Nav gluži tā, ka Bali čum un mudž no trakiem suņiem. Esot tur 16 dienas pirms 3 gadiem, protams, kādi tika redzēti, bet nevienu brīdi situācija nelikās bīstama. Nu 3-4 mēnešu periods gan ir savādāks, kā 16 dienas, tad varbūt gan tiešām ir vērts par to padomāt.

Nezinu, vai kāds spēs Tev sniegt autoritatīvu atbildi par to, vai apdrošināšana to segs vai nē - pat apdrošinātājs visticamāk teiks, ka viņi vadīsies pēc medicīniskām indikācijām. Manuprāt, apdrošināšanai vajadzētu to segt, tā kā iegādājies labu apdrošināšanu (Swedbank?), incidenta gadījumā sazinies visupirms ar viņiem, lai viņi Tev varētu norādīt, uz kuru klīniku doties pēc ārstēšanas, un tad jau viņiem vajadzētu apmaksāt visu, ko ārsts tajā klīnikā ieteiks.

Trakumsērgas vakcīna, atšķirībā no gripas vai kovida, tiek pārsvarā lietota pēc potenciāla kontakta ar vīrusu, nevis pirms. Ar trakumsērgu inficētajam cilvēkam ir 0% izredzes izdzīvot. Es īsti neredzu, kā apdrošināšana varētu atteikt to apmaksāt, ja vien apdrošināšanas noteikumos tas nav tieši aprakstīts (Swedbankai neko tādu neatradu). Manuprāt strīdi var rasties tikai ja neesi sazinājies ar apdrošinātāju, un nonāc kādā klīnikā, kurai viņi neuzticās, vai ja incidents kā tāds ir ārpus seguma (piem. Tu kāpi kalnos, bet tas ir izslēgts kā ekstremālais sports vai kaut kas tml.)

Ieteikt laikam neko nevarēšu apdrošināšanas sakarā, bet man trakumsērga ir viena lietām (citas ir malārija Subsahāras Āfrikā un bruņota laupīšana Latīņamerikā) par ko tās letalitātes dēļ dažās valstīs (pirmkārt, Indijā) esmu ļoti piedomājis ceļojot - mēģinu izvairīties no dzīvniekiem, pirmkārt jau pērtiķiem, kas pilsētās bieži vien ir nekaunīgi, mēģina panākt tuvu kontaktu ar cilvēku un var gadīties, ka kļūst arī agresīvi. Braucot uz Indiju bija doma sapotēties (jo tajā laikā Indijā vispār nebija pieejama trakumsērgas vakcīna; nezinu, vai tagad ir), bet kaut kā to beigās neizdarīju. Risks ir lielāks, ja ir paredzēta kāda aktiviāte ar dzīvniekiem (viņu kopšana, piemēram). Bali bijis neesmu, tāpēc suņu būšanu tur nevaru komentēt - Indonēzijas Sumatras un Javas salās gan neatceros, ka būtu bijuši daudz klainojoši suņi. 

Bali svēto pērtiķu mežā ieteicams uzmanīties no mazajiem pērtiķēniem, kuri rauj ārā no rokām riekstus, nemanāmi ar sīku palēcienu uzkāpj Tev uz galvas, lai norautu brilles (ja ir) vai nočieptu kādu nieciņu. Dažkārt mazie pērtiķēni Bali mēdz būt arī nedaudz agresīvi un var pat ieskrāpēt. Pērtiķu kontekstā es Bali drīzāk baidītos no pērtiķu bakām nevis no trakumsērgas, jo trakumsērga izplatās, dzīvnieka siekalām nokļūstot sakostā asinīs. Vecā paaudze, kura PSRS laikā ir vakcinēta pret bakām, it ka esot pasargāta arī no pērtiķu bakām, jo izraisītājs esot tādas pašas cilmes kā klasisko baku vīruss. Manuprāt, varbūtība, ka sakož suns Latvijā ir tikpat liela kā Bali. Nav dzirdēts, ka Latvijā īpaši daudz mirtu no trakumsērgas. Pēc sakošanas vēl ir iespējama arī profilakse ar prettrakumsērgas serumu. Kaut kā neredzēju Bali un Džogdžakartā tos klaiņojošos suņus. Arī Latvijā tagad, piemēram, vakcinācija pret hepatītu "B" beidzot ir obligāto vakcīnu sarakstā, bet trakumsērgas šajā sarakstā nav:

https://likumi.lv/ta/id/11215-vakcinacijas-noteikumi

Manuprāt, bailes par to, ka Indonēzijā sakodīs suns, it stipri pārspīlētas.

Bali klaiņojošu suņu tiešām ir diezgan daudz, Latvijā jau tādu praktiski nav. (Latvijā gan cita nelaime - jārēķinās, ka tevi jebkurā brīdī var sakost kāds neklaiņojošs suns, kuru saimnieks vnk nepieskata.)

P.S. Salīdzināt pērtiķu bakas (relatīvi pilnīgs nieks, par kuru izpūsts smieklīgs haips) ar trakumsērgu.... Nu, nezinu, nezinu

Noapaļojot jā, bet ir daži izdzīvojušie. Izredzes gan niecīgas.

Bet kopumā piekritīšu, ka rists tikt sakostam Indonēzijā un konkrēti Bali subjektīvi vertējot nelikās augsts. Neredzu iemeslu, kāpēc lai apdrošinātāji neapmaksātu nepieciešamās procedūras pēc potenciāli traka suņa koduma.

Paldies. Ņemšu labu apdrošināšanu un centīšos pie suņiem, pērtiķiem nelīst.