Baikāls-2016
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Beidzot nobriedu rakstam par 15000 km braucienu pa Krieviju. Atvainojos ja kaut kas būs ne tā kā pieņemts atskaitēs. Kaut ko tādu rakstu pirmo reizi, kaut esmu braukājis daudz (galvenokārt lai priecētu savas acis), un nekur netā ar to nedalijos.
Viss sākās 2015 gadā. Šajā un citos portālos sāku meklēt ceļabiedrus šim braucienam (bij biedējoši pareģojumi un ttl.), bet mani tas neuztrauca. Sākumā bij tik gribētāju ka sanāktu 2 autiņi. Bet izbraukšanas dienā bijām tikai 3. 2 cilvēki atteicās pēdējā nedēļā, labāk būtu ņēmis tos kas tiešām brauktu, nevis dotu priekšroku tiem kas pieteicās pirmie. Izdevumi būtu vēl mazāki. Rupji parēķinot, no cilvēka sanāca ap 500 euro. 700 euro izmaksāja benzīns, pārejo – vīza, ēdiens (pusdienas ēdām krogos (3 – 4 euro uz diviem), brokastis un vakariņas gatavojām paši uz gāzplītiņas), apskates objekti, alkohols (Krievijā bez tā nevar), nākšņojam teltīs (mēneša laikā tikai 2 dienas bija lietainas – tās mēs pavadijām viesnīcā, Latvijā – cik man teica no pus jūlija līdz pus augustam bij vieni vien lieti). Tagad par attieksmi no vietējiem. Biju gatavs uz visu, bet ko tādu negaidīju. Visa brauciena laikā neredzēju nevienu greizu skatu vai repliku, viņus neinteresēja mani ES numuri, viņi spriež pēc cilvēka. Ja tu no sevis netēlo nezin ko – tu būsi savējais. Tur aiz Urāliem daudzi bij izbrīnīti un sajūsmā ka mēs esam tik tālu aizkūlušies, bet pie Baikāla daudzi pirmo reizi bij redzējuši tādus numurus (Sajānu kalnos, Ustj-Barguzinas līcis – tālākā čuhņa kur mēs bijām), šat tad ir manīti vācieši ar fūres tipa autiņiem. Vienu tādu KAMAZ tipa furgonu sastapām Oļhonas salā, un vienu poļu busiņu. Galvenā Krievijas problēma ir ceļi, it sevišķi Baikāla apkārtnē. Bij posmi kur 20–30 km ar 1–2 ātrumu izbraucami, bet prātīgi braucot pat ar manu gandrīz 20 gadīgu autiņu var tālu tikt. Tāpēc īpašs paldies viņam par šo ne vieglo braucienu. Izņemot eļļas maiņu atpakaļceļā, nekādu pretenziju no viņa puses.
Bildes un komentārus likšu pakāpeniski, esmu diezgan slinks rakstītājs.
Rīt parādīsies pirmās bildes. Atvainojos par kvalitāti, bildēts ar mobilo un ziepjutrauku.
Man ir video youtubā kur ir nofilmēts Baikāls 1987. gadā 
pat ar manu gandrīz 20 gadīgu autiņu var tālu tikt.
Off top - es teiktu, ka tieši tāpēc tiki, ar jaunu nebūtu izdevies
Prieks dzirdēt, ka viss izdevās un bija super ceļojums! Izklausās pēc tāda piedzīvojuma, kurā pašam būtu gribējies piedalīties, lai gan plānošanas stadijā biju viens no tiem, kas centās atrunāt... 
Nav vēl zaudēts,18 plānoju pa ziemeļu daļu (Murmanska-Arhangeļska) uz nedēļām 3.19-20 uz Magadanu (apmēram 22000km) laipni lūgti pieteikties. Šogad laikam došos uz Melno jūru(Ukraina), ar uz 3 nedēļām ar min izdevumiem.
Izbraucām ap 5 no rīta.Pus 7 bijām uz robežas. Kaut rindā biju 7, Krievijas robežu šķērsoju pēc 11, pateicoties mūsu robežu sargiem. Atpakaļ tas pats, mūsējie piekasās pie visa iespējamā.
Pirmā pietura bij Veļikije Luki, kaut pilsēta neliela, līdz centram kūlamies stundu, vieni sastrēgumi.
Margam originals krasas tonis, respect
Cilvēki pamāciet kā šajā lapā ievietot bildes.Draugos,feisbukā nekādu problēmu,bet šai lapā vienu ievietoju na duru,man nepielec kā tas sanāca,varbūt par daudz aliņa.
Manuprāt, tipiski krieviski zils (jeb tonis, no kura mušas sprāgst), vai nu arī es nepamanu kaut kādas smalkas nianses.
Šeit ir tēma, kurā aprakstīta bilžu ielikšana, un tur var arī trenēties: http://www.celakaja.lv/forumi/ka-pareizi-pievienot-bildes-tema-izmeginaj...
Princips ļoti vienkāršs, uzkopē bildes uz ceļakājas servera un pēc tam ieliec tekstā…
Šīs bildes ir no viena klostera pie Zubcov,pagaidām tas ir bezmaksas objekts.Līdz tam pusotra kilometra jāiet kājām,ceļi ir jau kā Krievijā.Vinš skaitās ārstniecisks,ūdens tek no kalna,un ir ledusaukts.Pats izmēģināju dušas variantu,bet atsvaidzināja,kad ārā pie 30 C.
Pirmajā dienā labā ceļa dēļ nobraucām ap 770 km.Nakšņot gribējām pie klostera(pie ezera),zemāk bildē.Bet mums neļava klostera vadība,tāpēc pirmo nakti pavadījām ceļmalā nomaļā vietā.
Kur pats Baikals?
Otrajā dienā pa Maskavas apvedceļu(ziemeļu) galu nonācām pie Volgas(jau pieklājīgā platumā).Apmeklējām Nižnijnovgorodā vilcienu muzeju(bezmaksas).Nakti pavadījām pie Volgas.Te sastapām pirmos krievus,kas dalijās ar pretodu līdzekli,citi uzdāvināja ogļu maisu,viens daļņeboiščiks trīs paletes ziedoja mūsu ugunskur
am.Vakars noslēdzās ar aliņu.
Otrajā dienā nobraucām ap 600 km.Ceļi kopumā bij labi,pāris vietās remontu dēļ nedaudz pastāvējām pie luksoforiem.Satiksme diezgan blīva,iespaidz ka braucam pa pilsētas centru.
Kur pats Baikals?
Pacieties tak vismaz līdz trīsdesmitajai lappusei !
Andri, Tev nav atļauts rediģēt savus ziņojumus? Es ar to domāju gan tekstu, gan bilžu salikšanu vienā ziņā nevis katru teikumu savā un katru bildi savā. Tad vismaz 30.lapu līdz Baikālam nebūs jāgaida.
Ir redigēšanas iespēja andrim73. Arī iespēja ielikt vairākas bildes vienā komentārā.
Šīs bildes ir no trešās dienas. Apskatijām Čuvašijas lielāko ozolu, šķērsojām Suras un nezkuru reizi Volgu. Nakšņojām pie Kamas upes. Apmeklējām Zilo ezeru, ūdens tur bij tik stindzinošs ka pēc vienas min tajā kājas sāka raut krampis, laukā nācās rausties četrāpus )).