Southwest izsēdina pasažieri, kura apgalvo, ka alerģiska pret suņiem
(Iznesu atsevišķi — Juris)
Štatos pasažierus ar alerģiju sēdina ārā no lidmašīnām, ja nav alerģiju apliecinošā sertifikāta. Neizprotu tehniski šo problēmu - ja pat būtu sertifikāts un zāles vai tas ir labāk (citādāk) ja cilvēkam ir tikai zāles (noteikti jau ir).
Viņa laikam bija iedomājusies pati sevi par noteicēju, kas jāizsēdina, kas jāatstāj. Ja tev ir tik šausmīga alerģija uz dzīvniekiem, nu tad nelido. Vai lido ar privātu lidmašīnu.
Kāds pārsteigums - uzreiz klāt ir Māris, kurš aizstāv aviokompānijas 
Es neticu, ka cilvēkam var būt tāda alerģija uz dzīvnieku, ka uzreiz jāmirst nost. Bet, ja nu tomēr ir, tad tev, draudziņ, tiešām nav droši lidot, tad labāk nelido. Vnk es to redzu tā, ka kundze sadomāja paskandalēties - ar visai nejauku mērķi izsēdināt no lidmašīnas pasažierus, kuri īstenībā neko daudz viņu netraucēja. Tā vietā lidsabiedrība pārspēja kundzi viltībā, palūdzot apstiprinājumu viņas nāvējošajai alerģijai, bet, kad tāda nebija, pilnīgi pamatoti atteicās kundzi pārvadāt, ņemot vērā lielos riskus, kas saistīti ar viņas veselību. Un ko tad viņiem vajadzēja darīt? Kāds būtu, Tavuprāt, pareizais atrisinājums šai situācijai? Izsēdināt cilvēku, kuram nepieciešams dzīvnieks-pavadonis? Nē, tā laikam nedarītu neviens nekur pasaulē, un labi, ka tā.
Nu es ar diezko sajusma nebutu lidot kopa ar titaru vai cuku....
https://www.cntraveler.com/stories/2016-02-24/emotional-support-animals-...
Ja pareizi saprotu, tad varu mierigi aiziet pie sava coma daktera, dabut izzinu ka bez sava iemilota skunksa nespeju dzivot, un tad mierigi solot ar to uz lidmasinu.
Šoreiz ir tas gadījums, kad es sliecos piekrist Mārim.
Pēc loģikas sanāk, ka aviokompānijai bija izvēle - izsēdināt skandalējošo pasažieri, vai izsēdināt divus pasažierus ar dzīvniekiem, no kuriem viens bija servisa dzīvnieks. Kaut kādu lēmumu, kā risināt situāciju, nāktos pieņemt arī tad, ja pasažiere uzrādītu attiecīgo dokumentu, bet šajā gadījumā lēmums bija viegls - ja jau kundze apgalvo, ka nevar lidot vienā lidmašīnā ar dzīvniekiem, bet nekāda dokumentāla pamatojuma tam nav - tad nelido.
Es neticu, ka cilvēkam var būt tāda alerģija uz dzīvnieku, ka uzreiz jāmirst nost. Bet, ja nu tomēr ir, tad tev, draudziņ, tiešām nav droši lidot, tad labāk nelido. Vnk es to redzu tā, ka kundze sadomāja paskandalēties - ar visai nejauku mērķi izsēdināt no lidmašīnas pasažierus, kuri īstenībā neko daudz viņu netraucēja. Tā vietā lidsabiedrība pārspēja kundzi viltībā, palūdzot apstiprinājumu viņas nāvējošajai alerģijai, bet, kad tāda nebija, pilnīgi pamatoti atteicās kundzi pārvadāt, ņemot vērā lielos riskus, kas saistīti ar viņas veselību. Un ko tad viņiem vajadzēja darīt? Kāds būtu, Tavuprāt, pareizais atrisinājums šai situācijai? Izsēdināt cilvēku, kuram nepieciešams dzīvnieks-pavadonis? Nē, tā laikam nedarītu neviens nekur pasaulē, un labi, ka tā.
Ir atšķirība starp dzīvnieku-pavadoni (piemēram, akliem cilvēkiem) un tā saucamo emotional support animal, kas jau sen izgājis ārpus kontroles:
https://www.oddee.com/item_99582.aspx
http://www.travelandleisure.com/articles/airline-pet-policies
Labprāt, dzirdētu Tavas domas par šo.
Risinājums - piedāvāt samainīties ar cilvēku otrā lidmašīnas galā. Ja jau apstiprinājuma nāvējošajai alerģijai nebija, tad tieši nevajadzēja sēdināt ārā, jo risks ir mazāks, ja būtu šāds apstiprinājums, tad gan būtu noteikti jāsēdina ārā.
Risinājums - piedāvāt samainīties ar cilvēku otrā lidmašīnas galā.
Tie gan, protams, ir tikai minējumi, bet man kaut kā ir aizdomas, ka šāda veidi risinājumi arī tika piedāvāti vispirms, taču kundzei nebija pa prātam.
Mani personīgi lidmašīnā netraucētu arī blakussēdošs tītars, īstenībā es pat būtu priecīgs, jo pēc manas saprašanas tas ir labāk nekā blakussēdošs pasažieris ar lieko svaru, kurš vēsā mierā atļaujas ieļumēt arī tavā personīgajā telpā un nekur tu nevari no viņa sprukt, kamēr pat vissmagākais tītars nebūs smagāks par 40 kg, kaut vai viņa ceļojuma mērķis būtu Pateicības dienas pusdienu galds. Bet nu katram savs, kam traucē, tie lai cīnās.
Bet ja nu kādam emotional support animal būtu neliels zilonītis? Tādi mierīgi un atbalstoši dzīvnieciņi...
Mani personīgi lidmašīnā netraucētu arī blakussēdošs tītars, īstenībā es pat būtu priecīgs, jo pēc manas saprašanas tas ir labāk nekā blakussēdošs pasažieris ar lieko svaru, kurš vēsā mierā atļaujas ieļumēt arī tavā personīgajā telpā un nekur tu nevari no viņa sprukt, kamēr pat vissmagākais tītars nebūs smagāks par 40 kg, kaut vai viņa ceļojuma mērķis būtu Pateicības dienas pusdienu galds. Bet nu katram savs, kam traucē, tie lai cīnās.
Tu jau runā tā, it kā tam zvēram būtu atsevišķa sēdvieta. Tev jau blakus būtu ļumošais pasažieris un klēpī, pa pusei tavā. vēl arī tītars.
Man vienreiz BT reiss no Vācijas uz Rīgu tika aizkavēts dēļ viena pasažiera, kurš no Kanārijām veda sievas papagaili, bet vāciešu dienesti izdomāja, ka tam nav nekādi papīri un nepieciešama karantīna. Skaidrojās ļoti ilgi un, kad beidzot pasažieri piedabūja izkāpt, izrādās, ka viņam zem krēsla somā bija vēl pāris suņi, kurus neviens līdz tam mēs lidmašīnā nebijām pamanījuši. Vīrs izklausījās "ļoti pateicīgs" savai sievai.
Vajag nodalīt skandalēšanos no reālas veselības problēmas. Citādi visi gudri, taisni "prieks" lasīt. Laikam neesat piedzīvojuši, piemēram, smakšanu, vai ne? ..kad nevar gaisu ievilkt, no piepūles pietūkst asinsvadi un nepietiek skābekļa. Pietiek ar pusstundu. Papīrus līdzi nevadājam, prātā nebūtu ienācis. Bet, ja zināms, ka būs kontakts ar dzīvnieku, zāles jāsāk lietot laicīgi. Tāpēc esmu pret dzīvnieku staipīšanu pa veikaliem, ceļojumos utt., arī pašu dzīvnieku dēļ. Un pavisam neredzu iemeslu, kāpēc priekšroka būtu dodama pasažierim ar dzīvnieku, nevis pasažierim bez. Ja vien tas patiešām nav suns -- pavadonis. Tad jāmeklē kompromiss un kādam jālido ar citu reisu uz kompānijas rēķina.
BET jebkurā gadījumā esmu pret konfliktiem un skandalēšanos. Ja pasažiere nepieņēma vietas maiņu (un viņas slimība nav tik nopietna), aviokompānijas atteikums ir attaisnojams.
Vajag nodalīt skandalēšanos no reālas veselības problēmas.
Papīrus līdzi nevadājam, prātā nebūtu ienācis.
Šajā gadījumā ar dokumentiem nepamatoti izteikumi nozīmē (ne)apzinātu vēlmi kādu diskriminēt, vai nu sevi, vai pasažieri ar dzīvnieciņu. Ja ir dokuments, tad vismaz teorētiski tā kļūst par aviokompānijas problēmu, kuru pasažieri pārlikt uz citu reisu (ja to ar zvēriņu, nav tomēr garantijas, ka arī tajā lidmašīnā nebūs kāds ar alerģiju).
Tiešām neapskaužu darbiniekus, kam tikšana galā ar šo un vis ko citu ir ikdiena.
Štatos pasažierus ar alerģiju sēdina ārā no lidmašīnām, ja nav alerģiju apliecinošā sertifikāta. Neizprotu tehniski šo problēmu - ja pat būtu sertifikāts un zāles vai tas ir labāk (citādāk) ja cilvēkam ir tikai zāles (noteikti jau ir).
Pamatojoties uz ko tāds pieņēmums, ka pasažierei bija zāles? Nebija.
Saliekot kopā visu lasīto par šo notikumu, tāda bija notikumu secība:
Iekāpjot lidmašīnā un redzot, ka lidos divi suņi, Anila paziņoja, ka viņai ir nāvējoša alerģija pret suņiem. No šī brīža aviosabiedrība nevar to ignorēt, jo, ja ar Anilu kaut kas notiek lidojuma laikā vai pēc tam, tad Southwest var tikt iesūdzēti par miljoniem dolāru — viņi taču tika brīdināti. (Ierastā procedūra ir, ka pasažieri ar nopietnām alerģijām par to paziņo jau iepriekš, lai viņiem piešķir vietas maksimāli tālu no iespējamiem alergēniem.)
Tika iedarbināta standartprocedūra, stjuartes paprasīja viņai sertifikātu, kurā precīzi aprasktīta alerģija, cik tā nopietna un kā apkārtējiem jārīkojas, ja cilvēks jau ir šokā. Anilai tādas izziņas nebija (atkal, ja cilvēkam ir nāvējoša alerģija un viņš jau lido kuro gadu, tad par tādu izziņu noteikti zina). Zāļu (EpiPen) viņai arī nebija. Turklāt viņa pieprasīja, lai tās nodrošina aviosabiedrība…
Iespējams tika piedāvāts samainīt vietas, bet tas viņu neapmierināja.
Šajā mirklī vai nu bija jāizsēdina 2 suņu īpašnieki (no kuriem vienam bija ārsta zīme, ka dzīvnieks ir nepieciešams), vai šī dāma, kura nekādi nespēja pamatot savus apgalvojumus par alerģiju (potenciālā atbildība par Anilas nāvi neļauj atstāt uz borta visus iesaistītos).
Tika izlemts lūgt izkāpt Anilai, viņa atteicās, līdz tika izsaukta policija, kas viņu izveda ar varu.
Ļoti dīvaina šajā mirklī ir cilvēka nevēlēšanās pamest lidmašīnu, ja viņa pati apgalvo, ka palikšana viņai var būt nāvējoša (un viņai paziņots, ka suņi netiks izsēdināti).
Saliekot to visu kopā ar faktu, ka dāma nodarbojas ar pseidozinātni (women's studies) un šķiet ir musulmane, daudz, daudz ticamāks liekas variants, ka viņa vai nu negribēja lidot kopā ar suņiem dēļ musulmaniskā naida pret tiem, vai mēģināja izlikties par upuri, lai nopelnītu naudiņu, un tāpēc izdomāja pasaku par alerģijām (un beigās sapinās melos), nekā viņai reāli ir kāda alerģija.
http://www.latimes.com/local/california/la-me-ln-southwest-airlines-woma...
Štatos pasažierus ar alerģiju sēdina ārā no lidmašīnām, ja nav alerģiju apliecinošā sertifikāta. Neizprotu tehniski šo problēmu - ja pat būtu sertifikāts un zāles vai tas ir labāk (citādāk) ja cilvēkam ir tikai zāles (noteikti jau ir).
Pamatojoties uz ko tāds pieņēmums, ka pasažierei bija zāles? Nebija.
Saliekot kopā visu lasīto par šo notikumu, tāda bija notikumu secība:
Iekāpjot lidmašīnā un redzot, ka lidos divi suņi, Anila paziņoja, ka viņai ir nāvējoša alerģija pret suņiem. No šī brīža aviosabiedrība nevar to ignorēt, jo, ja ar Anilu kaut kas notiek lidojuma laikā vai pēc tam, tad Southwest var tikt iesūdzēti par miljoniem dolāru — viņi taču tika brīdināti. (Ierastā procedūra ir, ka pasažieri ar nopietnām alerģijām par to paziņo jau iepriekš, lai viņiem piešķir vietas maksimāli tālu no iespējamiem alergēniem.)
Tika iedarbināta standartprocedūra, stjuartes paprasīja viņai sertifikātu, kurā precīzi aprasktīta alerģija, cik tā nopietna un kā apkārtējiem jārīkojas, ja cilvēks jau ir šokā. Anilai tādas izziņas nebija (atkal, ja cilvēkam ir nāvējoša alerģija un viņš jau lido kuro gadu, tad par tādu izziņu noteikti zina). Zāļu (EpiPen) viņai arī nebija. Turklāt viņa pieprasīja, lai tās nodrošina aviosabiedrība…
Iespējams tika piedāvāts samainīt vietas, bet tas viņu neapmierināja.
Šajā mirklī vai nu bija jāizsēdina 2 suņu īpašnieki (no kuriem vienam bija ārsta zīme, ka dzīvnieks ir nepieciešams), vai šī dāma, kura nekādi nespēja pamatot savus apgalvojumus par alerģiju (potenciālā atbildība par Anilas nāvi neļauj atstāt uz borta visus iesaistītos).
Tika izlemts lūgt izkāpt Anilai, viņa atteicās, līdz tika izsaukta policija, kas viņu izveda ar varu.
Ļoti dīvaina šajā mirklī ir cilvēka nevēlēšanās pamest lidmašīnu, ja viņa pati apgalvo, ka palikšana viņai var būt nāvējoša (un viņai paziņots, ka suņi netiks izsēdināti).
Saliekot to visu kopā ar faktu, ka dāma nodarbojas ar pseidozinātni (women's studies) un šķiet ir musulmane, daudz, daudz ticamāks liekas variants, ka viņa vai nu negribēja lidot kopā ar suņiem dēļ musulmaniskā naida pret tiem, vai mēģināja izlikties par upuri, lai nopelnītu naudiņu, un tāpēc izdomāja pasaku par alerģijām (un beigās sapinās melos), nekā viņai reāli ir kāda alerģija.
http://www.latimes.com/local/california/la-me-ln-southwest-airlines-woma...
Tā kā ar angļu valodu esmu uz " Jūs", tad tekstu, kuru ielinkoju sapratu tikai vispārīgi, minētajos faktos neiedziļinājos - līdz ar to nekāda viedokļa man nav un nevar būt. Klāt nestāvēju. Es tikai hipotētiski izsaku domu - interesanti - ja kundzei būtu medikamenti, bet ne sertifikāts, tad arī izsēdinātu vai ja būtu abi - tad neizsēdinātu un izsēdinātu suņus? Un pajautāju - KĀDA starpība - tikai papīra gabala eksistencē?
Pie tam, piemēram Latvijā, tāda aleģijas sertifikāta nemaz nav (nez vai kāds ārsts spēj iedomāties kā tas izskatās, un kā tas jāformē), tad pasažieris paliek mūžigajā gaidītāju rindā, līdz izlido visi lopiņi?
Ja cilvēkam ir ļoti specifiskas un dzīvību apdraudošas vainas, tad viņš, prātīgs būdams, iepriekš izjautā aviosabiedrību, kā viņam pareizi rīkoties. Tad arī noskaidrotos, kādi dokumenti vajadzīgi un kā tos dabūt, ja nav.
Man nav iebildumu un liekas loģiski, ka tiem, kas ir sagatavojušies un izpilda visas aviosabiedrības prasības (suņu īpašnieki) tiek dota priekšroka pār tiem, kas nē (alerģijas sacerētāja).
Kad runa ir par potenciālām miljonu tiesasprāvām (un izvairīšanos no tām), tad iesaistītie 'papīra gabali' ir ļoti, ļoti svarīgi…
Bet vai tad tiešām aviokompānijām ir vienmēr jāspēj pārvadāt visi un visur - fiziski un garīgi slimie, cietēji no alerģijām un pie sistēmas pieslēgtie u.t.t...?
Kā zināms, pasaulē viena no populārākajā alerģijām ir pret putekļu ērcīti, un tā pilnīgi noteikti mitinās krēslu polsterējumā - kaut kā neesmu manījis, ka krēsli kāda indivīda dēļ tiktu pēc katra lidojuma sūkti ar putekļu sūcēju un tīrīti ar spēcīgas iedarbības līdzekļiem.
Izejot uz ielas un dodoties uz lidostu ir pilnīgi skaidrs, ka nāksies satikt suni vai kādu citu dzīvnieku - kaut vai muitas un robežsardzes suņus lidostā. Arī pasažieri ar dzīvniekiem ir ierasta lieta. Tāpēc zāles, ja tādas ir nepieciešamas un palīdz, jāiedzer savlaicīgi jebkurā gadījumā. Ja zāļu nav, vai tās nepalīdz - jāpaliek mājās vai citā drošā vietā. Ko tad aviokompānijai, varbūt privāto lidmašīnu nodrošināt vajadzētu?
Es protams nenoliedzu, ka ir autisti, kam interakcija ar dzīvnieku reāli palīdz attīstībā, kā arī kareivji, kas pārcietuši kara šausmas, un rūpes par savu suni ir viena no nedaudzajām lietām, kas attur no pašnāvības.
Tāpat nenoliedzu, ka ir cilvēki, kam ārkārtīgi spēcīgas alerģiskās reakcijas, kas var izraisīt nāvi.
Bet nožēlojami, ka ir ļaudis, kas ļaunprātīgi izmanto 'emotional support animal' koncepciju, lai vienkārši pārvadātu savus mājdzivniekus bez maksas, un tikpat nožēlojami, ka ir šādas dāmas, kas izliekas par slimām, lai sasniegtu savtīgus mērķus (vai nu aizdabūt prom nīsots suņus, vai izsist kompensāciju par izlikšanu no lidmašīnas, ej nu sazini).
Kā zināms, pasaulē viena no populārākajā alerģijām ir pret putekļu ērcīti, un tā pilnīgi noteikti mitinās krēslu polsterējumā - kaut kā neesmu manījis, ka krēsli kāda indivīda dēļ tiktu pēc katra lidojuma sūkti ar putekļu sūcēju un tīrīti ar spēcīgas iedarbības līdzekļiem.
Izejot uz ielas un dodoties uz lidostu ir pilnīgi skaidrs, ka nāksies satikt suni vai kādu citu dzīvnieku - kaut vai muitas un robežsardzes suņus lidostā. Arī pasažieri ar dzīvniekiem ir ierasta lieta. Tāpēc zāles, ja tādas ir nepieciešamas un palīdz, jāiedzer savlaicīgi jebkurā gadījumā. Ja zāļu nav, vai tās nepalīdz - jāpaliek mājās vai citā drošā vietā. Ko tad aviokompānijai, varbūt privāto lidmašīnu nodrošināt vajadzētu?
Nav teikts, ka visiem alerģiskajiem cilvēkiem ir alerģijas pret putekļu ērcīti. Turklāt nav tā, ka cilvēkiem ar suņu alerģiju, ir kādas milzu problēmas uz ielas - reakcijas parasti rodas tikai slēgtās telpās ar ierobežotu ventilāciju - istabās, vai, piemēram, lidmašīnās . Un nav arī tā, ka pat tad, ja ir līdzi zāles, tās lietot ir prieks un iedzerot viss ir ideāli. Daudzos gadījumos šādu kairinātāju izlaisītas lēkmes pēc tam jāārstē nedēļām vai mēnešiem ilgi ar ļoti spēcīgiem medikamentiem.
Neaizstāvu dāmīti, jo jebkurš normāls stipri alerģisks cilvēks, apzinoties iespējamās problēmas, izkāptu no lidmašīnas un tad sāktu lietas kārtot, bet man kā cilvēkam, kuram no saskarsmes ar kaķiem pēc tam nedēļu jāšķauda un jādzer zāles, patiktu, ja visus dzīvniekus pārvadātu bagāžā, nevis ļautu tiem uzturēties salonā.
Man pašam ir alerģisks bērns, un arī pats ciešu no alerģijām, protams, ne jau tik smagā formā. Bet tās dāmītes uzvedība jebkurā gadījumā ir pilnīgs sviests!
Kā rāda nesenais gadījums ar AirBaltic, aviokompānijas bieži vien nespēj nodrošināt elementārus dzīvnieku labturības nosacījumus bagāžas nodalījumā (kāds dzīvnieks tur tika vienkārši apēsts). Turklāt man ir aizdomas, ka bagāžas nodalījumam, kurā lido dzīvnieki, tāpat ir nepieciešama ventilācija, un tā ir kopīga ar salona ventilāciju. Varbūt pa vidam ir filtri, bet neviens filtrs jau nespēj aizturēt pilnīgi visus alergēnus.
Tā gan nav bijusi alerģija pret dzīvniekiem, bet vairākas reizes arī lidojumos no Rīgas salonā ir atskanējis paziņojums ar lūgumu neēst riekstus utml, jo starp pasažieriem ir kāds ar alerģiju uz šo produktu. Tātad pārvadātājs jau iepriekš bijis informēts par iespējamu problēmu
Lidoju ar KLM (laikam AMS-BKK) kādus 7 gadus atpakaļ, un blakus sēdošo pasažieri izsēdināja, kad viņa paziņoja stjuartiem, ka viņai ir alerģija uz riekstiem, bet nespēja uzrādīt ārsta zīmi. Viņa apgalvoja, ka zāles viņai ir līdzi, bet klm teica, ka bez ārsta zīmes, kas apliecinātu, ka ar zālēm pietiek, viņi nevar viņu pārvadāt, jo nevar garantēt, ka nekur apkārtnē nebūs kāda riekstu daļiņa, un nevar šādi riskēt. Pasažiere, protams, bija ļoti neapmierināta.
Bet nožēlojami, ka ir ļaudis, kas ļaunprātīgi izmanto 'emotional support animal' koncepciju, lai vienkārši pārvadātu savus mājdzivniekus bez maksas
Es tik tā padomāju, nez cik šejieniešu ne aci nepamirkšķinot izmantotu šādu opciju? 
Ja, man tiesi vajadzetu emocionala atbalsta govi salona! Citadi bail lidot!
Cilvēks jau arī ir dzīvnieks… Sanāk bezmaksas pasažiera pārvadāšana.
Mh, un vēl jau ir arī "infantošana".