un vēlreiz par dokumentiem un citēšanu.

droši vien būsi pamanījis, ka es šajā kontekstā diezgan reti ko citēju. šodien bija izņēmums, jo citēju no dokumenta, ko pats tiki norādījis. šādai manai rīcībai ir vairāki iemesli:

1) jebkurš no šiem dokumentiem ir divu juridisku personu savstarpēja vienošanās, kas nekādi neattiecas uz patērētāju, tādēļ publiski uz tiem atsaukties nevienam patērētājam nekāda pamata nav;

2) visiem v/mc noteikumiem (neatkarīgi no pieejamības statusa) ir iespējami jauninājumi, tādēļ konkrētus punktus vajadzētu meklēt to aktuālajās versijās - citāti var neatbilst patiesībai jau nākamajā dienā pēc publicēšanas;

3) lai arī pastāv publiskas un semipubliskas (publiski pieejamas) dažādu noteikumu kopijas, liela daļa no konkrētās bankas un operatora sadarbību regulējošās dokumentācijas ir vismaz ierobežotas pieejamības (restricted access), bet bieži pat - slepena (confidential).

tādēļ citāti var radīt aptuvenu priekšstatu par to, kā bankai būtu jāuzvedas, taču pārliecība, ka banka nedrīkst darīt citādāk, var būt maldinoša. that being said, vienmēr arī saprātīgi jāizvērtē, cik reāla ir konkrētas bankas izņēmuma statusa iespējamība. piem., bofa vai hsbc gadījumā vēl varētu domāt, ka viņiem ir v akceptēts izņēmums, kas ļauj 53. chargeback kodu ignorēt: hbl viennozīmīgi šādas atļaujas nav un nebūs - pārāk nenozīmīgs tirgus dalībnieks.

citāti no dokumenta par izņēmumiem:

jautājums tika ļoti labi saprasts.

tieši tādēļ citēju konkrētu punktu, jo v noteikumos tiek ievērots princips: obligāti jāpilda visus nosacījumus, ja vien nav norādīts citādāk. tevis minētais attiecas uz īpašiem noteikumiem us izdevējiem/pieņēmējiem. tā kā eiropas dalībniekiem šādu īpašu noteikumu nav, viņiem jāpilda vispārējie norādījumi.

Vai nu es neskaidri formulēju savu jautājumu, vai nu tu izliecies, ka nesaproti, ko es prasu

Šie noteikumi konkrēti norāda, kā jāuzvedās bankai, kura ir iniciējusi chargeback un kā būtu jāuzvedās bankai, kura ir saņēmusi chargeback pieprasījumu.

Kā arī šie noteikumi konkrēti norāda, ka bankai ir jāatrisina jebkura klienta dispute priekš U.S. Domestic transactions (t.i., ja issuing banka ir U.S. un acquiring banka ir U.S.).

Bet šie noteikumi nenosaka pienākumu darīt to pašu (t.i. risināt savu klientu sūdzības) non-U.S. bankām.

Ja noteikumi nenosaka bankai pienākumu izskatīt jebkuru sūdzību, kas ir ienākusi no patērētāja puses un šādai sūdzībai izskatoties ticamai iniciēt chargeback procedūru, tad nekāds izņēmums no vispārējās kārtības Swedbankai nav nepieciešams, lai pēc savas iegribas atšūt jebkādas sūdzības.

Jā, tev taisnība, ka Swedbank un Visa savstarpējos līgumos varētu būt kaut kas papildus pielīgts par šo, bet godīgi sakot man tas neliekas ticami, to pašu iemeslu dēļ - neviens priekš tādas lv Swedbankas netaisītu izņēmumus no vispārējiem noteikumiem. Un jebkurā gadījumā ja mēs par to nezinam, tad nav arī iespējas uz šo te apstākli atsaukties

es lieliski saprotu, ko vēlies teikt, šķiet, tu nesaproti mani.

dokumentā nav neviena punkta, kurš norādītu, ka chargeback procedūra būtu saistoša tikai us bāzētiem dalībniekiem. jā, ir virkne izņēmumu us bāzētiem dalībniekiem, bet vismaz es punktu, kurš norādītu, ka chargeback procedūra ir saistoša tikai us bāzētiem dalībniekiem, atrast nevaru.

starp citu, hbl savā atbildē tieši norādīja, ka uzskata v chargeback procedūru par sev saistošu, tikai uzskata, ka klientes pieprasījums ir nepamatots. reklamācija ir krieviski latviskais chargeback nosaukums.

Tomēr nesaproti, tad mēģināšu saīsināt

Chargeback procedūras nosacījumi neapšaubāmi ir saistoši visiem Visa sistēmas dalībniekiem. Tikai tās iniciācija pamatojoties uz klienta pieprasījumu nav pienākums nevienam, izņemot U.S. bāzētām bankām.

kurš punkts konkrēti tev liek tā domāt?

attiecīgā punkta neesamība man liek tā domāt. Tāds punkts eksistē tikai priekš Domestic U.S. Transactions (814.lpp.):

for a U.S. Domestic Transaction,
an Issuer must resolve Cardholder disputes under the Operating Regulations by extending to
Cardholders all protections provided on any Visa Card under Federal law or regulation and by
utilizing the Issuer's customary practices to resolve Cardholder disputes, regardless of which type
of Visa Card was used. Thus, the resolution of such Cardholder disputes will be the same in similar
circumstances regardless of which type of Visa Card was used. The foregoing applies only with
respect to Transactions on Cards using the Visa Brand Mark, not to Transactions using any other
payment card brand even if such brand is on the Visa Card. By way of example, a purchase made
with a Visa Check Card that is not a Visa Check Card II and is processed as another brand network
transaction, such as a domestic PIN network, is not governed by this rule because the purchase is
not a Transaction made using the Visa Brand Mark.

Kanādas issueriem arī līdzīgs pienākums ir, starp citu (185. lpp.):

Disputed Transactions - Issuer Requirements - Canada Region
Where a Canada Issuer reasonably determines the dispute is:
• Legitimate
• Properly documented by the Cardholder as required in accordance with the Visa International
Operating Regulations and/or the Canada Regional Operating Regulations
• Aligned with the Chargeback rights as defined in the Visa International Operating Regulations
and/or the Canada Regional Operating Regulations (including without limitation the time limit for
initiating the Chargeback)
the Issuer must provisionally credit the Cardholder's account and process the Chargeback...

vecīt, tas ir tieši tas, par ko es runāju. šie punkti apraksta us bāzētu dalībnieku īpašumu. eiropas dalībniekiem nekāda īpaša statusa nav, tādēļ arī nav īpašu punktu. to apliecina arī sadaļas nosaukums:

jā, jo kanādas dalībniekus regulē īpaši noteikumi, kā norādīts:

labi, neturpināšu šo saraksti. Acīmredzot starp mums kaut kāda komunikācijas barjera, jo es nespēju līdz tevīm nogādāt savu jautājumu tā, lai saņemtu uz to atbildi

nē, tu vienkārši atsakies pieņemt manu atbildi. mana atbilde ir: šajā dokumentā nav neviena punkta, kurš norādītu, ka tikai us bāzētiem dalībniekiem ir saistoša (vai taviem vārdiem - ir pienākums iniciēt) chargeback procedūra, bet eiropas dalībniekiem tā saistoša nav.

Man liekas jūs te pārāk samežģījaties. 

Cik saprotu no Tevis rakstītā, shustrik, tad Tu uztver tā — banka apņemas sekot chargeback proceduras noteikumiem, ja tādu chargeback uzsāk. Bet nekas noteikumos neuzliek viņai par pienākumu to vispār uzsākt, ja klients iesniedzis sūdzību? 

Tad jāatgādina, ka mēs te operējam ar kaut kādiem googlē sagrābstītiem dokumenitiem, kas kā jau juriss teica nav nepareizi par sevi, bet diez vai ir pilna bilde (Visa un Swedbankas līguma mums piemēram nav). Gan jau kaut kur tāds pienākums ir minēts. Šajos dokumentos, kas mums ir, atrodami tikai mājieni uz to, ka tas pašsaprotami, un atrunātas tālākas detaļas.

Nepārprotamāks mājiens manuprāt ir te: http://www.visaeurope.com/en/newsroom/faqs.aspx

What can I do if I don’t receive goods or services I have purchased using a Visa debit card?

Visa’s consumer protection offers consumers the opportunity to reclaim money spent on a Visa card if they are an innocent victim of fraud, they do not receive goods or services as expected, if goods are lost or the wrong goods are received. Simply put, there is no safer way to pay than with a Visa card.  There is no upper limit on the value of the goods or services to be refunded and in most cases customers are covered for purchases abroad on their Visa cards as well as in the UK. The protection is subject to the terms and conditions of the payment services provider issuing the Visa card.

reclaim money spent = chargeback, neredzu citu iespēju, kā tas var notikt, kā vien ar patērētāja iesniegumu bankai.

Bet manuprāt šīs jau tāds sirreāls diskusijas atzars, ja sāk jautāt, kur rakstīts, ka klients obligāti jāielaiž filiālē, ja viņš vēlas iesniegt sūdzību, kur rakstīts, ka darbinieki nedrīkst izlikties, ka neredz to iesniegto papīru utt. 

Man gan neliekās, ka šīs ir kaut kāds sireāls jautājums.

Piemēram, analoģiski likumā ir skaidri atrunāts, kā Saeimas deputāts var iesniegt likumprojektu un kādā veidā to izskata Saeima un pasludina par likumu, un kā tas stājās spēkā attiecībā uz populāciju. Toties nevienam deputātam nav pienākuma iesniegt likumprojektu, ja kāds vēlētājs viņam to ierosina. Un nav nekas sireāls tajā, ka Saeimas deputāts pēc vēlētāja uzrakstītās vēstules neko neiesniedz, jo viņam ir subjektīvas tiesības lemt par to, ko viņš dara.

Šajos dokumentos neredzu neko, kas ietekmētu bankas subjektīvās tiesības lemt, iniciēt chargebacku vai nē (izņemot US un Kanādu).

Tevis citētā atruna ir diezgan laba norāde par to, ka patērētājam tādas tiesības ir, izņemot pēdējo teikumu: "The protection is subject to the terms and conditions of the payment services provider issuing the Visa card"

Pati Visa atbildēja ar canned response, kurā arī ir norādes par to, ka patērētājam tādas tiesības ir, bet man šķiet, ka tas arī ir ne visai konkrēts (a la jums ir tiesības uzrakstīt sūdzību, un bankai ir iespēja viņu procesēt tālāk):

"As a Visa cardholder you have a right to approach your bank and ask them to request a refund if the goods and services you purchased with your debit or credit card are not supplied as specified. This also applies in the case where a merchant ceases trading.

If you run into a problem like this one you described with a merchant, please notify your Visa card-issuing financial institution. Visa Member financial institutions have access to the appropriate Visa rules and regulations. They also have access to the Notification of Customer Complaint forms that should be used by the financial institution to document and file this type of complaint."

Vismaz jolis var mēģināt Swedbankai nocitēt "As a Visa cardholder you have a right to approach your bank and ask them to request a refund if the goods and services you purchased with your debit or credit card are not supplied as specified."

shustrik, nemulsini, lūdzu, tautu!

nav nekāda eiropas izņēmuma chargeback procedūrās, arī tevis citētajā dokumentā nekur nav norādīts, ka tā būtu saistoša tikai us vai ca bāzētiem dalībniekiem! kā jau minēju trakulim, ja kāds nespēj uztvert rakstītu tekstu, tā ir šī cilvēka problēma, taču tas nenozīmē, ka autoritatīvi jāgvelž muļķības!

kā jau iepriekš minēju, jolis naudu atpakaļ vairs nedabūs, jo ir rakstiski piekritusi pakalpojumu sniedzēja - bt - noteikumu maiņai brīdī, kad piekrita nodokļu atmaksai. tāpēc diez vai viņai ir kāds labums no citēšanas, ja vien nevēlas hbl nosacīti ieriebt, liekot tērēt laiku atbildēm.

Kāds ar niku juriss teica, ka vairāk nekomentēs. Un tiešām ieteikums - negvelzt glupības, mēģinot tās pasniegt autoritatīvi un zinoši. Šo case esmu izstāstījis dažiem pazīstamiem cilvēkiem, kuriem ir tieša saistība ar karšu apstrādi un viņu reakcija bija tieši tāda, kā es pieminēju pirms tam. Cilvēki ilgi smējas par šiem ieteikumiem.

Esmu pāris gadus ar šiem jautājumiem strādājis, tāpēc zinu principus. Lūdzu, juriss, negvelz glupības un nejauc cilvēkiem galvu!

kas attiecas uz chargeback kārtību LV, tad šo subject jautājumu jārisina pēc patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām ar BT un nevis ar HABA. BT nenodrošina solītā pakalpojuma sniegšanu, atbilstoši noslēgtajam pārvadājuma līgumam. Līguma noslēgšanu un klienta saistību izpildi (samaksu) apliecina BT izsniegtā biļete. HABA nodrošina kartes darījumu ar kuru klients saņem pakalpojumu - apliecinājumu par pārvadājuma līguma noslēgšanu starp BT un klientu. Viss. Ja pēc apmaksas elektroniskā biļete netiktu klientam izsniegta, tas būtu fraud case un tādā gadījumā būtu pilnas tiesības prasīt chargeback. Tagad attiecības jārisina ar BT.

OK, es piekrītu tam, ka šo pirmo iesniegumu HABA vajadzēja uzrakstīt. Ja nu tomēr nostrādā un izdodas. Tomēr nenostrādāja, un tādēļ tālāk ir nevis histēriski jāsūdzas fktk vai kam nu vēl, bet jārīkojas tā lai piespiestu BT pie sienas un viņiem nāktos atmaksāt visu ko viņi ir saņēmuši. Piebildīšu, ka arī piekrišana nodokļu atmaksai vēl neko nav sabojājusi un iespēja prasīt atlikušo summu joprojām pastāv, jo BT pēc savas iniciatīvas mainīja līguma nosacījumus, kuru rezultātā viņu piedāvātais pakalpojums vairs nav nepieciešams.

Atļaušos paironizēt (lai gan man aizliedza) - tikai nevajag atkal palīdzēt citiem pagarināt dzīvi, izraisot smieklu lēkmi; nevajag atkal teikt, ka šos gadījumus neregulē likumi. Gan chargeback, gan pakalpojuma kvalitāti regulē! Neviens HABA nekad neatsauksies uz kaut kādu "pieņemto" praksi VISA vai MC, bet pamatos ar LV likumiem! Augstāk bija citāts no Visa US noteikumiem, kuros bija minēts - rules of issuer bank. Lūdzu, viens neliels fakts par to, ka regulē gan! Šie rules of issuer bank ir Latvijas likumu un V/MC noteikumu rezultāts. Būtu jautri, ja kāds bankas menedžeris sāktu skaidrot kāpēc viņš izpildīja darījumu pamatojoties uz "pieņemto praksi vai paražām", nevis tādēļ ka to nosaka likums

Sorry par garo tekstu. Beidzu! Veiksmīgi!

Nē, ironizēt nav aizliegts.

Bet pirms turpināt diskusiju, lūdzu visi ievelciet elpu un noskaitiet lidz desmit.

Kāda jēga šeit, ceļakājas lapā, strīdēties? Ir jābūt pietiekoši daudz laikam, bezkaunībai, pareizi jāizvēlas BT darbonis uz kuru radīt napanesamu , ilgstošu, kulturālu spiedienu un redzēsiet, ka panākumi neizpaliks! Vairākkārt pārbaudīts! Dažādās valstīs, saistībā ar ceļojumiem un pakalpojumiem, kuri saistīti ar ceļojumiem. Par nekvalitatīvu nopirktu vafeļu cepamo aparātu necīnītos! Par ceļojumu pakalpojumiem principa lieta!

Principā jautājums ir vien par to, kāda būs visefektīvākā metode, kā šādā gadījumā atgriezt naudu. Galu galā domāju, ka nostrādās jebkura, tikai dažām metodēm būs jāpieliek stipri vairāk pūles, nekā citām

Manuprāt strīdēties ir jēga, ja visi izliek savus argumentus, novērojumus, zināmos faktus un galu galā nonākam līdz skaidrībai, kāda tieši ir chargeback procedūra, uz kuriem gadījumiem tā attiecas (īpaši attiecībā uz ceļojumiem), uz kuriem nē, kā pareizi rīkoties. Diemžēl man neizskatās, ka šī diskusija vestu pie kāda noslēguma.

Man pat vairs nav īsti skaidrs, par ko juriss, trakulis un shustrik viens otram piekrīt, par ko nē, un kā pārbaudīt, kuram taisnība… Jo galu galā mēs te nediskutējam par abstraktām teorijām, kur katrs var palikt pie sava viedokļa. Ir runa par ļoti praktiskām lietām, ko vajadzētu spēt viegli pārbaudīt.

Mjā, cirks par velti. BT tikai liek gandrīz visām ceļakājiešu pretenzijām virsū "mīksto" un nedara to, ko, manuprāt, tai būtu jādara (atgriezt visu biļetes vērtību lidojuma laika maiņas gadījumā), bet mēs cenšamies savu bezspēcību cīņā ar BT "izlādēt", iesaistot kašķī banku un liekot tai risināt problēmas BT vietā. Varu saderēt, ka SWED šajā gadījumā diez vai kaut ko atmaksās.

Man šķiet, ka pārbaudīt gan ir viegli - atliek sekot pašas Swedbankas sniegtajai instrukcijai.

Pārbaudīt jau var, bet jolis jau vienu reizi saņēma SWEDBANK atteikumu un arī izvērstu bankas skaidrojumu, ka attiecības līguma nosacījumu maiņas gadījumā jārisina ar pakalpojuma sniedzēju (BT). Ticamāk, ka SWED atsūtīs vēl vienu COPY + PASTE tipa atbildi. Ui, kā nu baidāmies ķeries klāt pašam BT, ka tika kas nenotiek ar to mūsu "labo un pūkaino" BT.

Domāju, ka nevis baidās ķerties klāt BT, bet gan iesākumā bija doma "izvēlēties mazākās pretestības ceļu", proti, uzskatīt, ka Swedbanka ir civilizētāka iestāde nekā BT un ar viņiem risinājums varētu būt vieglāk rodams.

Swedbank tomēr ir viena no ieinteresētajām pusēm (lai klients ar savām prasībām pārāk neapgrūtina banku), es patiesības noskaidrošanai nevadītos tikai pēc tā, ko viņi iesaka. Galu galā, kad man bija chargeback situācija, pirmā atbilde no Swedbank bija — nē, nekas tāds nav iespējams… Tikai pēc uzstājīgāka pieprasījuma kaut kas sāka notikt.

lai arī solīju vairāk neatbildēt tev (nevis nekomentēt vispār, kārtējo reizi neesi spējis uztvert rakstītu tekstu), šoreiz izņēmuma kārtā atbildēšu gan. pēdējo reizi.

jebkurš, kuram ir bijusi kaut attālināta saskarsme ar operatoru karšu apstrādi, skaidri zina, kas ir chargeback mehānisms. jā, bankas var darīt visu, kas vien tām ienāk prātā (savas darbības ietvaros, protams), ar kartēm, kam nav virsū operatoru logotipa. tieši tādēļ centrāleiropā ir ļoti daudz šādu maksājumu karšu. tiklīdz banka uz kartes uzdrukā operatora logotipu, tai kļūst saistoši visi operatora noteikumi, t.sk. arī chargeback mehānisms.

nezinu, ar ko nodarbojas tevis minētie cilvēki, taču operatoru karšu apstrādi viņi acīmredzami neizprot. vai nu viņiem nav nekāda sakara ar to, vai arī viņi nekrietni melo, par motivāciju nevaru spriest.

un šajā diskusijā vienīgais, kurš visu laiku gvelž muļķības, esi tu. nezinu, kādu iemeslu dēļ. sarkastiski varu minēt dažus - aprobežotība, bezkaunība, maniakāls egoisms -, taču tie visi, protams, ir minējumi.

hbl pati ir skaidri un gaiši atzinusi, ka uzskata operatoru chargeback mehānismus par sev saistošiem. šajā diskusijā vien tiek citētas divas hbl atbildes, kas to nepārprotami apliecina.

vēlreiz attiecībā uz nacionālo likumdošanu un tās saistību ar operatoru chargeback mehānismiem: nekādas saistības nav!

gluži tāpat kā absolūti nekādas saistības ar nacionālo likumdošanu nav, piemēram, elektropreču izstrādātāju garantijas termiņiem, kas pārsniedz likumos noteiktos minimumus. ja ražotājs, sauksim to par samsung, nosaka, ka akcijas laikā (gada pēdējais ceturksnis) visiem tā ražotiem televizoriem visā pasaulē pārdošanas brīdī tiek noteikta piecu gadu garantija, bet pārdevējs, sauksim to par elkor, tev pēc pirkuma veikšanas šādu garantiju nodrošināt atteiksies, tu varēsi sūdzēties tikai un vienīgi samsungam. lai arī tu drīksti sūdzēties ptac, elkors mierīgi var norādīt, ka samsung reklāma uz to neattiecas, lr likumdošanā ir noteikts 2 gadu garantijas minimums, tādēļ ptac pilnīgi nekādi līdzēt tev nevarēs. samsung varēs gan, kam nav absolūti nekādas saistības ar lr vai pat eu likumdošanu.

noteiktu apstākļu sakritības gadījumā, līdzēt varēs arī banka, kuras izsniegto operatoru maksājumu karti tu būsi izmantojis pirkuma veikšanas brīdī. ja elkors bankai nespēs pierādīt, ka pārdošanas brīdī tevi informējis par 2 gadu garantiju, banka naudu tev atmaksās. un arī tam nebūs pilnīgi nekāda sakara ar lr likumdošanu, to bankai noteiks operatoru chargeback noteikumi.

vēl viens piemērs chargeback noteikumiem, ko konsekventi ievēro hbl un kas nekādi nav saistīti ar lr (vai jebkādu citu [pār]nacionālu) likumdošanu, ir valūtas konvertācijas komisiju atmaksa darījumu atcelšanas gadījumos, ko ir izmantojuši ļoti daudzi šī foruma lasītāji. lr likumdošanā nav neviena punkta, kas aizliegtu hbl ieturēt valūtas konvertācijas komisijas (ir pat skaidri noteikts, ka to drīkst darīt, lai segtu pamatotas administratīvās izmaksas). taču šādi punkti ir operatoru karšu apstrādes noteikumos (arī shustrik norādītajā dokumentā), kur skaidri un gaiši noteikts, ka pircējam jāatgriež tieši to pašu summu kartes valūtā, kas ieturēta pirkšana brīdī. ja bankas ieturējušas valūtas konvertācijas komisijas, tikpat skaidri un gaiši arī norādīts, kurai bankai kura daļa no šīm komisijām jāsedz.

operatori savos noteikumos (arī v minētajā piemērā) uz nacionālo likumdošanu atsaucas viena vienkārša pašsaprotama iemesla dēļ - bankas nedrīkst pārkāpt [pār]nacionālo likumdošanu teritorijās, kur darbojas. tādēļ, protams, operatori nosaka, ka vietās, kur ir pretruna starp chargeback noteikumiem un [pār]nacionālo likumdošanu, priekšroka ir likumiem. konkrēti tas nozīmētu, ka piemēram, v noteikums, ka naudu banka atmaksāt drīkst tikai tajā kartē, kas izmantota pirkuma brīdī, nebūtu spēkā valstī (sauksim to par liliputiju), kur noteikts, ka naudu atmaksāt drīkst tikai skaidrā naudā ar stringrās uzskaites kvīti/pavadzīmi. tieši tāpat kā noteikumos noteiktie chargeback termiņi nebūtu spēkā, ja liliputijā būtu noteikts, ka jebkura transakcija ir atceļama desmit gadu laikā.

nezinu nevienu šīs planētas valsti, kur būtu noteikts, ka bankas nedrīkst klientam naudu atmaksāt, ja klientu neapmierina iegādātā pakalpojuma/preces kvalitāte. zinu, ka lr un eu likumdošana tām nenosaka arī pienākumu šo naudu atmaksāt. to nosaka operatoru chargeback noteikumi, kam nav absolūti nekāda sakara ar [pār]nacionālo likumdošanu. tāpat šie noteikumi nosaka (arī shustrik norādītajā dokumentā), piemēram, bankas pienākumu naudu atmaksāt gadījumā, kad pārdevējs pircēja atpakaļdoto preci atsakās pieņemt. ko arī nenosaka ne lr, ne eu likumdošana.

par fuktuku. kamēr vien komisijai fktk likumā būs noteikts pienākums aizstāvēt banku klientus pret banku patvaļu, es visiem ar banku rīcību pamatoti neapmierinātiem klientiem ieteikšu rakstiski vērsties fktk. tās ir viņu likumā noteiktās tiesības, ko apzināti radījis latvijas tautas vēlēts likumdevējs, un nav nekādas varas pasaulē, kas viņiem to varētu liegt. jā, latvijā, ir pietiekami daudz bezkaunīgu, iespējams, noziedzīgu cilvēku, kas līdzīgi trakulim mēģina cilvēkus piespiest savas tiesības neizmantot (ar iebiedēšanu, ņirgāšanos utt.), taču es tam nekad nepakļaušos. un to nedara arī absolūti lielākā daļa komisijas darbinieku, ar ko man nācies ļoti daudz profesionāli kontaktēties. neviens no viņiem nekad nevienu lr banku klientu rakstītu sūdzību nav atļāvies nosaukt par histērijas izpausmēm. sarkastiski varu piebilst, ka gluži katrs komisijas personāla atlases konkursus par laimi izturēt nevar.

un nobeigumam par motivāciju rakstīt šādus garus penterus par pašsaprotamām lietām (nosacīti bezjēdzīga nodarbe). kā ne vienu reizi vien ir minējuši foruma dalībnieki (piem., Juris dažus ierakstus augstāk), latvijā ārkārtīgi daudzi patērētāji neko nezina par šādu noteikumu esamību, kā arī tajos noteiktajām savām tiesībām. operatori nenosaka, ka bankām klientus par chargeback būtu īpaši jāinformē, ko latvijas bankas arī nedara. tādēļ latvijas bankās ir radusies noteikta darbinieku kategorija, kas nelietīgi šo apstākli mēģina izmantot, noliedzot vai nu noteikumu pastāvēšanu, vai to piemērojamību noteiktiem gadījumiem. kas arī motivēja mani radīt šo tēmu cilvēku izglītošanai. jo vairāk cilvēku zinās par šādu (lielākoties viņiem labvēlīgu) noteikumu esamību, jo vairāk cilvēku to izmantos, jo mazāk nelietīgo darbinieku paliks latvijas bankās.

p.s. un trakuli, kamēr ironizēšana par dažādām nepierādāmām lietām, piem., spokiem vai reliģiju, ir audzinātības jautājums, vispārzināmu faktu noliegšanai ar ironiju nav absolūti nekāda sakara, tā vienkārši norāda uz aprobežotību vai noziedzīgiem mērķiem.

šajā gadījumā pilnīgi iespējams, ka hbl pārstāv divas ieinteresētās puses: tā vienlaicīgi var apkalpot gan klientam izsniegto karti, gan bt kā merchantu...

tāpēc arī chargeback noteikumos operatori norāda, ka galavārds pieder viņiem, lai maksimāli nodrošinātos pret banku interešu konfliktiem.

Paldies juriss, par tavu ieguldīto laiku. Vismaz man bija interesanti lasīt. Patīkami redzēt, ka visi argumenti tiek maksimāli pamatoti. Domāju, ka šī tēma nākotnē noderēs cīņā ar banku, it sevišķi ar BT problēmām.

Cerams, ka jolis uzrakstīs, vai ir cīnījies tālāk un kā tad īsti viss ir beidzies ar SWEDBANK (ja cīnījies tālāk). Aviācija gan ir īpašs gadījums un BT izceļas ar neiedomājami lielu nekaunību, salīdzinot ar citām zemcenu kompānijām, nemaz nerunājot par tā saucajamajām tradicionālajām kompānijām. Pēc juriss ieteikuma būs jāpamēģina pacīnīties ar SWED un FKTK arī citos gadījumos, kas nav saistīti ar aviāciju. Ja, teiksim, apavu tirgotāji, neliktu pircējiem par savu naudu veikt dārgas apavu ekspertīzes, tad, domāju, CHARGEBACK klients varētu ierosināt vai katra kurpju pāra nopirkšanas gadījumā. Man parasti apavi saplīst pirmā gada laikā, lai gan garantija = 2 gadi.

heh, pats galvenais, Viestur, ir apzināti sevi neuzskatīt par bezspēcīgu upuri. lai kā arī dažiem cilvēkiem varētu nepatikt šis fakts, mēs dzīvojam eiropas savienībā. un neatkarīgi no tā, kā šo faktu vērtē subjektīvi, objektīvi tam ir kāds ārkārtīgi liels pluss: patērētāju tiesību aizsardzība eu teritorijā pelnīti tiek saukta par labāko pasaulē. tādēļ es ļoti brīnos, kādēļ, piemēram, bt tiesas prāvā uzvarējušās lietuvietes savā konfliktā publiski neiesaista ec. ec ir likumdošanā noteiktas tiesības, kas ārkārtīgi biedē pat milzīgās pasaules multinacionālās korporācijas (piem., microsoft, google, philips, total, lg, arī visa un mastercard ir tikai daži no ec 'upuriem'), nemaz nerunājot par tādiem sīkuļiem kā bt.

vēl viens ierocis, ko latvijā nez kādēļ cilvēki nevēlas izmantot, ir savu prasījuma tiesību cedēšana lielajiem vācu juridiskajiem kantoriem (piem., euclaim utt., forumā vairākkārt pieminēti). jā, tādā veidā nāksies zaudēt komisiju (šķiet, vidēji ~20%), bet vai tad 80% nav labāki par 0%?