Tā sanācis ka pēdējā laikā esmu vairākkārt ceļojis uz Indiju un arī šī pilnīgi noteikti nav pēdējā reize. Šoreiz pa pāris ārzemju tūristu retāk apmeklētām un šķiet ceļakājā vēl neaprakstītām vietām. Ceļojām apmēram vienu nedēļu no Mumbajas. 

Haiderabada

Bijām šeit divarpus dienas. Te ir divi ievērojami apskates objekti - vecpilsēta un Golkondas cietoksnis. Cietoksnis iespaidīgs, žēl tikai ka labā stāvoklī un tīrībā ir uzturēta labi ja 25% no teritorijas. Potenciāls te būtu daudz lielāks. No augšas tīri neko skats uz Haiderabadu kura gan jāatzīst labi izskatās tikai no attāluma.

Atšķirībā no Eiropas Indijas vecpilsētas parasti ir nabadzīgi un haotiski rajoni, arī Haiderabada nav izņēmums. Šeit arī jāpiezīmē ka vecpilsēta ir pamatā musulmaņu rajons, iepriekšējos gadsimtos viņi arī te valdīja un Haiderabadas Nizami bija starp bagātākajiem cilvēkiem pasaulē vietējo dimantu raktuvju dēļ. Cilvēku jūra, bet nopirkt var visādus niekus. Mēs nemēģinājām, bet ja tomēr tad jābūt meistaram uz kaulēšanos. Ir vērts uzkāpt augšā Charminar vārtu tornī (pilsētas simbols) un pastaigāt pa grezno un labi atjaunoto Nizama Chowmalla pili. Un protams tāpat vien paklīst pa tirgus ieliņām. Pārsteidzoši bet atrast vidusmēra vietu kur paēst šeit bija grūti...

Charminar 

Chowmalla pils

Kopumā Haiderabada, izņemot augstāk pieminētās vietas, neatstāja īpaši labu iespaidu. Galīgi nav ar kājām staigājama un ir redzētas arī tīrākas vietas Indijā. Ēdiens gan ir plus, lēti un ļoti garšīgi. Nu vismaz tiem kam kā man patīk Indiešu virtuve. Noteikti ir vērts pārbaudīt Haiderabadas birjani. Atcerīeties gan ka šī rajona ēdieni ir vieni no asākajiem Indijā. Vēl var pieminēt tiko atklāto metro sistēmu kura vēl tiks stipri paplašināta nākamajos 2-3 gados. Ļoti varu ieteikt kā lētu un patīkamu pārvietošanās veidu ja ir pa ceļam.

Višakapatnama

No Haiderabadas lidojam apmēram stundu uz austrumiem uz Andra Pradeš štata lielāko pilsētu Višakapatnamu. Tā ir lielākā osta Indijas austrumu krastā. Lai gan lielu tūristiem interesantu objektu šajā pilsētā nav tā tomēr aststāja uz mums labāku iespaidu nekā Haiderabada. Tīra (pēc Indijas standartiem), plašām ielām, zaļa un ne ar briesmīgi satiksmi. Pirmajā dienā aizbraucām ar autorikšu uz Rušikondas pludmali. Nu gluži Goa nebūs, bet tīri neko nelielai pastaigai. Var pa ūdeni pabradāt (+26-27), bet mēģināt peldēt gan nav laba ideja. Pirmkārt lieli viļņi un stipras straumes un otrkārt tā izģērbties kā Eiropā jeb Goa te nav kulturāli pieņemams. 

Nākamājā dienā noīrējam auto ar šoferi uz divām dienām un dodamies uz Araku ieleju Austrumu Gatu (Eastern Ghats) kalnos. Pirmais pieturas punkts ir Borra alas. Stalaktīti un stalagmīti, smuki izgaismots un viss labā stāvoklī. Cilvēki gan padaudz un sikspārņi arī netrūkst. Šķiet ka ārzemnieku šeit tik ļoti maz (neredzējām nevienu) ka vietējie nav pat vīžojuši izlikt augstāku ieejas cenu tiem kas ir tik ierasti Indijā. 

Jāatzīst ka tālāk pilnīgi droši varēja arī nebraukt. Skati gar ceļu gan skaisti, bet pats Araku ielajas ciemats ir nekāds ir diviem nīkulīgiem muzejiem, vienu tīri ok parku un bez nevienas normālas viesnīcas...

Skats no pārejas jeb tuvu tai

Tipiska Andra Pradeš ainava ar kalniem un rīsu laukiem. Tā vērts varbūt tomēr bija vērts te braukt

Trešajā dienā atgriežamies Višakapatnamā jau īsi pēc pusdienlaika. Šoreiz paliekam smalkā viesnīcā pie pludmales un pilsētas parka un turpat arī laiskojamies līdz nākamajā rītā ir pienācis laiks lidot atpakaļ uz Mumbaju. Arī Višakapatnamā var uzteikt pārtikas labo kvalitāti. Vispār šajā sakarā ir trīs ieteikumi - dzeriet ūdeni no pudelēm, nepasūtiet cūkas un liellopu gaļu, turieties pie vietējiem ēdieniem. Indoķīniskie arī ir ok, bet itāļu kuri arī itkā daudzkur Indijā ir neiesaku.