Varu nosaukt dažus:

1) Ryanair bezmaksas vietu izvēle (sk. slepeno forumu),

2) Booking 10% atmaksa - turpat,

3) Kā iegūt brīvu vietu blakus putukšos reisos - īsi pirms reģistrācijas beigām apskatīties vietu karti, un iesēsties tur, kur neviens nesēž. Darbojas gandrīz visām aviokompānijām, sliktākajā gadījumā aizdzīs uz savu vietu,

4) Izvēloties privātu naktsmītni - ne tikai rūpīgi iepazīties ar atsauksmēm, bet arī pirms vai uzreiz pēc rezervācijas sazināties ar saimnieku, lai novērtētu adekvātuma pakāpi un izredzes saņemt to, kas norezervēts,

5) Pinus izmantot tikai dzimšanas dienā (pēdējo reizi gan pieejamība bija drausmīga, bet agrāk nebija tik slikti),

6) Reisiem, kur principā nav iespējama reģistrācija internetā, joprojām var "izvēlēties" vietas pa vecam, proti, uzsmaidot meitenei (vai nu varbūt puikam ) pie galdiņa, un palūdzot "pie ejas", "(pie loga" vai pat pie avārijas izejas,

7) Mugursoma, kas atbilst maksimāliem rokas bagāžas izmēriem ir daudz vieglāka par riteņkoferi, un nekad netiek svērta pie geita. Ar to ir iespējams izlidot arī tur, kur atļautie izmēri ir faktiski mazāki (ar Ryanair uz Wizzair gan neesmu mēģinājis), bet Dienvidamerikā der XS biļetēm, ku atļautais ir 40*30*20. Protams, šis ieteikums nederēs trauslām meitenēm (tāda soma izskatīsies lielāka par meiteni) un cilvēkiem ar muguras problēmām. Uz kārtīga veča tādu somu pat nepamana.

8 ) ja privātais apartaments (sliktāk darbojas viesnīcām) piedāvā divas cenas, lētāku neatceļamu , un dārgāku atceļamu, bet neesam droši par braukšanu, ņem atceļamo. Īsi pirms atcelšanas termiņa beigām atceļam, un norezervējam par lētāku cenu. Ja vien saimnieks nav uzlicis īpaši advancetas opcijas, vajadzētu sanākt

9) pirmie rezultāti naktsmītnēm bukingā un arī citās vietnēs ir tie, kas maksā paaugstinātu komisiju, tāpēc tos ignorējām. Izmantojam filtrus, bet prātīgi, reizēm tie atfiltrē arī ko tādu, kas nebūtu jāfiltrē (piemēram, ja vajag bezmaksas autostāvvietu, var tikt atfiltrētas daudzas naktsmītnes , kam, pēc atsauksmēm spriežot, tā faktiski ir, bet saimnieks nav konkrēti norādījis),

10) Šķiet, ka mūsdienās nav vairs nekādas jēgas saglabāt lojalitāti konkrētām aviokompānijām vai viesnīcu tīkliem. Uztveram to kā nelielu papildu bonusu, ja tāpat iznāk bieži izmantot (kā, piemēram, airBaltic), bet speciālai shēmošanai dēļ punktiem nav dižas jēgas. Var būt savādāk tiem, kam visu apmaksā darbavieta.

11) britu rozetēm pāreju nevajag - pietiek iespraust spicu priekšmetu vidējā caurumā, un parastā dakšiņa ies iekšā. Var būt ar spēku jāiespiež resnās, bet var iegādāties primitīvu pāreju no resnajām uz tievajām dakšiņām. Telefoniem ir tikai tievās.

12) Atvainojiet par verbālo caureju, bet varbūt kādam noderēs. Sēžu Stambulas lidostā un gaidu nākamo reisu.

Orsonam Mega Paldies!
Šis temats varētu būt “karsts”

1) Papildinot Orsona 4.punktu, tad man ir prakse, ja privātais ir atrasts caur Booking, tad pameklēt individuālos kontaktus. Savus 10% noteikti var nomest no cenas.

2) viens no “old school” life hack ko man ieteica kāds no tepat forumē esošiem vecbiedriem - aizvedam uz viesnīcu, kur paliksim kādu Lavijas šokolādīti. Bieži vie recepcijas dāmas tiek iežēlinātas un var nopelnīt kādu upgreidu, bet ja nē, tad attieksme mainās

Es ar kustībā no telefona, ja kas, piedodiet par kļūdām

Var jau arī caur Airbnb nomest, ja vien rezervācija ir atceļama.

Tikai drošība tad tomēr ir krietni mazāka.

Vēl:

13) Valstīs kas prasa ETA, ESTA, e- vīzu un tamlīdzīgus pigorus, pārliecināties, ka pieprasīts tiek oficiālajā valdības vietnē. Parasti tādām ir domēna sastāvdaļa gov.

14) Ceļojot pa ES, izvēlēties manuāli  Eiropas savienības telefona operatoru, ja sanāk būt tuvumā ES/EEZ ārējai robežai. Šis īpaši attiecas uz Šveici, Monako, Andoru, bet der neaizmirst arī Latvijas austrumu pierobežā.

15) Lidmašīnā pie ejas sēdošais var pacelt ārējo roku balstu, nospiežot nelielu podziņu tam apakšā (ar dažiem izņēmumiem).

Par 10. Orsona minēto punktu, gan gribētos ne par visiem 100 piekrist.  Bet lidojot no mūsu platuma grādiem, tā tas diemžēl ir, jo pārsvarā jau nemaz nav alternatīvu. Viesnīcām, gan es piegriešu vērību, kur palieku. Un pārsvarā izvēlos konkrētu tīklu viesnīcas, pie līdzīgām cenām. Un emu gatavs arī pārmaksāt.

Lojalitātes programmas ir noderīgas, tad, ja cilvēkam ir izvēles iespējas. 

Kā piemēru, kad lojalitātes programma var nostrādāt varu minēt šādu:

Lidojums WAW-NYC.  13-20.05. Un nav precīzs ierašanās lacks svarīgs. Tad jautājums, ir kuru aviokompāniju katras izvēlēsies?

https://www.skyscanner.ch/transport/flights/waw/nyca/240513/240520/?adults=1&adultsv2=1&cabinclass=economy&children=0&childrenv2=&inboundaltsenabled=false&infants=0&originentityid=27547454&outboundaltsenabled=false&preferdirects=false&ref=home&rtn=1

Star Alliance: LH 504Eur.  

One world:  BA 512eur.

Sky Team:  KLM 560Eur. 

Un sādā gadījumā, tomēr cilvēks nosvērtos, pa labi kādai no avikompānijai, kura Lojalitātes programma viņam patīk vislabāk. 

Hītrovas lidostā arī esot:

This western restaurant is located not far from the subway exit of Heathrow International Airport Terminal 5 in Hunstensteinville, London.

Manā gadījumā gan nebūs pielietojuma, jo jo ielidošu Hītrovā un no lidostas ASAP uz viesnīcu.

P.S. Stanstedā arī atradu, ka esot.

orsona 14.punkts - noteiktu tīklu lietoju vienmēr, kaut iemesls bija tikai tas, ka mans telefons mežonīgi ēda bateriju visu laiku meklējoties pa tīkliem. LMT gan manā telefonā ir nodrošinājis, ka bez manas iejaukšanās ārā no viņu tīkla pierobežā netieku. Darba dēļ pa robežpunktiem nācies darboties, kad dažiem kolēģiem ar teli parādījās interesanti rēķini, man nekā tamlīdzīga.

Vietās, kur sver rokas bagāžu, smagākās lietas sakrāmē mazā tašā vai datorsomā, kuru nerāda. Piemēram, pie check in desk noliek pie kājām vai iedod paturēt ceļabiedram. Kad jautā, vai būs rokas bagāža, noliek uz lentas svērties mazo koferi, saņem uz tā uzlīmi, thank you, bye bye, paņem koferi un datorsomu un uz geitu, kur koferiem ar uzlīmi vairs nepiekasās. Kaut gan nupat Turcijā TK reisam aizmirsu noslēpt datorsomu, bet nosvērt palūdza tikai koferi, kurš par laimi bija 7.5kg atļauto 8kg vietā. Kaut kā nebiju gatavojies, ka arī TK tagad par šo čakarē. Datorsoma ar turku saldumiem un laptop svēra vēl kādus 3-4kg

Kad lidojām uz izstādi, smagie katalogi tika salikti parastās audumu tašās, kuras pat bija smagākas par pašu pārbaudāmo koferi. Arī noliku pie kājām, kamēr formē boarding pass vai pat atstāju kaut kur uz tuvējā soliņa tā, lai nepaliek nepieskatīta. Kad uzlīme dabūta, ne reizi nav nācies uzrauties uz pārsvēršanu.