Atskaiti rakstīju pirms kāda laika, sanāca gara, bet lai noder Pats brauciens bija 2009. gada martā

Sākumā mēģināju apkopot noderīgu info

Par transportu – sabiedriskais transports rullē, ir precīzs līdz minūtei. Ieteiktu ļoti - iepriekš pasūtīt Japan Rail Pass – var nopirkt 7, 14, 21 dienu pases, kas der visiem JR vilcieniem, arī Shinkansen ātrvilcieniem, izņemot speciālos Nozomi eksprešus. Ja ceļojums nedalās ar 7 dienām, tad vismaz Tokijā var iztikt bez šīs pases, lietojot metro, ko mēs arī darījām (biļete maksā 110 – 160 JPY atkarībā no attālumiem vienam braucienam un ja nekļūdos 350 JPY dienas metro biļete). http://www.japanrailpass.net/eng/en003.html   Pase ir jānopērk pirms brauciena (Exchange Orders) un atbraucot jāsamaina pret Rail pass – to var izdarīt lidostā. Latvijā oficiāli uzrādās FTB Latvia kā aģents, bet mēs pirkām caur TravelTime, kas pasūtīja no Vācijas, tā kā varat salīdzināt cenas. Aptuveni tas maksāja 140 ls cilvēkam uz nedēļu. (piemēram – Shinkansen Tokyo – Nagoya kā rēķinājām pēc cenām uz vietas izmaksā ap 70 Ls). Mēs izmantojām pārbraucieniem ļoti daudzus shinkansen vilcienus, tas ir visērtākais un ātrākais veids lai nokļūtu lielos attālumos. Mūsu ceļojumā attālākie Z un D punkti bija ap 1800 km attālumā.  Ir rezervēto un nerezervēto vietu vagoni. Var pirmajā dienā kad pase ir spēkā sarezervēt vietas visiem galvenajiem pārbraucieniem, īpaši tas ieteicams ja ir kādas National Holidays. Ja vietas nav rezervētas, jāieņem rinda pie nerezervēto vietu vagona – tas redzams uz saraksta tablo, kuri vagoni nav rezervēti. Uz saraksta tablo arī redzams vagonu skaits vilcienā un uz sienas ir shēma, kas parāda kā vagoni apstājas – tas ir būtiski jo pienākot Shinkansen stāv pāris minūtes, kuru laikā jāpagūst iekāpt  (pie katra vagona ir kontrolieris, kurš vilcienu nepalaidīs kamēr visi nav sakāpuši, bet tikai jāņem vērā, ka visu kavēšanas laiku kauks sirēnas )

Bieži braucot ēdām vilcienos – visās stacijās ir nopērkami Bento Box – pusdienu komplekti kur var būt gan suši gan dažādi gaļas gabali utt. Pārsvarā auksti. Bet daži no viņiem uzsildās, kad atverot tiek parauta speciāla šņorīte.

Atsevišķs stāsts ir viņu dzērienu automāti – var dabūt dažādas kafijas un tējas, gan aukstas gan karstas, arī vitaminizētos dzērienus (kurus ļoti novērtējām pēc dažām trakāk pavadītām naktīm). No sākuma minējām vai kafija nāks auksta vai karsta, kamēr atklājām sakarību – zem karstās bundžas bija cena uz sarkana fona, zem aukstās uz zila

Vēl jābūt gatavam, ka nav kur izmest atkritumus – nav urnu ne stacijās, ne pilsētās. Ļoti retās vietās tās redzējām. Izņēmums ir Shinkansen vilcienos un izkāpjot no tiem – tur ir daudz urnu, jāskatās tikai ko un kur mest.

Angļu valoda – Tokijā un lielajās pilsētās saprot daudzi, mazākās pilsētās, kur mazāk tūristu būtu vēlams zināt vismaz standarta pieklājības un virzienu frāzes japāniski. Arī skaitļus lai pateiktu ka gribi vienu, divus , trīs konkrētos ēdienus, jo savādāk var palikt neēdis vai saņemt kaut ko dīvainu (mums bija pāris piemēru, kad puisis kas neēd jēlas zivis tieši uz tām uzrāvās ). Visi ir gatavi palīdzēt, jautājums par komunikācijas iespējām. Staciju pilsētās parasti uzprasīt varējām viegli  - tā kā ceļojām pārsvarā ar Shinkansen tad ar jautājuma intonāciju – Shin-Kobe? Shin-Osaka? un tad jau virzienu parādīs. Dažās pilsētās Shinkansen pietur centrālā stacijā, bet reti. Parasti ir speciāla stacija uz ko norāda Shin pie stacijas nosaukuma. (Tokijā Shinkansen kursē no Ueno stacijas)

Pats ceļojums.

14. martā izlidojām caur Helsinkiem uz Tokiju, kur ielidojām nākamajā dienā no rīta. Lidostā saņēmām iepriekš pasūtītās Japan Rail Pass un devāmies uz viesnīcu Hotel Sunroute Asakusa kurā palikām 3 naktis. Viesnīca atrodas uz Ginza metro līnijas 100 m no Tawaramachi metro stacijas. Blakus viesnīcai ir vairākas labas ēstuves, ielas otrajā pusē kādus 200 m uz pretējo pusi no metro – diennakts pārtikas veikals. Uz krustojuma pretī metro – labs suši restorāns. Brokastis viesnīcā maksā 1000 JPY un var izvēlēties starp diva veida Kontinental un diva veida Japanese – izvēle gan jāizdara iepriekšējā vakarā ņemot brokastu talonus. No viesnīcas kājām 15 min varēja aiziet līdz Asakusa centram, kur atradās Asakusa templis un blakus neliela suvenīru iela un diezgan daudz ēstuves. Tās pašas dienas pēcpusdienā devāmies uz Imperatora pili (Metro Ginza Line / Tawaramachi – Kanda), pastaigājām pa Austrumu dārzu, tas ir atvērts līdz 17, un tad no ārpuses apskatījām pašreizējo pili – (diezgan patālu uzkalnā, tuvāk pieiet nevar), un devāmies pastaigāt pa Ginzu – Tokijas iepirkšanās rajons un arī daudzu lielo firmu biroji atrodas šeit (izskatās pēc tāda pamatīga debesskrāpju rajona). Dažās viesnīcās un centros kas šeit atrodas ir iespējams uzbraukt uz augšējo stāvu un apskatīt naksnīgās Tokijas panorāmu un pasēdēt augšstāva bārā. Turpat netālu atrodas ieliņa, kura visa ir mazi restorāni. (Mūsu gida piezīme bija ka apskatot ēdienkartes pie ieejas un cenas var atrast par pieņemamu cenu – ja nemeklē tad var samaksāt 5000 – 6000 par vakariņām no cilvēka – speciāli priekš tūristiem. Normāla cena par ēdienreizi ir starp 1000 – 1500 JPY Tokijā  un citur vēl lētāk.

Nākamajā dienā devāmies no rīta uz Ueno parku, kur atrodas Tokijas zooloģiskais dārzs, un Modernās mākslas un Nacionālais muzeji, kā arī Tokijā lielākā sakura koku koncentrācija. (Metro Ginza Line / Tawaramachi - Ueno) . šeit mēs nedaudz aplauzāmies – plānojot gids bija aizmirsis, ka pirmdienās visi muzeji ir ciet ... Tā kā iztikām ar pastaigu pa parku un muzeju aplūkošanas no ārpuses

Pēc tam davāmies uz Tokijas elektronikas centru Akihabara Electric Town (JR Chuo Line/Akihabara). Iespaids diezgan grandiozs – šeit atrodas simtiem elektronikas veikalu ar visplašāko piedāvājumu, var atrast dažādas brīnumainas lietas par ko pat neiedomāsies, ka Tev tās vajadzīgas. Viens pāris, kas ceļoja individuāli, bet pievienojās mums Tokijas ekskursijām, nopirka tualetes poda vāku – apsildāmu, ar mūziku, bidē uc. dažādām funkcijām (starp citu tieši tualetes bieži bija sajūsmas objekts un tika salīdzinātas dažādās publiskās vietās un viesnīcās. Publiskajās jāatceras – Western style – mums pierastie podi, Japanese style – tupjamās katrā būs daudz un dažādu instrukciju, kuras vērts dažreiz arī nofočēt. Un vēl – publiskajās reti ir papīra dvieļi vai žāvējamie rokām, japāņi priekš tam katrs nēsā līdzi mazu dvielīti).

Pēc Akihabara devāmies uz devāmies uz  Meiji svētnīcu, kurā japāņi tradicionāli izlūdzas biznesa veiksmi (Fukutoshin Metro/Meijijingumae), pēc tam uz Asakusa rajonu, kur pastaigājām pa templi un visām suvenīru ieliņām. Vakarā devāmies uz Odaiba – mākslīgo salu līcī. (speciāls vilciens kas iet pa Varavīksnes tiktu – Yurikamome Train Line/ Shimbuya – Odaiba, labāk būt pirmā vagona priekšā – vilciens automātisks, bez mašīnista, un priekšā paveras fantastisks skats). Shimbuya atrodas uz Ginza Metro Line. Odaiba salā ir ļoti skaists dārzs ar Broadwalk gar līča malu un skatu laikums, kur sagaidīt saulrietu. Pēc saulrieta devāmies uz Odaiba tirdzniecības centru turpat blakus, kur paēdām vakariņas (man šķiet 3 stāvā bija restorāns kuru izveidojuši labi pavāri no 5 dažādiem Japānas reģioniem un var paņemt kompleksās vakariņas noteikta reģiona gaumē. Cena bija 900 – 1400 JPY atkarībā no reģiona. Jāizvēlas bija ar pogu pirms ieiešanas reģiona nodaļā.

Nākamajā dienā agri no rīta (izbraucām 6:30) devāmies uz Zivju tirgu. Pārbrauciens bija Ginza metro line /Tawaramachi-Asakusa, Asakusa Metro Line /Asakusa-Kuramae un tad Oedo Metro Line / Kuramae-Tsukijishijo. Kopā brauciens ap 30 min. Iespaidi neaprakstāmi, tas ir jāredz. Tunča izsoli gan redzēt nevar, jo tūristiem tur ir aizliegts ienākt kopš viena amerikāniete fotografējoties bija uzlikusi kāju uz tunča (zaimošana ) , kas pie kam jau esot bijis pārdots izsolē...

Pēc tam devāmies uz Shinjuku un Kabuchiko – divi rajoni, kas atrodas blakus viens otram, Shinjuku lielākais „guļamrajons” , Kabuchiko – naktsklubi, bāri. Bet neesot pārāk drošs naktī   Metro Stacija Shinjuku – Ginza vai Fukutoshin Metro Line.

Pēc tam devāmies uz Ryogoku/Oedo Metro Line, kur paēdām pusdienas Sumo Vēstures restorānā. Pa vidu restorānam ir Sumo aplis.

Pēc tam kājām gājām uz Edo- Tokio muzeju – Tokijas vēstures muzeju, kas ir blakus metro stacijai.

Nākamajā dienā sāka darboties mūsu JR pass un sākām lielo braukāšanu. Izčekojāmies no viesnīcas (mantas atstājām tur līdz rītdienai, lai nav jāstaipa līdzi) . devāmies uz Nikko (transports – metro līdz Ueno, tad Shinkansen līdz Utsunomiya (parasti galastacija vilcienam Sendai). No Utsunomiya ar JR Nikko Line uz Nikko. Nikko ir Japānā vecākā dzelzceļa stacija. Apmeklējām Nikko Svētnīcas (nopirkām dienas pasi uz autobusu, ap 2000 JPY), aizbraucām no autostacijas līdz Tempļiem, pie ieejas apskatījām restaurētu senu tiltu pāri krāčaina upītei. Paēdām pusdienas vietējā restorānā – fantastiski garšīgi un lēti – neatceros nosaukumu, bet atradās kādus 400 m atpakaļ no tilta (stacijas virzienā) , ļoti mazs un kad ieiet iekšā – visas sienas nolīmētas ar to cilvēku vizītkartēm, kas te bijuši. Pēc pusdienām uzgājām augšā pie tempļiem – http://www.jnto.go.jp/eng/indepth/featuredarticles/worldheritage/c_4_nikko.html

Pēc tam braucām uz Nikko nacionālo parku, kas atrodas augšā kalnā pie Chuzenji Ezera – tur var kādu stundu pastaigāt gar ezeru , aiziet līdz Kegon Falls ūdenskritumam.

Vakarā braucām atpakaļ ar vilcienu uz Utsunomniya, tad sēdāmies Shinkansen uz Sendai, kur nakšņojām. Viesnīca bija Best Western Hotel Sendai, bet tālu no centra. Mums viņi vienkārši nodrošināja transportu.

No rīta devāmies ar vilcienu JR Senseki Line / Sendai – Shiogama uz Matsushima līča kruīzu. Tas maksāja ap 2500 JPY. (Harbour Cruise/Shiogama – Matsushima) Aizbraucām līdz Matsushima salai. Pats līcis izskatījās līdzīgi kā braucot iekšā Stokholmā – daudz mazu saliņu ar priedēm, īpašs stāsts – kaijas, kas uzbāzīgi seko kuģītim, nebaidās, lido klāt un prasa ēst Līcī audzē zušus un austeres. Salā ir vairāki tempļi un pa garu sarkanu tiltu var aiziet uz blakus esošo salu, kur ir botāniskais dārzs (ieeja 200 JPY). pa šauru ielu pretī piestātnei var uzkāpt uzkalnā uz Templi, kurā  ir alas ar sienu gleznojumiem un reliģiskām skulptūrām.

Ar ēšanu uz salas izskatījās ne pārāk, bet puiši bija atraduši fantastisku suši restorānu – pusceļā no piestātnes uz tiltu, kas ved uz botānisko dārzu – stūra māja – lieli suši un ļoooti garšīgi.

Pēc pusdienām devāmies uz vilciena staciju un ar JR Senseki Line/ Matsushima – Sendai, ar Shinkansen uz Tokiju, savācām mantas viesnīcā un ar Shinkansen devāmies Tokyo-Nagoya. Nakšņojām Nagojā Comfort Hotel Nagoya Chiyoda netālu no stacijas, lēti (ap <50 USD double) , bet pašvaka viesnīca, bija karsts, logu attaisīt nevarēja, dušā zemi griesti – apmēram 180 cm

Nākamo dienu pavadījām Nagojā – katrs devās kur gribēja vairāk – pastaiga pa pilsētu līdz skatu tornim, Toyota rūpnīca un muzejs, Naritake farfora rūpnīca , muzejs un veikals, Akvārijs. Ieejas biļetes maksāja no 200 – 500 JPY.

Pēcpusdienā braucām prom uz Gero – ko sauc arī par Japāņu Alpiem. Ar Limited Express Hida / Nagoya – Gero. Nakšņojām japāņu stila viesnīcā. Ryokan Bosenkan. Mums bija pasūtītas vakariņas japāņu stilā, visi pārģērbās Yukata – japāņu mājas tērpos. Pēc vakariņām devāmies uz sento – japāņu pirti, karstajiem baseiniem no dabīgā avota viesnīcas pagrabā. Atsevišķa vīriešiem un sievietēm. Ja ir vēlēšanās var par papildus samaksu noīrēt ģimenes variantu. Fantastiski bija sēdēt karstajā baseinā zem klajas debess, ārā naktī bija ap +5 . Viesnīcai ļoti skaits japāņu dārzs, kurā uztaisījām daudz foto

No rīta paēdām brokastis japāņu stilā un devāmies uz Takayama – 40 min ar vilcienu augšā kalnos (Limites Express Hida/ Gero – Takayama). Apskatījām Rajona vadoņa (šoguna) pili, tempļu taku (pirms daudziem gadiem šoguns bija pavēlējis no visa rajona dažādu reliģiju tempļus pārvest uz Takayama nomali un izvietot tur). tagad ir sirreāla sajūta ejot pa tempļu taku – tempļi mijas ar dzīvojamām ēkām, bet taka ir sksiadri iezīmēta. Vēl Takayama ļoti interesants ir vēsturisko koka ēku rajons.

Vakarā ar Limited Express Hida / Takayama – Nagoya  un Shinkansen Hikari/ Nagoya – Shin Kobe. Kobe palikām viesnīcā netālu no stacijas – ļoti ērta, tuvu metro un vairākas lētas un garšīgas ēstuves. Viesnīca Holiday Inn Express Shin Kobe – ļoti laba izvēle. Numurs maksāja ap 50 USD double. Tur arī palikām atlikušās trīs naktis.

Vakariņas braucām ēst uz Kobes centru viņu tradicionālā Kobes steika restorānā – centrā tādu ir daudz, var brīvi izvēlēties, maksā 2000 – 2500 JPY, bet tas ir tā vērts.

Nākamās dienas izmantojot shinkansen no kobes kā bāzes stacijas braukājām pa dienvidu daļu – pirmajā dienā Shinkobe – Himeji, apskatījām Japānas vienu no lielākajām pilīm, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Plānots bija sākt ar Okayama dārziem, bet tā kā bija lietus aizbraucām tālāk uz Himeji. Pēc Himeji ar shinkansen Himeji – Hiroshima, paņēmām tramvaja dienas pasi (ap 1000 JPY), un ar 2. tramvaju devāmies uz Atomic Bomb Dome, apmeklējām bombardēšanas piemiņas memoriālu, Miera parku un Miera muzeju. Pēc muzeja visiem bija diezgan nospiests garastāvoklis un nolēmām neskatoties uz lietu doties tālāk – JR Sanyo Line/Hiroshima – Miyajimaguchi tālāk ar prāmi (pass nosedza arī to) JR Ferries/ Miyajimaguchi – Miyajima uz Mijadžimas salu. Tās pievārtē atrodas sarkani tempļa vārti ūdenī, skats neaizmirstams, un tas arī tiek uzskatīts par vienu no Top 3 Japānas fotografētākajām vietām. Pa salu brīvi ganās stirnas, nu tā kā pie mums baloži – nāk un prasa ko garšīgu, ne no kā nebaidās. Es  teiktu ka vajag vismaz stundas 3 – 4 lai mierīgi salu apskatītu un izstaigātu. Mums bija ap 2 stundām, tajā laikā arī ēdām vakariņas. Tādā pašā veidā atgriezāmies Kobe. Iebraucot salā es ieteiktu apskatīties prāmju sarakstu lai neplānoti nepaliktu uz salas, jo pēdējais gāja kaut kur ap 8 – 9 vakarā, ja nejaucu.

Nākamo dienu pavadījām Kioto (Shinkansen Hikari/Shinkobe-Kyoto, apmēram 30 min) – pirmais apskates objekts – pati Kioto dzelzceļa stacija – lielākā Japānā. Ar eskalatoru uzbraucām līdz augšai, tur atrodas skatu laukums. Nokāpjot pāris līmeņus zemāk var pa izbūvētu stikla viaduktu aiziet no vienai stacijas malai līdz otrai. Tūrismu info centrā pie stacijas var paņemt kartes un sastādīt apskates objektu plānu. Nopirkām dienas autobusu pasi (laikam 2000 JPY) un devāmies ceļā. Tikai daži objekti – Higashi Hoinganji, Nijo Pils, Zelta paviljons, Heian svētnīca, Filozofu taka, 1001 kannon templis un daudzi citi. Viss atkarīgs cik dienas gribat pavadīt Kyoto. Vakarā atgriezāmies Kobē, Pa ceļam izkāpām Osakā, pastaigājām apkārt, aizbraucām uz lielu iepirkšanās centru un sapirkām dažādas interesantas ēdamas lietas, kuras gids parādīja – pašam pagrūti saprast, ja hieroglifus nelasa.

Pēdējo dienu sākām ar Okayama dārzu apmeklējumu Shinkansen Rail|Star /Shinkobe – Okayama. Ja patīk dārzi, tad tur var pavadīt stundas 3 vai vairāk. Pati pilsētiņa arī diezgan interesanta. Pēcpusdienā katrs devās kur kurais – uz Osaku – akvārijs un okeanārijs, uz sumo festivālu, kas noritēja tieši tad kad tur bijām, pie ShinKobe atradās funikulieru trase pa kuru varēja uzbraukt augšā un izstaigāt botānisko dārzu, pastaigā uz Kobes centru.

Un no rīta uz Osaku uz lidostu