2km garam kanālam, cilvēki par velti, mašīnas par naudu) tiekam pāri, dabūjam matatu uz Diani Beach( populāra tūristu vieta, pludmale ar dafiga viesnīcām, kotedžām utt). Par visu transportu samaksājam aptuveni 10 usd kopā, ar taxi tas būtu ap 35-50, laika ziņā īpaši ātrāk nebūtu.Atbraucam uz savējo mājiņu Warandale (komplekss kas sastāv no vairākām atsevišķām mājiņām, citus iemītniekus ne redz ne dzird, un tev ir sava māja ar pagalmu okeāna krastā, par pieņemamu cenu, vislielākais pluss baseins, pa nakti kailam iet peldēties vienkārši kaifs. It kā skaitās kopējs visām mājiņām, bet mēs tur gan pagājušajā reizē tikai 2 sievietes no Nīderlandes satikām, gan šoreiz vienu vientuļu britu meiteni). Mums tiek pierīkots savs pavārs/apkopējs/palīgs, kas mums gatavosot ēst, viņa pakalpojumi iekļauti cenā, pirmajā dienā garneles gatavoja un ceptus kalmārus....ideāli!!! (tie gan pašiem bija jāpērk). Aizejam uz veikalu, sapērkamies alu pilnu ledusskapi, vīnu (dārgāks kā LV, pat identiskie Casillero Diablo, Cono suri. Āfrikas vīnu izvēle baigi maza). Es atlūztu uz pāris stundām. Vakariņas paēduši redzam bush-baby, primāts, kas diezgan reti sastopams. Apkārt mērkaķīšu ļoti daudz, uz galda mantas labāk neatstāt . Tā kā pavārs teica ka pēc 18:00 šiem komendantstuna pirms vēlēšanām ejam gulēt...

4.marts

Vēlēšanu diena, rindas pie iecirkņiem milzīgas. It kā varot būt sadursmes vai kas tāds, bet nu mājās nesēžam, sēžamies matatu un taisnā ceļā uz Mombasas Zoo un Bamburi beach- pludmali pilsētas otrā galā, kur tipa vietējie tusējot un nav debīlo bīčboju, kuru Diani ka biezs, jo visi tač grib apčakarēt bagātās vācu tūristes..Tiekam līdz Bamburi ar matatu (tas viss diezgan vienkārši tur, iekšā laidējs matatu ir izkāries pa durvīm un kliedz galamērķi, ja nesaproti, vari pajutāt vai iet uz turieni kur vajag nokļūt). Tur nopeldamies, iedzeram bārā pāris alus, tad dodamies uz Haller park, tāds kā zoo ( 12 eur ieeja)- tur ir daudz krokodīlu, nīlzirgi..brīvā dabā skraida antilopes, Galapagu bruņurupučus paglaudīt var, barčiks normāls, kur zem jumta var redzēt sikspārņus guļam.Vakariņas rezervējām Ali Barbours cave, aptuveni 6-7 km no mūsu vietas Diani, restorānam ir bezmaksas savākšana/nogādāšana pēc tam mājās (pat negaidīja dzeramnaudas šoferi!). Restorānam vieta vienkārši super, zem klajas debess milzīģā alā, sēdi, dzer pina coladu, ēd austeres un jūrasveltes un baudi dzīvi... Rēķins  uz diviem diezgan iespaidīgs-mazliet virs 100 eur, bet nu divas uzkodas, viena vīna pudele, pāris aliņi, kokteilis, un jērs ar garnelēm otrajos....ēdiena kvalitāte normāla, bet ne vairāk, nekas izcils nebija....Bet nu atmosfēras dēļ aizbraukt ir vērts....Mājās ap 11 un gulēt....

5.marts

Pamostamies tikai ap 11 no rīta, aizejam paēst uz blakusesošo African Pot restorānu (pa 20 eur) dafiga alus, ēdamais ar izcils, tā ka, ja gadās būt Diani, tur točna var iet (ņēmām kokosriekstu pienā sautētus rīsus, rīsus ar kuminu, zaļajiem zirnīšiem un burkāniem, jēra malto gaļu podiņā un vistas kariju).Tad izdomājam atrast mūsu draugu/tūroperatoru no pagājušās reizes (bija godīgs, daudz safari ar viņu ņēmām, tāpēc gribējās satikt arī šoreiz) bet šim šodien brīvs....Tad nu sadīlojam ar vienu citu aizbraukt uz Fundzi salu, bet pēc brauciena saprotam, ka pusdienlaikā braukt nebija vērts, mežonīgs karstums, krokodīli un nīlzirgi noslēpušies, redzam tikai pāris putnus. Bet nu redzam ciematiņu kur vietēji dzīvo, tāds inčīgs un atšķirīgs no iepriekš redzētiem. Pāris stundas braucam ar laivu, interesanti...Uz abiem 90 eiro shitas prieks (mašīna uz/no viesnīcas+laiva+pelde uz supersaliņas kristāldzidrā ūdenī) Kad bijām atpakaļ Diani, nolēmām iet sameklēt pludmalē džekus, kam pieder laivas, lai aizved mūs uz sēkli, kas diezgan netālu no krasta, jo no iepriekšējās reizes sapratām, ka šitā daudz labāk, nekā braukt uz kaut kādiem jūras rezervātiem kopā ar vēl 30 tūristiem un par to, kas mūs interesē visvairāk, samaksāt vismaz 4x vairāk. Vienu (Tobiasu) atcerējāmies no iepriekšējās reizes, ar kuru par 3-4 stundām uz abiem samaksājām tikai 9 USD, tagad tip nesatikām, bet kaut kādus vinja kolēģus satikām.Tie  paprasīja 20USD kā depozītu un rīt varēsim no rīta braukt....

Visi tur baigie „bush doktori” (baigi apdegusi bijām) atnesa alveju un prasija 5 doļikus par to, kokosriekstu mēģināja pa 3 eur pārdot, vienvārdakot vai nu viņi baltos uzskata par baigajiem lohiem vai nu viņi tādi ir (stāsta cik grūti šim palmā uzkāpt utt.)  bet nu sūtijām ratā protams, laikam 100ksh iedevām par to alveju ar kokonatu..

6.marts

No rīta aizejam, protams, izrādās ka tas džeks kas savācis 20usd aiztinies. Mācība, nekad nekādu naudu pirms tam nedod...(Labi, jāraksta laikam ne tik plaši jo savādāk baigi gari sanāk).  Pa 20 eur uz diviem sarunāju mango laiviņu, kas mūs aizved uz to sēkli, es peldēt galīgi neprotu, plunčājos pa ūdeni, Baiba snorkelē, saka baigi inčīgi, nu kā jau snorkelēšanā.....Pa pusdienu apdegam vēl vairāk, viss sūrst gribas ātrāk uz Mombasu, jo šī diena pēdējā piekrastē....Pa nākamajiem 20 eur sarunāju taxi līdz viesnīcai Mombasā (no Diani), jo ar sabtransu, visiem čemodāniem negribējās čakarēties (esam nenormāli apdeguši). Aizbraucam uz Berecha Hotel Mombasā(dubultais nr 14 eur diennaktī), sapērkamies pretapdeguma krēmus (supermārketā lētāk nekā aptiekā) un gulēt....pusnakti skan gaudošana, vai dziesmas no mošejas. Un zvani arī..

7.marts

Ceturdiena, šodien nakts vilciens uz Nairobi, aizejam uz aptieku pēc Malanil, (16 eur) aptieku tur vispār ka biezs....Un ieraugam mūsējo bāru (pirmajā ceļojumā tur tusējām ar viņu bārmenēm, pusnakti nodzērām un vispārībā ļoti ideāla vieta, neviens tūrists ne tad, ne tagad neiegriezās, kā mēs domājam vietējo vidusslānis tur atpūšas, pēc darba vai kā tā, ēdiens ideāls) . Sākam dzert pirmo Tusker un kavēties atmiņās par iepriekšējo reizi šeit....Pasūtam ideālo Kenyan Platte-liellopa gaļa, cepti kartupeļi, daudz sīpolu, paprika, to visu ēd ar rokām....Izdzeram kādus 10-12 aliņus, kad vairs nelien, dodamies tālak (Kenijā ir baigais karstums, alus iet iekšā viegli). Nolemjam apmeklēt Fort Jesus- slavenāko muzeju Mombasā. Nu, es teiktu tā, so, so....Liels cietoksnis jūras krastā, ieeja 8 eur cilvēkam (+ laikam 4 eur beigās izspieda tomēr viens brīvprātīgais „piespiedu” gidelis), pāris lielgabali, kāda karaļa skelets, daži veci trauki....Īstenībā jēga maza, bet nu, redzēts ir...Pamazām sataisamies uz vilcienu (nez kāpēc bija pateikts stundu iepriekš būt, bet reāli varēja ierasties 10 min pirms izbraukšanas). Stacija maziņa , apmēram ka Krustpilī....Vilciens-nekas sevišķs, apmēram tāds kā Latvijā, tikai tas guļamvagons gan tāds strjomnijs, augšā nevar piesprādzēties, kratās drausmīgi, bet nu kaut kā jau tikām galā...

8.marts

No riīta vilcienā brokastis, pa ceļam braucam caur Nairobi NP, redzam zebras un strausus, dažādas mazākas pilsētiņas. Izkāpjam Nairobi. Sākumā bija bail, jo dažnedažādi drausmu stāsti dzirdēti....Izejot no vilciena  apsargi ar automātiem prasa biļetes (labi, ka neizmetu) un saka laipni lūgtum....Uzreiz paņemam taksi pa 500ksh līdz viesnīcai.... Prasu vai var pīpēt, šis saka nekādu problēmu mašīnā, bet uz ielas gan nedrīkst, un tiešām Nairobi ar pīpēšanu ir problēmas, uz ielas nedrīkstot (nevienu arī neredzēju). Ir speciālas vietas (dažas pa pilsētu) kur var, tā ka, lai uzpīpētu vilku Baibu iekšā bāros (pagalmos) alu dzert, jo lielākoties barčikos visos var...Domāju kaut kādas blēņas par to pīpēšanu (Latvijā tak teorētiski ar sabiedriskās vietās tak nevar, bet visi kurī) ieeju šķērsielā prasu apsargam uzpīpēt, šis tramīgi skatās apkārt un rāda, ej tur stūrī, bet uzmanies... tad sapratu, ka viss pa nopietno laikam.

Nairobi ilgi uzturēties nav jēgas (nu tur mēs pavadīsim 3 pēdējās dienas), braucam uz Milimani backpakers (25 eur par dubulto istabu), lai sadīlotu safari vai braucienus uz Nakuru, Baringo un Kakamegām. Pagalms superīgs, barčiks arī, virtuve laba, viss ideāli....Tā kā tūristu maz nekādas baigās tūres piedāvātas netiek (sakarā ar vēlēšanām visi uz strjoma, teljuki visos bāros ieslēgti un visi seko balsu skaitīšanai). Vakarā sadīlojam individuālo tūri par 170 USD dienā kas pēc mūsu aprēķina ļoti izdevīga cena....3 Ēdienreizes +ieejas parkos + 2k nobraukto  km, a beņdža tur maksā apmēram 0.7ls/l. Šajā dienā bijām Kiberā( 2.lielākais graustu rajons pasaulē), samaksājām džekam kas organizē ekskursijas pa turieni 50 usd, šis atbrauca pakaļ un parādīja mums kā tur dzīvo pāri miljonam cilvēku....Pusei HIV, nabadzība drūmākā mājas XZ no kā izveidotas utt..Apskatījām vietējā uzņēmēja „kaulu ražotni”, te izgatavo suvenīrus.Bija diezgan interesanti.

9. un 10.marts

Sākas mūsu road trips :Baringo-Nakuru-Kisumu-Nairobi....Šoferis Pīters un es ar Baibu lielajā safari mikriņā, nekādu apnicīgu britu dāmu ar melnajiem štuceriem un vācu pensionāru. Ceļš līdz Baringo ne pārāk, šoferis ar vislaik saka, ka jābrauc 6 stundas, izrādās 8njas, labi ka vēl pa ceļam aliņu piestājām paņemt un pīpēt varēja. Tā kā šodien ievēlēja prezidentu (visi domāja ka būs run-offs, beigās ar  50,5 procentiem tomēr uzvarētājs tapa zināms pirmajā kārtā). Visas ielas pilnas ar cilvēkiem, visi.

 Baringo ezers- vakara izbrauciens fantastisks, redzi saulrietu pār ezeru, redzi ap 100 dažādām putnu sugām (tā kā arī Latvijā sākām aizrauties ar putnu vērošanu viss likās baigi kruta), krokodīlus, nīlzirgus...cool vienvārdsakot....Par šito te prieku (2h izbrauciens pa ezermalu) jāmaksā 30eur, bet es ar šo nodīloju no rīta pa 10Eur, saku ka tūristu nav, ja mēs nebrauksim, nebrauks neviens. Šis piekrīt, un vēlāk mums tos 30 eur mūsējais Pīters atdeva, jo sazvanījies ar ofisu un, izrādās, ka mums tak all-inclusive (wow, tādu godīgumu es gan negaidīju). Tomēr par rīta draivu šim nestāstam, to apsolījām laiviniekiem....Rīta izbrauciens ar labs, šie tur zivju ērgli pieradinājuši priekš tūristiem. No vietējiem zvejniekiem nopērk zivis, uzsvilpj ērglim, parāda vietu, skaita līdz trīs un tad var noķert kadru kā ērglis zivi saķer. Kaut kas līdzīgs ar krokodīlu –pasvilpj kā sunītim, uzsit pa ūdeni, iemet zivi un kroksis klāt....Interesanti bija arī tas, ka braucot atpakaļ, turpatpie Baringo džekiņs bija sameklējis, kur guļ naktsputni - mēs staigājām šos skatīties. Redzējām kokā gulošus apodziņus un vēl visādas putnu sugas, tai skaitā arī dažas endēmiskas, kuras speciāli brauc lūrēt ornitologi...Ehh, tur tāds miers pie tā ezera, labprāt tur padzīvotu 2 vai 3 dienas, bet nu tā kā laika nav īpaši daudz jāmoči tālāk....Pa ceļam uz/no Baringo šķērsojam ekvatoru. Tur pat speciāla zīme ir, kas nostādīta diezgan precīzi, jo meitene kas tur strādā rādija triku ar bultiņu kas dienvidos griežas uz vienu pusi, ziemeļos uz otru, arī mati cilvēkiem aug vieniem tā otriem tā, atšķirībā no tā kurā puslodē dzimis.... Meica par 3 minūšu darbu (ielēja bļodiņā ūdeni un iemeta zariņu lai parādītu uz kuru pusi griežas) prasija 5 eur, mēs pasūtijām nafig un iedevām 2 usd, esam noguruši no tās slaukšanas visur un par jebko (bez maksas nevar pat ceļu pajautāt!). Turklāt, cenas nav norādītas un tiek uzsvērts, ka viss ir par ziedojumiem (apjoms netiek nosaukts). Būtībā es jau viņus atbalstu aizbraucot uz tādu Keniju un tērējot tur naudu, jo izņemot tūrisma šiem tak gandrīz nekā nava.... Tālāk ceļš mūs ved uz Nakuru, daudzu prāt TOP nacionālo parku Kenijā. Tas ir diezgan kompakts, nav ziloņu (iepriekšējā ceļojumā tos pieskatījos līdz nelabumam-gan Mwalugandži, kur tie bija džungļos un ļoti skaisti, gan Amboseli, gan Tsavo), bet ir lauvas, degunradži un leopardi (pēdējie divi mums bija must see sarakstā). Lai gan bija solīts gan vakara, gan rīta brauciens, taču no parka nevar izbraukt un iebraukt, tā ka šoferis sāk čīkstēt, ka nepirks divreiz biljetes 75 usd cilvēkam. Saku, lai ved uz Bogoria. Žēl ka neiebraucām tur ātrāk, nemaz nemēģinot braukt un mēģināt ielomīties Nakuru....Miljoni flamingo, antilopes uz ceļa, pats ezera ūdens sirreāls, visas tās krāsas , nav iespējams vārdiem aprakstīt.... Mums  ļoti patika, un noteikti ieteiktu tur pavadīt vismaz veselu dienu.....Pa tumsu braucam uz Nakuru (tā, kas pilsēta) un ejam gulēt, viesnīca ļoti pieklājīga.

11.marts

No agra rīta tiekam Nakuru NP, izskatās baigi civilizēts, gandrīz kā zoo.... Aizbraucam uz vienu klinti (Baboon cliff) kur paveras fantastisks skats uz visu ezeru (arī sālsūdens). Iebraucot parkā simtiem dažādu putnu, redzam arī degunradžus, dafiga bifeļu, jaunu lauveņu tusiņu, viena no kurām bija kokā (ar lauvām man vienmēr veicies, visos parkos kur biju tās redzēju). Satiekam vienu britu (nu mašīnas safari bieži braucot pretī apstājas un dalās ar infu kur kāds zvērs redzēts) un pastāstam šim par lauvām, prasu par leopardu, šis saka ka parkā 112 reizes un leopardu redzējis 13 reizes, respektīvi šanss 1:10, nav sevišķi spīdoši, tomēr vēl mundri skatos cerībā ko ieraudzīt....Cerības pamazām plok, bifeļi un putni apnīk un tasamies uz izeju, jo šodien tālu jābrauc, uz Rietumkeniju (400 km apmēram) uz Kakamegas lietusmežiem un Viktorijas ezeru.

 Pievakarē tuvojamies Kakamega lietusmežiem, vienīgajiem Kenijā. Tur tiek piedāvāts vakara, nakts un rīta pārgājieni (10, 25 un 15 eur katrs uz diviem) un, tā kā saprotam ka mums all-inclusive sakam visos iesim....Vakara-straujš kāpiens kalnā, no kura redzama visa apkārtne, mazliet līņā un zibeņo, vienkārši perfekti.... atpakaļceļā ieejam sikspārņu alā, tik daudz tur to mazo kustonīšu, mazliet bail, tomēr virsū neviens neuzskrien. Ļoti aizraujoši īstenībā..Tur kur paliekam nav elektrības, bet tas tjip lai sajustos pirmatnīgāk, paliekam mājā uz garām kājām, nakšņojam gandrīz starp koku lapotnēm ar petrolejas lampiņu gaismas vietā...Sajūties pirmatnīgi un laimīgi....ārpusē skan bļauri (nu ne gluži tie kas D-Amerikā dzīvo, bet līdzīgi) un citi zvēriņi....Nakts pārgājiens diezgan beztolcīgs, gidam lampiņa ne pārāk labi spīd, bet nu šis mums mēģina parādīt poto (nakts zvēriņš, kas dzīvo tikai tur un baigi rets). Varam saredzēt tikai acis augstu koku galotnēs, bet nu redzējuši esam (mūsu Zoo arī tāds ir) Vairāk nekādus zvērus neredzam, lai gan iespējams  bija skudrulāčusun vēl kaut ko satikt...

12.marts

Rīta pārgajiens diezgan interesants, redzam kā mežs mostas, degunradžputni ļoti milzīgi un dažādi lido pāri. Izlasījuši, ka te sastopamas ap 400 tauriņus sugas, un, tā kā putnus šajos mežos ieraudzīt grūti (koku lapās tos grūti pamanīt, un lapotnes ir ļoti augstu virs galvām), dodamies „taureņu safari”. Ļoti aizraujoši, tie ir visās varavīksnes krāsās un dažādos izmēros, arī dažādi lido! Un saprotam, ka labi, ka nav līdzi nekādi gidi vai pavadoņi, pats nesteidzīgi vari meklēt un sēdēt pie katra tauriņa cik vien vēlies, turklāt - klusumā.

Pēc taureņu vērošanas sākam ceļu uz Viktorijas ezeru un Kisumu, trešo lielāko pilsētu Kenijā; pilsētu uz kuru nebija ieteicams braukt pēc vēlēšanām, jo, tā kā Kenijā vēlēšanas pārsvarā ir cilšu cīņa, zaudētājs nāca no Kisumu, savukārt, mūsējais šoferis no uzvarētāja cilts, un šim pašam strjoms mazliet bija. Aizbraucam līdz ezeram, tur pilns ar zālēm un ūdens nemaz nav redzams – tās te esot šodien atpeldējušas. Iedzeram pa aliņam un uzcienājam ar līdzpaņemto Rīgas Balzāmu ar upenēm (baigi labais īstenībā) gan šoferi, gan vienu gidu un turpinam dzīres viesnīcā. Pēdējais vakars ar Pīteru, tā kā uzsaucam šim alkoholu – bet dzer viņš švaki, pēc 4 aliem ir lupatās. Viņš ļoti grib dabūt jēdzīgu darbu. No rīta sarunājam braucienu pa Viktorijas ezeru.Pa dienu bijām vienā parkā, tāds liels zoodārzs, kur impalas skraida brīvībā, bet daži dzīvnieki krātiņos, redzam hiēnu barošanu, lauvu barošanu, un....superpārsteigums....piedāvā nofočēties ar gepardu, kas īsti legāli laikam nav, bet pa 10 eur katram nolemjam, ka vajag....Mazliet bailīgi jau bija, iet klāt kamēr  šis vistas galvu grauž (es pat savam sunim cenšos neiet klāt, kad tas ēd), bet nu šie saka, ka viss ok, tā nu dabujām bildes ar dzīvu gepardu. Viņi stāstīja, ka šo gepardu kāds mēģinājis pārdod pa 600 usd un tad es padomāju, wow, tikai 300ls un tev mājās ir gepards, kurš, kā esmu dzirdējis, ir diezgan līdzīgs sunim gan pēc izskata, gan uzvedības, respektīvi, ja pagriezīsi šim muguru neradīsies nekādi instinkti kā leopardam vai lauvai un gepardu es labprāt nopirktu.... redzam arī leopardu,  bet...diemžēl krātiņā.....

13.marts

No rīta izbrauciens pa Viktorijas ezeru (2h=25 eur uz diviem), reāli sanāca vairāk, jo šiem benzīns beidzās un mēs dreifējām kādu stundu....bet nu tas viss gar krastu notiek, tā ka viss droši....Vispār visi izbraucieni gar ezeriem notiek gar krastu, vairāk action... Šeit redzējām nīlzirgus (kas it kā skaitās bīstami), kas tusē ļoti tuvu cilvēkiem (kad tie peldas vai mazgājas ezerā, tie turpat blakus bija) un ļoti daudz dažādu putnu.... Tālāk pēc izbrauciena ar laivu sākās ilgais ceļs uz Nairobi, ainavas aiz loga fantastiskas, tējas lauki (Kenijā tēju audzē galvenokārt šajā reģionā), daudz mazu ciematiņu – šajā reģionā tie ir pat diezgan sakopti, puķes pagalmos...Nairobi iebraucam naktī, barčikā vēl izdzeram pa aliņam un gulēt....

14. un 15.marts

Bijām Nairobi nacionālajā parkā, uz turieni tikām ar matatu, iekšā parkā 1,5-2 stundu brauciens 50usd. Bet pirms tam nācās nīkt pie ieejas pusotru stundu, jo citādi iekšā netiek, vajadzēja savākt vēl kādus tūristus. Interesanti, ka ar mums pāris melnie prasija fočēties – tie bija skolēni, kas brauca ekskursijā uz parku. Laikam arī no laukiem (sauca reģionu), jo baltos redzot ļoti, ļoti reti.  Pie parka ieejas mīlīgs restorāniņš, bet neviena cilvēka, atskaitot mūs. Pasta ar jūrasveltēm bija normāla, aliņš labs.... Nezinu, par parku manuprāt nav vērts maksāt 50 usd, sevišķi ja salīdzina ar citiem. Protams, pluss, ka atrodas ļoti tuvu pilsētai, bet nu dzīvnieku daudzveidības ziņā nekas īpašs, ja nu vienīgi baigi gribas tās fotogrāfijas ar žirafi/zebru/degunradzi ar debesskrāpjiem fonā, tur tādu dabūt īzziii...Lauvas arī redzējām, redzējām arī melno degunradzi, ko nepalaimējās redzēt Nakuru... Bijām vietējā  vēstures muzejā + čusku dārzā, pilnīgi izmesta nauda, jo tur kādas 3-4 čūskas un pusmirušas zivis aizaugušos akvārijās, skumīgi. Ja interesē čuskas, ieteiktu aizbraukt uz Watamu čūsku fermu (netālu no Mombasas),  tiešām interesanti un daudz un rokās dot turēt.... . Esot viena no labākajām čūsku fermām Kenijā.

Pēdējās vakariņas nolemjam ieturēt Haandi restorānā – par to lasījām arī Lonely plant. Tiešām ļoti laba vieta, jo Nairobi nav viegli atrast patiešām labu ēdienu. Vēl pēdējie aliņi Simmers bārā – piektdienas vakarā Nairobi tāds kā „alus dārzs” zem klajas debess, uzstājās arī kaut kāda grupiņa. Uzaicināju Patriku no Kiberas uz pāris aliņiem, Baibai ļoti nāca miegs, devās gulēt uz iepriekš sarunāto taksometru. Un tad jau sākās gandrīz 24 h garš mājupceļs uz Rīgu....

Ceļojums patika, taču iespaidi, protams, nav tik spilgti kā pirmajā reizē. Šajā reizē speciāli nekoncentrējāmies uz BIG5 un visādiem lielajiem zīdītājiem, gribējās redzēt džungļus, galvaspilsētu, Viktorijas ezeru....Visu to maršrutu ko veicām ar Pīteru, mierīgi varējām ceļot arī ar sabtransu, taču laika ziņā noteikti tas būtu daudz lēnāk, + pašiem meklēt viesnīcas, pīpēt nevarētu stundām ilgi, pārbāzti matatu utt, man jau liekas ka pa 170USD/personai dienā ar braukšanu un palikšanu ļoti adekvāta summa... Vēl neesmu bijis Masai marā, bet tas tad varētu būt mērķis aizbraukt kādreiz uz Lielo migrāciju, ko uzskata par vienu no pasaules brīnumiem...Arī Turkānas ezers varētu būt apskates vērts.... TOP 10 lietas kas jāredz un jādara Kenijā manuprāt: 

1)piekraste, zvilnēšana pludmalēs, snorkelēšana,

2) Tsavu East,

3) Amboseli (ziloņi uz Kilimandžaro fona, no rīta piecelies, izej no telts un redzi Kilimadžaro sniegus),

4) Baringo ezers,

 5) mūsu barčiks Mombasā un vienkārši jādzer un jāēd un jāatpūšas, jāapskata Mombasa,

6) Viktorijas ezers

7) Mwalugandži elephant sancuary,

8) Kaya kinondo (netālu no Diani beach, sakrālais mežs ar liānām vūdū kultu utt),

9) Bogoria ezers

10)Haandi restorāns Nairobi....

Bet nu, tās ir tās lietas ko es ieteiktu, jāņem vērā, ka neesmu bijis Masai marā, kur redzēt lielo migrāciju laikam būtu top3 noteikti. Man nepatīk fiziskās aktivitātes, respektīvi var braukāt ar veļukiem tur pa Hells gate parku, man nepatīk sērfot utt, kas tur ari noteikti varētu būt forši, man svarīgi ir izbaudīt ēdienu, iedzert un vērot dabu... Nu tas tā kā būtu pa lielam viss, ceru kādam noderēs....