(Pielieku situācijas aprakstu sākumā, lai jau no sākuma skaidrs, par ko runa — Juris)
Situācija: OU ielido kā paredzēts (Pēc STA laika) 09:10, bet reāli tiekot ārā no lidmašīnas un tiekot terminālī ir pagājušas vēl 10min. Aizskrien līdz geitam 09:25 un geits jau ciet. BT jāizlido 09:40 (reāli izlidoja 09:48). Sanak ka precīzi 20min pirms izlidošanas geits ciet un vairs neko. Airbaltic nepārliek uz citu reisu, zvanot pa tel, pasaka ka bija 30min starpā par ko vajadzēja uzspēt un neko nevar līdzēt.
Sanācis labs savienotais reiss, kur pēc tam 200EUR+ jāmaksā lai tiktu mājās.
Kāds ir minimum connection time VIE lidostai International to International reisiem Šengena ietvaros? OU+BT
Standarta, jo nav dots konkrētajām kompānijām:
STANDARD.D/D...D/I...I/D...I/I.
ONLINE .30 .30 .30 .30
OFFLINE .30 .30 .30 .30
30MIN skaitās no lidmašīnas ielidošanas un nākamas izlidošanas? Zinot, ka geits slēdzas lielākoties 20min pirms paredzētā izlidošanas laika, tad atliek 10min.
Un ielidošanas laiks skaitās, kad lidmašīna piezemējusies vai atvērtas durvis un pasažieri sāk izkāpt?
nu šie laiki ir starp STA (sched. time of arrival) un STD (sched. time of departure) - abi šie laiki ir apstāšanās pie geita un atiešanas no geita laiki attiecīgi.
Teiksim flightstats.com uzrādītais laiks pirmā reisa ielidošanai ir jāsaprot kā STA? Bet ja durvis atver pēc 2min, tad vēl autobuss gaida 3min un Terminālī pasažieri tik iesoļo 7-8min pēc STA laika, tad 2-3min ātri noorentēties aizskriet pie pareizā geita nav visai reāli.
Man patreiz ir viens gadījums, kas jāmēģina pareizi uzrakstīt.
STA ir sarakstā norādītais ielidošanas laiks, kam nav sakara ar kādu konkrētu ielidošanu.
kāds tam visam sakars ar MCT tad jājautā - kur kurš nepaspēj aizskriet... MCT ir standarts, ko lidosta / aviokompānijas noteikušas, kura teorētiski būtu jāpaspēj aizklumzāties. tāpat pilnīgi skaidrs, ka nekās geits neaizveras 20min pirms izlidošanas.
zini kā, varbūt izstāsti situāciju, citādi sanāk tāda minēšana, ko gribi, pametot tikai kaut kādas informācijas kripatas katrā nākamajā komentā.
ja runa par sūdzībām utml. tad ielidojušam reisam svarīgākais laiks ir durvju atvēršanas laiks, kurs gan nekur publiski nefiksējas.
Situācija: OU ielido kā paredzēts (Pēc STA laika) 09:10, bet reāli tiekot ārā no lidmašīnas un tiekot terminālī ir pagājušas vēl 10min. Aizskrien līdz geitam 09:25 un geits jau ciet. BT jāizlido 09:40 (reāli izlidoja 09:48). Sanak ka precīzi 20min pirms izlidošanas geits ciet un vairs neko. Airbaltic nepārliek uz citu reisu, zvanot pa tel, pasaka ka bija 30min starpā par ko vajadzēja uzspēt un neko nevar līdzēt.
Sanācis labs savienotais reiss, kur pēc tam 200EUR+ jāmaksā lai tiktu mājās.
nu tā arī jāsūdzas - dabūja izkāpt tikos un tikos, taisnā ceļā devās uz geitu, tas ciet.
pārsteidz, cik tā kompānija var būt zemiska, kā var vispār nepārlikt uz nākamo reisu?
Tajā dienā nebija BT vakara reiss, gan jau tāpēc izdomāja tēlot muļķus un sūtīt ar citām kompānijām gan jau nebija interesanti.
Nebiju vēl tik īsu connection nekur redzējis eiropas palielajās lidostās. Īsākais laikam RIX ir kaut kādas 25-30min redzēts.
Uzrakstīju twitter vai ir reāli uzspēt šādā laikā un kas ir ja neuzspeju 10-15min tikt ārā no lidmašīnas un tikt līdz pareizajam geitam, atbildēja: ŠAJĀ GADĪJUMĀ IETEIKSIM IZVĒLĒTIES REISUS AR ILGĀKU SAVIENOJUMA LAIKU.
Pārdod biletes, ko neiesaka pirkt )
PTAC. Pēc ilgstošas cīņas būs atdeve. Ar apdrošinātājiem nedraudzējos. Tikai nododu papīra un metāla naudas vienības. Tāpēc, ka mūsdienu Pasaulē tā pieņemts rīkoties.
Kur ceļojumos tik daudz hrenovinu var noķert? Gadās visādi pigori, bet, nu ebaaal, ik reizi izīnīt Ledus kauju????????
nu te laikam tiešām PTAC jāsauc talkā.
Leģendārajā Munchen gadījumā mēs bijām smaidīgi līdz brīdim, kamēr ar otro savienojumu no check in letes BT štābā mums atbildēja: topai Ti Vasya peshyochkom domoi par 800EUR/pers. Rīt no rīta.
Briedis ar Usiku ir miera mikas, ja tiktu tiem otra gala trubiniekiem klāt!
Žēl. Vajadzēja operēt 5 stāros (restorānos, taxi, izklaide, hotel) un visu iegāzēt oponentiem. Mēs samierinājāmies ar kapeikām. Pat tikai vienu kapitāli foršu biezpienmaizīti apēdu Minhenes dz/c.stacijā, par kuru man Baltiķis nahren neko neatdeva, jo nepievienoju čeku. Skumji... A, biezpienmaizītes Minhenē foršas.
Izklausās līdzīgi Lei Fenga gadījumam.
Kā ir ar nododamo bagāžu, to tik īsos savienojumos nav problēmu laikā pārkrāmēt?
Šajā gadījumā rokas bagāža. Varbūt ja būtu bijusi reģistrētā ātrāk pie lidmašīnas kā pasažieris pie geita tad gan jau gaidītu
Rihard, varbūt uzraksti Twiterī nevis hipotētisku jautājumu, bet reālo situāciju - cikos pasažieri tika ielaisti terminālī, pa cik ilgu laiku aizgāja līdz geitam, kas notika pēc tam, un kā BT to var komentēt?
Ja pasažieris no savas puses visu izdarījis, lai paspētu, bet aviokompānija atsakās pārcelt uz citu reisu, tas jākarina pie lielā zvana. Vismaz būs reāls pamats, par ko medijiem sašust, atšķirībā no bieži vien visai muļķīgajiem rakstiem par overbukingu un reisu kavēšanos.
Nu ko, trešais gadījums ceļakājas vēsturē. Nav tas nemaz tik reti, kā Juris domā. Un atkal BT.
Rihard, es domāju nav ko daudz tērēt laiku ar šūmēšanos Tviterī, mierīgi raksti kompensācijas pieprasījumu par novēlotu nokļūšanu Rīgā, plus atmaksu par ēdināšanu un viesnīcu (ja tāda tika ņemta), plus par pašu iegādātu biļeti.
Nu ko, trešais gadījums ceļakājas vēsturē. Nav tas nemaz tik reti, kā Juris domā. Un atkal BT.
Kā saproti, šis ir robežgadījums, kad iepriekšējāis reiss formāli neskaitās nokavējies, un AirBaltic to ļaunprātīgi meģina izmantot. Uz tādu situāciju rēķina problēmu varbūtība tiešam palielinās.
Riharda paziņas varēja izmēģināt laimi pie Croatia Airlines, lai viņi pārliek uz citu savienojumu. Tas būtu viņu pienākums, ja pirmais reiss kavējas. Ja pasažieris nokļūst terminālī 10 min vēlāk kā paredzētais ielidošanas laiks, tad var pastrīdēties, vai ir kavējies vai nē.
Ne velti Germanwings GmbH v. Ronny Henning lietā (C-452/13) ECJ lēma, ka ierašanās laiks skaitās tad, kad ir atvērusās durvis un pasažieri var sākt izkāpt.
Kursh to savienoto lidojumu pardeva tam ari jajauta
Nē, pēc IATA noteikumiem (rezolūcija 735D) par pasažiera pārlikšanu uz citu reisu ir atbildīga tā aviosabiedrība, kas izraisījusi kavēšanos. Nevis biļetes pārdevējs. Bet izmēģināt var protams visus pēc kārtas, nav izslēgts, ka palīdz arī nākamā aviosabiedrība (kuras reiss ir nokavēts) vai aģentūra, kur pirkts.
Pirkts bija BT lapā.
Ja lidmašīna pietauvotos uzreiz pie terminal, tad iespējams, kādu minūti ātrāk varētu tikt Terminālā, bet ja liela daļa sakāpj autobusā un kāds kavējas, tad autobuss arī īpaši nesteidzas un sagaida kamēr kāds lēnāk izkāpj no lidmašīnas un aizslāj līdz busam.
Twitter vienkārši vēlos noskaidrot ko paši BT domā par šādu savienojumi. Tagad atbilde ka pakonsutēsies ar kolēģiem šajā jautājumā, visticamāk rīt saņemšu nākamo atbildi.
Vēstule jau top un šo lietu tā vienkārši neatstās. Pagaidām mierīgi, bez emocijām dažādi viedokļi jāuzklausa un pareizāk jāuzraksta šī vēstule.
Tikai, kā jau Juris teica, teorētiski vispirms atbildība jāprasa no OU, jo viņi ir tie, kas aizkavēja pasažieri, tāpēc - vai tad nav tā, ka arī sūdzība jāiesniedz attiecīgajai horvātu iestādei?
Twitter vienkārši vēlos noskaidrot ko paši BT domā par šādu savienojumi.
Ko tas Tev dos, ko viņu Tvitera menedžeris domā par īsiem savienojumiem? Laiku atpakaļ jau nepagriezīs un pagātni neizlabos. Droši raksti iesniegumu par kompensāciju un izdevumu atmaksu.
Ja cilvēks vēl būtu Vīnē, tad butu jēga ar Tviteri ņemties.
Bet pag, kā mēs zinām (kā ''profesionāli'' ceļotāji, nevis kā ierindas pakši), atbildīgā par pārmaršrutizāciju ir tā aviokompānija, kuras vainas dēļ radusies problēma, šajā gadījumā - OU. Principā, ja jau BT attiecās palīdzēt, pie viņiem arī bija jāgriežas. BT pozīciju šajā situācijā var daļēji saprast - viņiem būtu uz sava rēķina cilvēki jānogādā Rīgā, un jāpiedzen nauda pat to no OU, kuri, savukārt, teiktu, ka mēs taču neko nenokavējām. BT vaina ir, protams, tajā apstāklī, ka, ja jau paši negribēja krāmēties, tad neieteica griezties pie OU.
Tagad var sanākt tā, ka formāli pasažieri, nemaz negriežoties pie vainīgās aviokompānijas, uz savu galvu nopirkuši citas biļetes un grib par tām dabūt atmaksu un vēl kompensāciju. Ka tik nesanāk tā, ka BT atbidēs, ka viņiem ar šo lietu nav nekāda sakara, bet OU paziņos, ka pie viņiem neviens vispār nav griezies, un jaunas nopirktās biļetes ir pasažieru pašu iniciatīva.
P.S. Civilizētas aviokompānijas vispār šādu ļoti īsu savienojumu gadījumā bieži mēdz sagaidīt pasažierus pie izkāpšanas un pa taisnāko ceļu aizvest uz izlidošanas geitu, bet tas jau cits stāsts. Reāli arī 5 min pagaidīt ar geita slēgšanu šajā situācijā nesagādātu nekādas problēmas. Rīgā BT noteikti pagaidītu, bet te problēma tā, ka iesaistītas divas dažādas aviokompānijas, un viena ar otru, acīmredzot, īpaši nekomunicē.
Viņi ielidoja laikā. Tālak jau var būt visādas ķibeles: nav brīva vieta lidmašīnai pie slota un jāgaida tādējādi tā kaut kur tālāk piestāj un ar autobusu ved vai lidmašīnai durvis ieklemmē un laiž pa aizmugurējām. (nesen paziņam tā bija, bet bija garš savienojums un tas viņu neietekmēja)
Tad lidosta atbild, ka nav varējusi laicīgi nodrošināt apstākļus pasažieru laicīgai ienākšanai Terminālī?
Nu, tas ir labs jautājums, kurš atbild par to, ja ielido laikā, bet pēc tam ir kādas aizķeršanās? Diezgan regulāri mēdz būt tā, ka vai nu nav brīvas parkinga vietas pie geita, vai durvis nevar uzreiz dabūt vaļā, vai autobuss jāgaida, vai neplānota pasu / muitas kontrole uzreiz pēc izkāpšanas, vai policijas iejaukšanās, ja lidojuma laikā bijis kāds starpgadījums - kas tik viss nevar aizkavēt pasažierus jau pēc ielidošanas. Sanāk, ka par to neviens neatbild, vai?
Bet par to visu taču ir atbildīga OU. Viņi varēja atlidot ātrāk, rēķinoties, ka būs ilgi jāgaida un ka pasažierus tālu vedīs ar autobusu. Ne jau nākamā aviokompānija pie tā ir vainīga. Pēc visiem noteikumiem šī ir situācija, kurā pareizi ir ar pretenzijām vispirms vērsties tieši pie OU. Vai aģenti pie BT reisa geita par to neko neminēja?
Orson, būtu šausmīgi neloģiski, ja par to, ka lidmašīna noparkojas pārāk tālu, tāpēc pasažieri lidostā tiek novēloti, būtu atbildīga nākamā aviokompānija. Manuprāt, ir nepārprotami, ka tas ir iepriekšējās aviokompānijas lauciņš.
(P.S. Turklāt tam, ka lidmašīna noparkojas pārāk tālu, var būt ļooti dažādi iemesli, piemēram, tāds, ka pilots nav pareizi sapratis dispečerus. Tā ka, sanāk, arī lidosta nav vainīga.)
BT pozīciju šajā situācijā var daļēji saprast - viņiem būtu uz sava rēķina cilvēki jānogādā Rīgā, un jāpiedzen nauda pat to no OU, kuri, savukārt, teiktu, ka mēs taču neko nenokavējām.
BT nav uz sava rēķina jāved, viņi jau ir saņēmuši samaksu par biļeti. Nekādas papildus izmaksas par aviopārvadājumu viņiem nerodas, ja ir brīvas vietas BT nākamjā reisā (vienīgi par viesnīcu).
Pat ja agrāk vai vēlāk nonāktu arī līdz BT, tas, ka vispirms nekontatējas ar OU, kas ir loģiskā secība un kā to būtu pareizi darīt, ir ļoti slikti, jo, manuprāt, mazina pasažiera iespējas uz viņam labvēlīgu atrisinājumu.
Ļoti noderētu šajā situācijā rakstisks atteikums no BT puses situāciju risināt, bet baidos, ka tāds var nebūt.