Boeing ir uzsācis vēl 3.projektu reģionālā lidmašīna ar hibrīd + elektrodzinējiem izstrādi ar ietilpību līdz 70 PAX un lidošot līdz 700jūdzēm, dzinēji vairak atgādina reaktīvos. No Liepājas līdz Cēsīm, vai Daugavlpilij un atpakaļ, kuru paredzēts jau 2022 rāzot sērijā, pirms 797

www.intelligent-aerospace.com/articles/2017/10/boeing-particularly-well-...

Vietas arī vairāk atgādina 12 nevis 70

Gan jau izmaksas un degvielas patēriņš būs krietni augstāki dēļ akumulatoru tonnām, un dēļ motorģeneratora, kuram arī savi zudumi. Bet "zaļie" hibrīdu fani būs sajūsmā. Un varēs salipināt visādus eco green un blue-label, lai no subsīdiju dalītājiem kaut ko dabūtu.

Īstus reaktīvos dzinēju gan izmanto vairs tikai raķetēm un iznīcinātājiem. Pārējiem ir tikai turbopropelleri vai turbopūtēji. Un tad jau vienalga, vai to ventilatoru griež gāzes turbīna vai elektromotors. Lai gan efektīvāks noteikti būtu propellers, bet tas, maita, skaļš, subsīdiju dalītājiem ausis kritīs ciet.

Klusākas un mazāk piesārņojošas lidmašīnas ir labāk, nezinu, kādēļ par to jāvīpsnā.

Ražot elektrību milzu elektrostacijās ir efektīvāk kā mēģināt izspiest enerģiju no naftas produktiem dzinējā, kuram jābūt maksimāli vieglam. Turkālt naftas produkti racionālāk izmantojami ķīmiskajā sintēzē, nevis prasti sadedzināmi.

Subsīdijas palīdz ātrāk attīstīties perspektīvām tehnoloģijām, veicot pirmo posmu, kad tās vēl nav finansiāli izdevīgas. Labi, ja kāds par to domā ne tikai kara laikā, kad visiem nākas subsidēt tehnoloģiju attīstību, lai izdzīvotu.

Īsiem lidojumiem bateriju svars varētu būt tuvs ietaupīto detaļu / iekārtu svaram.

Vienīgais trūkums, ko saskatu tādam projektam — taisa hibrīdu (ja pareizi saprotu). Vajadzēja tīri elektrisko.

Zemnieki un atjaunojamo energoresursu elektrosatacijas ir sabojājuši mūsu izpratni par subsīdijām. Jo visi dzīvo kā "niere taukos", bet prasa tik naudu.

Labs piemērs par resursiem ir elektriskās mašīnas. Pieļauju, ka pie pienacigiem resursiem nebūtu apstājusies šo auto izpēte un ražošana 19.gs. Tagad teslai jau ir tik daudz naudas, ka paši sāk jau baterijas pētīt/ražot.

Vīpsnāju par to, ka viss, kam piekabināts vārds "elektro", skaitās labs un videi draudzīgs.

Visām subsīdijām apkārt dzīvosies slānis, kurām nekas cits, kā pašas subsīdijas neinteresē. Slikti, ka viņu ietekme ir tik liela, ka sākotnēji labā ideja tiek pielāgota tikai viņu vajadzībām.

Pati elektrības ieguve ir vairāk vai mazāk netīrs process. Pie patreizējām tehnoloģijām - vairāk, nevis mazāk (neapšaubāmi līderi elektrības ražošanā pasaulē ir ogles un gāze, mūsu reģionā arī HES). Ja tam pieskaita zudumus pārvadē, uzglabāšanā un pārveidē, tad sanāk pat ļoti netīri.

Bez attīstības, protams, nevar, bet bildītē attēloto vairāk uztveru kā paņēmienu, lai no bagātas, bet tehniski ne visai izglītotas publikas izvilktu naudu.

Kādu enerģijas veidu iesaki izmantot, lai būtu tīrs process?

Ja salīdzina ar utopiju, tad protams pilnīgi viss ir ļoti netīrs un nezaļš. Savukārt ja dzīvo reālajā pasaulē un salīdzina ar citām mūsdienās pieejamām tehnoloģijām, tad darbināt ierīces ar elektrību ir zaļāk un tīrāk. Tehniski izglītota publika taču saprot, ka daudz efektīvāk un racionālāk ir ražot enerģiju centralizēti, kur nav ierobežojumu taisīt iekārtas milzīgas (atšķirībā no lidmašīnas), lai tādā veidā dabūtu vēl pāris procentus labāku atdevi (un minimizētu kaitīgos blakuproduktus). Un daudz vienkāršāk nomainīt vienu elektrostaciju uz tīrāku, kad tāda tiek izgudrota, un uzreiz viss tīkls kļūst zaļāks, nekā mainīt katru iekārtu.

Kad bagāts cilvēks tehniski izglītosies, viņš pēkšņi klusākas un ekoloģiski draudzīgākas lidmašīnas vietā izvēlēsis skaļāku un kaitīgāku? Šaubos.

Protams, visi bagātie un tehniski izglītotie brauc tikai un vienīgi ar ekonomiskām mazlitrāžas mašīnītēm. Ar visādām skaļām un zvērīgi neekonomiskām Bugatti, Lamborghini, Ferrari brauci tikai tehniski neizglītoti nabagi

Bija viena kompānija, kura paziņoja, ka tā nekad neražos elektriskās (vai hybrid) automašīnas, bet šobrīd nevaru atrast, kura tā bija. Visi pārējie no supercar tirgotājiem jau labu laiku tirgū startē arī ar hybrid, līdz ar to, piemēram, Ferrari pieminēšana pie tehniski neizglītotajiem nabagiem nav gluži atbilstoša

Bija arī autobūves kompānija, kas solīja ka nekad tai nebūs auto ar dīzeļdzinējiem.

Ko tik mums nesola- VW solīja arī ekoloģiskos izmešus dīzeļiem....

Kā tur Repše teica- :" Kā var nesolīt?"

Ferrari - https://youtu.be/84-J9S-qrmI 

Nē, tāds nebija mans apgalvojums, ne tuvu. Tikai gribēju precizēt trafa domu gājienu, ka bagāti tehniski neizglītoti cilvēki, kas izvēlēsies klusu = ērtu elektrisko lidmašīnu, pēc izglītojošas lekcijas tomēr dos priekšroku skaļākai = netīkamākai, jo……?

Par izglītotību doma bija tāda, ka mārketings (mūsdienu patērētāju reliģija?) vieglāk apstrādā neizglītotus cilvēkus. Pret bildītē attēloto projektu izturos skeptiski, tādēļ, manuprāt, tur vajadzēs daudz mārketinga.

Attīstība var notikt vairākos veidos, un elektrības akumulatori nav nekāds brīnumlīdzeklis, kas garantē labu rezultātu. Degvielas cenu pieaugums un stingrākas ekoloģijas un trokšņa prasības ir panākušas ļoti lielu progresu.

Ar laiku hibrīds ir padarīts par modes lietu, un tagad to nevar atļauties ignorēt neviens. Pie tam, elektromotoram ir daudzas pozitīvas īpašības, kas ļauj būvēt vēl jaudīgākas mašīnas, un nokurināt vēl vairāk benzīna

arī NASA kluso virsskaņas prototipu pasažieriem un kravām testēs vienvietīgu

www.nasa.gov/press-release/nasa-awards-contract-to-build-quieter-superso...

Izskatas ka B797 koncepts ir cilvecīgaks par A321 240 pax eco modeli 9 stundu lidojumam

http://www.airbus.com/newsroom/news/en/2018/04/the-a321lr--goes-long--wi...

Nezinu no kurām industrijām esat, bet auto būvē labākie un ekonomiskākie dzinēji bija 2000-šo sākuma dīzeļi pirms adblue, scr, dpf un citiem subsīdiju dalītāju uzspiestiem murgiem. Tādu dzinēju izturības/jaudas/cenas/ekonomijas proporciju vēl tagad nav ieguvuši ne ar jaunajiem dīzeļiem, ne hybrid, ne tfsi, ne elektro. Es zinu ko runāju un pats tagad, piemēram, braucu ar pilnīgi jaunu vācu dīzeli, kurš ar saviem 2l tērē tikpat cik kādreiz 3l vācu dīzelis. volvo un pārējie tautas vāģi ir vēl sliktāki, gan patēriņā, gan, īpaši, izturībā.

Tāpēc runāt, ka jaunas tehnoloģijas vienmēr ir progress, ir lieki, tas ir marketings 99%.

Kopš kāda 2000.gada globalizācija ir radījusi situāciju, ka lietas tiek ražotas tikai pārdošanai, ne lietošanai. Kāds 70-o - 80-o gadu verķis (piemēram, japāņu foto un audio tehnika) ir nenokaujams, kamēr 2018.gada analogs izvilks labi ja līdz garantijas laika beigām (ar vairākkārtējiem garantijas remontiem). Plus vēl tehnoloģiju progress, kad pusgadu vecs aparāts ir jau tehnoloģiski novecojis.

FAA ir noteicis standartus spārnu galu atlocišanai, esot jāiztur līdz 120km/h stiprs vēja pūtiens (arī no kādas blakus esoša lidmašīnas), tas nozīmē, ka arī Rīgā neko nevajadzes pārbūvēt jo B787, B747 un B777x būs līdz 64m spārnu platums dzinēja diametrs būšot kā salons jaunajā airbus A230 (CS)

Interesanti, ka izvēlējās tos locīt uz augšu, ne leju.

Uz leju - ar domu, ka kāds ieskries un nodauzīs?

Gan jau vari arī iedomāties argumentus, kādēļ uz leju labāk, nevis sliktāk. Tas, ko saku — interesanti, kā viņi izvērtēja, kuri plusi un mīnusi būtiskāki.

Pagaidām neredzu argumentus par labu "uz leju". Par labu "uz augšu" - nekādi netraucē apkopei uz zemes.