Www.skiresort.info www.jet2ski.com www.findskiholidays.com un bezgala daudzi citi. Vai meklet ski resort resort near belgium. Skolotaji un iesaceju trases ir visur. Par majinju kalnos padomajiet, vai jusu auto ir piemerots sauriem staviem glumiem celjiem. Majinja vai appartment ciemataa butu sapratigak. Un nupat jau ir pedejais bridis kaut ko rezervet, tulit viss labais bus izkerts

Vēl lundi nepieminēja www.snowtrex.ie. Izmaksu ziņā, manuprāt Francija būs prātīgākais.

P.S. Man ir viens snowtrex vaučeris 76€ vērtībā. Ja ir kāds interesents, par puscenu varētu atdot.

Pats galvenais - ja slēpot nemākat nemaz, obligāti paņemiet instruktoru. Visos kūrortos viņi ir, rezervējiet iepriekš, jo šajā laika periodā būs liels ļaužu pieplūdums. Vairumā gadījumu ar vienu dienu pietiks, un tas ļaus izbaudīt atlikušās dienas un vispār slēpošanu nākotnē. Un izvairīties no traumām.

Visekonomiskākais risinājums no Beļģijas braucot varētu būt Špindlerův Mlýn, bet jāskatās, kāda situācija ir ar sniegu. Tie kalni nav tik augsti, kā Alpi, var sanākt visādi.

Runājot par Alpiem, katram ir savas iecienītās vietas un patiesībā viņas visas ir labas. Man personīgi vislabāk patīk Itālija, piem. Val di Sole, bet arī pārējām valstīm nav ne vainas. Austrija un Francija gan vidēji būs nedaudz dārgāka, īpaši atsevišķas vietas kā Chamonix. Slovēnija sanāk vistālāk. Ņemot vērā, ka no Briseles lielākā daļa slēpošanas kūrortu sanāk plus mīnus 1000 km attālumā, varbūt ir vērts izskatīt arī tādu opciju, kā Andoru - ~1150 km, toties ļoti jauka vieta. Šo versiju gan sadārdzinās maksas ceļi Francijā.

Par dzīvošanu ir atsevišķs un visai garš stāsts. Īsumā - privātie apartamenti vai namiņi ir lētāki, bet viesnīcas reizēm (gan maz ticams, ka uz Jauno gadu) dod ski pass pa velti vai ar atlaidēm. Nav problēmu dzīvot patālu no kalna, bet izpētiet, vai ir ski buss, kas nodrošinās transportu uz/no trases, ja nē, tad nāksies katru dienu krāmēt inventāru mašīnā, kas nav pārāk ērti. Plus maksa par stāvvietu. Dzīvot pie paša pacēlāja ir kārdinoši, bet ne vienmēr optimāli (būs tālu jāiet līdz veikalam )

Mans ieteikums būtu neizvēlēties kūrortus ar milzu platībām, ko sajūsmā ieteiks pieredzējušāki. Tur maksāsi lielas summas par skipass, kaut kā iesācēja spēsi izmantot tikai mazu daļu. Un kā iesācējai ieteiktu tomēr ņemt dzīvesvietu ar ski-in un ski-out. Tas nav pārāk dārgi franču kūrortos, kas speciālu celti ar mērķi, lai visi var iziet no majas un uzreiz kāpt uz slēpēm. Arhitektūra gan nav pārāk daiļa un dzīvošanas sanāks pašauros dzīvoklīšos, bet slēpošana ļoti ērta. Līdz ar to manuprāt labākā izvēle būtu nelieli kūrorti Francijas alpos, kur lēts skipass (vai tādi, kur var nopirkt skipass tikai nelielai daļai no visa apgabala). Un, ņemot vērā decembri-janvāri, kad vēl maz sniega, vēlams virs 2000m. Tādi varētu būt Isola 2000 (te mans ļoti ekonomiskais brauciens: #1), La Plagne, Avoriaz.

Ja slēpošanas laiku varētu pabīdīt vienu vai divas nedēļas uz priekšu, tad būtu 2-3 reizes lētāk, jaungads ir sezonas dārgākais laiks, janvāra pirmā puse un vidus — lētākais…

Dzīvesvietas var skatīt Airbnb, var arī franču privāto izpārdošanu lapā (tas gan tuvāk rudenim, šobrīd tur vasaras ceļojumi): https://secure.fr.vente-privee.com/ns/fr-fr/home/travel/classic

Labākā iesākšana, manuprāt, ir vidēja izmēra Alpu kūrortos Itālijā (piemēram Plose), kur ir gana daudz trašu iesācējiem un pat aizmaldīšanās nedraud ar sirdstrieku un citām trasēm. 

Par Austriju - mana subjektīvā izjūta - viņi sarkanu nosauc par zilu un melni sarkanu (jo platā-par sarkanu), t.i. trases ar to pašu krāsojumu, kas Itālijā ir sarežģītākas. 

Ņemot vērā izejas valsti, es laikam rekomendēti Slovākiju un Velka Rača. Laba infrastruktūra, uzturētas trases, labas viesnīcas un apartamenti. 

mēs pirmoreiz devāmies uz Vāciju, Das Hoechste https://www.ok-bergbahnen.com/skigebiete/ nav ļoti liela trašu izvēle, bet ļoti piemērots iesācējiem, kā jau DE - feini krodziņi, ūdens parki turpat apkārt. Liels bija mans šoks dažus gadus vēlāk, kad piem. Dolomītos pat normāla veikala nebija kur nu vēl krodziņi vai ūdens parki - viss baisos serpentīnos un stundām tālu. Vēl ļoti patika Slovākijas Augstie Tatri

Doties vajag tur, kur apmēram trīs trases un visas zilas (visvieglākās) - tas būs vislētāk, bet reizē arī absolūtā no name vietā (kas var būt arī ļoti labi) un augstumā, kur var nemaz nebūt sniega (tas vairs nav tik labi). Tātad viens kritērijs, lai tajā vietā būtu arī trases ap/virs 2000m - tad būs sniegs. Un vispār kads reitings vietai no sniega viedokļa. Pagājušo gadu bija kopumā sniegota ziema Alpos, bet kā būs šogad un kad sāks īsti snigt, neviens nevar pateikt. Vēl mazliet jāsaprot, cik daudz cilvēku vēlaties apkārt. Jo neliels namiņš kalnos - tā ir brīnišķiga iespēja ietaupīt kaut kur ārpus pazīstamajiem kūrortiem (no rīta lecot mašīnā un braucot savus piecus-desmit-piecpadsmit km līdz slēpošanai). Bet vai šāda vientuļa vieta derēs Jaungada gaidīšanai - to vajag saprast. Ja gribas aktīvāku naktsdzīvi, tad to vajag pagooglēt, kur šādas lietas sit augstāku vilni. Varbūt tiešām vērts skatīties Vācijas virzienā, kā te minēja. Ģeogrāfiski gan sakarīgākā liktos Francija, kaut kur uz dienvidiem/dienvidaustrumiem no Ženēvas.

Instruktoru noteikti vajag ņemt, lai ierāda kā puslīdz droši šļūkāt. Iemācīties slēpot tehniski pareizi, ātri, droši un ar patiesu baudu - tas ir darbiņš gadiem un to nemaz instruktori mūsdienās īsti nemāca. Mūsdienu slēpju tehnoloģija ļauj mācīt šļūkāt.

Diezgan vieglas un lēzenas trases un iesācējiem piemērotas, man šķita pie Corvaras in Badia uz Arrabas pusi, Itālijas Dolomīti. Viena tur īpaši gara, plata un lēzena un pavisam maz apmeklēta bija. 

Padomājiet, vai izdevīgāk 1. x nebūs Rāmkalnos 7€ visa diena un instruktori arī būs 1/3 no iepriekšparskaitītajiem kūrortiem un pie reizes mammu apciemosi

Jo pēc būtibas, lai šļūktu uz dibena, vai salauztu plaukstu pietiek arī ar 46m un bulciņas būs garšīgākas!

Tikai Rāmkalnos/LV var sanākt arī pa zālīti/dubļiem uz JG šļūkāt Augstākos kalnos sniegs pa lielam ir garantēts (ja ne dabīgais, tad sapūš; 1. reizē tāpat ārpus trasēm labāk nelīst ).

No savas pieredzes (viedokļa) teikšu, ka Latvijas super īsajās trasītēs iesācējs nepaspēj pat lāga sajust kustības, kad jau trase beigusies.

Ja ir iespējas, es ieteiktu aizbraukt uz kādiem lielākiem kalniem. Protams, uz tādiem, kur ir pietiekami daudz zaļās/zilās trases.

Šo tēzi dzirdu diezgan bieži un tā ir patiesa tiem, kas to saka.

Tajā pat laikā, vismaz agrākos gados, Latvijas kalnu slēpotāji izcēlās ar labāko prasmi amatieru vidū. Un kur gan viņi tos pamatus bija apguvuši, ja ne tepat, mūsu īsajās trasītēs. Laikos, kad šīs trases nekopa retraki, prasmju kalve bija sevišķi laba. Nu un kā cilvēks, kam ir mazliet pieredze mācot citus, varu sacīt - lai mācītos slēpot, pietiek arī ar desmit metriem trases, kur ieskrieties tikdaudz, lai izpildītu vienu pagriezienu uz vienu pusi. Tas tā, pavisam strikti runājot. Vispār lieliem kalniem piemīt biedējošs efekts. Ne viens vien iesācējs aizbraucis uz Alpiem, nejauši iemaldījies kādā "sarkanākā" trasē, ieguvis tādi izbīli, ka atmet slēpošanai ar roku uz visiem laikiem. Tā ka labāk salikt visu loģiskā secībā - vispirms mācāmies uz lēzenas un īsas trases un tad, kad kaut ko jau protam, paaugstinām grūtību līmeni un mērogus

No savas pieredzes piekrītu.

Draugi mani aizvilka uz Somiju, uzlika uz slēpēm, vairākas reizes nokritu, bet kaut ko sapratu un nedēļa pagāja nemanot. Melnās trases nemeklēju, bet tāpat bija ko darīt.

Pēc tam vienreiz aizbraucu un Tukumu, un sapratu, cik labi, ka te es kaut ko nemēģināju, noteikti nebūtu braucis lūkot dabu un kalnus aiz Polārā loka.

Es arī varu apstiprināt no pieredzes, ka kalnos mācīties ir daudz vieglāk un drošāk. Latvijā trases parasti ir tur, kur ir samērā stāvas nogāzes (piemīt biedējošs efekts - bagatibu_sala), reti kur ir lēzeni nobraucieni par garumu un platumu nemaz nerunājot. Praktiski jebkurā kalnu kūrortiņā var atrast kādu trasīti kas ir zili-zaļa :) un pietiekami gara un plata, lai lēnā gaitā varētu mācīties pamatus atkārtojot griezienus vienā nobraucienā praktiski neskaitāmas reizes (lai mācītos slēpot, pietiek arī ar desmit metriem trases, kur ieskrieties tikdaudz, lai izpildītu vienu pagriezienu uz vienu pusi - bagatibu_sala), nebaidoties no pārlieku liela ātruma vai iebraukšanas kokos, ja kāds grieziens īsti nesanāk.

Pievienojos, man ir līdzīgi, ka pēc slēpošanas ārzemēs, man Latvijā ir bailes slēpot.  Lai gan savulaik, katras brīvdienas, kad vien bija sniegs, devos uz kādu no vietējiem Latvijas kalniņiem. 

Man ir tāds ķecerīgs jautājums: a kur vispār, lūdzu, slēpjas tas slēpošanas kaifs?

Ļoti ērti tikt līdz kalnu krodziņam, kurš atrodas 10kilometrīgas trases vidū. Neslēpotājam tālu jābrien, nekāda kaifa..

Žēl, ka nevar ielikt like