Kāds izdevīgums pasažierim izvēlēties lidojumu ar pārsēšanos?
Nekāds, tāpēc tādu lidojumu pārdod lētāk, lai izdevīgums ir cenā…
Un kā tad paliek ar zaļo domāšanu, ilgtspējīgo attīstību u.t.t., u.t.t., kas tagad tik ļoti ir modē, un ar ko arī virkne aviokompāniju tik ļoti mēdz atzīmēties pie pirmās izdevības. Dažas pat tik ļoti, ka piedāvā pasažierim (par laimi, brīvprātīgi) par samaksu kompensēt viņa pārvietošanas radīto ''carbon footprint''.
Tas taču zirgam skaidrs, ka lidojot ar lieku pacelšanos un nosēšanos, un vēl pa garāku maršrutu, videi nodarītais kaitējums uz pasažieri būs lielāks. Un tas ir tieši tas, uz ko mudina šāda cenu politika.
Tas taču zirgam skaidrs, ka lidojot ar lieku pacelšanos un nosēšanos, un vēl pa garāku maršrutu, videi nodarītais kaitējums uz pasažieri būs lielāks.
pat vienšūnim skaidrs, ka arī reisi "ar pārsēšanos" sastāv no diviem tiešajiem reisiem - neba nu aviokompānijas speciāli nelido pa tiešo un lieki veido nosēšanās. apmēram kā - kādēļ gan airbaltic nelido pa tiešo Londona - Kijeva, tas taču taupītu dabu, izvairoties no liekas nosēšanās Rīgā.
Lai ilgi nerakstītu:
https://www.quora.com/Why-are-some-connecting-flights-cheaper-than-direc...
pat vienšūnim skaidrs, ka arī reisi "ar pārsēšanos" sastāv no diviem tiešajiem reisiem - neba nu aviokompānijas speciāli nelido pa tiešo un lieki veido nosēšanās. apmēram kā - kādēļ gan airbaltic nelido pa tiešo Londona - Kijeva, tas taču taupītu dabu, izvairoties no liekas nosēšanās Rīgā.
Protams, loģiski būtu, ja maršrutā Londona - Kijeva konkurētu Ukrainas un Apvienotās Karalistes aviokompānijas, vai ideāli brīva tirgus apstākļos - jebkura aviokompānija, ka šo maršrutu uzskata par tai rentablu un interesantu. Lielā mērā šīs cenu spēles un cita veida nejēdzības aviācijā ir saistītas ar tirgus ierobežojumiem, kuri joprojām pastāv, pat ES iekšienē, nemaz nerunājot par citiem maršrutiem.
Salīdzinājumam no malas tas izskatītos apmēram tā - svaigi ceptu bulciņu tirgū Latvijā konkurē, teiksim, Rimi un Maxima. Tad tirgū ienāk Lidl, kurš nevar iegūt no vietējās varas pārstāvjiem licenci bulciņu cepšanai Latvijā, tāpēc katra izceptā bulciņu partija Latvijā tiek nogādāta ar lidmašīnu pa tiešo no Vācijas. Cenas, protams, zemākas kā konkurentiem. Loģiski? Manuprāt nē. Bet nu aviācijas tirgus jau ir pilns ar tamlīdzīgiem neloģismiem, un katrs, kas kādreiz ir pircis lidmašīnas biļeti droši vien zin, ka šī nu reiz ir tā vieta, kur likumi ''viss maksā tik, cik tas maksā'' un ''cena ir proporcionāla kvalitātei'' jeb ''skopais maksā divreiz'' nav spēkā.
Bet par ko tieši ir iebildumi? Par to, ka šo "neloģismu" dēļ bieži vien iespējams aizlidot uz otru Eiropas malu par dažiem eiro, kaut gan īstenībā tas noteikti maksā daudz vairāk?
Un kā tad paliek ar zaļo domāšanu, ilgtspējīgo attīstību u.t.t., u.t.t., kas tagad tik ļoti ir modē
Tev nu gan izteicieni… Neaplaupīt un nenogalināt pirmo pretimnācēju uz ielas arī tagad ir ļoti 'modē'.
Tas taču zirgam skaidrs, ka lidojot ar lieku pacelšanos un nosēšanos, un vēl pa garāku maršrutu, videi nodarītais kaitējums uz pasažieri būs lielāks. Un tas ir tieši tas, uz ko mudina šāda cenu politika.
Paskaidro lūdzu zirgam, ka pilns reiss Kijeva-Rīga + pilns reiss Rīga-Londona mazāk kaitē videi kā 3 pustukši reisi — KBP-LON, KBP-RIX, RIX-LON.
Varbūt vieglāk uztverama ir šāda likumsakarība — kaitējums videi cieši korelējas ar aviosabiedrības izmaksām (iztērētā degviela, lidaparāta nolietojums utt), tāpēc tirgus ekenomikā lidojumu grafs būs tuvu optimālajam, jo katras aviosabiedrības interesēs ir mazināt savas izmaksas.
Protams, loģiski būtu, ja maršrutā Londona - Kijeva konkurētu Ukrainas un Apvienotās Karalistes aviokompānijas, vai ideāli brīva tirgus apstākļos - jebkura aviokompānija, ka šo maršrutu uzskata par tai rentablu un interesantu. Lielā mērā šīs cenu spēles un cita veida nejēdzības aviācijā ir saistītas ar tirgus ierobežojumiem, kuri joprojām pastāv, pat ES iekšienē, nemaz nerunājot par citiem maršrutiem.
Kādi konkrēti tirgus ierobežojumi ES iekšienē noved pie šīm Tevi sauktajām 'nejēdzībām'?
Interesanti, ka A380, kurš tika radīts ar domu kā zaļākais un ekonomiskākais, jo, līdzīgi tramvajam, spēj vienlaikus pārvadāt daudz pasažieru, patiesībā kļuva par vienu no visneefektīvākajām lidmašīnām, un pašreiz ir visneefektīvākā vēl ražošanā esošā. Vismaz saskaņā ar šo pētījumu. Tas tā, ka ne jau viss acīmredzamais beigās ir patiesība.
Tad aizdomājos, ka lidmašīnas pārvadā arī kravu. Ir aplēses, ka regulārā lidojumā krava ļauj nosegt vismaz degvielas izmaksas, pasažieri ir kā papildus vērtība. Šie paši pētnieki, analizējot Klusā okeāna pārlidojumus, cita starpā secinājuši, ka gandrīz pusi no degvielas efektivitātes veido tieši krava. Vai nesanāk tā, ka Rīga-Ķīna nebūs rentabla, ja nesāksies nopietna kravu apstrāde?
Ļoooti precīzs formulējums - varētu būt. Bet varētu arī nebūt. Par šādu reisu runā jau vairākus gadus. Gan lidosta, gan citi. Līdz šim nekas vairāk par runāšanu nav bijis. Būsim reālisti. Kad nosēdīsies pirmā lidmašīna, tad arī ticēšu.
Kad nosēdīsies pirmā lidmašīna, tad arī ticēšu.
----
vismaz kad kāda kompānija informēs, ka lidos, jo parasti dara to pirms 3-4 mēnešiem.
Es jau domās lidoju uz Ķīnu ar tiešo reisu
Gaidām !!!!!!!!!!!!!!
Godīgi? Man DAUDZ vairāk gribētos tiešo reisu uz Ņujorku. Reisam uz Āziju (uz kurieni tad īsti?) jēgu neredzu. Tas no LV iedzīvotāja-parastā viedokļa, protams. Aviokompānijām varbūt ir savi, citādi apsvērumi, kāpēc izdevīgi ieviest pieturvietu Rīgā pa ceļam uz/no Austrumiem.
Man vienkārši ĻOTI patīk Āzija tas arī viss. Lidoju tur, kad vien varu. Ņujorka (un vispār USA) nav kaut kā īpaši nekad interesējusi (protams, būtu interesanti aizlaist arī tur, bet tas manā prioritāšu sarakstā ir kaut kur pašā apakšā).
Man savukārt tālajiem reisiem liekas pilnīgi nesvarīgi, vai ir tiešais reiss no Rīgas vai nē (tāpat būs vajadzīgs savienojums, lai nokļūtu mazākās pilsētās, ne metropolē, un pat ja nē, ko tās dažas stundas izšķir). Daudz būtiskāka liekas cilvēcīga izlidošanas stunda, nevis tiešums. Bet, ja kādu tiešais sajūsmina — manis pēc.
Tālo lidojumu sakarā iepriecinātu vairāk Eiropas aviosabiedrību reisi uz saviem hubiem (KLM uz AMS, AF uz CDG, BA uz Londonu, Alitalia uz FCO, LH uz MUC, Swiss, Austrian, Brussels utt).
Man DAUDZ vairāk gribētos tiešo reisu uz Ņujorku.
Man DAUDZ vairāk gribētos tiešo reisu uz Ņujorku.
pastāstīsi sīkāk par to?
Man DAUDZ vairāk gribētos tiešo reisu uz Ņujorku.
pastāstīsi sīkāk par to?
Bija un izbija. Beidzamie, kuri lidoja pa tiešo uz JFK bija uzbeki. Līdz ar jauno B-787 ieviešanu izzuda nepieciešamība nosēsties RIX, un PAX-i posmā TAS-JFK ietaupa vismaz 2-2,5 stundas vienā virzienā.
es jau gribēju uzzināt par to Jankas minēto - esošo reisu uz Ņujorku...
Nujā, diemžēl bija, vairs nav, un es tā arī nepaspēju to izlidot
Sorry, nebiju informēts, ka vairs nav.
Acīmredzot nav tāda pieprasījuma tiešajam reisam uz JFK. Un tas arī ir jautājums, vai tas pats topošais un nākošais China carrier būs spējīgs pavilkt ilglaicīgi tādu galamērķi.
Ar latviešiem diez vai, bet ar ķīniešiem gan jau ka varētu...
Sorry, nebiju informēts, ka vairs nav.
Acīmredzot nav tāda pieprasījuma tiešajam reisam uz JFK. Un tas arī ir jautājums, vai tas pats topošais un nākošais China carrier būs spējīgs pavilkt ilglaicīgi tādu galamērķi.
Domāju, ka vaina bija ne tik daudz pieprasījumā, cik cenā. Virzienā uz JFK RIX ir redzēts paprāvs bariņš mūsu aizjūras tautiešu un LV vietējo letiņu. Vaina, ticamāk, bija cenā, kura posmam RIX-JFK-RIX bija gandrīz 2 reizes dārgāka nekā savienotajiem reisiem. Ķīniešu, ja to vidū būs lidotgribētāji uz RIX, vienmēr un visur ir daudz un viņi tad arī sastāda vairumu ķīniešu aviokompāniju pasažieru. Letiņu būs ļoti maz - tas nu ir puslīdz skaidrs.
Tālie reisi, manuprāt, ir arī tāds kā prestiža jautājums. Ja to nav, tad RIX nosaukt par ko vairāk nekā šķūni, man ir grūti
Tālie reisi, manuprāt, ir arī tāds kā prestiža jautājums. Ja to nav, tad RIX nosaukt par ko vairāk nekā šķūni, man ir grūti
Tālo reisu ļoti bieži nav no tāda lieluma pilsētām kā Rīga, Viļņa, Tallina. Un no RIX ziemā bija un rudenī (ar 28.10.2018.) atkal būs tālreiss uz AUH ar BT. Neesam laikam tik pievilcīgi ne arābu, ne aziātu, ne ASV aviokompānijām, lai uz šejieni dzenātu pustukšas palielas ietilpības lidmašīnas, neveidojot paralēli sadarbību ar tūrisma aģentūrām, kā to dara uzbeku HY ziemas periodā, kad ir īstā Taizemes sezona.
Šķūnis ne-šķūnis, bet Baltijā dzīvo ~ 6 miljoni cilvēku. Nu nav tas liels skaitlis. Izdevīgāk aviokompānijām feedot savus hubus Frankfurtē, Londonā, Amsterdamā utt.
Nu nekas. Mums būs gadsimta projekts - dzelzceļš...
Tev nu gan izteicieni… Neaplaupīt un nenogalināt pirmo pretimnācēju uz ielas arī tagad ir ļoti 'modē'.
Lāga nesaprotu, ko es ne tā būtu pateicis? Pirms 100, 200 vai 500 gadiem taču par vides lietām neviens nedomāja. Pirms 30 vai 40 gadiem domāja salīdzinoši šaurs profesionāļu loks un nebija modē ar šīm lietām manipulēt, lai izsistu naudu apšaubāmiem projektiem un pētījumiem vai mēģināt tās izmantot konkurentu norakšanai un / vai privilēģiju panākšanai savam biznesam. Šobrīd ir modē izteikties visādiem ''dīvāna ekspertiem'', kuriem nereti nav ne speciālās izglītības, ne zināšanu, lai pamatotu savus argumentus, tik vien kā kaut kur sagrābstīta pārliecība par to, kas ir labi un kas ir slikti.
Paskaidro lūdzu zirgam, ka pilns reiss Kijeva-Rīga + pilns reiss Rīga-Londona mazāk kaitē videi kā 3 pustukši reisi — KBP-LON, KBP-RIX, RIX-LON.
Varbūt vieglāk uztverama ir šāda likumsakarība — kaitējums videi cieši korelējas ar aviosabiedrības izmaksām (iztērētā degviela, lidaparāta nolietojums utt), tāpēc tirgus ekenomikā lidojumu grafs būs tuvu optimālajam, jo katras aviosabiedrības interesēs ir mazināt savas izmaksas.
Tieši tā, rēķinot uz pasažieri, jebkurš pustukšs reiss nodara lielāku kaitējumu videi nekā pilns reiss tajā pašā maršrutā. Ja Londona un Kijeva būtu divas mazpilsētas, kuras nespēj piepildīt kaut vai vienu lidmašīnu dienā tiešajam reisam, tad, protams, optimāli būtu lidot caur jebkādu trešo pilsētu. Bet tā taču nav!? Jebkurš pasažieris, kas izvizināts maršrutā KBP-RIX-LON atstāj lielāku ietekmi uz vidi, kā tāds, kurš izmantojis tiešo reisu. Pieņemot, ka visiem lidojumiem noslodze ir aptuveni vienāda un izmantoti līdzīgi lidaparāti. Es nesaku, ka pasažieriem nevajadzētu izmantot lētāko maršrutu, stulbi ir tas, ka aviokompānijas, lai atņemtu pasažierus konkurentiem nereti ķeras pie dempinga un pasažieri tiek mudināti izmantot videi nedraudzīgāko (un pašiem neērtāko) risinājumu.
Kādi konkrēti tirgus ierobežojumi ES iekšienē noved pie šīm Tevi sauktajām 'nejēdzībām'?
Dabiskais ierobežojums - lielo lidostu ''sloti'', kuru dēļ nelielai aviokompānijai faktiski nav iespēju lidot daudzos maršrutos, kas potenciāli būtu ienesīgi.
Neesmu aviācijas eksperts, bet esmu diezgan pārliecināts, ka, tāpat kā jebkurā citā biznesā ir arī mākslīgie ierobežojumi, kaut arī neoficiāli un nelikumīgi. Nacionālo aviokompāniju lobēšana, atteikumi it kā trūkstošo ''slotu'' dēļ, pieprasījumu izskatīšanas novilcināšana, birokrātiskās procedūras u.t.t. Kāpēc tad, piemēram, BT būtībā konkurē paši ar sevi, atverot jaunus reisus no Tallinas un Viļņas (lai gan Rīgas reisos ir daudz lietuviešu un igauņu), nevis, piemēram, sāk lidot kādā ļoti populārā un pieprasītā maršrutā, kā piemēram, Madride - Barselona vai Londona - Parīze? Kāpēc praktiski neviena klasiskā aviokompānija nav izveidojusi ''habus'' ārpus savas valsts vai reģiona robežām? Tie, protams, ir tikai mani pieņēmumi, bet es nedomāju, ka aviācijas bizness ar kaut ko būtiski atšķiras no citiem biznesiem, kur dažādu sprunguļu likšana riteņos konkurentiem no ārpuses ir visnotaļ ierasta lieta.
Tālie reisi, manuprāt, ir arī tāds kā prestiža jautājums. Ja to nav, tad RIX nosaukt par ko vairāk nekā šķūni, man ir grūti
Atkal jau sākas kaut kāda stulba pašnoniecināšanās. RIX reāli ir labākā lidosta Baltijas reģionā - kompakta, ērta, efektīva, ar plašu lidojumu tīklu. No Rīgas ar vienu pārsēšanos praktiski ir iespējams aizlidot tikpat kā uz jebkuru vietu pasaulē.
"Šķūnis" varbūt ir Viļņa, kas stāv pustukša, un tās dažas reizes, kad esmu caur turieni lidojis, bija kā izmirusi, vai Kauņa, kuru joprojām atceros kā vietu ar ārprātīgi netīrām tualetēm, bet Rīgas lidosta ir forša.