Baikāls — 2016 (2)
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Beidzot nobriedu rakstam par 15000 km braucienu pa Krieviju. Atvainojos ja kaut kas būs ne tā kā pieņemts atskaitēs. Kaut ko tādu rakstu pirmo reizi, kaut esmu braukājis daudz (galvenokārt lai priecētu savas acis), un nekur netā ar to nedalijos.
Viss sākās 2015 gadā. Šajā un citos portālos sāku meklēt ceļabiedrus šim braucienam (bij biedējoši pareģojumi un ttl.), bet mani tas neuztrauca. Sākumā bij tik gribētāju ka sanāktu 2 autiņi. Bet izbraukšanas dienā bijām tikai 3. 2 cilvēki atteicās pēdējā nedēļā, labāk būtu ņēmis tos kas tiešām brauktu, nevis dotu priekšroku tiem kas pieteicās pirmie. Izdevumi būtu vēl mazāki. Rupji parēķinot, no cilvēka sanāca ap 500 euro. 700 euro izmaksāja benzīns, pārejo – vīza, ēdiens (pusdienas ēdām krogos (3 – 4 euro uz diviem), brokastis un vakariņas gatavojām paši uz gāzplītiņas), apskates objekti, alkohols (Krievijā bez tā nevar), nākšņojam teltīs (mēneša laikā tikai 2 dienas bija lietainas – tās mēs pavadijām viesnīcā, Latvijā – cik man teica no pus jūlija līdz pus augustam bij vieni vien lieti). Tagad par attieksmi no vietējiem. Biju gatavs uz visu, bet ko tādu negaidīju. Visa brauciena laikā neredzēju nevienu greizu skatu vai repliku, viņus neinteresēja mani ES numuri, viņi spriež pēc cilvēka. Ja tu no sevis netēlo nezin ko – tu būsi savējais. Tur aiz Urāliem daudzi bij izbrīnīti un sajūsmā ka mēs esam tik tālu aizkūlušies, bet pie Baikāla daudzi pirmo reizi bij redzējuši tādus numurus (Sajānu kalnos, Ustj-Barguzinas līcis – tālākā čuhņa kur mēs bijām), šat tad ir manīti vācieši ar fūres tipa autiņiem. Vienu tādu KAMAZ tipa furgonu sastapām Oļhonas salā, un vienu poļu busiņu. Galvenā Krievijas problēma ir ceļi, it sevišķi Baikāla apkārtnē. Bij posmi kur 20–30 km ar 1–2 ātrumu izbraucami, bet prātīgi braucot pat ar manu gandrīz 20 gadīgu autiņu var tālu tikt. Tāpēc īpašs paldies viņam par šo ne vieglo braucienu. Izņemot eļļas maiņu atpakaļceļā, nekādu pretenziju no viņa puses.
Bildes un komentārus likšu pakāpeniski, esmu diezgan slinks rakstītājs.
Rīt parādīsies pirmās bildes. Atvainojos par kvalitāti, bildēts ar mobilo un ziepjutrauku
Izbraucām ap 5 no rīta,pateicoties mūsu robežu sargiem,pāri tikām ap 11.Pirmajā dienā nobraucām ap 800 km.Pirmā pietura bij pilsēta Velikije Luki.Tad apmeklējām klosteri pie Zubcov.Nakti bij paredzēts pavadīt pie ezera, pie viena klostera pirms pilsētas Klin.Bet neatļāva,nācās meklēt naktsmītnes ceļmalā.
Otrās dienas galapunkts bij Nižnij Novgoroda.Ceļi pagaidām labi.Novgorodā apmeklējām vilcienu muzeju(bezmaksas).Nakšņojām pie Volgas(jau pieklājīga platuma).Pirmo reizi saskāramies ar krievu draudzīgumu.Pa velti dabūjām ogļu maisu,pretodu līdzekli un viens daļņebojščiks ziedoja 3 paletes mūsu ugunskuram.
Trešajā dienā bijām pie Naberežnije Čelni.Kaut kāda baznīciņa,Čuvašijas lielākais ozols,pie Kazaņas apmeklējām Zilo ezeru(ārā pie 30,bet ūdens +10,pēc minūtes pavadītas ūdenī rāpos ārā četrāpus-krampji sarāva kājas).Nakšņojām pie Kamas upes,pie Jelabugas.
Ceturtā diena.Pati garākā visa brauciena laikā.Šturmējām Urālu kalnus.700km pārvarēšanai bij vajadzīgas 16 stundas.Ceļi šauri,fūres kalnup velkas 1 ātrumā+ceļa remonti.Pie pēdējā luksofora nostāvējām 4h.Protams skati -acis neatraut.Tā apkārt lūrot pabraucu garām Eiropas-Āzijas zīmei(žēl gan).Gulēt aizgājām 1 naktī(+2h Latvijas laikam),kā no rīta izrādijās-blakus kapsētai.
Aiz Urāliem sākas Sibīrija.3 dienas(2300 km) vienmuļi skati(purvaina apkārtne).Pie Kazahstānas robežas apmeklējām tā saucamo Aizurālu mirušo jūru(sāls koncentrācija pat augstāka nekā Nāves jūrā,noslīkt neizdosies )),dūņas ir ārstnieciskas-tāpēc daudz tautas.Problēma atrast naktsmītnes,pirmo nakti lietus dēļ pavadijām sporta kompleksā,tad ceļa malā pie moteļa(ārzemniekus liegts izguldīt,nav FSB licenzes).
Beidzot nokļuvām līdz Krasnojarskai. Apskatijām slavenos stabus. Lai turp nokļūtu vajadzēja 8 km kājām kalnup iet (slodze plaušām, lejup - no kalna: slodze kājām), sekas jutām 2-3 dienā. Nakšņojam pie krāšņas upes. Starp citu - Sibīrijā lopi ir tikpat svēti kā Indijā, klīst pa pilsētas centru kur un kad grib.
Ja kāds grib vairāk bilžu, skatām draugos vai feisbukā (Andris Križanovskis).
Vēl pēc 2 dienām beidzot nokļuvām līdz Baikālam(kopā 10 dienas,nesteidzoties).Pirms Baikāla apmeklējām brīvdabas muzeju.Pirmā pietura pie Baikāla-Listvjankas pilsētiņa(jūra tautas gar krastu,pirmais iespaids ne visai,pat telti uzcelt problēma).Pagaršojām vietējo delikatesi-kūpinātu omuli(cena fantastiska-5 euro par siļķi-kā jau kurorta pilsētiņā).Nakšņojām pie Angāras upes(vienīgā kas iztek no Baikāla).Baikāla plašumus neizdevās novērtēt,degošo mežu dēļ virs ezera bija dūmaka.
Tālāk devamies uz Oļhona salu.Labu gabalu pirms prāmja ceļš beidzās(sākās posms ko es nodēvēju par Dakāras ralliju,padsmit kilometru bij tikai virziens(kaut blakus jau būvējās normāls ceļš)).Prāmi gaidijām stundas 4.Ceļš uz salas bij drausmīgs,braukt nebij iespējams.Labi ka blakus pa pļavām bija iebrauktas sliedes(tā mēs 30 km palekdamies rāpojām 2 ātrumā) līdz vienīgajam salas ciematam.Uz salas pavadijām 2 dienas,ar UAZiku mūs izvadāja pa salas skaistākajām vietām.Bez 4+4 tur nav ko darīt.Atpakaļ tikām ap pusnakti,ar pēdejo prāmja reisu un turpat krastā pārgulējām.
Paldies par aprakstu. Iedvesmojoši.
Cik kopumā ceļojums bija ilgs? Pārsvarā nakšņojāt tik teltī?
Brauciens ilga 27 dienas(īpaši nesteidzos jo biju pirmo reizi Krievijā un gribējās arī kaut ko redzēt).10 turp,nedēļa ap Baikālu(turpinājums vēl būs pagarš,agri paldies teikt ) ),10 dienas atpakaļ mazliet pa citu maršrutu.Tikai 2 dienas nakšņojām zem jumta(lietus dēļ).Domāju ka 500 eiro par super pavadītiem 15000 km ir smiekla cena.
20 gadā plānoju Magadanu,tas vēl ap 3000 aiz Baikāla(no Baltikas līdz Klusajam).Ja ir kāds drosmīgais var paplānot.
Tad jāceļās pāri arī uz Kamčatku manuprāt 
Kamčatka ir ekskluzīvs apskates objekts.Ļoti dārgi un ar parastu autiņu tur nav ko darīt.Ohotskas jūra gandrīz Klusais )) .Un nav fakts ka būsi tai vietā kur Kamčatku apskalo Beringa jūra.
Tālāk devamies aplūkot Sajānu kalnus(Aršana pilsētiņa),100 km uz Mongolijas pusi no Baikāla.Diezgan iespaidīgi kalni.Iebraukšana tur maksas(kautkāds nacparks),LV numurus KPP redzēja pirmoreiz.Tā kā teltis tur celt aizliegts,nācās braukt atpakaļ uz Baikālu.Nakšņojām 50m no transsibīrijas dzelzceļa,vilcienu satiksme kā auto satiksme Rīgas centrā.Bet pēc alkohola ar vietējiem,miegs bij ciešs.Kaut bija pilnīgs bezvējš uz ezera bija iespaidīgi viļņi,vietējie teica ka tuvumā esot zemestrīce!!!Pirmo un vienīgo reizi mūs apzaga )) (pazuda nazis),varbūt paši kaut kur aizsviedām.
Tiešām ļoti skaisti tie Sajānu kalni!
Tālāk devamies gar Baikāla dienvidu krastu. Ceļš pārsvarā iet gar ezeru. Iebraucām izpeldēties tā saucamajos Siltajos ezeros, bet man likās ka Baikāls siltāks. Uz nakti palikām uz smilšu sēres kas ezerā iestiepjas km 3. Blakus Posoļskas klosteris. Vakarā laiks bija lielisks, bet naktī piedzīvojām lielāko vētru manā mūžā. Kaut mašīna bija vējam priekšā, telts plandijās kā lupata. Kad no rīta izrausāmies ārā, izrādijās esam palikuši vieni, visi naktī aizlasijušies prom.
Devamies arvien dziļāk Krievijas neceļos.Pāri Selengas upei pārcēlamies ar mežrūpnieku prāmi.Tālāk sekoja diezgan primitīvi ceļi un tilti,kopgarumā 400 km.Beidzot sasniedzām Ustj-Barguzinas līci,šeit pavadījām 2 dienas.Ar primitīvu makšķeri pat izdevās kaut ko noķert.Pēc aliņa nācās braukt tālāk uz Čivirkujas līci,tur telts tipa veikaliņā bija maize,konservi un alkohols.Toties daba šeit vēl nav piemēslota,kaut tautas padaudz.Dažas reizes ceļojuma laikā nācās nakšņot kā Getliņu izgāztuvē.Sastaptā tauta kā parasti-ļoti draudzīga.
Laiks pienāca doties atpakaļ,negribējās,bet ... .Atpakaļceļš bij mazliet pa citu maršrutu:caur Tjumeņu-Kirovu-Kostromu.Tjumeņā bij viskarstākais laiks ceļojuma laikā,braucot borta dators rādija +37.Pa ceļam apmeklējām Kunguras ledus alu,ekskursija ilga gandrīz stundu.Laukā +25,ieejot alā -2.Viens otrs bij t-krekliņā(kā viņi nenosala )) ).Izrādās arī Raini tur atceras.Urālu kalnos nakšņojot pie upes sanāca parunāt ar vietējo par zelta skalošanu.Pabijām pie Volgas(laikam reizi 6-7 visa ceļojuma laikā).Vispār sanāca redzēt un dzirdēt daudz kā jauna.Šis mēnesis paliks atmiņā uz visu mūžu.
Reāla atzinība no "dīvainā" gala ceļotājiem! Forši
Teatralizēto solījumu neesmu aizmirsis! 
Katram ir jāizdara tas, kas priecē un nav par apgrūtinājumu.
Zīmuļoties arī nevajag. Izdarīt to, ko sirds lūdz un pavēl. To gan vajag! Lai nav jānožēlo, ka nepaveici.
Baikāls ir sasniegts. 2019, vēlākais 2020 plānota Magadana. Atkal meklēju kādus neprāšus (jo turp-atpakaļ ap 25000 km).
Es varētu būt potenciāls interesents.
Nu ko, palicis apmēram gads līdz braucienam. Sāku jau plānot. Ja kas, rezervācija atvērta.
Tu jau zini, ka es vienmēr gatavs! Kā pionieris!
Ja Edžus ar pārgājienā, tad vēl jo labāk!
Kāpēc tie termiņi tik ilgi?
Nevaram startēt agrāk?
Edžus neteica nē.Bet rīt no rīta laisties 25000km braucienā arī nebūtu prāta darbs )).Man ir darbs,ģimene,finanses kā dziļā Latgalē.Es visu izplānoju un tikai tad laižos tādās avantūrās.
Ir Ok! Vecākie matroži pirmajā dienā nedrīkst rīkot revolūciju! Viss saprotams!
https://army-blog.ru/voinskie-zvaniya-na-flote-po-vozrastaniyu-polnyj-spisok/
Izskatās viss forši. Es gan gar Baikālu mētājos apkārt pa "mazliet" citu maršrutu. Tāpēc arī mūsu brauciens ievilkās uz 46 dienām...
Eh, Magadana izklausās ellīgi labi!