Paziņas pirms padsmit gadiem izbrauca, bija sajūsmā, atsauksmes ne atklausīties

Braukšanas vaina, vien maršrutu pirms tam vēlams sazīmēt.

Esmu braucis 2x: pirms 28 (pirmo reizi uz ārzemēm vispār) un pirms ~10 gadiem. Lieliska vieta ceļojumam ar auto un bērniem. Tiesa, tik piedir$tas sab. tualetes maz kur citur gadījies redzēt. 
Plānojot piekrastes objektu apskati, noteikti jāņem vērā paisumi-bēgumi. Domāju, bērniem varētu būt interesanta "sēņošana" piekrastes gaumē: molusku lasīšana ar sekojošu apēšanu. Tikai mazliet teorijas jāapgūst, lai būtu droši, ko bāžat mutē. 
Maršruts ļoti populārs, tā ka par visādiem apskates objektiem var atrast kaudzi informācijas uz meklējumu "france west coast road trip". 

Gandrīz vai labākā Francijas vieta. Noteikti St. Michel klosteris, St Malo un Dinan, un pāris dienas Cancale

Visa Francijas piekraste ir interesanta. Arī iekšējie ūdensceļi ir apbrīnošanas un izceļošanas vērti. Bet nosauktās vietas laikam gan nav rietumu krasts

P.S. St.Michel klosteris vasarā ar bērniem varētu būt smags pārbaudījums pacietībai. Tur tak pūļi apgrozās.

Kur tad ir rietumu krasts?

Kartē šis viennozīmīgi ir ziemeļu krasts

Rietumi būtu La Rochelle utt.

Pirms dažiem gadiem ar īrētu mašīnu izbraucām visu Normandijas piekrasti. Patika viss. Visiespaidīgākās atmiņas no D- Day memoriāliem, milzīgajiem karavīru kapiem, muzejiem.

Izcilas gastronomiskās baudas: austeres, ķemmītes, omāri un visi citi jūras mošķi dabūjami gandrīz pa taisno no jūras.

Tur pa īstam pagaršoju un iecienīju Camambert sieru, sidrus, kalvadosu.

St.Michel klosteris no attāluma tiešām skaists un iespaidīgs, paisums un bēgums arī. Bet pats klostera ciemats gan radīja vilšanās sajūtu. Kaut kā nespēju šobrīd atrast pareizos vārdus, bet tur viss pārāk tūristisks, kas man pēdējos gados vairs nepatīk. Stāvas ieliņas ar kafejnīcām, suvenīru veikaliem un tūristu pūļiem.

Es teiktu ka tas daudz vairāk atgādina jebkuru lielveikalu, nekā klosteri.

Nu to krastu virziens tāds diskutējams. Ziemeļos tomēr Beļģija un Luksemburga, bez krastiem.

Par St. Michel - iekšā, protams, ka īsti darīt nav ko. Labāk patika tieši paisuma moments, kuru vajag notrāpīt, kad ir maksimālais. Tad ir iespaidīgi. Galvenais neaizklīst pārāk tālu jūrā. Un labas bildes sanāk ar to klinti paisuma laikā. 

es arī labprāt vēlētos saprast, ko Sandija ir domājusi ar "rietumu krastu". Jo tālāk sekojošās atbildes par Bretaņu un Normandiju nozīmē ziemeļu krastu. Nu ok, vēl to, ja labi grib, var nosaukt par "ziemeļrietumu" krastu. Un jā, Bretaņa un Normadija ir ļoti skaisti reģioni.

Taču, ja tiek minēts rietumu krasts, tad tas būtu no Brestas uz leju. Nazare, Larošella, Bordo, Biarica.

Tikko no rietumu krasta...es to saprotu no Brestas uz leju. Patīk tas reģions ar Quimper, Lorient, Vannes pilsētām. Mēness iespaidā ar katru gadu bēgums kļūst lielāks un lielāks. Cilvēki ar spainīšiem vāc savvaļas austeres-garšīgas, vienīgi grūtāk atvērt. Arī paisumi lielāki-okeāna mala putās, kas tiek mestas augšā pat uz ceļa. Šī nedēļa gadījās netipiski silta, bez vēja, bet paisuma laikā milzīgi viļņi veidojas un triecas pret klintīm. Iespaidīgi. Pašlaik pilnos ziedos magnolijas.

Paldies visiem par komentāriem, ar R krastu biju domājusi visu krasta līniju no Beļģijas līdz Spānijai, bet kā izrādās tā īsti mebiju trāpijusi

Plānojam ceļā pavadī ap 10 dienaām vai pat 2 nedēļas (vēl neesam līdz galam izlēmuši) gribētos jau redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk, bet saprotams, ka visai malai laika nepietiks.

Vai kādam ir informācija kā tur ir ar kempinga vietām, vai tās ir jārezervē iepriekš? no kā jāuzmanās? kādas ir izmaksas ēdienam , naktsmītnēm, labākās auto nomas iestādes, ko varat ieteikt? un jebkura cita jūsuprāt noderīga informācija, pieļauju, ka noderēs.Paldies

S

Man jau liekas, ka trāpīji tīri labi, Francijai nemaz nav ziemeļu krasta, pie labas gribēšanas posmu no Beļģijas līdz Brestai varētu saukt par ziemeļrietumu krastu. 

Autonomas Francijā visas ir līdzīgas, ņem tik lētāko. Vienīgais, ko atceros, ka Interrent (Europcar grupas zemcenu kantoris) liek atdot ar putekļu sūcēju iztīrītu mašīnu. Pie citiem, arī zemcenu kantoriem tādas izvirtības nav redzētas. Vienīgais, ka zemcenu kantori parasti rezervē lielākas summas (līdz pat 1000€) uz kartes.

Kalē apkārtnē laikam jāuzmanās no bēgļiem. Cenas stipri variē atkarībā no sezonas, vasarā viss būs dārgāk, arī pārvietošanās lēnāka potenciālo sastrēgumu dēļ. 

Kā jau Francijā, apstājoties (pie luksofora, dajebkur) logi ciet, durvis aizslēgtas. Aizejot no auto, caur stikliem nekas iekārojams nav redzams (vispār nekas, arī iesvīduši sieriņi kādam var likties iekārojami, lai izsistu logu).

Tā nu īsti nebūs taisnība…

Mēness orbīta aizvien vairāk tuvojas zemei, un drīz tas nokritīs? 

Pēdējos 100 gados okeāna līmenis Francijas piekrastē ir kāpis vidēji par 1,05 mm gadā. Un ir fakts, ka ūdens līmeņa kāpums izraisa arī nelielu paisuma/bēguma amplitūdas pieaugumu. Zināms arī, ka paisumu izraisa galvenokārt Mēness gravitācijas spēks. Tā ka viss pareizi 

Mēness paisuma viļņa berzes ietekmē bremzē Zemes rotāciju un pats paātrinās. Rezultātā attālums no Mēness līdz Zemei pieaug katru gadu par veseliem 3,7 cm.

Fakti pareizi, bet loģiskais secinājums aplams. No Tevis minētā izriet, ka paisums/bēgums palielinās dēļ ūdens līmeņa kāpuma. Arī par to, ka paisumu izraisa Mēness gravitācija, ir taisnība. Bet Mēness gravitācija taču neizraisa ūdens līmeņa kāpumu, tāpēc secinājums nav pareizs. Mēness ietekme uz paisuma pieaugumu nav. Uz paisumu kā tādu ir, bet uz pieaugumu nē, jo to izraisa ūdens līmenis nevis mēness.

Aplami ir zinātniski apstrīdēt tekstus, kas beidzas ar smailijiem. Tas, ka vidējā ūdens līmeņa pieaugumu neizraisa Mēness, nenozīmē, ka tas uz šo pieaugumu neiedarbojas (nepievelk klāt nākušo ūdeni). Pie augstāka līmeņa taču ir vairāk masas, ko pievilkt. Tātad paisumi pieaug Mēness iespaidā. Par ko arī Nixija rakstīja.

Tam, ka okeāna līmenis ir cēlies par 1.05 mm gadā nav nekādas saistības ar mēnesi, drīzāk jau ar arktisko ledāju kušanu vai kontinentu dabisko dreifēšanu.

Savukārt tas, ka mēness katru gadu pietuvojas zemei par 3.7 cm, gan ir fakts, un patiesībā jebkurš Zemes pavadonis, vienalga, dabīgs vai mākslīgs, kaut kad nokritīs uz Zemes. Taču šie 3.7 cm salīdzinot ar pašreizējo Zemes attālumu līdz mēnesim ir tik niecīgs cipars, ka paisumus un bēgumus tas nespētu ietekmēt pat par mikrona tūkstošdaļām. 

Līdz ar to ir visai ticams, ka mainījusies nevis paisuma un bēguma amplitūda (līmeņu starpība starp augstāko paisumu un zemāko bēgumu), bet gan nulles atskaites līmenis, līdz ar to paisuma laikā pamazām sāk applūst teritorijas, kas kādreiz neapplūda. Latvijā vispār nav izteikta paisuma vai bēguma, bet ir krasta erozija, kā rezultātā ūdens arī mēdz nokļūt tur, kur tam nevajadzētu nokļūt. 

Un tieši tāpat ir vairāk masas, ko Zemei turēt pie sevis, jo ūdens masa, uz kuru iedarbojas Mēness gravitācija, būs tāda pati, uz kuru iedarbojas Zeme. Ne tā?

1. Ja būtu lasījis uzmanīgāk, redzētu, ka fakts ir tieši pretējs: Mēness attālinās no Zemes. Skat. atsauces 57. lappuses pirmo rindkopu.

2. Paisumu amplitūdu ietekmē milzums faktoru. Francijas piekrastē liela nozīme ir rezonansei pie ūdens masu pārvietošanās. Un nevis ticams, bet konstatēts mērījumos, ka, līdz ar ūdens līmeņa pieaugumu konkrētajā piekrastē, pieaug arī paisuma apmlitūda, t.i. delta starp zemāko un augstāko ūdens līmeni.

Paisumu amplitūdas pieaugs ir interesants un statistiski pierādīts fakts, bet iebildumi bija pret frāzi "Mēness iespaidā ar katru gadu bēgums kļūst lielāks un lielāks". Nixija nav piedāvājusi ticamu apstiprinājumu tam, ka plūdmaiņu amplitūdas pieaugumu veicina tieši Mēness sarežģītā orbitālā kustība, nevis citi faktori. Tieši otrādi, ticamāka šķiet okeānu vidējā ūdens līmeņa ietekme.

Jā, trafs, diezgan pareizi atzīmēja, mēness, protams, ir paisuma un bēguma galvenais cēlonis, bet, apgalvot, ka mēness iespaidā pēdējā laikā ir mainījusies amplitūda, ir visai dīvaini. Kas tad ar to mēnesi ir noticis tāds, kā nebija agrāk?

Ja jau oftopiks, tad es arī. Ja runājam par Mēnesi kā debesu ķermeni (kā šai gadījumā), nevis apaļu plankumu debesīs, tad raksta "Mēness" - ar lielo burtu. Īpaši loģiski nav, bet tā nu tie valodnieki ir izdomājuši.

par Francijas Rietumu krastu ar bērniem - esmu bijusi viena, un nevaru iedomāties kas bērniem ļoti patiktu no manis redzētā (St. Michel klosteris, St Malo un Dinan, Cancale etc.). Jūra ir auksta (lai peldētos), vēji ir pamatīgi un auksti pat jūlijā (staigāju ar pledu, jo bija pārāk auksti), skarba daba. Man pašai patika, taču atpūtas formāts ir cits (nevis ar bērniem - tad drīzāk izvēlētos Dienvidu krastu (ar mīlīgajiem Vidusjūras līcīšiem, sākot no Pirenejiem, kalniem, un siltumu). 

Vai ir iespējams Francijā iztikt tikai ar angļu valodu? Cik daudz taisnības ir stāstos, ka franciski nerunājošie tiek nicināti, neapkalpoti un visādi citādi pazemoti?

Nav gluži tā, ka neapkalpotu un nicinātu, bet citādu attieksmi jūt. Francūži visai ciešami runā angliski, ja viņiem kaut ko vajag no Tevis, ja Tev no viņiem, tad kā ir tā ir .

Parīzē vispār nebūs problēmu runājot angliski, mazākos miestos ir grūtāk, bet kaut kādas elementāras lietas jau apkalpojošā sfērā strādājošie saprot, pēc maniem novērojumiem, saprot pat labāk, nekā netūristiskās vietās Spānijā. Bet runāt tiešām negrib, ja nav spiesta lieta (skat iepriekš teikto). 

Restorānā jābūt gatavam cīnīties ar ēdienkarti franciski, neviens neko netulkos un neieteiks. Interneta laikmetā jau tā nav problēma. Apskates objektos kā nu kurā vietā, ir, kur informācija ir angliski un vēl pāris valodās, ir, kur tikai franciski un vairāk nekā. 

Principā analoģiskas izjūtas tam, kā aizbraucot uz mazu igauņu miestu Igaunijas vidienē vai rietumdaļā un runājot tur krieviski. 

Paldies, Orson21, par izjusto skaidrojumu! Saprotu, ka angļu valoda tomēr ir iespiedusies arī Francijā. 

Spāņu un itāļu valodā vajadzīgākos vārdus un frāzes iemācīgies šķiet krietni vieglāk nekā franciski.

Vēls sapratu, ka neatceros, ka kādreiz būtu bijusi Igaunijas vidienes miestiņā