Ir bijusi pieredze. Beiruta eiropeiska, ēdiens un vīns labs, ciedru koki iespaidīgi. Ja patīk drupas, ir ko apskatīties. Noteikti ir  vērts.

Nu tagad tur varētu būt nopietna jezga sakarā ar kaimiņvalsts bēgļiem. No citas puses atkal cita jezga. Paskatīju naktsmītņu cenas. Nekas smuks. Jāmeklē uz vietas uz dullo. Visādi blokposteņi būs krietni pieplusojušies.

Ārlietu ministrija jau ilgstoši drošības dēļ neiesaka apmeklēt ļoti lielu (2/3?) valsts daļu, kur arī ir lielākā daļa interesanto vietu (Balbeka, dienvidi, Tripole utt.). Grūti saprast, cik šie brīdinājumi pamatoti. No vienas puses daudzi brauc uz turieni un kaut kādi incidenti (igauņu velotūristu nolaupīšana!) ir notikuši tikai salīdzinoši tālu no Beirūtas, bet no otras puses jebkurā brīdī tur var sākties kaut kādas apšaudes utt. Jau ilstoši esmu pārdomu procesā par šīs valsts apmeklēšanu. Biju savulaik plānojis kopā ar Sīriju (pirms kara) apmeklēt, bet tieši pirms brauciena sākās diezgan liela šaudīšanās starp armiju un palestīniešu bēgļiem Tripolē, kur arī plānojis būt, tāpēc Libānu šajā ceļojumā nomainīju ar mierīgo Jordāniju. 

Kādi iespaidi?

Biju tieši tajā gadā, kad nolaupīja tos igauņu velotūristus. Nolaupītāji gan acīmredzot bija sekojuši viņiem jau no Sīrijas - karš īsti vēl nebija sācies, tikai plaši nemieri. Libāna tolaik šķita diezgan draudzīga un mierīga, pat neskatoties uz karavīriem, kas dežūrēja ik uz stūra. Uz Baalbeku gan paņēmu organizēto tūri, tur arī bija tāda jocīgāka sajūta nekā citās vietās, jo vairāk cilvēku ar aizsegtām sejām, un suvenīru tirgoņiem galvenā prece bija T-krekli ar Hezbollah simboliem (Kalašņikova automātu). Nu kopš tā laika ir bijušas vairākas krīzes, nemieri, bēgļi no Sīrijas... Drošākā vieta laikam nav, bet par kādiem sliktiem gadījumiem ar tūristiem arī nav dzirdēts.

Biju Libānā 2017. gadā, ciemos pie drauga, kas tur strādāja. Par drošību- uz ielām ir armijas posteņi, arī uz šosejām starp pilsētām, bet īpaši tas sadzīvi neietekmēja. Cilvēki gan iepirkās, gan atpūtās, tai skaitā bāros un viss šķita nosacīti mierīgi. Satiksme- ļoti traka, īrēt mašīnu un braukt pašiem neņemtos, īpaši pilsētā.

Beirūtā daudz skaistas vietas. Noteikti iesaku aiziet uz Nacionālo muzeju (vēsture un arheoloģija), Nicolas Sursock muzeju (modernā māksla, plus loti jauks dārzs un kafejnīca). Promenāde pie jūras (Corniche) arī skaisti. Iesaku Tawlet restorānu.

Uz Baalbek braucu ar vietējo tūri, ļoti patika, iespaidīgi skati.

Sanāca arī būt Byblos- jauka vecpilsēta, Tripoli- tur gan varēja just, ka musulmaņu kopiena lielāka, vairāk sargposteņu. Toties tur bija izcili saldumi.

Jārēķinās, ka angļu valodā pratīs runāt retais, tur viss pārsvarā arābu/franču valodās.

Es ar daudziem libāniešiem strādāju, šodien Beirūtā dzīvojošajai kolēģei uzjautāju, viņa teica, ka viss esot kārtībā, lai droši braucot. Vasaras tusiņu sezonai esot pēdējais brīdis tagad, rudens vislabākais laiks apskates vietām un, ja brauc ziemā, lai nepalaižot garām slēpošanas trases.