Gruzija (īsais variants)

414 atbildes [Pēdējā ziņa]
zaksis
Nav tiešsaistē
Kopš: 09/02/2011
Ziņas: 6146
Manīts: pirms 51 ned

bambasso rakstīja:

Dancis - varu ieteikt džeku ar ko mēs braucām. Viņam pret latviešiem esot īpaši siltas jūtas Smile

bambasso, vai tad tas ir kāds baigais noslēpums, ka nevari šajā tēmā ielikt džeka kontaktus ?

Dancis
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/06/2012
Ziņas: 42
Manīts: pirms 38 ned

Paldies par kontaktiem - to gidu biju jau pirms tam sakontaktējusi - mums iedeva baigo ciparu - sanāca uz 4 cilvēkiem 300USD dienā - liekas, ka priekš Gruzijas pa traku. tad nu palsoties LV un Trip advisor forumus, nolēmām uz savu galvu doties bez gidiem - varētu būt interesantāk un lētāk. jo ja jau Āzija krustu šķērsu izbraukāta uz savu galvu, tad Gruziju arī varētu.

 

bambasso
Nav tiešsaistē
Kopš: 07/07/2012
Ziņas: 469
Manīts: pirms 2 gadi
Kur: Latvija

Dancis - jopcik, tas cipars gan ir astrāls! vai prasījāt ko īpašu?

es gan biju laiciņu atpakaļ, braucām 4 cilvēki, no katra bija 500 usd, 7 dienas kopā. Braucām līdz Kazbegiem, Vardzia, Gori, Batumi, pēc tam Tbilisi..

Draudzene brauca pagājšgad un arī nebija runa par šādiem cipariem. Plus kā vēl iesaku darīt = pasakiet budžetu, lai piedāvā ko par to var dabūt, norādiet, ja ko vēlaties noteikti.

Man arī vienmēr labāk patīk uz savu galvu, bet, jāatzīst, ka pat pusi nebūtu redzējusi no tā un bija iemesls kamdēļ izvēlējāmeis šo puisi - kolēģu ieteikumi, ar kuriem jau ilgāka draudzība, viņš pats brauc ciemos uz Latviju. Visādā ziņā man likās cipars ir ļoti adekvāts, jo redzēju arī kā pa tiem ceļiem mazajos miestos tiek "jāta" mašīna. Viens bijušais kolēģis brauca uz savu galvu tur bija no kāda Ņivu sarunājis, tad pa kalniem braukalējis. Jautri, protams, bija! Noteikti, ka arī jums pašiem organizējot sanāks lētāk un būs arī interesanti Smile

Nē, kontakti nav slepeni, Revaz ( REZO) Khvedelidze, ja esat draugos. Ja viņš pats netiek, tad sarunā kādu savu džeku. 

 

bambasso
Nav tiešsaistē
Kopš: 07/07/2012
Ziņas: 469
Manīts: pirms 2 gadi
Kur: Latvija

tā, pieleca tagad, ka 300usd uz četriem pa dienu? tas ir 2100 7 dienas rupji, katram mazliet virs 500 usd. tas pats vien ir... Smile

Dancis
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/06/2012
Ziņas: 42
Manīts: pirms 38 ned

vins mums paprasija 650 USD no cilveka. neko mes vispar nebijam prasijusi - par cik vel nebiju palasijusi ko vispar skatities tad teicu, lai uztaisa mums piedavajumu ko redzet un cik tas maksa. tapec sakam meklet kaut ko citu, jo skiet, ka sis cipars mazliet pa traku.

kadas bija naktsmajas un esana ko vins piedavaja?

bambasso
Nav tiešsaistē
Kopš: 07/07/2012
Ziņas: 469
Manīts: pirms 2 gadi
Kur: Latvija

man no sākuma arī tie 500 usd šķita par traku Smile turklāt mani traku padarīja arī sākotnējā sarakste - kad pati plānoju, tad tomēr to, kas man svarīgs, noskaidroju. te bija atbildes uz katru trešo jautājumu Smile beigās nospļāvos un ļāvos.. un biju ļoti apmierināta. Un beigās nolēmām, ka cena bija adekvāta! Satikām TaškentāTbilisi vēlāk latviešus, kas arī brauca uz nedēļu - protams, ceļojot savā nodabā ir citi plusi. Bet viņi nekur tālu no TaškentasTbilisi netika. Ne vienmēr vajag maksimāli daudz apskatīt, protams, bet man ļoti patika tas, ka varējām neko nedomāt, ļauties. Izbraukājām pietiekami daudz vietu, lai būtu ļoti atšķirīgi un spilgti iespaidi. 

Vēl mani secinājumi pēc šī brauciena - ja ir tāds cilvēks, kas atbildīgs par maršrutu un ved, vieglāk paciest ceļabiedrus. Atkrīt vienošanās - kur ēdīsim, uz kuru pusi brauksim, utt.. 

Gulēšana bija kā kur - gan pie cilvēkiem mājās, gan viesnīcās. Katrā vietā savi plusi. Mēs bijām izdomājuši, ka Rezo teiksim par 1 dienu mazāk, ar domu, ka viņš mūs izlaiž Taškentā un tad tusējam uz savu galvu vismaz 1 dienu. Kad viņš to uzzināja, par to nevarēja būt ne runas Grin tika piekoriģēts maršruts, paņemta vēl viena viesnīca, bet mūs neizlaida no acīm. Bijām 2 pāri, vienu nakti dēļ tā, ka viņš bija rēķinājies uz mazāk dienām, palikām 4 kopā vienā istabiņā, pārējās - atsevišķi katrs savā.

Ēšana bija kaut kur brokastis, kaut kur bija arī vakariņas. Bija kur arī uz dienu saimnieki iedeva līdzi hačapuri. Vienā viesnīcā brokastu nebija, bet tā bija vienīgā reize. 

Ja interesē vēl kas konkrētāk, jautā!

 

Edzus
Nav tiešsaistē
Kopš: 01/07/2013
Ziņas: 3354
Manīts: pirms 20 st
Kur: RIX

Viņš jūs veda no Gruzijas uz Taškentu??? Tad cena tiešām ļoti adekvāta Smile !

bambasso
Nav tiešsaistē
Kopš: 07/07/2012
Ziņas: 469
Manīts: pirms 2 gadi
Kur: Latvija

tpu! Smile visas pilsētas sajukušas

Tbilisi, protams. Taškenta ir murgs manās atmiņās Grin

arveds
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/11/2011
Ziņas: 297
Manīts: pirms 14 st

Ja kādam interesē varu iedot kontaktus no jauna gruzīnu puiša, kurš mums pagājušā gadā saorganizēja divu dienu ekskursiju pa Kakhetiju. Viņš kā reizi ir no turienes, kaut patreiz dzīvo un studē Tbilisi. Dezgan zinošs un centīgs jaunietis. Tā kā pats viņš ir ļoti reliģiozs tad uzsvars bija uz baznīcām, katedrālēm u.c. tml. objektiem. Saorganizēja gan auto, gan naktsmītnes.

Komunikācijas valoda - angļu.

Mēs vienojāmies par pieticīgu atlīdzību - 30 USD dienā (par gida pakalpojumiem).

 

 

2014: RIX, TBS, DUB, EIN, BRU, GVA, FRA, ARN, OSL, LHR, SFO, SNA, DFW, MAN, WAW
2015: RIX, HEL, ZRH, DEL, VNS, KTM, VIE, WAW, GDN, CPH, GVA, PRG, FRA, SVG, HKG, MNL, USU, PPS, CEB, ARN
2016: RIX, HEL, JOE, VIE, CDG, SFO, SEA, SVG, AMS, EDI, L

Dancis
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/06/2012
Ziņas: 42
Manīts: pirms 38 ned

mani interese

ja ir palikusas ari kadas labas naktsmaju koordinates - ludzu padalieties

BB
Nav tiešsaistē
Kopš: 19/01/2014
Ziņas: 48
Manīts: pirms 6 gadi

Mani tas ļoti interesē!!!

de
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/10/2008
Ziņas: 163
Manīts: pirms 19 ned

arveds - vai vari šo info ielikt te?

Mani arī interesē jebkas saistībā ar Gruziju Smile

arveds
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/11/2011
Ziņas: 297
Manīts: pirms 14 st

Viņa vārds ir Kakhi

E-pasts: kgiga2010 [at] agruni [dot] edu [dot] ge

Atsaucaties uz Mārtiņu

2014: RIX, TBS, DUB, EIN, BRU, GVA, FRA, ARN, OSL, LHR, SFO, SNA, DFW, MAN, WAW
2015: RIX, HEL, ZRH, DEL, VNS, KTM, VIE, WAW, GDN, CPH, GVA, PRG, FRA, SVG, HKG, MNL, USU, PPS, CEB, ARN
2016: RIX, HEL, JOE, VIE, CDG, SFO, SEA, SVG, AMS, EDI, L

arveds
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/11/2011
Ziņas: 297
Manīts: pirms 14 st

Tieši kurās vietās interesē naktsmītnes?

2014: RIX, TBS, DUB, EIN, BRU, GVA, FRA, ARN, OSL, LHR, SFO, SNA, DFW, MAN, WAW
2015: RIX, HEL, ZRH, DEL, VNS, KTM, VIE, WAW, GDN, CPH, GVA, PRG, FRA, SVG, HKG, MNL, USU, PPS, CEB, ARN
2016: RIX, HEL, JOE, VIE, CDG, SFO, SEA, SVG, AMS, EDI, L

de
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/10/2008
Ziņas: 163
Manīts: pirms 19 ned

Paldies!

Ceļojuma plānošana vēl nav uzsākta. Lidojums būs VNO-KUT.

BB
Nav tiešsaistē
Kopš: 19/01/2014
Ziņas: 48
Manīts: pirms 6 gadi

Paddies!!!!!

arveds
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/11/2011
Ziņas: 297
Manīts: pirms 14 st

Vienīgā vieta, kuru tiešām gribētu ieteikt nakšņošanai ir Mestia. Ja ir kādam interese, tad varu nopublicēt koordinātes.

2014: RIX, TBS, DUB, EIN, BRU, GVA, FRA, ARN, OSL, LHR, SFO, SNA, DFW, MAN, WAW
2015: RIX, HEL, ZRH, DEL, VNS, KTM, VIE, WAW, GDN, CPH, GVA, PRG, FRA, SVG, HKG, MNL, USU, PPS, CEB, ARN
2016: RIX, HEL, JOE, VIE, CDG, SFO, SEA, SVG, AMS, EDI, L

Doroteja
Nav tiešsaistē
Kopš: 23/01/2013
Ziņas: 1087
Manīts: pirms 2 gadi

Mani arī interesē viss par Gruziju. Pamazām plānoju un pētu, bet vēl neesmu atradusi labāko lidojuma laiku.

Kad Gruzijā ir vislabākais laiks ceļošanai? 

Dancis
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/06/2012
Ziņas: 42
Manīts: pirms 38 ned

arveds rakstīja:

Vienīgā vieta, kuru tiešām gribētu ieteikt nakšņošanai ir Mestia. Ja ir kādam interese, tad varu nopublicēt koordinātes.

lūdzu iedod koordinātes

adamss
Lietotāja adamss attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/12/2009
Ziņas: 175
Manīts: pirms 1 ned
Kur: riga

Nosuutu savu savaakto materiaalu, kas man ir par Gruuziju.Visiem noveelu tikpat jaukus iespaidus, kaadus ieguvu ssajaa zemee. Noteikti brauciet uz Mestiju Svanetijaa.

Passi mees, peec divu dienu uztureessanaas Tbilisii ar nakts vilcienu devaamies uz Baku, kur apmetaamies dziivoklii Gribojedova 2-22, iipassniece Medeja Beridze+99555282395.Par sso dziivokli maksaajam 60 Lari par nakti 4personaam.No Batumi uz Mestiju mees braucaam ar marssrutku, kas izbrauc no tirgus laukuma.Apmetamies pie Dodo tel.+99599190682 vai +99592014545 www.facebook.com/svaneti2011.Par personu maksaajam 15 Lari.Muusu gids un ssoferis bija Kosta ++99551313534 Skype giga.jachvliani1.Vinjss arii nomaa istabas, vari to vinjam pajautaat.Par braucienu uz Ussguli mees samaksaajam 180Lari,par braucienu uz ledaaju maksaajaam 80lari.Veel ir veerts aizbraukt uz Ussguli kalna pakaaji. No Mestijas uz Tbilisi iesaku lidot.Biljete maxaa ap 18Ls.Obligaati 3dienas pirms lidojuma ir jaarezervee biljetes pie Shorena +99595358049.
Tbilisi muus jau gaidiija massiina no Signahi.Brauciens no Tbilisi liidz Signahi maksaaja 60Lari.Sarunaajaam transportu pie Gurami +995558000353 davidzandarashvili [at] yahoo [dot] com, pie vinja iireejaam istabas par 20lari no cilveeka.Vinjss mums arii izvizinaaja pa ieveerojamaakaam Alazanjas ielejas vietaam.

Par dienas ekskursiju maksaajam 100Lari uz 4pers.Noteikti paluudziet lai aizved uz ccaccas razzotni, ja vari atved arii man vienu pudeli 1,5litriigo.
uz Tbilisi muus veda tas pats ssoferis, bet prasiet lai ieved Bodbe klosterii un David Goredzzi klosterii, tas jums izmaksaas 120lari.
Tbilisi mees dziivojaam  pie Irinas+995322954716 www [dot] irina5062 [at] gmail [dot] com Skype ira_japaridze.
Ljoti labs restoraans Tbilisii MASPINDZELO, kas atrodaas pie turku pirtiim +995322303030.Ja gribeesi ko garssiigu aizvest  maajaas, tad dodies uz tirgu  pie Azas adrese TENDOREM MDLIS 10.Aprakstaa ir vinjas foto  FOTO.
JA GRIBEESI APSKATIIT MUUSU CELJOJUMU, TAD TEV BUUS JAAATBRAUC CIEMOS.
Muusu celjojums ilga 14 dienas.
P.S: Ielidojot Tbilisi muus jau gaidiija  taxists Georgs +995593504317.Pasuuti to jau laiciigi.
Lai izdodaas.
Prasi, jakaut kas palicis neskaidrs.

1.diena
Kahetijas reģions – vīna audzēšanas ielejas. Veikalos vīna praktiski nav, bet to var pirkt tirgū, kur iedos pagaršot un pārdos, salietu visdažādāko veidu plastmasas pudelēs (bet var dabūtr arī 3-litru burkā Smile)
Bodbe - sieviešu klosterkomplekss. Šeit apbedīta Sv. Nono, kura  ieviesa kristietību Gruzijā. Ieeja brīva
Signagi – skaitās viena no reģiona tūristiskākajām pilsētiņām. Ļoti restaurēta, teiktu, ka pat vietām pārāk kļuvusi Eiropeiska
Tsinandali . Skaista muzej-muižiņa A. Čavčavadzes īpašumos ar lielu parku, veca vīna darītava, testēšana. Maksas ieeja (mums nejauši iznāca par velti)
Telavi – reģiona centrs. Ievērības cienīga Botonistsikhe pils, 5 GEL (te gan apskatāmas tikai pāris telpas, bet, ja nu sanāk te būt – ieteiktu apskatīt)

Nakšņošana iespējama gan Telavi, gan Signagi. Mēs aizbraucām līdz Ananuri (jābrauc pa Gombori ceļu – tas ir atjaunots). Ananuri miestiņā veikaliņā jāpajautā, kur dzīvo Ļena, kas izīrē istabas un tur parādīs. Ļenas tante ir uber jauka gruzīniete. Nakšņošana atsevišķā mājā ar siltu dušu. Līdz eiro-remontam tur ir tālu, toties tur var dabūt gan ārprātā milzīgas nac.vakariņas, gan brokastis un papļāpāt ar saimniekiem. 2 cilv. kopā mums bija 60GEL. Bet Ļena mierināja, ka nākamā nakts nebūšot tik dārga.

2. diena Kalni.
Braucam skatīties Kazbegi pa Gruzijas kara ceļu. Ceļš ir patiesi gleznains, pilns ar aitām, govīm. Nu, smuki. Jābrauc līdz miestiņam Stepantsminda. Te nu auto vajadzētu likt nost un vai nu 1,5h kāpiens vai 20 min action brauciens kalnā līdz  Gergeti Sv.Trīsvienības baznīciņai. Ja noveicas ar laiku, tad šīs nu būs labākās ceļojuma bildes. Brauciens augšā ar Ņivu 40-50GEL. Auto nebūs jāmeklē – vietējie šoferi momentā nopeilē iebraucējus. Te ir arī milzums naktsmītņu.
Nakšņot var arī pa ceļam esošajā Gudauri (slēpošanas miestiņā, kurš vasarā izskatās galīgi izmiris).
Vēl būtu jāpabrauc pa to pašu ceļu līdz Krievijas robežai (kādi 10-15km) – ceļš iet pa Dariali aizu un atkal skaisti skati.
Atpakaļ – pa to pašu ceļu. Var iebraukt Sno ciematā – kaut paskatīties savdabīgo ciemata izskatu, var noīrēt Ņivu, lai izbrauktu Sno ieleju (esot skaisti, bet mums nebija laika).
Ananuri ciematiņā ir vecs cietoksnis, kuru vērts apskatīt (ieeja brīva), kas ir blakus lielai ūdenskrātuvei, kur vasarā esot labas peldvietas (jīunija sākumā ūdens bija auksts). Nakšņojam pie Ļenas. Ir lētāk Smile

3 diena

Uplistsikhe – alu pilsēta netālu no Gori (ar norādēm bēdīgi, būs n reizes jājautā vietējiem). 10GEL. Ieteiktu uz vietas sarunāt gidu 10-15GEL, ir to vērts.
Pašā Gori ir Staļina muzejs, bet to neapmeklējām.
Mtskheta – vecā Gruzijas galvaspilsēta, kas tikko kā restaurēta (un.... sāk atgādināt Austrijas mazpilsētu), te, protams, neiztrūkstošā lielā baznīca (to Gruzijā ir nnnn skaitā).
Jvari baznīca – blakus Mtskhetai augsta kalna galā, no kuras paveras lielisks skats uz apkārtni (noteikti uzbrauciet tur augšā!) 

Kopumā šis loks iznāca ap 800km. Ja ir laiks, ap 1,5h braucienā no Tbilisi DA virzienā ir David Gareja alu klosteris - to arī daudzi iesaka apmeklēt, bet tur kalnos esot jāuzmanās - esot daudz čūsku.

4.diena Tbilisi
Jāsaka, ka Tbilisi nav Rīga, kuras centra apskatīšana aizņem vien pāris stundas. Pilsēta ir liela, apkārt vairāki kalni, no kuriem paveras labs skats (un gribas jau no visām pusēm paskatīties). Nu, piemēram:
- jaunā gigantiskā baznīca kalnā (jābrauc līdz metro Avlabari)
- vecais Narikala cietoksnis (arī kalnā), ieeja par brīvu
- vecpilsēta ar daudzām ieliņām, dažādu konfesiju baznīcām un vecajām mājām ar foršajiem balkoniņiem
- Rustaveli laukuma rajons (jaunāka pilsētas daļa) utt
Jā, un vajadzētu apmeklēt viņu slavenās (vēl no Puškina laikiem) sērūdens pirtis. Tās ir īpašā pilsētas rajonā Abanotubani. Ir iespēja izvēlēties individuālas telpas (2-6-vietīgas). Process sastāv no mirkšanas 45C minerālūdenī un tālākas ļaušanās skrubēšanai un putu masāžai. Diviem stundas process izmaksāja 45GEL
Nakšņojām Couchsurfingā, taču bukletos bija minētas viesu mājas ap 25-30GEL cilv., kā arī, protams, labas viesnīcas ap 50-60USD.



Ja ir plānots palikt pa nakti Kazbegi, naktsmājas var apskatīt šeit:

http://kazbegi.org/accommodation/stepantsminda

Mēs palikām pie Merabi Chopikashvili, satikām tikai viņa sievu. Gatavo viņa tiešām lieliski, kopējās sajūtas ir kā paliekot ciemos pie lauku krustmātes - viss sirsnīgi, labi, tīrs, tomēr pa vienkāršo. Runā krieviski.

Tbilisi palikām SkadaVeli (http://www.ska.ge/#/content/1%5Fskadaveli%5Finfo/) - netālu no vecpilsētas un pirtīm, numuriņi tīri un eiropeiski. Saimnieks runā labi angliski. Viesnīcu gan ir visai grūti atrast, no ārpuses nav nekādu zīmju un izskatās visai... padrūmi, kā jau liela daļa gruzīnu mitekļu. Fotogrāfijām mājaslapā var droši ticēt, tieši tā arī izskatās. Priekš Gruzijas padārgi--
 

 

Kā piezvanīt Tbilisi

 

Telefona kods Tbilisi: 32

Valsts kods Pilsētas kods Tālruņa numurs  

+995

32

 

,hostelis Tilfislux. Skaidrības labad jāsaka uzreiz,ka šī bija viena no labākajām mūsu mītnēm visā ceļojuma laikā.

VASA (izrunājas kā Važa) taksists Tbilisi,zin lētas viesnīcas             + 99 577540585      
TENGIZ taksists,mūsu naktsmītnes saimnieks Batumi             +99 593329500      
Ja vēlaties naktsmītni Batumi centrā , tad             +99 593262521     
Savukārt, maltītes noslēgumā kā delikatese tiek celta galdā mājās pagatavots valriekstu ievārījums. Paši gruzīni stāsta, ka Gori konservu kombināts ievārījumu – delikatesi – līdz pat 1991. gadam piegādājis Apvienotās Karalistes galmam, kas bijis iecienīts kārums karalienei mātei. Valriekstu ievārījums sastāv no neliela kartupeļa izmēra melniem augļiem caurspīdīgā sīrupā. Lai pagatavotu pasakaino gardumu, vēl pavasarī tiek norauti zaļie valriekstu augļi. Negatavie valrieksti tiek mizoti, vairākas stundas vārīti, trīs nedēļas mērcēti krītūdenī, durstīti ar adatu un vēlreiz vārīti ar cukuru, krustnagliņām un citām garšvielām. Rezultāts ir fantastisks – tumšais gardums, piedzerot Gruzijā audzētu tēju, pats kūst uz mēles, bet roka sniedzas jau pēc nākamā gabaliņa.
šašliku jeb kā tur to dēvē – mcvadi
hinkāļi (khinkali) – līdzīgi pelmeņiem, tikai lielāki. To īpatnība ir tāda, ka tos jāēd ar rokām – jāpaņem aiz kātiņa (to neēd) un jāpārkož, izsūcot iekšā esošo buljonu, pēc tam apēdot pārējo. Profiņiem buljons nedrīkst iztecēt ārā!:) Vēl kāds feins ēdiens ir hačapuri – apaļš vai ovālveidīgs sacepums pārsvarā ar sieru. Ir dažādu veidu hačapuri, mēs mēģinājām tādu klasisko ar sieru, bet ovālveidīgais ar olu esot Adžārijas hačapuri. Tas maksā 5-7 lari (1,8ls-2,5ls). Nezinu, vai kupātu izcelsme ir Gruzija, bet tur tie ir iecienīti, un mans top ēdiens Gruzijā – nebiju vēl tik garšīgus nekur citur ēdis. Tāpat arī čebureki ir ļoti garšīgi, lai ga/
Čača– tas ir pārsvarā no vīnogu kauliņiem darināts.

 

 

  • Vienīgais, kas no ēdieniem negāja īsti pie sirds, ir zupa haši

iecienītu vietiņu ēšanai, kas saucas Kolkheti Okrokana – to arī noteikti varu ieteikt ceļotājiem – ļoti skaista vieta, labi ēdieni. Vietējie te ir daudz, un tas pats par sevi rāda vietas vērtību., bet vietu var sagooglēt, tas bija pa ceļam no pilsētas centra uz Mtatsmindas parku.

-- Starp citu – braucot uz šejieni vai uz Mtatsmindas parku, var uzjautāt taksistam, lai parāda vietu, kur  ir reti sastopamais dabas fenomens – vieta, kur ainava spēlējas ar gravitāciju – it kā braucam lejā no kalna, bet, apstājoties un ieliekot neitrālā ātrumā, auto pretēji visiem likumiem ripo pret kalnu – tas pats ar velosipēdiem vai kaut vai uz ceļa noliktu bumbu. Kā šī parādība veidojas – tas lai paliek katra paša iztēles auglis.
   4 cilvēku grupai varu iedot dzīvokļa saimnieces kontaktus: Ļiļa, tālrunis +99 55 51209293 (ja neizdodas sazvanīt, tad pēc 99 liekam nevis 3 pieciniekus, bet divus – tur baigā putra bija ar tiem pieciniekiem:)). Viņai ir arī dzīvoklis Gudauri un būs vēl viens Batumi. Ja šis dzīvoklis ir aizņemts vai nepieciešams lielāks/mazāks dzīvoklis, tad var sazināties ar aģentūru, kas man sameklēja šo dzīvokli: Viktorija, tālrunis: + 99 55 93224971, mājas lapa: http://travel-office.at.ua
Lidostu ar pilsētu savieno vilciens (darbojas 5:00-24:00), tomēr, ja ierodaties vēlu/agri, tad būs nepieciešams transfēr parasti tas maksā 20 USD vai 20-30 lari (7,2Ls-10,80Ls). Varu ieteikt arī patīkamu vietējo šoferīti, kas mūs vadāja gan pa Gruziju, gan uz lidostu par 20 lariem (7,2Ls) – Georgijs, tālrunis +99 55 93 504317 (viņu man mistiskā kārtā izdevās sazvanīt arī neliekot kodu, bet zvanot uz 5 93 504317 – tā kā var mēģināt abus variantus). Viņš mūs arī vadāja pa Gruzijas vidieni par ļoti saprātīgu cenu – visu dienu braucām, apstājāmies, kur gribējām, viņš gaidīja, kamēr mēs ēdam un staigājam pa objektiem, un 4 cilvēki kopā viņam samaksājām 100 larus, jeb 36 Ls. Georgijs ir arī patīkams sarunu biedrs.

 

 

Pārvietošanās

 

Pašā Tbilisi laikam visērtākais pārvietošanās veids ir metro. Un smieklīgi lēts. Sākotnēji jāiegādājas par 2 lariem (72 santīmi) vietējais e-talons, kurā pie iegādes jāielādē kāda summa. Un karti var arī ik pa laikam papildināt – pirmais brauciens dienā maksā 0,5 larus (18 sant.), otrais brauciens tajā pašā dienā 0,3 larus (10 sant.), un katrs nākamais brauciens tajā paša dienā 0,2 lari (7 sant.). Tā neko sev, salīdzinot ar Rīgas cenām!:D
 Arī takši nav īpaši dārgi Tbilisi – pārvietošanās pilsētas robežās maksā 3-5 lari (1Ls-1,80Ls), ja uz kādu restorāniņu gribas aizbraukt, kas atrodas pilsētu ieskaujošajos kalnos, tad maksa būs ap 15 lariem (5,4Ls).
Starppilsētu pārvietošanās var notikt ar īrētu auto (laba aģentūra ir http://travel-office.at.ua/), tomēr jāatceras, ka ceļi Gruzijā ir sliktā stāvoklī, ja braucat kalnainā apvidū, tad bez džipa būs grūti. Jāmin, ka Gruzijā nav tehniskās apskates, tāpēc daži braucamie ir diezgan sabēdājušies.:) Šoreiz gan vēlējos vairāk pats atpūsties, ņemot vērā, ka Gruzija ir vīnu zeme..:D Pārvietojāmies ar ļoti populāru pārvietošanās līdzekli – maršrutku. Maršrutkas brauc uz jebkuru vietu valstī, kursē regulāri no stacijām, kas atrodas pie metro pieturām, un cenas arī ir ļoti mdraudzīgas – līdz 120 km attālajai pilsētai Sighnaghi biļete maksāja 6 lari jeb 2,16 Ls, līdz Krievijas pierobežai 150km attālumā biļete maksāja 10 lari jeb 3,6Ls. Ja esat 4 cilvēki, var apsvērt domu braukt uz kādu pilsētu arī ar taksi, jo uz visiem tas būs tikai nedaudz dārgāk kā ar maršrutku.
Plānojot ceļojumu, bija doma aizbraukt uz gleznaino Svanetiju, tomēr tas palika nākamai reizei, jo brauciens vienā virzienā prasa ap 7 stundām. Vietējie teica, ka vislabāk uz Svanetiju ir nokļūt ar helikopteru, kas izmaksājot 250 lari (90Ls) no visiem ceļabiedriem,  7 stundu brauciena vietā tiekat pie 40 minūtēm lidojuma.:)

Tiem, kas jūtas ļoti prasmīgi un bezbailīgi šoferi, varu ieteikt izbaudīt īstos kalnu ceļus, mēģinot nokļūt uz gleznaino Shatili ciematu.

 

Tbilisi apskates objekti

 

Narikala cietoksnis – no cietokšņa paveras, manuprāt, labākais skats uz pilsētu gan dienā, gan naktī. Nav nekādas ieejas maksas (vispār nebijām nevienā apskates objektā, kur būtu ieejas maksas). Cietokšņa drupās atrodas baznīca, un netālu no šī cietokšņa ir arī statuja – Māte Gruzija, kas celta par godu pilsētas 1500 pastāvēšanas gadiem. Blakus Narikala cietoksnim ritēja pēdējie remonta darbi pacēlājam, kas savieno kalnu ar pilsētu. Ieteiktu atnākt līdz cietoksnim arī tad, kad ir jau satumsis, jo skats uz pilsētu tumsā ir iespaidīgs. Tiesa, kamēr baudījām skatu no cietokšņa un sarkanvīnu tumsā, kāds pieslēdza cietokšņa vārtus, bet par laimi tos varēja atvērt no iekšpuses.
Abanotubani sēra pirtis – atrodas Narikala cietokšņa kalna pakājē – savdabīgi veidotas, tādas kā pazemes sēra pirtis. Iekšā valdīja tāda arābiska noskaņa, pirts prieki 4 cilvēkiem maksāja 60 lari (21Ls). Te savā laikā “pērās” arī Puškins.
Metekhi baznīca – atrodas netālu no pirtīm, pāri tiltam. Šī ir vēsturiska baznīca, kas celta jau 6 gs., bet tikusi nopostīta un atjaunota. Pie baznīcas ir parciņš, kur var nedaudz atpūsties.
Shardeni iela – visi vietējie slavēja šo ielu un teica, ka noteikti jāpaviesojas tur, jo tur izskatoties kā Parīzē – daudz mazas kafejnīcas un sēdētuves. Mani personīgi šī iela īpaši neuzrunāja un ļoti ceru, ka šādi netiks renovēta pārējā Tbilisi vecpilsēta. Var just, ka gruzīni šausmīgi tiecas uz visu eiropeisko, atdarinot renovētajās ēkās kaut kur jau Eiropā manītas lietas. Tomēr, viesojoties Tbilisi, vismazāk gribās nokļūt mākslīgi radītā eiropeiskā vidē. Daudz patīkamāk ir sajust vietējo auru, ar milzīgo vēsturisko pieskaņu, kas šajā pilsētā vienkārši nevar nebūt. Tāpēc ceru, ka vecpilsētas renovācija noritēs ar apdomu un saprātu.
Rustavelli avēnija – plata un gara avēnija, kurā izkārtojušās nozīmīgas ēkas, teātri, veikali, kafejnīcas. Daudz suvenīru tirgoņu, kur mājiniekiem nopirkt kādu dāvanu. Tepat arī varu ieteikt kādu labu un iecienītu restorānu ar plašu ēdienu klāstu – Pasanauri – atrodas 37/46 Griboedovi ielā – aptuveni 50m no krustojuma ar Rustavelli avēniju. Vietējie taksisti nezināja šo iestādi, bet var izprintēt sev google maps, kas šo vietu atpazīst, un vēl pateikt, ka tas ir netālu no galvenās pasta ēkas uz avēnijas, kas šobrīd tiek pārbūvēta par lielveikalu.
Sameba (trīsvienības) katedrāle
Šī ir pavisam jauna un milzīga katedrāle. Tā kā tai vēl nav vēsturiskas vērtības, tad man personīgi interesantāk to bija apskatīt no ārpuses, jo tā tiešām ir milzīga un tai apkārt izveidots parks. Paši gruzīni ir diezgan reliģiozi, ieraugot baznīcu, met krustus, arī mazi bērni. Gruzīni ir pareizticīgie un baznīcu arhitektūrā novēroju diezgan lielas līdzības ar Grieķijā redzēto. Mums sanāca būt vairākās baznīcās svētdienā, turklāt svētku – „Georgija dienā”, tāpēc labi varējām redzēt, kā gruzīni pārpilda baznīcās. Sievietēm baznīcā jāņem vērā, ka būs jāuzliek galvā lakats un nedrīkstēs iet iekšā biksēs, tikai svārkos vai garākās kleitās. Kā vietējā meitene mums paskaidroja, tas tāpēc, ka Ieva kā sieviete nedaudz tā kā „sačakarēja” Ēdenes dārzu, tāpēc sievietes savā būtībā ir grēcīgas un viņām būtu jābūt pazemīgām, ejot baznīcā, bikses laikam tiek uztvertas par ko ne īpaši pazemīgu.
Vēl arī interesanta apskates vieta bija Anchiskhati baznīca, kas ir senākā nenopostītā baznīca Tbilisi – saglabājusies no 6 gs.
Interesants apskates objekts Tbilisi ir stiklā būvētais Miera tilts, kas īpaši krāšņi izskatās naktī – šim tiltam ir otra sarežģītākā konstrukcija pasaulē.
Kahetija, Sighnaghi
Pēc Tbilisi mūsu ceļi veda uz Kahetiju – galveno Gruzijas vīna reģionu un tās 120km attālo galvaspilsētu (mazpilsētu) Sighnaghi. Ja braucēji ir 4, tad var apsvērt domu braukt ar taksi, bet mēs tomēr izvēlējāmies braukt ar maršrutku. Maršrutkas izbrauc no Samgori stacijas, kurā ir arī metro pietura un tirgus, starp citu. Biļete maksā 6 lari (2,16Ls), un ceļš ved pa salīdzinoši labu šoseju aptuveni pusotru stundu.
Sighnaghi ir mazpilsēta, kura gandrīz jau pilnībā  ir renovēta Saakashvili uzdevumā – visām mājām nomainīti vienādi jumti, tomēr visai veiksmīgi saglabāti māju mūri, kā arī viduslaiku nocietinājumi. Pati pilsētiņa ir maziņa un izveidota par tādu kā kūrortu, tomēr nevar teikt, ka tas būtu sakāms sliktā nozīmē, nav tik būtiski viss mainīts, tikai savests kārtībā.
Pilsēta atrodas kalnā, ar skatu uz vīna ieleju, un to ieskauj diezgan gari nocietinājuma mūri, kas saglabājušies no viduslaikiem. Pastaigājāmies pa šo mūri un uzgājām kādu jauku vietu, kuru biju pamanījis iepriekš internetā – kafejnīcu – terasi, kas saucās Ērgļa ligzda, šeit sēžot pie galdiņa, paveras lielisks skats uz lejā esošo ainavu, mājas vīns te maksāja vien 4,5 lari litrā (1,60Ls).:). Laikam arī ēst te varēja dabūt, bet vietējā vīna baudīšana mums bija prioritāte. Te uzradās manāmi iereibuši igauņu onkuļi, kas atgriezušies no vīna darītavas tūres, un šie pasūtīja gruzīnu muzikantiem kādu dziesmu – liels mums bija pārsteigums, kad pirmā muzikantu spēlētā dziesma bija mūsu pašu maestro Raimonda Paula komponētā „Miļjon alih roz”.:) Muzikanti šai vietai piešķīra vēl lielāku burvību. Te arī iepazināmies ar lādzīgu onkuli – vietējo vīndari Vahtanu, viņš iedeva savu telefonu, ja nu kāds grib pieteikties pie viņa vīna tūrē: +99 55 99500044.
Naktsmājas Sighnaghi sameklējām ar draugu aprakstu palīdzību. Noteikti tās varu ieteikt arī tālāk citiem. Palikām pie tādas Zandarashvili ģimenes, kuri daļu no savas mājas iekārtojuši par viesu māju. Pa saimniecību šiverē vecāki, bet ar viesiem pārsvarā darbojas viņu bērni, viens no tiem ir Dāvids, kura kontakti ir šādi – tālrunis: +99 55 77752510, e-pasts: davidzandarashvili [at] yahoo [dot] com. Viesu mājā nebūs nezin kādas greznības, bet feina un autentiska noskaņa gan. Mājai ir viena galvenā istaba ar balkonu, no kura paveras skats uz ieleju. Vakariņās visi ģimenes locekļi un viesu mājas viesi sapulcējas uz bagātīgām vakariņām ar neierobežotu vīna un čačas daudzumu, un vakars var sākties!:) Vakara vadītājs tiek saukts par tamadu, tas tad ir galvenais runātājs un tostu teicējs, taču tostu teikšana ar laiku tiek nodota arī citiem viesiem. Mūsu gadījumā viesu mājā bija apmetušies gan gruzīni, gan poļi, gan holandieši, gan amerikānis, ar kuru laikam visvairāk sanāca parunāties, jo sēdēja mums pretī. Amerikānis turējās braši – čačai uzdzēra sarkano vīnu, bet palika priekšpēdējais -  pirms mums.:) Palikšana viesu mājā, vakariņas ar dažādiem ēdieniem un neierobežotiem vīna un čačas daudzumiem, brokastis – tas viss kopā maksāja no cilvēka 35 larus (12,6Ls). Vīnu vai čaču namamāte gan nepārdeva, jo nebija tik lieli krājumi, bet viņa sarunāja handeli ar kaimiņieni, no kuras tad arī iepirkām krājumus mājām.
 David Gareji
Ar Dāvidu jau vienojāmies, ka pēc palikšanas viesu mājā, viņš mums noorganizēs šoferi ar mašīnu, kas mūs aizvedīs no Sighnaghi 150km līdz Azerbaidžānas pierobežai, kur atrodas savdabīgais David Gareji klosteris, un pēc tam aizvedīs atpakaļ uz Tbilisi – viss brauciens 4 cilvēkiem izmaksāja 100 larus jeb 36 latus, kas, manuprāt, ir lēti, ņemot vērā braukāšanu visas dienas garumā.
No Sighnaghi 150km uz David Gareji jāmēro aptuveni 2,5 stundas, jo pēdējā ceļa daļa ir diezgan sliktā stāvoklī. Jo vairāk tuvojāmies pierobežai, jo vairāk mainījās apkārtējā ainava – sākās tā dēvētais zaļais tuksnesis – sauss, paugurains apvidus, bez kokiem, bet ar zaļu zāli, kur šur tur izmētāti pusapdzīvoti ciemati, uz kuriem pēc lavīnām un nogruvumiem pārceļas Kaukāza kalnieši.
David Gareji ir savdabīgs alās būvēts un vairākus gadsimtus sens pareizticīgo klosteris. Šeit vēl arvien mitinās mūki, tāpēc visās klostera daļās nevar iekļūt. Jaunākā klostera daļa atrodas netālu no stāvvietas, taču pēc tā apskates devāmies augšā kalnu grēdā, kuras smaile ir robeža starp Gruziju un Azerbaidžānu, tāpēc arī pats klosteris ir strīdus ābols starp šīm valstīm. Kalnu grēdā atrodas vecākās klostera alas ar vienreizēju skatu uz Azerbaidžānas teritoriju. Tiesa, jāmin dažas lietas, kuras jāņem vērā, kāpjot grēdā uz vecāko klostera daļu – pirmkārt, kāpiens ir diezgan pagrūts, tāpēc jānodrošinās ar ūdeni, otrkārt, taciņas ved cauri pusmetru gariem krūmiem, kuros čum un mudž no čūskām un ķirzakām. No čūskām jāuzmanās, jo tie nav mūsu mazie zalktīši, bet indīgas, pusotru metru garas čūskas. Lai gan nav daudz lietas, no kurām baidos, taču tieši čūskas ir manā baiļu saraksta augšgalā.:D Tieši tāpēc man kāpiens patika jo īpaši, jo biju šortos un iešļūcenēs.:D Ne īpaši steidzoties, kādās 30-40 minūtēs var sasniegt kalnu grēdas smaili, tad taciņa ved pa smaili un nogāzi (no kuras vietām ir diezgan viegli novelties) uz vecajām klostera alām, kur saglabājušies zīmējumi, bet šeit vairs neviens nedzīvo – alās tā dziļi nemaz neuzdrīkstējāmies līst iekšā krūmos esošās čaukstoņas dēļ.:) Lejupceļā ieraudzīju kaut ko palielu kustamies zālē, sākumā domāju, kas vēl te par briesmoņiem bez čūskām dzīvo? Bet man par pārsteigumu tas bija paliela izmēra bruņurupucis – kaut kā nebiju iedomājies, ka šie radījumi te arī varētu dzīvot. Nedaudz pacilājām un apskatījām šo savvaļā neredzēto dzīvnieku un palaidām tālāk. Lejupceļā arī bezmaz vai uzkāpu milzīgai čūskai, kas aizšņāca 20 cm no manām kājām uz citu pusi. :D Lieki piebilst, ka ņēmu kājas pār pleciem.. Pēc klostera devāmies uz Tbilisi, vēl piestājot vietējā ēstuvē.
Kaukāzs, Kazbegi
Tā kā Gruzija ir viena no Kaukāza valstīm, tad gribējās apskatīt tādus īsti augstus kalnus. Veicot nelielu izpēti, tika secināts, ka visērtākā vieta, kurā lielajos kalnos nokļūt no Tbilisi, ir 150km attālais Kazbegi kalns, kas atrodas 7km no Krievijas robežas. Maršrutka startē katru stundu no Didubes stacijas un maksā 10 lari (3,60Ls) vienai personai. Ja sākotnēji šoseja pārvēršas asfaltētā kalnu ceļā, tad pie slēpošanas kūrorta Guduri ceļš pārtop vājprātīgā un bedrainā grants ceļā, kas uzved augšā 2400m augstajā Krusta kalnu pārejā. Šo ceļu sauc par kara ceļu, jo te krievu tanki šad tad iedomājas iebraukt Gruzijā, sniegt „palīdzīgu” roku seperātiskajiem osetiem. Ceļu neesot vērts remontēt, jo ziemā tas tik un tā sabojājas, jo arī lavīnas un nogruvumi te ir bieža parādība. Vietējie stāstīja, ka Saakashvili esot solījis būvēt tuneli, lai gan tūristiem jau tāpat interesantāks būs tieši kalnu pārejas ceļš. Briesmīgā ceļa seguma dēļ pēdējie 40km velkas ļoti ilgi un no Tbilisi līdz Kazbegi pakājē esošajam Stepantsmindas ciematam jābrauc ap 2,5-3 stundām. Netālu no galamērķa pamanīju kādā ciematā Kaukāzam raksturīgu skatu – sargtorņus, kas saglabājušies no viduslaikiem. Svaneti un Shatili ciematos tādu ir papilnam, bet tas citai reizei.
Izkāpjot Stepantsmindā, tūristus apstāj vietējie, piedāvājot naktsmājas un kalnā uzvešanas pakalpojumus. Naktsmājas ar brokastīm te var sarunāt par 15 lariem (5,4Ls), bet, tā kā mēs plānojām doties atpakaļ uz Tbilisi ar pēdējo maršrutku 18:00, tad no naktsmājām atteicāmies. Šeit vietējie ir pieraduši pie tūristiem, tāpēc ir nedaudz uzbāzīgāki (bet ar mēru, ja salīdzina ar citām valstīm), un mēdz mānīties. Tipisks mānīšanās veids ir 16os pateikt, ka visas maršrutkas jau ir aizbraukušas un vai nu jāpaliek pa nakti, vai jābrauc uz Tbilisi ar taksi par 60-80 lariem. Tāpēc es vismaz ieteiktu jau turpceļā tā strikti sarunāt ar maršrutkas šoferi, ka brauksiet noteikti atpakaļ ar pēdējo maršrutku, un, ja, piemēram, vietējie saka 17os, ka pēdējā maršrutka ar izbraukšanas laiku 18os jau ir aizbraukusi, tad pavērojiet vietējos pieturā. Ja redzat tur tās pašas tantes un onkuļus, kas jums piedāvāja naktsmājas un auto pakalpojumus, tad noteikti tūristi vēl ieradīsies, kas nozīmē, ka vēl viens reiss atpakaļ tomēr būs.:) Iepriekšējā vakarā pirms izbraukšanas uz Kazbegi parunājām ar Tbilisi dzīvokļa saimnieci. Uzzinot, ka mēs dodamies uz Kazbegi, saimniece sazvanīja savu draugu Kazbegi, kuram tika uzdots par mums parūpēties, diemžēl nokavējām maršrutku un, tā kā draugs bija policists, kuram bija jāgatavojas nākamās dienas parādei un vairs neatlika laika pašam mums parādīt apkārtni, tad policijas iecirknī mums tika sameklēta cita mašīna, kas mūs izvadāja pa vajadzīgajām vietām. Neliels iestarpinājums par policistiem – ar Saakashvili ziņu ik uz stūra sabūvēti jauni policijas iecirkņi, policistiem sapirktas jaunas mašīnas, visi vecie buki tika atlaisti un pieņemti jauni censoņas, kuriem tiek maksātas labas algas un nodrošināti ļoti labi dzīves apstākļi, tādā veidā atrisinot arī Latvijai tik raksturīgās policistu problēmas.
Kazbegi pakājē esošais Stepantsmindas ciemats ir mazs (atrodas ap 2km virs jūras līmeņa), tajā var garšīgi paēst, bet galvenā šīs vietas vērtība ir kalni – ciematu no visām pusēm ieskauj majestātiski piectūkstošnieki. Galvenais apskates objekts ir senā Gergeti baznīca 2300m vjl augstumā. Uz baznīcu var iet ar kājām, kas aizņem aptuveni 2-3 stundas, vieglāks variants ir nolīgt vietējo ar savu džipu (pārsvarā Ņivas), kas uzved uz baznīcu aptuveni pusstundā. Neliels džips maksās 50 larus (18Ls), lielāks džips vai pilnpiedziņas busiņš maksās 70 larus (25Ls). Varbūt kādu drusciņu var arī nokaulēt. Tā kā mums bija vakarā jādodas atpakaļ uz Tbilisi, tad izvēlējāmies braukt augšā ar auto. Skati no augšas uz apkārtējiem kalniem ir iespaidīgi, pašu augstāko kalnu Kazbegi gan ieskāva mākoņi, bet citas virsotnes gan bija redzamas. Baznīcā tāda riktīga senuma un bijīguma sajūta pārņem, atrašanās vieta arī spēlē savu lomu. Cilvēks sajūtās mazs un nenozīmīgs šādās vietās.
Vakarā veiksmīgi noķērām pēdējo maršrutku atpakaļ uz Tbilisi un kādu laiku bijām vienīgie pasažieri, ja neskaita šoferim labi zināmu jaunieti, tāpēc sanāca sarunāt ar šoferi pāris foto pieturas un parunāties par dzīvi Gruzijā. Arī dienā pusdienojām kādā nomaļā ēstuvē, kurā iepazināmies ar abhāzijas gruzīnu bēgļiem, kuri mūs laipni paķēra atpakaļ uz ciematu busiņa kravas nodalījumā, tupot uz šņabja kastēm un pārrunājot vietējās novitātes.:D Parunājot ar vietējiem, var just, ka galvenā gruzīnu sāpe ir grūtības noturēt valsti vienotā lielumā. Oseti, kas esot kalniešu ciltis ievestas valsts vidienē, lai apstrādātu zemi, tagad ieguvuši daļu no Gruzijas, nosaucot šo teritoriju ar Dienvidosetiju. Tāpat arī abhāzi – izdomāja jau deviņdesmito gadu sākumā, ka vajag šiem savu valsti, attiecīgi ar spēku okupējot kādu pilsētu, kad gruzīni atkaroja pilsētu, talkā nāca krievu „izpalīdzīgā” roka, dodot seperātiskajiem reģioniem milzu pārsvaru pār gruzīniem. Abhāzijas gadījums bija īpaši sāpīgs, jo tur bija gan etniskās tīrīšanas, gan slepkavošanas un visādi citādi noziegumi. Ceļojuma laikā satikām vairākus cilvēkus, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas Abhāzijā. Bet kā gruzīni saka – pavisam drīz varēs redzēt, kā tie paši oseti meklēs draudzīgas attiecības, jo pašiem savu resursu nav un krieviem viņi vajadzīgi tikai lai uzturētu saspringtu situāciju sev izdevīgās vietās. Tā kā mēs vēl varam priecāties, ka līdz ar padomijas beigām, mūs nav piemeklējis līdzīgs liktenis.
 Mtskheta
Pēdējā ceļojuma dienā aizbraucām uz pirmo Gruzijas galvaspilsētu Mtskhetu. Pilsēta atrodas netālu no Tbilisi un tur var nokļūt par 2 lariem (72 sant.) ar maršrutku no Didubes stacijas. Šeit esošā katedrāle arī ir viena no senākajām Gruzijā, un uzskata, ka tieši no šejienes Gruzijā sākusi izplatīties kristietība. Tā kā bijām te svētkos un svētdienā, tad jo īpaši varējām novērot gruzīnu ticīgumu. Te arī bija kāda priestera kaps, no kura it kā sūcas ārā eļļa, tad nu kapam pieskaroties var izdziedēt slimības, pieliekot rotas var uzņemt sev kādu svētību, arī pašu eļļu var nopirkt, kas manu skeptisko domu sāka virzīt komerciālu nolūku virzienā. Lai nu būtu, kā būtu. Ne mana eļļa, ne mana nauda!:)
No pilsētiņas būtu vērts aizbraukt līdz blakus kalnā esošajam Jvari klosterim, no kura paveras skats uz pilsētiņu un tai piegulošajam upju krustojumam. Uz klosteri var aizbrukt ar taksi – tūristam tas droši vien maksās ap 30 lariem, bet, tā kā mēs šeit bijā kopā ar vietējo gruzīnieti, kas mums laipni visu izrādīja, tad mums brauciens maksāja vien 15 larus (5,4Ls).

Lai gan daba Gruzijā ir ļoti skaista un kontrastaina, ceļojumu uz šo valsti īpašāku padara tieši atvērtie un labsirdīgie cilvēki, kuru starpā latviešiem ir īpaši labvēlīgs statuss. Kā vietējie teica: „vsjem vam takie golubie glaza kak Baikaļskoe ozera”.:) Kaimiņi aicina ciemos, kaimiņienes radinieks uzdāvina mums paštaisītu vīnu, krodziņā piesēžas klāt vietējie un pieprasa iespēju izmaksāt vīnu un alu, beigās paši sastrīdas, kurš būs tamada (vakara sarunu vedējs) un paliek greizsirdīgi viens uz otru..:D To laikam tikai Gruzijā ir iespējams piedzīvot. Vietējās meitenes, kas izrāda mums Tbilisi, kategoriski neko negrib dzirdēt, ka mēs maksātu par taksi, jo mēs tak esam ciemiņi. Ja Rīgā nakts stundā Tev nāk pretī nedaudz iereibušu jauniešu pulciņš, kas liek būt gataviem dažādiem scenārijiem, tad tur šis pulciņš gribēs ar tevi iepazīties, sarokoties un piedāvāt vakaru turpināt kaut kur kopā..:) Īsāk sakot, Gruzijā piedzīvojumi un sarunu biedri aug kā sēnes pēc lietus.:) Gruzija ir brīnišķīga zeme ar sirdīgiem cilvēkiem, tādēļ ikviena ceļotāja galamērķu listē iesaku to ietvert, nenožēlosiet!

gamajoba (labdien) un gmadlob (paldies).
Par Svanetiju vispār atsevišķs stāsts

 

Piedzīvojums Gruzijā

 

 
 
 
1. diena
Ierašanās Tiblisi un iekārtošanās viesnīcā

 

"Tbili" - nozīmē "silti". Tbilisi nosaukums cēlies no siltajiem ārstnieciskajiem avotiem pie kuriem saskaņā ar leģendu cars Gorgasali nolēma dibināt Gruzijas galvaspilsētu. Šajā pilsētā siltums sajūtams visur. Kaukāza saule siltumu dāsni dāvina ikvienam, nešķirojot vietējos iedzīvotājus un viesus.

 

 
Pastaiga pa vecpilsētu
 
Tbilisi vecpilsēta atrodas pilsētas dienvidaustrumu daļā abos Kuri upes krastos. Tā aizņem tikpat lielu teritoriju kā Tifilisi aizņēma XII gadsimtā. Vecpilsētas ieliņas ir šauras un ēku fasādes ir saglabājušas viduslaiku arhitektūras iezīmes. Viens no interesantākajiem apskates objektiem ir Narikala citadeles drupas uz Mtacminda kalna, no kurām paveras lielisks skats uz Tblisi. Vecpilsēta ir bagāta ar arhitektūras pieminekļiem, no kuriem daži ir celti V gadsimtā. Atsevišķas ēkas ir pat iekļautas Pasaules pieminekļu fonda aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

 

 

Tblisi, Šota Rustaveli iela
 
2. diena
Brauciens uz seno Tiblisi galvaspilsētu Mtskhetu un klostera apmeklējums
 
Senā galvaspilsēta Mtskheta, celta I gada tūkstoša otrajā pusē pirms mūsu ēras. Kā uzskata paši gruzīni, tad otra tik skaista un svēta vieta kā Mtskheta Gruzijā nav. Šo seno pilsētu mēdz dēvēt arī par „otru Jeruzalemi”. Te ir apglabāts viens no cildenākajiem svētajiem kristīgajā pasaulē. Ar to arī tiek skaidrots pilsētas statuss – svētā pilsēta.
 
Klostera baznīca Džvari ir sens kultūras piemineklis, kas celta reizē ar kristietības pirmsākumiem Gruzijā (585- 604 g.). Savu nosaukumu Džvari (tulkojumā no gruzīnu valodas Krusts) baznīca neieguva nejauši. Kā vēsta leģenda, tieši šajā vietā Nino Kappadokijska nolika Svēto krustu kā zīmi, ka Gruzija ir pieņēmusi kristietību. Vēlāk, krusta vietā, tika uzcelta baznīca, kuru nosauca par Svētā krusta baznīcu.
 
Netālu no Džvari atrodas vēl viens ievērības cienīgs kristīgās Gruzijas kultūrvēsturisks apskates objekts – viena no nozīmīgākajām gruzīnu pareizticīgo baznīcām – katedrāle Svetitshoveli. Tā celta XI gadsimtā (1010- 1029 g.) pirmās gruzīnu kristīgās baznīcas Divpadsmit apustuļi vietā (IV gs).
 
Mtskheta, Svetitshoveli
 
Pēc Mtskhetas apmeklējuma pusdienas.

 
Dienas otrajā pusē seko brauciens uz seno alu pilsētu Uplitscihe, braucot cauri kalnu pilsētai Gori, kur tiks apskatīts Staļina muzejs.
 

Uplitscihe (Dieva cietoksnis) – viena pirmajām alu pilsētām Gruzijā. Uplitscihe ir izkalta klintīs un atrodas 12 km uz austrumiem no Gori pilsētas. Pilsēta izkalta I gadu tūkstoša II gs. beigās pirms mūsu ēras. Savā pastāvēšanas laikā tā ir pieredzējusi vairākus uzplaukumus un kritumus, bet XIX gs pamesta pavisam. Alu pilsēta ir viens no nozīmīgākajiem gruzīnu kultūras pieminekļiem. Uzplaukuma perioda laikā Uplitscihē atradās vairāk kā 700 alas un alu sistēmas, no kurām tikai 170 saglabājušās līdz mūsdienām.
 

Pēc Uplicihes apskates vakariņas pie upes, baudot gruzīnu nacionālo virtuvi.

 

 

Uplicihe

Nakšņošana Gori (viesnīcā vai viesu mājā).

3. diena
Brauciens uz Dienvidaustrumu Gruziju, kur atrodas sens alu klostera komplekss - Vardzija. Pa ceļam uz Vardziju notiks pastaiga pa Bordžomi parku.

Bordžomi parka vēsture ir cieši saistīta ar minerālūdens avotiem. Iespējams arī bez avotiem Bordžomi būtu lieliska kūrortpilsēta, pateicoties brīnišķīgi skaistajai dabai un unikālajam dziednieciskajam klimatam. Tomēr pasaulē Bordžomi ir kļuvusi slavena tieši dziedniecisko minerālūdens avotu dēļ. Starp citu, pētījumus par Bordžomi minerālūdens ārstnieciskajām īpašībām savulaik veicis latvietis – Roberts Kupcis.

 

 

 

Bordžomi parks
 
Vardzija. XII – XIII gadsimta alu klostera komplekss ir izcils viduslaiku arhitektūras piemineklis un atrodas Gruzijas dienvidos Džavahetijā. Klostera komplekss izvietots 900 metru garā joslā gar Kuri upes kreiso krastu stāvās Erušeti (Lāču) klints sienā. Šeit atrodas turpat 600 objektu: baznīcas, kapelas, dzīvojamās celles, noliktavas, pirts, bibliotēka, mantu glabātuves un ēdnīcas. Ēku komplekss sniedzas klintīs 50 metru dziļumā un sasniedz astoņstāvu ēkas augstumu. Vardzijā ir saglabājušās slepenās ejas, kas savieno dažādas telpas, kā arī ūdensvada un apūdeņošanas sistēmas drupas.
 
Vardzija, Alu klostera komplekss
Atgriešanās Gori (nakšņošana viesnīcā vai viesu mājā).
 
4. diena

Ananuri un Kazbegi cietokšņi

 

 

Ananuri cietoksnis atrodas uz Gruzijas senā kara ceļa 70 km attālumā no Tblisi - vietā, kur Aragvi upē ietek nelielā Vedzathevi upīte. Savulaik Anunuri kalpoja par galveno atbalsta punktu draudīgiem šī rajona valdniekiem. Feodālā laika cietoksnis kalpoja kā aizsardzības priekšpostenis, sargājot ceļu no Darjaļskas aizas puses.

 

 

 

Mūsdienās Kazbegi pilsētiņa ir kūrorts, kas atrodas Kazbegi kalna pakājē netālu no Tereki upes.

 

 
Kazbegi kalns ir viena no augstākajām virsotnēm ne tikai Gruzijā, bet arī visā Kaukāzā. Tā sasniedz 5000 metru augstumu. Šis kalns ir bagāts ar gleznainām virsotnēm, bet pati augstākā virsotne klāta ar mūžīgo sniegu un ledājiem. Kazbegi kalns ir viena no Lielā Kaukāza kalnu grēdām.
 
Nakšņošana Gudauri.
 
5. diena

Raftings – nobrauciens ar laivām pa Aragvi upi.

 

 

 

 

 
Atgriešanās Tbilisi.
 
6. diena
Brauciens uz Kahetiju.
 
Kahetija – vēsturisks Gruzijas novads, kas atrodas Alazani un Lori upju augštecē. Šeit tiek audzētas vairāk nekā 2/3 no Gruzijas vīnogām, aptverot Kaukāza kalnu tālākās Austrumu piekājes. Kahetijas ilgdzīvotāji lieliski zina savas veselības dabisko iemeslu, kas slēpjas Saperavi vīnogu uzturvērtībā. Šeit joprojām tiek izmantota savdabīgas vīna darīšanas metodes: 3 – 4 mēnešu laikā izejvielas tiek pakļautas fermentācijai un mērcēšanai zemē ieraktās lielās krūzēs, ko sauc par kvevri. Tā rezultātā rodas tīkami, apbrīnojami dažādi, lai arī diezgan vienkārši vīni.
 
 Kahetija
Tsinandali muzejs. Tsinandali – lielākais vīna darīšanas centrs. Stāvā Kisiševi upes krastā atrodas 19. gadsimta pirmās puses dzejnieka, sabiedriskā darbinieka, kaujas ģenerāļa Aleksandra Čavčavadzes kņaziskā muiža. Pašlaik tā pārvērsta par muzeju. Muižas apkārtnē atrodas vēl muižas īpašnieka izveidots jauks angļu stilā iekārtots parks. Kādreiz šeit bieži viesi bija uz Kaukāzu komandētie cara armijas virsnieki. Šajā mājā kā ģimenes loceklis tika uztverts krievu rakstnieks Aleksandrs Gribojedovs. Muižas parkā atrodas kapela, kurā precējies dzejnieks un īpašnieka meita kņaziene Ņina Čavčavadze. Tieši šajā muižā Aleksandrs Gribojedovs sarakstīja nemirstīgo lugu „Prāta bēdas”.
 
Šajā pašā parkā 1886. gadā Aleksandrs Čavčavadze izveidoja vīna pagrabus, vēlēdamies tradicionālo ražošanu pārvērst rūpnieciskā mērogā. Tā tika dibināta Gruzijā vecākā vīna darītava. Rūpnīca joprojām ražo retas vīna šķirnes un ir atvērta tūristu apmeklējumam. Apmeklējumam ar tai sekojošu degustāciju ir atvērti arī vīna pagrabi, kuros atrodas aptuveni 16 tūkstoši 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vīna pudeļu. Šeit ir saglabājušies oriģinālie interjeri, mēbeles un kņazu personiskās mantas.
 
Tsinandali muzejs
 
Gremi ir XVI gadsimta arhitektūras piemineklis – cara cietoksnis, kas atrodas Gruzijas vēsturiskajā apgabalā Kahetijā. Cietoksnis ar Ercenģeļa baznīcu – tas ir viss, kas ir palicis pāri no kādreiz plaukstošās pilsētas Gremi. Arhitektūras komplekss ir izvietots uz austrumiem no mūsdienu ciema ar tādu pašu nosaukumu pilsētas Kvareli rajonā, 175km uz austrumiem no Tiblisi. Gremi pilsēta bija Kahetijas caristes galvaspilsēta XVI-XVII gs. Pilsētu dibināja Kahetijas Levanons. Galvaspilsēta bija cara rezidence un rosīga tirdzniecības pilsēta Lielā Zīda ceļa tuvumā līdz brīdim, kamēr to 1615 gadā nopostīja šaha Abasa karaspēks. Kopš tā laika pilsēta nav varējusi atgūt savu iepriekšējo izaugsmi un XVII gs vidū Kahetijas cari savu galvaspilsētu pārcēla uz Telavi.
 
 Gremi, Cara cietoksnis
7. diena
Bodbe klosteris

 

 

Bodbe netālu no Signagi reģiona Kvedeli ciema atrodas strādājošs sieviešu klosteris. Galvenā klostera ēka – katedrāle – iesvētīta par godu svētajai Ņinai. Katedrāle uzbūvēta 850. gadā vietā, kur agrāk atradās Svētās Ņinas baznīca. Tā bija tipiska gruzīnu trīsjomu baznīca.

 

 

 
Dienas otrajā pusē apmeklēsim sēravotu pirtis.
 
Tbilisi (toreiz vēl Tiflisu) iekaroja turku hans Aga–Muhameds. Šis uzbrukums pilsētnieku atmiņā palicis kā viens no visasiņainākajiem un iznīcinošākajiem. Tajā pašā laikā tieši Muhameds bija pirmais, kurš uz viena no pilsētas pakalniem lika uzbūvēt sērūdens tvaika pirti. Tā radās pirmā Tiflisas pirts – „Čreli Abano” ( „Plankumainā vanna”) ar daudzkrāsainu mozaīkas fasādi. Tā praktiski ir saglabājusi savu sākotnējo izskatu – mozaīkas, marmora galdus utml.
 
Tbilisi, Sērūdens pirtis
Tieši šo pirti sava lielā ceļojuma laikā pa Kaukāzu 1829. gadā apmeklēja Aleksandrs Puškins. „Pa nakti paliku traktierī, nākamajā dienā devos uz slavenajām Tiflisas pirtīm ... karsts sērūdens tecēja dziļā vannā, kas bija izkalta klintī. Savu mūžu tik greznu pirti kā Tiflisā neesmu redzējis ne Krievijā, ne Turcijā ....”.
 
Sērūdens pirtis ir ideālas artrīta, radikulīta un dažādu ādas problēmu ārstēšanai. Vispār vecpilsētas Abanotubani kvartāla sēra pirtis ir vieta, bez kuras nav iespējams iztēloties seno Tbilisi; vieta, ko atceras ikviens, kas kaut vienreiz tur ir pabijis.
 
Esot Tbilisi, noteikti vajadzētu atlicināt laiku kādām vakariņām īstenos gruzīnu krogos. Tie, protams, neatrodas uz tūristu takām, lai gan vienu viegli atrodamu varu noteikti ieteikt. Adresi diemžēl nezinu, taču, ja esiet Mtkvari upes krastā pie Tbilisi pirtīm, paejiet uz priekšu gar upi vēl pāris kvartālus prom no pilsētas centra un tur pie nelielām strūklakām ir pāris krogi, kur 99% atpūšas paši vietējie, baudot gardus, jo gardus ēdienus. Pārējās vietas, kur iejutāmies gruzīnu stila „Lido” krogos ar autentisko interjeru un dzīvo mūziku, zina aizvest tikai vietējie, kuru palīdzība šādā ceļojumā ir patiesa pievienotā vērtība.
 

Gruzijas Šveice -Annanuri
Aizbraukt uz Kazbeku un neapskatīt Tsminda sameba baznīcu, kas ir Gruzijas simbols, būtu grēks
Desmit kilometru attālumā no Gori ir viena no unikālajām Gruzijas vietām alu pilsēta Uplistsikhe
Gruzijas snikera -čurchelas. thlapi (tiek gatavots no aličas džema.

Vēlāk vietējie iedzīvotāji paskaidroja, ka to visu + Gruzijas Kara ceļš līdz Kazbegi, Kahetija, Gori, Upliscihe, Bordžomi nedēļas laikā varētu realizēt tikai tādā gadījumā, ja mums būtu mašīna
-- Mikriņi uz Mchetu iet no Didubes – izejot no metro cauri tunelim, nedaudz pa kreisi un uz priekšu – garām tirgus galdiem
Uz Dienvidiem, uz Melno jūru (Kobuleti, Batumi) (4. un 5.diena).
Iesaku braukt ar vilcienu „Tbilisi-Batumi”, tikai jāprasa „jaunais”, tb Ukrainā ražotais. Atiet viņš 8.50 (tikai nevajag domāt, ka: ja uz biļetes stāv rakstīts 1.perons, tad šis tā arī aties no 1.perona, nē, mūsējais stāvēja pie 3.perona, un atradām mēs viņu, pateicoties tam, ka es mācēju izlasīt, kas uz vilciena sāniem rakstīts), līdz Batumi iet bik pāri 5 stundām. (Biļete līdz Kobuleti maksāja, šķiet, 20 lari. Jā, un pērkot biļeti, jāuzrāda pase.Vilciens no Kobuleti atiet 23.15, Tbilisi ienāk ap 8.00, biļete kupejā 23 lari.
Neapmaksāta reklāma: nosaukuma nav! Varētu būt Hasana (vai Džamala) gostinitsa na David Armašenebeli (Davida Stroitjeļa), rjadom s parkom, tam gde na protiv stroitsja kardiologičeskaja klinika. Telephone:             +995 99150825       vai 99250815 (vismaz tādus nr. Valdošais Mammuķis mums iedalīja pēdējā dienā). Nu lūk, tad nu tur nesezonas laikā var nokaulēt luksusa numuru (2 istabas ar krāsu tjeļevīzoru + milzīga vannas istaba da skats no balkona uz palmām un jūru, kondišens un tā) no 100 uz 45 lariem!  kafe „Kobuleti” iemantoja nosaukumu „Restorāns Balvi” ar visu savu neganti garšīgo šašliku (mcvadi) un vīnu – pa vienai pudelei no katras šķirnes. Toties kafe „Gio”(turpat pretī) bija tik pat labs šašliks un sasodīti gards mājas vīns (gan jāsaka, ka tā burvību var manīt tikai pēc 2. malka.Wink) Un apmēram 2x mazākas cenas
--Ar šaursliežu vilcienu no Bordžomi aizbraucam līdz Bakuriani. Bakuriani kalnu ciematiņš 1700 m v.j.l., otrs populārākais Gruzijas slēpošanas kūrorts. Vilcieniņš vienlaikus pilda arī tādas veikala funkcujas. Vagonā sēž tantuks ar pārtikas maisu un pieturvietās kalnu ciematu iedzīvotāji iepērk svaigu maizīti u.c. preces. Loti skaists un romantiskas brauciens – iesaku Jums to izbaudīt!
No Bordžomi uz Akhalcikhe un tālāk ar „mikrašu” pa ļoti skaistu ceļu mēs tiekam līdz Vardzijai,
-- Mikroautobusa šoferītis laipni apstājas fotopauzēm un pilda pat tādas kā gida funkcijas. Un vēl paspējis noorganīzēt mums Vardzijas ciemā naktsmājas. Dažas mājiņas kalnu pakājē ir viss Vardzijas ciems. Nonākam ļoti jaukā, kalnu ieskautā viesu namiņā – tieši iepretim senajai Vardzijas alu pilsētai. Cena 15 lari no cilvēka. Viss tīrs un sakopts
Vardzijas alu pilsēta– lielākā klintīs kaltā alu pilsēta Gruzijā, kas savulaik kalpojusi kā klosteris. Tā ir prātam neaptverama 12.gs cilvēku radīta - smilšakmenī cirsta pilsēta, kas izvietota 13 stāvos. Šeit ir arī baznīca ar sienu gleznojumiem un zvanu tornis, kas būvēts 13.g.s. Ēku komplekss sniedzas klintīs 50 metru dziļumā un sasniedz astoņstāvu ēkas augstumu.Tūrfirmas atved tūristus, pāris stundās izskrien cauri Vardzijas alu pilsētai, un prom....BET...Vardzija ir ne tikai alu pilsēta. Aptuveni 3 km no Vardzijas-Augšējā Vardzijā atrodas neliels, bet ļoti skaists sieviešu klosteris Nuns Monastery. Kāpiens līdz klosterim gan sanāk pamatīgs, bet ir to vērts. Apskatām klosteri un baznīcu. Liels ir mūsu pārsteigums, kad redzam kopā ar mūķenēm strādājam arī mūkus. Izrādās, ka Vardzijas mūkiem un Nuns klostera mūķenēm ir kopīga saimnircība.

 

Mūsu nākamā avantūra - tikt pāri Goderzi pārejai 2025 mvjl. Ši pāreja ir atvērta no maija līdz oktobrim.

 

Vietējie neiesaka mums turp doties, jo ceļš diezin vai būšot izbraucams. Bet mēs neliekamies mierā. Ar kārtējo mikrašku tiekam līdz Adigeni – mazītiņš kalnu ciematiņš ar dažiem pārtikas veikaliņiem. Arī šeit jau Gruzijai ierasts skats - policijas auto ar ieslēgtām bākugunīm ciema laukuma vidū. Policisti pienāk mums klāt, pajautā, vai viss kārtībā un kādi ir mūsu turpmākie plāni. Drošības labad policisti pieraksta mūsu tel. numuru un iedod arī savējo - ja nu kas.

Te uzrodas kāds gruzīnu vīriņš un saka. ka tūlīt piebrauks UAZ markas auto , tautas valodā - „bobiks”, kas vedīs pār Gordedzi pāreju dažus cilvēkus. Par simbolisku samaksu arī mūs varot pārvest pāri Gordedzi līdz Khulo ciemam. Cena tiešām laba – 10 lari no cilvēka. Mēs piekrītam un visi draudzīgi saspiežamies „bobikā”.

Ceļš uz Goderdzi Pass ved gar Dzandze upes aizu. No kādreiz bijušā asfalta šeit palikuši tikai fragmenti. Mutuļojošas un mežonīgas kalnu upes gāžas pāri ceļam

Gordedzi mūs sagaida ar pārsteidzošu skatu – šaurs, knapi izbraucams tikko izšķūrēts ceļš, 3-4 m biezs balts sniega tunelis, spoža saule un kalnu virsotnes! Fantastika! Tik žēl, ka nav iespējams šeit uzkavēties ilgāk.

Pēc aptuneni 4h (50km) kratīšanās - Adigeni-Goderdzi Pass-Khulo - tiekam līdz Khulo ciematam..Nākamajā rītā Vaļera ar mums dodas kopīgā pastaigā, lai vietējie redzētu, ka pie viņa ir atbraukuši ciemiņi. Tas Gruzīnu tautai skaitās pagodinājums- uzņemt viesus.Te pēkšni zvana mūsu iepriekš minētais policists un saka, lai ar taksi nebraucot!. Viņiem esot dots uzdevums braukt apgaitā ar ciema inspektotu tieši uz Gordedzi Pass. Piebrauc glauns Toyotta Jeep policijas auto. Tā nu mēs, kā ministri, policistu vadībā dodamies ceļā

 

* 1,00 LVL ~ 3,30 Lari

 

Ieejas biļetes – 11,00Ls

* Transports – 42,00Ls

* Naktsmājas – 31,00Ls

* Edieni un dzērieni – 62,00Ls

* Citi pirkumi Gruzijā – 20,00Ls

Vēl šis un tas:

* Tbilisi ļoti labs hostelis – 20,00 lari (Irine Japaridze; e-mail: 5062 [at] gmaill [dot] com (5062 [at] gmaill [dot] com)www.iverieli.narod.ru; tel.+995 32 95 47 16; Cell phone +995 99 111 669). Iepriekš gan vajadzētu rezervēt.

* Naktsmājas Gruzijas ciematos pie vietējiem 10-15lari;

* Elektrovilciens no lidostas līdz Tbilisi centrālai vilcienu stacijai ir bez maksas;

* Vilciena biļete Tbilisi – Bordžomi maksā tikai 1laru (neatkarīgi no tā, cik pieturas Jūs brauksiet);

* Alus krogā ap 1,50 – 1,80 lari;

* Pamatīgas pusdienas/vakariņas + alus/čača 10,00 – 12,00 lari;

* Cigaretes – vidēji 1,30 lari

 

 

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

 

 

Asomtavruli rakstības piemērs (5.gs.)

Gruzīnu raksts ir fonogrāfisks raksts, ko lieto gruzīnu valodas, kā arī dažu mazskaitlīgāku (mengrelu, lazu, svanu) valodu pierakstam.

To radīja ap 412.gadu p.m.ē. gruzīnu mitraisma priesteri. Par raksta paraugu tiek uzskatīti gan aramiešu, gan feniķiešu raksti. Ibērijas cars Parnavazs 284.gadā p.m.ē. to reformēja, radīdams pirmo gruzīnu raksta formu - asomtavruli (kapitālrakstu).

Gruzīnu raksts vēsturiski pastāvējis trīs dažādos veidos:

  • asomtavruli (kapitālraksts), lietots līdz 9.-10. gs., pēc tam tikai virsrakstos.
  • nushuri (mazo burtu raksts), lietots no 9.līdz 10.gs., pēc tam līdz 19.gs. tikai garīgajos tekstos.
  • mhedruli (laicīgais raksts), lieto no 11.gs. līdz mūsdienām.

Iesākumā mhedruli bija 38 burti, bet no 19.gs. 60.gadiem - 33 burti. Raksta horizontāli no kreisās puses uz labo.

Modernais mhedruli alfabēts
ა(a) ბ(b) გ(g) დ(d) ე(e) ვ(v) ზ(z) თ(t) ი(i) კ(k) ლ(l)
მ(m) ნ(n) ო(o) პ(p) ჟ(ž) რ(r) ს(s) ტ(t) უ(u) ფ(p) ქ(k)
ღ(gh) ყ(k) შ(š) ჩ(č) ც(c) ძ(dz) წ(c) ჭ(č) ხ(h) ჯ() ჰ(h)

 

Kahetijas siers un maize tepat pie lielceļa

Pa ceļam uz Signahi, piestājot šosejas S-5 malā, kaut kur Badiauri apkaimē, var dabūt Badiauri sieru - īsto Kahetijas sieru, kas gatavots no aitas/govs piena un papildināt to ar svaigi ceptu kahetiešu maizi pa taisno no krāsns. Vēl pāris augļu un smaržīgo gruzijas tomātu un piknika "gastronomiskais aprīkojums" ir gatavs. Tiem kas neizprot, kas ir Kahetrijas maize, teikšu: tā pati tradicionālā gruzīnu maize, tikai smailāka un garāka.

Bet nu siera cena ir aizraujoša - ap 2,50 Ls/kg, ņemot vērā, ka tads, puscietais siers Tbilisi tirgū maksā ap 6-9 Ls/kg.

Bet nedaudz tālāk, ceļa malā ir vēl kas interesants. Par to kādā no nākamajiem postiem.

Khizils. Kas tas par zvēru?!

 

Skāba, ar vieglu specifisku aromātu, oga. Svaigā veidā lieto reti, bet pārsvarā kompotu un džemu pagatavošanai.
C vitamīna avots. Garšīgi
 

 

Gudis khveli, jeb Gudas siers

 

 

Smirdīgs, sāļš, pikants, porains, garšīgs.

Šis puscieto šķirņu siers labi prasās mutē ar tomātiem, dārzeņu salātiem un pat augļiem (piem. persikiem). Vēl šis prasās uz un iekšā omletē un, gluži vienkārši, plānā kārtā uz sviestmaizes.

Cena 5-15 Ls/kg.

Sarkanās vīģes

 

Sarkanās vīģes, atšķirībā no zaļajām, gandrīz vienmēr ēdamas ar visu mizu - liec tik mutē un nokod no maza galiņa, ar kuru vīģe piestiprinās pie zara un kurš ir ciets.

Vēl dabūnamas un par labu cenu - 0.80 Ls/kg

Melone ar adžiku? - Nē!!!

 

Jā, jā! Nenormali garšīgi! Iesaku pagaršot.

Gruzījas vīni

 

Antīks autors Rodosas Apolonijs, kas 295. g. p.m.ē. bija aprakstījis Gruziju savā Argonautikā, vēsta, ka Gruzija ir neskaitāmo leģendu, ceremoniju un tradīciju piepildīta, minot, ka gruzīnu rīcībā ir visdziļākās vīna darīšanas zināšanas. Šajā karavīru un dzejnieku zemē dzimušā vīna nobaudīšana līdzinās pastaigai pa saulainajām Kaukāza kalnu apskautajām ielejām, uz katra soļa sastopoties ar neskaitāmām vēstures liecībām.

 

Tūkstošiem gadu rūpīgi mainītas un pielāgotas vīndaru tehnoloģijas ir padarījušas šo vīna dzimteni par visas pasaules vīna pazinēju intereses objektu, un 500 (!) no 4000 pasaulē reģistrētajām vīnogu šķirnēm ir no Gruzijas. Īpaša attieksme pret vīnu un vīnogulājiem, kā arī neaprakstāmi stiprās tradīcijas, palīdzēja saglabāt dzīvu šo lielo šķirņu skaitu, 38 no kurām tiek izmantotas vīna komerciālajai ražošanai.

 

Vispopulārākās Gruzijas vīna šķirnes ir Rkaciteli, Manavi, Napareuli, Tibaani, Cinandali, Vazisubani, Mukuzani, Saperavi, Kindzmarauli, Hvančkara, Odžaleši utt.

 

Starp daudzām, rūpīgi glabātām, tradīcijām, viena no svarīgākajām ir „tamadas” – galda tostu teicēja esamība katrās svinības. Par tamadu nevar kļūt gluži kurš katrs, jo šim „amatam” piederošajam jābūt ne tikai labi orientētam vietējā folklorā un labam publikas izklaidētājam, bet arī stipram vīram, jo bieži gruzīnu svinības ilgst vairākas stundas.

 

Pastāv arī daudzas citas tradīcijas, kas saistītas ar vīnu, piemēram, jaundzimušo Gruzijā sveic ar tostiem, arī atvadoties no aizgajušā citā pasaulē drauga vai tuvinieka, tiek teikti neskaitāmi tosti, pieminot gan pašu aizgājušo, gan viņa radiniekus, gan citus aizgājējus. Jāmin, ka tostiem te ir sava kārtība un nozīme: teiksim, kā allaž, trešais tosts ir par aizgājušajiem, bet tam uzreizi seko tosts par dzīvību un bērniem.

 

Gadsimtiem ilgi gruzīni meklējuši pareizo attiecību formulu starp vīnu un galdā liktajiem ēdieniem, izveidojot savu īpašo „buķeti”, kurā ēdiens necīnās ar vīnu par garšas prioritātēm, bet abi papildina viens otru.

 

Gruzijas vīnu tehnoloģija ievērojami atšķiras no pasaulē pieņemtās. Brūvējot vīnu, brūvējamajā masā atrodas gan pašas ogas, gan kauliņi, gan zariņi, kas piešķir vīnam īpašu, neatkārtojamu aromātu, piesātinot to ar tanīniem. Šādam vīnam, protams, nepieciešams arī īpašs ēdiens. 

 

Šaubas par to, ka Gruzija ir vīna dzimtene tūdaļ izgaist, uzzinot, ka tagadējās Gruzijas teritorijā arheologi ir atraduši vīnogu sēklas, kas ir datētas ar 6.-7. g. tk. pirms mūsu ēras un vīna traukus no māla, kas ir 3000 gadus veci.

 

Vārds vīns nāk no senā un vēl mūsdienās gruzīnu valodā lietotā vārda „gvino” (vīns).

 

Vairāk informācijas šeit (angliski): http://en.wikipedia.org/wiki/Georgian_wine
 

 

 

Uzservēt galdu

 

Frāze "uzservēt galdu" skan tā smagnēji, it īpaši ja iedomājās kā tas patiesībā notiek.

Latvijā tas viss pārsvarā standartu vadīts un stingro acu pieskatīts, tomēr Gruzijā ir daudz vienkāršāk.
Tikai dārgākajos restorānos servē tā pa nopietno, bet vispār bez pūlēm saliek vienkāršu trīsvienības komplektiņu un viss. Nu šķīvis un instrumenti taču ir - ko vēl vajag?
 
 
Posted 3 months ago

 

 

Gruzījas vīni

 

Antīks autors Rodosas Apolonijs, kas 295. g. p.m.ē. bija aprakstījis Gruziju savā Argonautikā, vēsta, ka Gruzija ir neskaitāmo leģendu, ceremoniju un tradīciju piepildīta, minot, ka gruzīnu rīcībā ir visdziļākās vīna darīšanas zināšanas. Šajā karavīru un dzejnieku zemē dzimušā vīna nobaudīšana līdzinās pastaigai pa saulainajām Kaukāza kalnu apskautajām ielejām, uz katra soļa sastopoties ar neskaitāmām vēstures liecībām.

 

Tūkstošiem gadu rūpīgi mainītas un pielāgotas vīndaru tehnoloģijas ir padarījušas šo vīna dzimteni par visas pasaules vīna pazinēju intereses objektu, un 500 (!) no 4000 pasaulē reģistrētajām vīnogu šķirnēm ir no Gruzijas. Īpaša attieksme pret vīnu un vīnogulājiem, kā arī neaprakstāmi stiprās tradīcijas, palīdzēja saglabāt dzīvu šo lielo šķirņu skaitu, 38 no kurām tiek izmantotas vīna komerciālajai ražošanai.

 

Vispopulārākās Gruzijas vīna šķirnes ir Rkaciteli, Manavi, Napareuli, Tibaani, Cinandali, Vazisubani, Mukuzani, Saperavi, Kindzmarauli, Hvančkara, Odžaleši utt.

 

Starp daudzām, rūpīgi glabātām, tradīcijām, viena no svarīgākajām ir „tamadas” – galda tostu teicēja esamība katrās svinības. Par tamadu nevar kļūt gluži kurš katrs, jo šim „amatam” piederošajam jābūt ne tikai labi orientētam vietējā folklorā un labam publikas izklaidētājam, bet arī stipram vīram, jo bieži gruzīnu svinības ilgst vairākas stundas.

 

Pastāv arī daudzas citas tradīcijas, kas saistītas ar vīnu, piemēram, jaundzimušo Gruzijā sveic ar tostiem, arī atvadoties no aizgajušā citā pasaulē drauga vai tuvinieka, tiek teikti neskaitāmi tosti, pieminot gan pašu aizgājušo, gan viņa radiniekus, gan citus aizgājējus. Jāmin, ka tostiem te ir sava kārtība un nozīme: teiksim, kā allaž, trešais tosts ir par aizgājušajiem, bet tam uzreizi seko tosts par dzīvību un bērniem.

 

Gadsimtiem ilgi gruzīni meklējuši pareizo attiecību formulu starp vīnu un galdā liktajiem ēdieniem, izveidojot savu īpašo „buķeti”, kurā ēdiens necīnās ar vīnu par garšas prioritātēm, bet abi papildina viens otru.

 

Gruzijas vīnu tehnoloģija ievērojami atšķiras no pasaulē pieņemtās. Brūvējot vīnu, brūvējamajā masā atrodas gan pašas ogas, gan kauliņi, gan zariņi, kas piešķir vīnam īpašu, neatkārtojamu aromātu, piesātinot to ar tanīniem. Šādam vīnam, protams, nepieciešams arī īpašs ēdiens. 

 

Šaubas par to, ka Gruzija ir vīna dzimtene tūdaļ izgaist, uzzinot, ka tagadējās Gruzijas teritorijā arheologi ir atraduši vīnogu sēklas, kas ir datētas ar 6.-7. g. tk. pirms mūsu ēras un vīna traukus no māla, kas ir 3000 gadus veci.

 

Vārds vīns nāk no senā un vēl mūsdienās gruzīnu valodā lietotā vārda „gvino” (vīns).

 

Vairāk informācijas šeit (angliski): http://en.wikipedia.org/wiki/Georgian_wine

 

Badridžani, jeb baklažāni

Pagatavošana ir pavisam vienkārša:

1. Sagriež gareniski tievās plāksnēs.
2. Apber ar sāli no abām pusēm un saliek kopā (lai rūgtumu nost dabūtu). Patur dažas stundas. Nospiež lieko šķidrumu.
3. Cepj uz karstas pannas ar lielu eļļas daudzumu.
4. Kad sabrūnināti, atdzesē un plāksnes vienu malu pārklāj ar biezu majonēzi, kas iepriekš bija sajaukta ar sakapātiem ķiplokiem, melniem pipariem, kā arī zaļumiem.
5. pārloka ar majonēzi uz iekšpusi un saliek traukā. Uzliek vāku un ieliek ledusskapī uz nakti.
6. Gatavs. Trekns, bet nenormāli garšīgs zakusons. Enjoy!

Tuta

Tuta ir zīdkoka ogas, kas nogatavojas maijā-jūnijā un kurām ir svaiga, saldena garša bez īpaša aromāta.

Tutas koku ir daudz Tbilisi pilsētā un ogas, krītot no kokiempadara trotuārus par netīriem un īpaši lipīgiem.
Starp citu no šīm ogām tiek gatavota augstvērtīga un dārga čača, kas ir īpaši populāra azerbaidžāņu starpā.
1 of 3

 

 

Zgmartli - ogas ar savādu garšu

 

Patiesību sakot, ne īpaši man šīs ogas garšo. Garšo pēc āboliem, kādi tie ir vietā, kur iebuktēti un brūni paliek... 
Zgmartli esot veselīgi un labi aiztaupot raizes par sirds slimībām.

Bērnībā esmu reiz nogaršojis Latvijas ekvivalentu, tikai daudz mazāku pēc izmēriem. 

1 of 2

 
 
 

Ostri (no krievu vārda "острое")

Nenormāli garšīgs ēdiens, gatavots no gaļas, sīpoliem un citām sastāvdaļām, papildināts ar lielu garšvielu daudzumu, tai skaitā arī visai asu. Ēd ar maizi, kā allaž gruzīni to ar daudziem ēdieniem dara, mērcējot maizi mērcē. Labs zakusons!

Starp situ tikai šeit iemācījos pupiņu sautējumu (lobio, kuru tradicionāli ēd Barbaroba - Sv. Barbaras dienā un ne tikai) ar maizi.
1 of 2

adamss

andris1
Lietotāja andris1 attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/07/2009
Ziņas: 2714
Manīts: pirms 2 ned
Kur: RIX

"Passi mees, peec divu dienu uztureessanaas Tbilisii ar nakts vilcienu devaamies uz Baku, kur apmetaamies dziivoklii Gribojedova 2-22, iipassniece Medeja Beridze+99555282395.Par sso dziivokli maksaajam 60 Lari "

Baku ir kļūda (ja norēķini bija lari) vai ir arī Grūzijā tāda veitā, kā Azerbeidžānas galvaspilsētai? 

p.s. Laikam pats sapratu - ar Baku bija domāts Batumi (viņiem jau arī mūsu nosaukumi līdzīgi liekās - Latvija, Lietuva utt.)

de
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/10/2008
Ziņas: 163
Manīts: pirms 19 ned

Paldies adamss!

Pieņemu, ka  tik garš apraksts daudzus kaitinās, bet man gan būs ļoti noderīgs! 

papardiite_
Nav tiešsaistē
Kopš: 07/04/2009
Ziņas: 133
Manīts: pirms 1 gads

Paldies adams!!!!

Tava devība ir pārsteidoša!

Vai kāds ir mēģinājis skaitīt Grūzijas ceļojuma izmaksa?

 

Asaris13
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 153
Manīts: pirms 19 ned

Nemaz negribas skaitīt Smile tikai braukt vēl un vēl Smile

adamss
Lietotāja adamss attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/12/2009
Ziņas: 175
Manīts: pirms 1 ned
Kur: riga

Paldies Adris 1, par atrsto manu kļūdu.Tekstā jābūt BATUMI.

adamss

Bzh
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/12/2012
Ziņas: 1749
Manīts: pirms 2 st

Personiskā pieredze šeit - Tbilisi ļoti labs hostelis – 20,00 lari (Irine Japaridze;) Hostelis ir (bija 2008. gadā) iekārtots daudzdzīvokļu mājas vienā no dzīvokļiem. Kādas 7 istabas, katrā pa 5-8 cilvēkiem, divas tualetes/vannasistabas uz visu to baru, bet saimniece ir gana jauka. Visi pasākumi notiek "viesistabā" (pasākumi katru vakaru, bet bez pārmērīga festivāla - tikai vīns, siers un dažādas sarunas, izņemot politiku) un tusēt "guļamistabā" neļauj.. Smile Šāda cena (20 lari) bija arī 2008.gada februārī. Un saimniece palīdzēja gan gidu nokārtot (uz dienu bija ~30-50eur ar visu mašīnu - šis gan varētu būt mainījies gadu gaitā, kā arī iedeva kontaktus naktsmītnēm Vardzia (superīgākais piedzīvojums līdz šim Smile. Diemžēl kontakti ir pazuduši). Taču saimniecei bija kontakti gandrīz visās pilsētās. Tiesa, kad Gruzijā biju otro reizi, tad palikām citur. Nevis tādēļ, ka man tur nepatika, bet tādēļ, ka es biju dikti slinks plānotājs un kāds cits manā vietā saplānoja ceļojumu ar visām naktsmītnēm Smile

Pie mīnusiem -  Šajā hostelī ir tik daudz dažādu cilvēku, ka tādu autentisku uzņemšanu tur izbaudīt bija grūti - tāds kārtīgs kolhozs ar visu no tā izrietošo. 

Šis viedoklis ir mans un attiecas uz mani, pat, ja reizēm tas ir uzrakstīts vispārējā formā :)

adamss
Lietotāja adamss attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/12/2009
Ziņas: 175
Manīts: pirms 1 ned
Kur: riga

Sveiks,

tur jau mēs arī dzīvojām. Adrese:+995322954716 www [dot] irina5062 [at] gmail [dot] com Skype ira_japaridze

adamss

zaksis
Nav tiešsaistē
Kopš: 09/02/2011
Ziņas: 6146
Manīts: pirms 51 ned

adamss, paldies par izsmeļošo aprakstu.

Maijā lidojums uz Gruziju un izskatās, ka kā jau visās valstīs, arī Gruzijā cenas ''ceļās'' Frown

Ps. Viesmīlība gan nemainīga, tāpēc jābrauc vēl Smile

IvetaA
Nav tiešsaistē
Kopš: 17/11/2010
Ziņas: 79
Manīts: pirms 1 gads

Zaksi!

Lūdzu pēc atgriešanās ieliec šeit jaunāko info - kas jauns, cenas, varbūt info par labiem gidiem, viesu mājām utt. Mēs braucam septembri - samta sezonā - tavs info noderētu plānošanā.Smile Lai jauks brauciens!Smile

Iveta

mazais74
Lietotāja mazais74 attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/11/2011
Ziņas: 915
Manīts: pirms 2 ned

Es laizu 13 aprili uz nedelu.Paldies adamms par izsmelosho info,noderees.