Kā Jums ar turbulenci?
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Ech, man ļoti patīk ceļot, bet reizēm gadās nu tādi pārlidojumi.... tikko lidoju no Centrālamerikas uz Frankfurti - maigi sakot pusi ceļa kratīja tā, kā sen nebija bijis, sāka jau pirmajā stundā!!!!... tēju nebija iespējam rokā noturēt 
Nemitīgi sprādzējies, stjuartes sprādzējās un tas pie nosacījuma, ka lielais boings (pēc manas pieredzes tādi tieši ir stabilākie). Un šitā vairāk kā 11h.... Kā krata, mēs tik uzņemam ātrumu - 1100km/h... (laikam gn tā viņi arī lido, man jau tagad paranoja) Nolaižoties aplaudēja un elsa visi! Tagad sēžu gaidu reisu uz LV un jau stundas trīs pagājušas, bet joprojām no tās kratīšanas zeme viegli šūpjas:D
Tik traki man laikam tik vienreiz bija bijis no Bali iekšējais pārlidojums ar mazu kukuruzņiku (( tur es jau gandrīz izpletni sāku meklēt...
Kā Jums? Tikai nevajag, lūdzu, šausmenes, bet kādēdļ turbulence reizēm ir nu tik briesmīga? Tas taču nav bīstami, vai ne?... Man joprojām rokas trīc, bet jālido pēc 3h:D un februāra beigās atkal bija plānā tālais reiss... tagad sēžu un domāju, vai man vispār drosme būs:D
Vēl es tā aizdomājos - jaunībā stjuartes profesija likās kas kruts!!!! Sapnis... tagad es par visu pasaules naudu nestrādātu šādu darbu...
Juris labs piemērs! Viņš tagad tik uz biblotēku (!) un mākslas plenēriem!
Pa daudz sadrebināja laikam garajos lidojumos.
Šito tematiku var cilāt un ķidāt. Atkarīgos grūti pat apārstēt. Nojūgušies ļauži. Ka sēž zemē, raun augšā, ka ir augšā-grib zemē. Pamuļķi!
Njā, mazie skuķēni, kuri stumda ratus? Vai ta kāds ir parunājis pa riktīgo? Kur tev zeme un kur tev debesis? Gan jau, ka nejēdz ne rīta, ne vakara!
Lab, es uz veicīti! Šonedēļ mēmā kultūras programma. Nav brīvu brīžu. Viss notiek!
Ui, tik traki vēl nebija gadījies. Vai pilots neko nepaskaidroja, nepastāstīja, kāpēc tik traka turbulence? Viens ir skaidrs, es arī neko tādu piedzīvot negribētu.
Lidmašīnas asti krata stipri vairāk kā priekšu, brīžam priekšējie vispār neko nejūt, kamēr pakaļējie nostāvēt nevar.
Kā Jums? Tikai nevajag, lūdzu, šausmenes, bet kādēdļ turbulence reizēm ir nu tik briesmīga?
Vienreiz lidoju no Hongkongas uz Kualalumpura. 3 stundas caur īsto tropisko vētru. Pirmās 30 minutes bija kā atrakciju parkā, tad es aizmigu un pamodos, kad jau bijām gandrīz uz vietas. Tu lido, un apkārt zibens skats ir skaists un biedējošs
Vienreiz lidoju no Ņujorkas uz Amsterdamu.
ASV bija spēcīga sniega vētra un gandrīz visi reisi tika atcelti, bet mūsu lidmašīna tomēr pacēlās no Ņujorkas, pirmā stunda ļoti stipri trīcēja, lidmašīna bija augšā un lejā, gluži kā uz amerikāņu kalniņiem.
Es nebaidos lidot šādos laikapstākļos, bet tomēr ir mierīgāk, kad viss ir kluss
Paldies visiem, kas nokomentēja - esmu laimīga mājās un izrādās, ka turbulence gan jau bija saistit ar to zemestrīci Turcijā (citu skaidrojumu es neatrodu, jo pēc laikiem sanāk, ka lidojām princcipā uzreiz pēc tās). Mums neviens neko nepaskaidroja, neko nepateica, neko nezinājām:((( un var būt labi, ka tā - pateiktu, ka Eiropā zemestrīce, liekas es vispār ar sirdi aizietu:D tagad jau mierīgi, bet vipār nu šitik jautri es vēl nekad nebiju lidojusi...
Stundām lasīju par turbulenci, ka nu nav īsti bīstama, mājup atlidoju vienk lieliski!!!
Kopumā - piedodiet, ja ne pārāk aizraujoša tēma, bet nu es biju tā sastresojusi... Gaisā ir tāda milzu bezpalīdzības sajūta... Apbrīnoju tos, kas ikdienā lidinās un no sirds visiem novēlu mierīgu lidojumus!!! un joprojām domāju, ka februārī lidot atkal es tomēr nesaņemšos:D - Latvijā ir tik labi... eh
Ei un ei, ar zemestrīci šai lietai var būt tikpat daudz sakara kā dzimšanas datumam / gadam ar rakstura iezīmēm, bet nu ir jau cilvēki, kas tam arī tic .
Apbrīnojama aprobežotība var skart jebkurā datumā dzimušos, tas nu ir fakts... 
P.S. Ja tas kādu mierina, zemestrīce bija Āzijā
Esmu lidojis tādā turbulencē, kad pasažieri salonā kliedza nāves bailēs, bet viena sieviete otrā brīvā kritiena reizē kliedza "mi vsje umrjoooom!". Pēc tā lidojuma sievai parādījās jauna fobija. Es ar savu salīdzinoši mierīgu reakciju tajā reizē pats sevi pārsteidzu. Biju morāli gatavs arī sliktākajam scenārijam, jo bērni bija drošībā mājās.
viena sieviete otrā brīvā kritiena reizē kliedza "mi vsje umrjoooom!".
nu šitas par 100% taisnība