Man kempera nav bet varētu būt analoģija ar dzīvi vasarnīcā ziemā. Jābaidās vai neaizsalst kaut kur ūdens. Interesanti kāds būtu ieguvums no šādas dzives?

Precīzāks velmes izklāsts? Nedēļu vai visu ziemu? Barselonā dzīvosi ļoti lieliski

Varbūt sievas mātei nav kur palikt un pretojās?

Nu es te gulēju un iešāvās doma prātā kāpēc nevarētu aizbraukt piemēram uz vāciju bišk piepelnīties, lai nav jāīrē istaba ienāca prātā kāpēc nevarētu padzīvot kemperī, bet pa kemperiem gandrīz vai neko nezinu tāpēc sāku domāt kā būs ziemā

Nu, Reikjavikas kempingā bez nekustama īpasuma palikusi islandiesi dzīvo treileros visu ziemu. Elektrība ir, mazgaties iet uz kempinga labierīcībām. Esot auksti reizēm, bet parasti jau tur ap 0 turas visu ziemu. Un var sildities ar elektrību.

Islandē ganjau pietiek kempera grīdā izurbt caurumu un karstais gaiss no geizeriem sasildīs visu godam, vēl tikai vajag pielikt aizveramu vāciņu lai nepaliek pārāk karsti

Par kemperiem īsti nemācēšu pateikt, bet laivas no dzīvošanas viedokļa ir ļoti līdzīgas. Te var atrast vērtīgus padomus, kā iekārtoties ziemai. Svarīga ir laba ventilācija, lai iekšsienu apledojums nepārņem visu telpu.

nu galvenais neaizmirst, ka arī kemperis maksā naudu un stāvvieta Vācijā arī, iespējams, nebūs bezmaksas. Varbūt labāk nebraukt vai tēmēt uz labāk apmaksātu darbu, ja jāapsver šādi varianti?

Labvakar visiem Latvijā! Sēžu kemperī Korsikas dienvidos, dienā ārā bija ap +32 grādiem. Mēģināšu kaut ko uzrakstīt par dzīvošanu kemperī ziemā. Parasti mēs cenšamies ziemā nekur nebraukt. Tomēr ir gadījies pirms apm. 10 gadiem ar īrētu kemperi ziemā braukt slēpot. Toreiz bija lielas problēmas ar gāzes apkuri. Atceros, bija ļoti nepatīkami nakts vidū celties augšā, iet ārā un nepārtraukti mainīt gāzes balonus, jo pie ārā temperatūras -15 grādi nemitīgi sasala tas balons, no kura tika ņemta gāze un atslēdzās apkure. Un toreiz, tajā īrētajā kemperī braucot pūta pa visiem iespējamajiem caurumiem un braukt nācās mētelī un ar ziemas cepurēm galvā.

Ar savējo esam Ziemassvētkos braukuši uz Vāciju. Ārā bija ap nulli grādiem un stiprs vējš. Ar siltumu kemperī nebija nekādas problēmas. Un, interesanti, šajā braucienā iztērējām tikai vienu 27 litrīgo gāzes balonu. Arī Norvēģijā, nakšņojot uz vējainās Nordkapa klints pie ārā temperatūras nulle salt nenācās.  

Šoziem grupa Krievijas kemperceļotāju Jauno gadu brauca sagaidīt Norvēģijā, Tromso. Es Facebook.com sekoju, kā viņi gatavojās šim ceļojumam. Kā par vienu no galvenajām problēmām tika atzīmēts tas, ka salst ciet netīrā ūdens izliešanas caurules gals. Ja viņš aizsalst, atkausēt neesot vienkārši. Tika runārs par dažādām metodēm, kā to nepieļaut. Kā viens no variantiem tika minēts, ka katram it kā esot jābūt līdzi tam, ..... nezinu, kā pareizi saucās. Laikam termofors. Gumijas trauks, kurā var ieliet ūdeni, lai kaut ko sildītu. Ar to, lūk, esot iespējams atkausēt šo caurules galu. 

Ja nekļūdos, tika pieminēti arī tie elektriskie kabeļi, kas paredzēti sildīšanai, kurus, piemēram, liek māju lietus ūdeņu notekcaurulēs.

Par apkuri bija daudz diskusijas par autonomajiem sildītājiem, kas darbojās nevis no gāzes, bet izmanto dīzeļdegvielu. Tika apspriesti dažādi ražotāji - ķīnieši, u.c.  Cena, ja nekļūdos, +/- ap 1000 eur. 

Tika runāts, ka vēlams līdzi ņemt atsevišķu, autonomu, ar benzīnu darbināmu ģenerātoru un šie apsprieda dažādos ģenerātoru modeļus.

Tika pieminētas papildus kemperī ieliekamās elektriskās siltās grīdas, kuras darbojās no 220v. 

Daži kemperceļotāji spītīgi pieturās pie viedokļa, ka tīrā ūdens uzpildei esot jāņem līdzi nevis vienkārši ūdens kanniņa un trekteris, bet gumijas šļauka ar simts visdažādākajiem uzgaļiem visiem dzīves gadījumiem. Bet ziemā, protams, ar šādu šļauku ir vairāk problēmu - šī slapjā un netīrā šļauka ir jāuzglabā iekšā kemperī, siltumā.

Visas lielās stāvvietas, kas ir autobāņu malās, ir bezmaksas.  Un citas stāvvietas, ja nav speciālas norādes uz stāvēšanas ilgumu, ja nav zīmes, ka kemperiem iebraukt aizliegts, vai ja nav zīmes "no camping!" un ja tās nav maksas stāvvietas - tātad, par stāvēšanu tādās nekas nav jāmaksā.

Ja šādu kemperi vai piekabi/dzīvojamo treileri novietotu, piemēram, Vācijā, kādā dzīvojamajā rajonā, viena no problēmām varētu būt tualetes izliešana. Neviens jau Tevi savā dzīvoklī to izliet nelaistu. Šajā ziņā autobāņu stāvvietas ir labākas. Tajās, publiskajā tualetē, pa kluso to varētu mēģināt darīt. Arī pie ūdens krāna šajās stāvvietās parasti var tikt. Viena no problēmām varētu būt elektrība. Šajā ziņā būtu vajadzīga Jūsu radošā izdoma (ģenerātors, daudz saules batereju, .....) . 

Mežcirtēji mūsu mežos visu gadu nakšņo kemperos bez elektrības un ūdens pieslēguma, iztiekot ar gāzes balonu.