Esmu novērojis, ka garie apraksti te nav lielā cieņā (ceļojumu apraksti vispār nav pati populārākā sadaļa šajā forumā) - tāpēc ielikšu šeit īso versiju savam aprakstam, kas vairāk līdzinās bilžu albumam nekā aprakstam. Jau iepriekš atvainojos par haotisko aprakstu bildēs, bet varbūt kādam kaut kas noder iedvesmai.

Atšķirībā no Latvijas, kur gotiņas ir rūpīgi iežogotas vai piesietas ganībās, Gruzijā tās vienkārši staigā, kur pagadās. Piebraucot tām klāt tuvāk, tās nejūt lielu nepieciešamību pavirzīties sāņus.

Tā ir skatu platforma un tālāk fonā migla, aiz kuras viens no Gruzijas lepnumiem Kazbegs. Slikti laika apstākļi šeit kalnos nav retums, un tādēļ Kazbega smaili apskatīt nevar kuru katru reizi.

Skats pa mūsu viesnīcas logu Batumi. Šādi skati tur nav retums, jo visa Batumi pašlaik ir viena liela jaunceltne. Visur būvējas, lai gan pats centrs pie jūras ir jau diezgan labi iekopts. Pašlaik lielākie būvniecības darbi notiek nostāk no paša centra.

Kamēr Batumi vēl ceļas, tikmēr ir novērojami kontrasti, kur parastās daudzdzīvokļu mājas ir blakus modernām daudzstāvu jaunceltnēm.

Viena no ekstravagantākajām ēkām Batumi. Tā arī īsti nesapratām, kas tajā ēkā atrodas - kaut kas līdzīgs publisko pakalpojumu sniegšanas centram.

Vismaz kaut kas Batumi atgādina Gruziju - Alfabēta tornis. Izskatās, ka pašlaik tas vēl nav līdz galam iekārtots, bet līdzīgi, kā viss pārējais šajā pilsētā, ir ļoti oriģināls.

Vakarā pilsēta pārvēršas un gar promenādes malu sastādītās palmas tiek skaisti izgaismotas.

Batumi vakara noslēgumu ir vērts pabeigt ar krāšņu strūklaku šovu mūzikas ritmu pavadījumā. Turklāt strūklakas ne tikai ritmiski maina savu formu, bet arī krāsu.

Esam ceļā uz Mestia ciematu. Skati, braucot pa kalnu ceļiem, tiešām ir fantastiski!

Tāds lūk, izskatās kalnu ciematiņš Mestia. Lai gan ciemats ir neliels tajā ir moderna policijas ēka un tāpat jauna lidosta turpat, kas gan pašlaik ir visai tukša.

Mestijā ir daudz šādi tornīši un tādi tie ir saglabājušies no seniem laikiem, kad tie nozīmēja labklājības līmeni. Jo vairāk tornīši, jo bagātāka ģimene tur dzīvoja.

Šķiet, ka vienīgajā Mestijas muzejā var iepazīties ar agrāko vietējo iedzīvotāju iedzīvi, paražām un dzīves veidu.

Gori apmeklējām Staļina muzeju. Šis ir eksponāts, kas atradās ārpusē pie muzeja - Staļina dzelzceļa vagons, kurā viņš atradās bieži, jo ar lidmašīnu viņš pārvietojās reti. Šajā vagonā bija viss pats nepieciešamākas, kas vajadzīgs, dušu un tualeti ieskaitot.

Esam pie Džvari klostera un baudām skatu uz veco Gruzijas galvaspilsētu Mtskehu.

Gruzīni ir slaveni ar savu tostu kultūru, un par šo kultūras jomu atgādina piemineklis Tbilisi vēsturiskajā centrā tamadam (cilvēks, kurš pie galda sauc tostus, runas u.c.).

Arī Tbilisi ir vairākas ekstravagantas būves un viena no tādām ir šis Miera tilts. Tas ir gājēju tilts, kurš pa naktīm tiek slēgts.

Piemineklis Mātei Gruzijai. Vienā rokā zobens simbolizē attieksmi pret ienaidniekiem un vīna glāze attieksmi pret draugiem. Vietējie par šo sievieti zina pastāstīt interesantas leģendas.