Tikai nesakiet, ka es nebrīdināju. Kopš man decembrī iztīrija kontu, visa veida pirkumiem pasūtīju otru karti. Katras bankas sapnis tādi klienti, kas paši parakstās uz neērtībām ar biežo konta papildināšanu

de - man Swedbank arī solīja 2 mēnešu laikā lietu izskatīt, un tad naudu atgriezt. Bet, kad uzmetu lūpu, un sablefoju, ka Ziemassvētkos kāds paliks bez dāvanām, naudu tajā pašā dienā ieskaitīja.

Cik aktuāla, tas ir jauna vai veca bija karte, un vai Tu viņu daudz kur un bieži bāzi dažādos caurumos? A vispār pirksts no Latvijas vai kādas citas valsts? 

Man vismaz reizes piecas kaut kas ir nelikumīgi noskaitīts no kartes. Gan Amex, gan arī Mastercard, Citadeles, un, savulaik, vēl Parex. Visas summas 100% tikušas atgrieztas. Tiesa gan, tās nekad nav bijuša tik lielas.

Citadele ir valsts banka, tādēļ viņi cenšas ievērot likumus. Vienīgi šajā gadījumā viņiem ir jāpērliecinās, vai te nenotiek kāda krāpšana. Jo, teorētiski, ikviens var iedot savus kartes datus kādam Mr X Ķīnā un tad paziņot, ka "neko nezinu". Ja tā ir, tad tā ir krāpšana ar visām no tā izrietošajām sekām.

Bet, ja tā nav, un no konta nauda ir nozagta, tad droši var "presēt" banku. Vēl jo vairāk valstij piederošo, kura "cenšas" ievērot likumus. Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu likumu naudas atmaksai ir jānotiek nekavējoties (t.i. tiklīdz tas ir iespējams / Torgāna skaidrojums).

Šis ir likuma pants, saskaņā ar kuru tam ir jānotiek: 

86.pants. (1) Šā likuma 84.pantā minētajos gadījumos maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atlīdzina maksātājam zaudējumus, atmaksājot neautorizētā maksājuma summu vai atjaunojot stāvokli maksātāja maksājuma kontā, no kura šī summa norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds bija pirms neautorizētā maksājuma veikšanas.

(2) Papildu zaudējumu atlīdzību var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksātāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja līgumiem.

Jocīgi, Citadele ir kā reiz tā banka, kura man zvana absolūti katru reizi, kad es nopērku kādas aviobiļetes pa ~500+EUR, un prasa apstiprināt tranzakciju.

Citadelē, starp citu, var pieteikt, lai ziņo ar SMS bezmaz par katru darbību ar karti. Tad šādas lietas var ātrāk pamanīt.

tas tipa tāds kā unikāls pakalpojums?

Tā ir iespēja cilvēkiem kuri 15 dienu laikā nepamana, ka notiek ne tādas darbības ar viņa kontu, jā es arī speciāli neskatos konta izrakstu katru dienu (šorīt šī ieraksta dēļ apskatījos ), bet ja man atnāktu sms par katru lielāku darījumu, tad to drošvien izlasītu.

Unikāls šis Citadeles pakalpojums salīdzinājumā ar Swedbank ir tādā ziņā, ka sms atnāk momentā, kolīdz notiek darījums (arī, ja summa tiek tikai rezervēta), turpretīm SWE sūta ziņas tikai tad, kad nauda jau reāli ir noņemta no konta (tas var būt i pēc dienas, i pēc trim). Un, ja nekļūdos, tad SWE sms ir maksas, bet Citadelei - bezmaksas.

Šķiet, ka arī SEB sūta sms uzreiz, kolīdz noticis jebkurš darījums kontā.

Man gan no Citadeles nāk īsziņas tikai kad nauda tiek ņemta no konta. Bet Internetbankā nemaz nav pieminēts, ka man būtu SMS līgums, tā kā iespējams, ka mani tur uz kaut kādas arhaiskas pakalpojuma versijas

Man Citadele pāris reizes ir nobloķējusi karti, kad ārzemēs esmu to izmantojusi, viesnīcu drošības rezervēm. Nekādu sms viņi neatsūta, nezvana, lai pārliecinātos. To var redzēt tikai Internetbankā, bet viņu kodu karti parasti līdz nestaipu, jo nav mana pamatbanka. Līdz ar to man tieši pretējas pāris nepatīkamas situācijas iznākušas.

Jā, karte nebija nekāda jaunā un "caurumi", kuros tā tika bāzta bija - aviobiļetes, auto īre, viesnīcas - ārpus Latvijas un pa kādai teātra vai koncerta biļetei še pat Latvijā.

 Visi "X" pirkumi izdarīti no neLatvijas - Condor avio, vēl kaut kādi travel.com, travelpack, voyages, etrawler, u.t.t.  

Par to, ka Citadele varētu sūtīt īsziņas, kaut kā bija piemirsies. Kādreiz, sen atpakaļ man tāds pakalpojums bija. Cik atceros - par naudu. Laikam atteicos Kapēc - neatceros. Laikam palika žēl 5 santīmus par īsziņu.

Te nu tev bija. Skopais maksā dargāk

Trakuli - no kura normatīvā akta tas 86.pants citēts?   

Vai pirkums izdarīts ne no Latvijas Tu nezini, pārdevēji gan ir bijuši citzemju. 

Nevajag skumt, naudu dabūsi atpakaļ.

Noteikti naudu dabūsi atpakaļ, bet pēc kāda laika. Katrā ziņā nepatīkams incidents.

Tas 86.pants ir no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma. http://likumi.lv/doc.php?id=206634

Paldies!

Šodien Citadele pati piezvanīja un nomierināja, ka naudu atskaitīšot atpakaļ. Solīja 45 dienu laikā.

mierināt sevi ar to, ka Citadele ir valsts banka...? Airbaltic ir valsts aviokompānija...

Iesaku karšu kontiem paralēli turēt kontus, kuriem nevar tik klāt ar karti, un uz karti ik palaikam uzskaitīt tik, cik nepieciešams īstermiņa periodam vai konkrētam mērķim, piemēram, biļešu pirkumam vai konkrētam ceļojumam.  Bišķi lielāka ņemšanās, bet toties nauda drošībā.

Jā, šāda sistēma ir noderīga. Ja ir liels kredītlimits, tad tāpat var pamatīgi patukšot karti, bet vismaz būs brīvie līdzekļi, ar ko operēt.

Tas sanāks tikai ar debetkartēm. Sajā gadijumā runa iet par Amex karti, kas cik zinu, ir tikai un vienīgi kredītkarte...

Tad varbūt var iztikt bez megakredītlīnijas? Man kādreiz bija Amex, paņēmu simbolisku kredītlīju 50LVL. Protams, tas neder cilvēkiem, kas visu laiku dzīvo kredītlīnijā.

apple
Kredītlīnija tiek izmantota mašīnu rezervācijām, tām ar 50 lvl nepietiek.

Kartes kontā es arī neturu daudz naudas, pārmetu to uz krājkontu, tas neko nepelna, bet vismaz nevar ar karti tikt klāt. Ārzemēs laikam tādās apšaubāmās iestādēs (mazos veikalos, kafejnīcās utml.) labāk maksāt skaidrā. Bet man nepatīk arī daudz skaidras naudas staipīt līdzi, tāpēc kombinēju kredītkarte+debetkarte+skaidrā.

Diemžēl kredītkartēm bieži ir tāds niķis, kā lieli procenti par pārtērētu pieļaujamo kredītlīniju. Līdz ar to tā var ieiet vēl lielākos mīnusos nekā atļauts. Es nezinu vai tas reāli tā arī darbojas, jo nekad neesmu "pamēģinājis", bet zinu, ka kartes noteikumos, kurus parakstu, tāds punkts parasti ir.

Pirms gada arī bija patukšota Nordea BalticMiles kreditkarte, bet ta ka kreditlimitu esmu atsledzis un turu mazu summu, tad nepilnus 100eur bija kadaas 6as transakcijas dazadas valutas nonemusi.
Nedelaa vismaz vienu reizi apskatos darijumus, bet banka pati piezvanija un pateica, ka aizdomigi darijumi. Nauda bija tikai rezervacijaa un pec iesnieguma uzrakstisanas nedelas laika visu dabuju atpakal. Banka arii uzreiz izsniedz jaunu karti bez maksas.
Gan pirms si gadiijuma, gan tagad censos pamatlidzeklus turet konta, kuram nav piesaistita karte. Nauda no pamatkonta uz kreditkartes kontu aiziet 15min laikaa. Taa kaa tas lielas neertibas nerada musdienu apstaklos, kad telefonaa ir erti pieklut internetbankai.

Man bija gadījums ar maka nozušanu pirms gadiem 7, kad dāma aizgāja Swedbankā, SEB bankā un Parexā filiālē pie lodziņa un noņēma visu naudu pa tīro. Swedbanka un SEB uzreiz naudu atdeva, bet Parex, kur bija nieka 20ls tā arī naudu neatgrieza, kaut neidentificēja, ka sieviete, kam viņi rokās izsniedza manu naudu ne tuvu nebiju es - 20 gadus vecāka pēc kamerām. Parex mani piekukuļoja ar Versači krūzēm, u.c. svarīgo klientu suvenīriem, bet 20 ls ne pa kam. Bet tagad jau līdz ar Citadeli laikam lietas ir mainījušās.

Paga paga, pieesim sistemātiski. 

Iebraukt vai neiebraukt parādā ir atkarīgs no katra finansiālās disciplīnas. Vainot tajā karti nebūtu korekti.

«Pārtērēt pieļaujamo kredītlīniju» izklausās pēc oksimorona, jo kredītlimits tieši nozīmē to, cik tālu banka pieļauj Tev pārsniegt paša līdzekļus. Ja mēģināsi iepirkties par lielāku summu, darījums tiks vienkārši atteikts.

Lielie kredītlimiti, kā jau te minēja, noderīgi ne tikai tiem, kas grib dzīvot uz parāda, bet galvenokārt tiem, kam autonomas un viesnīcas depozītā rezervē no kartes simtus un tūkstošus EUR.

Visubeidzot, ja kartei ir atsevišķs konts ar lielu kredītlimitu un noziedznieki pamanās notērēt 3000 EUR, nepatīkami, bet tā ir bankas nauda, procentus par to maksāt nenāksies, tā ka neērtības minimālas. Ja nozog 3000 EUR no kartes, kas saistīta ar pamatkontu, tad neērtības daudz lielākas, jo, līdz naudu atdod, nav iespējas rīkoties ar saviem pazudušajiem 3000 EUR…

Par parādiem nekur nerunāju. Ar "Iebraukt mīnusos" domāju jebkādā veidā dabūt konta stāvokli zem kredītlīnijas robežām, piemēram, ar zagļu palīdzību. Nav tagad pie rokas līguma, jo neesmu mājās, bet zinu, ka tāds punkts tur ir. Piemēram, 15% gadā par kredītlīniju, .25% dienā ar kredītlīnijas pārtērēšanu. Skaitļi ņemti no zila gaisa šobrīd.

Līdz ar to, turot naudu citā kontā var nodrošināties pret līdzekļu iesaldēšani, tas tiesa, bet ne pret zādzībām kā tādām. Konta stāvokli nākas uzmanīt šā kā tā.

Man liekas mums ir nesakritība terminoloģijā. Iebraukt parādā = iztērēt vairāk, kā ir savi līdzekļi.

Pēc manas saprašanas fiziski nav iespējams iztērēt vairāk, kāds ir kredītlimits. Respektīvi, ja man kartes kontā ir 0 EUR un 1000 EUR kredītlimits, tad zagļi var iepirkties par 999 EUR, bet ne par 1010 EUR, viņiem darījums tiks atteikts.

Cerams, ka Tu nepieņem, ka nāksies maksāt procentus par zagļu iztērēto, jo tā nav taisnība.

Jā, kontu nāksies uzmanīt (ielogojoties reizi pāris nedēļās vai ar īsziņu palīdzību) un pret zādzībām kā tādām tas nepalīdzēs, bet palīdzēs pret zādzību radītām neērtībām. Un jebkurā gadījumā nebūs nekādi izdevumi.

Pārtērēt kredītlimitu var tāpēc, ka ne vienmēr pārdevējs tiešsaistē sazinās ar kartes izdevēju, lai noskaidrotu pieejamo atlikumu - tā ir viena no jaukajām kredītkartes īpašībām.

Man ir gadījies iepirkt suvenīrus ar karti kādā pasākumā, bet pirkuma summa tika rezervēta tikai pēc mēneša. Reti, bet gadās maksāt ar karti vietās, kur kartes datus nokopē uz papīra (aizmirsu, kā to procesu sauc), un pēc tam nesteidzoties nodod bankā. Tā bija vienā Vācijas vīndarītavā, kur vienīgais karšu lasītājs bija izbraukuma tirdzniecībā. Ja pats neseko līdzi, tad tādā veidā viegli var pārsniegt kredītlimitu.

Vakar paradijas svaiga informacija par Heartbleed kļudu, kada ļauj lasit no malas OpenSSL (https) protokola informaciju - nelielas daļas no 64k operativas atmiņas serveros (lietotaju logini vinu Cokies, ka arī privat SSL atslegas, nerunajot par sutijumiem), izradas ka kļūda-caurle bija zinama veselu gadu. Tadie monstri ka Microsoft, Apple, lielas finanšu piramidas – tie kam ir privatkriptografijas dieniesti sevi nosarga, bet visadie "sikie" Yahoo, Google, Flickr, socialie tikli, utml ari te, kas strada uz Apache, Nginx ne ipaši,

sikak:

  http://heartbleed.com/

Gadu atpakaļ man arī bija pekšni noblokets Amex sakara ar meginajumiem dažkart iepirkties no dienvidamerikas regiona.