2010. gada martā 490 LVL samaksāju par RIX-CPH-NRT-CPH-RIX

Bāc, Juri! 150 000 Delta jūdzes, pēc tam vēl 130 500... Izskatās, ka tās krīt no gaisa, jo nekāda nauda jau nav tērēta.

Šitais man tomēr īsti neiet kopā. Lai lidotu uz Austrāliju biznesa klasē par jūdzēm, vajag nejēgā daudz jūdžu. Tās, protams, var sapelnīt arī ekonomiskās klases lidojumos, bet tad atkal ir nejēgā daudz jālido, arī tālie reisi, un maz ticams, ka tie visi bija lētāki par 270€. Turklāt jau pēdējos 5-6 gadus ir tendence, ka aviokompānijas par lētākajiem lidojumiem nedod neko, vai dod, augstākais, 25% jūdžu.

Ir, protams, arī citi jūdžu pelnīšanas veidi, bet Latvijā to pieejamība ir visai ierobežota. ASV, piemēram, var krāt ar kredītkartēm, bet Latvijā tādā veidā var vairot tikai PINS, no kā nav īpaši lielas jēgas. Viesnīcām pārsvarā izdevīgāk ir krāt pašu viesnīcu punktus; lai sakrātu lidojumam biznesa klasē atkal būtu daudzi tūkstoši jāiztērē par viesnīcām, kas nav racionāli. Kā tad galu galā Tu tiki pie tām jūdzēm, par kurām vēlāk ceļoji biznesa klasē uz Austrāliju? 

Vai Jura jūdžu noslēpums nav tēmas noteikumos - sev un par savu naudu?

Vai tad domā, ka es Tev pasakas stāstu. Sunfuns uzsāka interesantu tēmu, es padomāju un ieliku savu statistiku par dārgākajām pirktajām biļetēm.

Jā, agrāk zāle bija zaļāka un avio / viesnīcu akcijas devīgākas. Alitalia hroniskās open-jaw degvielas nomešanas biļetes pelnīja 100% Skymiles jūdžu, tāpat KLM un AF kļūdas un 1x/3x biļetes, kas toreiz bija triviāli nopērkamas. Un vēl Northwest Airlines.

Bija vēl lieliska mega-akcija-kļūda (manuprāt labākā desmitgadē), kas deva 150% bonusu jebkurā veidā iegūtajām jūdzēm, paspēju tai piereģistrēties: https://www.flyertalk.com/forum/delta-skymiles-pre-worldperks-merger/890... un tad pārsūtīju jūdzes / punktus uz Delta no visiem iespējamiem avotiem — viesnīcu programmām, reģistrēšanās pie dažādiem Delta partneriem utt… 

Un vēl daži paņēmieni, par ko varbūt pastāstīšu ceļakājas 20. gadadienā, ne ātrāk…

Rezultātā kontā bija tāda situācija:

Bet kopš tā laika pārsvarā tērēju, nav vairs skaistu iespēju nopelnīt. Tikai reizēm daži simti iekrīt par Seahawks spēlēm: http://celakaja.lv/forumi/1200-judzes-par-iestasanos-delta-skymiles-siet...

Kāpēc paslēpi jūdžu skaitu? Tā ir ķipa sensitīva informācija?

Jā.

Bet varbūt taisnība, nedaudz nositu tēmu no kursa ar bonusa biļešu iesaistīšanu.

Hmm... Vēl jau desmitā gadadiena nav pienākusi, ja rēķina pēc pašreizējā ceļakājas veidola. Vai tiešām tik ļoti sensitīva informācija?

Vasarā saiets nebija, tad tā arī laidīsim garām desmitgadi bez kādiem masu pasākumiem?

Man dārgākā biļete bijusi MXP-DFW(stopover)-SCL(galamērķis)-DFW-FRA-TXL, 586 EUR, biznesa klasē.

Otra dārgākā BCN-AKL-BCN, 433 EUR, ekonomiskajā klasē (laikā kad standartcenas uz AU/NZ bija ap 1k nevis ap 600 EUR kā tagad )

Trešajā vietā MXP-MIA(stopover)-GIG(galamērķis)-JFK(stopover)-BCN, 395 EUR, biznesa klasē.

Viss pārējais laikam zem 350 EUR bjis.

infest, abas biznesa klases bija bez kādas jūdžu tērēšanas?…

Jā, bez jūdzēm, bet upgradoti ar AA SWU sertifikātiem no vecajiem labajiem statusa laikiem Nācās pirkt dārgās biļetes, lai visi būtu AA operēti/mārketēti lidojumi. Šie bija dārgākie, citus AA izdevās nopirkt arī lētāk.

Tagad skaidrs, atcerējos Tavus paņēmienus uz Dienvidameriku. Par naudu pirkta ekonomiskā klase, apgreidots uz biznesu ar sertifikātiem.

Sākumā nobrīnījos, kur tādas biznesa cenu kļūdas esmu palaidis garām.

90-tajos lidojumi uz ASV nebija lētie prieki, katru reizi vismaz ap 1000Ls avio turp-atpakaļ. Pirmo reizi caur Londonu (stop-over) ar British Airways trāpīju pirmajā dienā, kad sadārdzinās cenas (pirms svētkiem, piemēram ziemassvētkiem, agrāk bija dārgākas cenas). Lidmašīna bija tukša - ap 20-30 cilvēkiem lielākais, uz lielo boingu. Lufhansai 90-gadu beigās arī bija atlaides - cena ap 1000 Ls par RIX-JFK-TPA un atpakaļ LAX-FRA-RIX, bet lidmašīna bija pārpildīta un bez BA servisa. Tad iekšējā pārlidojumā pirmo reizi ieraudzīju, kā izskatās zemo cenu aviokompāniju pieeja - ēst nedod, dzert nedod, vietas nenumurētas etc.

Nebūtu nemaz slikti, ja šāda pieeja būtu saglabājusies līdz mūsdienām ...

Nu nē, nenumurēto vietu laiks bija viens pretīgs periods, kas postpadomju telpā plaši sastopamo rindu kultu padarīja vēl barbariskāku un nepatīkamāku. Ļoti labi, ka aviokompānijas ir nākušas pie prāta un sapratušas, ka mēs, pasažieri, vēlamies numurētas vietas.

Toties es vienmēr tiku sēdēt pie ejas, pat tad, kad biju pašās rindas beigās. Tagad, lai to izdarītu bez maksas, jāveic pamatīgas mahinācijas, un citām aviokompānijām tas vispār nav iespējams. 

Man gan patika, pat kāpjot iekšā starp pēdējiem, vienmēr dabūju vietu pie loga

Ļoti loģiski, ka no cilvēkiem, kam ir ļoti specifiskas vēlmes (sēdēt pie ejas), paņem naudu. Kam vienalga kur sēdēt, nemaksā neko. Pelnīt orientētai zemcenu aviosabiedrībai būtu muļķīgi laist garām iespēju iekasēt no maksātgribošiem klientiem.

Es esmu nemaksātgribošs klients !

par tām nenumurētām vietām - pirmo reizi saskaroties bija interesanti Jo lidojām ar iekšējo pārlidojumu no Floridas uz Vegasu ar lidmašīnas apstāšanos 2 lidostās pa ceļam (tā kā autobusam - vieni pasažieri izkāpj, jauni iekāpj). Iekāpām ar pārliecību - nu tik paēdīsim vakariņas etc. Kāda bija vilšanās! Nolēmām nākošā lidostā pa 20 apstāšanās minūtēm paņemt ēdamo/dzeramo. Saliku savas mantas pa mūsu krēsliem - lai iekāpjot jaunie pasažieri redz, ka vieta aizņemta.. Atnācām atpakaļ - tur manā vietā sēž nēģeriete es viņai jautāju - kur manas mantas? viņa - kādas mantas??? Izrādās,ka stuarte visas mantas savāc izmešanai - ja kas atstāts uz krēsliem.. 

Palasot šo radās tāds beztēmas jautājums

Piemēram meklējot no RIX uz BKK laba cena varētu būt ap/zem 300 (?), bet visticamāk ar 2 stopiem vidū un līdz ar to arī laiks un izmaksas. Pa 500 var dabūt Turkish ar 2h gaidīšanu starpā un lidojums aizņems ~15 h.

Līdz ar to jautājums - kā jūs izvērtējat kurā brīdi cena atsver piemēram neertu pārsešanos vai ilgu gaidīšanu? 

Tas ir atkarīgs cik konkrētais paxis dienā nopelna.

Es daudzus un garus savienojumus uztveru kā plusu.

Ja lidoju ar bērniem (pirmsskola), tad jebkura pārsēšanās un gaidīšana ir milzu mīnuss. Esmu arī simtus par ērtākām biļetēm piemaksājis, jo man nervi netur to, kas sākas pie ķēpīgākiem savienojumiem. Ja braucu viens vai ar sievu, tad vienalga. Kaut gan, uz vecumu vaira nevelk stundām lidostā pavadīt.