Sveicieni!
Apsveru domu janvāra beigās aizšaut līdz Kenijai/Tanzānijai un kāpt Kilimandžāro.
Priecāšos dzirdēt ieteikumus, tai skaitā gan takas, gan kompānijas izvēlē.
Kā arī, kāda ir pieredze malārijas tablešu un Diamox lietošanā? Ne viens no šiem nav iepriekš lietots, bet ir dzirdēta krasi atšķirīga informācija par nepieciešamību un blaknēm.
Par malārijas tabletēm - ja nolem lietot, tad iesaku iegādāties kaimiņvalstīs, paziņām pirkām - laikam uz 1/2 lētāk bija...
Padoms vietā, par šo jau iepriekš paziņas ir sūdzējušies.
Vietējā Stokholmas aptiekā standarda iepakojums maksā ap 35 EUR. Laikam sanāk pa vidu starp Latvijas un Igaunijas cenām.
Tabletes afrika par afrikas cenam nevar nopirkt?
Kas vēl bez Kilimandžaro paredzēts? Varbūt malaronu nevajag? K-mandžaro izejams bez malarijas drapēm. Vispar K-mandžaro vietā es labāk kāptu Mt-Kenia. Drusku zemāks, bet interesantāks. K-m-žaro tikai lai pašapliecinātos vai pazīmētos draugiem, ka biji Āfrikas augstākajā punktā. Toties Kāpjot Kenijas kalnā kājām škērsosi ekvatoru.
Tabletes jāsāk lietot vairākas nedēļas pirms ceļojuma, nezvai būs izdevīgi pēc tām speciāli uz āfriku braukt pakaļ...
Mans ex vīrs, švābs pēc tautības uz Kilimandžaro gatavojās kāpt pusgadu - vakcinējās, rāpelēja pa vietējiem kalniem, domāja, kur noslēpt naudu no mantkārīgajiem afrikāņiem un vispār - tas viss man atgādināja cirku, kur tik klauni bij palikuši.
Atvainojos, ka ne par tēmu, bet Kilimandžaro man lika uzsmaidīt
es lietoju Diamox Ararata kaapienam. Jutos labak par tiem, kas nelietoja. Manam draugam baigas blaknes bija - tirpa visi pirksti, pats zabakus nevareja sasiet. Man tikai mazliet. Galva nesapeja, slikta duusa nebija. Bez Diamox man jau pie 4000m aazis diiraajams
Mums Ararata kāpienā laikam trāpījās pavārs kreilis. Pirmajā nometnē neķērām skrejamo. Kā čigāns teica: "Pie pakaļas kā diegs - uz zemes kā palags". Laikam bija musulmānis, kas ar kreiso roku veic ne tikai apmazgāšanos pec tualetes, bet arī gatavo ēst. Visi kas kāpa uzkāpa bez problēmām. Virsotnē vēl izkodām pudeli armēņu konjaka "Ararats". Vecākajam grupā bija ap 70 g. Viņš skrejamo bija noķēris jau pilsētā un līdz 1. nometnei jāja uz mūli. Tālak jau ar savām kājām.
@Haso, pa lielam Kilimandžāro ir galamērķis, varbūt piesviedīsim klāt kādu nepārcenotu Safari. Par malārijas zālēm gan ir lasīts, ka pat uz Kilimandžāro braucot iesaka - tomēr paies kāds laiks kamēr tiksim līdz augstumam kur odi vairs nedzīvo.
Ja runājam par ķeksīšiem - grūti novilkt robežu. Teiksim, Everests jau labi sen ir aizgājis pa komercializēto taku, bet tik un tā vēl arī dažiem sakarīgiem cilvēkiem sēž plānos.
@Lundi, paldies par pieredzi. Laimes spēle, tātad. Paziņas leiši stāstīja, ka tiem kas dzēra daudz ūdens Diamox esot mazākas blaknes radījis, bet ej nu sazin cik šajā stāstā patiesības.
Vispār jau vismazākās problēmas ar augstuma slimību būs, ja vairākas dienas tiks pavadītas aklimatizējoties, piemēram, uzkāpjot kādās citās virsotnēs vai pa kalnu pastaigājot. Bet, cik esmu lasījis, lai ietaupītu laiku un naudu, Kilimandžaro parasti to nedara, bet cer to aizvietot ar Diamox.