Piedodiet ja muļķīgi, bet, klausoties šīs Tower un pilotu sarunas, rodas jautājums - viņas arī oriģināli ir tik sūdīgā kvalitātē? Kā emergency situācijās visus rīkojumus var tik skaidri saprast? Vai viņiem tur tā auss tik labi piešauta?

 Ikviens lidojums ir Keno.

Jā, auss riktīgi jāpiešauj. Man pazīstams džeks, amatieris, kurš lido ar savu ļoteni kontrolētajā gaisa telpā, visu dienu klausās tieši treniņa dēļ. Kaut gan šī ir TV ziņu dikcija, salīdzinot ar, piemēram, iznīcinātāju pilotu buldurēšanu. Dienēju krievu aviācijas bāzē un šad tad aizgāju uz vadības torni pasēdēt aiz ziņkārības - nevienu vārdu nekad neesmu varējis saprast, kaut arī valoda ir kā dzimtā

Un pie emergency bieži vien arī nesaprot. Atleik tikai atcerēties gadījumu ar Air Baltic  šasiju - kā tur konsultants pa radio vervelēja.

Man tas liekas ārkārtīgi negudri, tiek ieguldīti miljoni, lai ierīkotu izklaides pasažieriem, wifi, spīdošas zvaigznītes lidmašīnas griestos, bet nevar uztaisīt labāku sakaru sistēmu, kas neizklausītos pēc pirmajiem fonogrāfa ierakstiem vaska cilindros…

Juri - radio un fizikas likumus jau neviens nav atcēlis un šajās frekvencēs (kurās torņi runā) grūti kaut ko labāku dabūt.

Cik zinu, joslas platums šīm komunikācijām ir 8,33—25 kHz (atkarībā no reģiona — Eiropā 25 kHz sadalīja trijos 8.33 kHz kanālos, jo trūka vietas). https://web.archive.org/web/20071019002549/http://www.eurocontrol.int/vh...

Pēc fizikas un informācijas teorijas likumiem:

Pieņemam sliktāko variantu, 8.33 kHz joslas paltums un trokšņaina vide (SNR = 10 dB). Tad pēc Šenona formulas varam dabūt cauri 8,33 * log₂ (1 + 10/1) = ~28,8 kilobitus sekundē.

Pēdējos gados ir noticis liels progress balss ierakstu kompresijā, labi saprotamu balsi var iespiest 8 kilobitos sekundē, te piemēri: http://www.opus-codec.org/examples/

Ir pat eksperimenti ar fantastiskiem rezultātiem, mēģinot iekļauties zem viena kilobita, te piemēri ar 700 bitiem sekundē: http://www.rowetel.com/?p=5373

Tātad pēc fizikas likumiem, pārejot uz digitālu balss pārraidi, pašreizējā vienas nesaprotamas burkšķēšanas vietā var ietilpināt 3,5 skaidri saklausāmas sarunas (8kb) vai ~40 stipri saspiestas (700b), bet manuprāt vienalga labāk uztveramas sarunas. Man sanāk, ka ir iespējams, tikai saņemšanās vaina.

(Es šajā jomā neesmu speciālists, ja kur kļūdos, lūdzu palabot.)

Domāju, lielākā vaina ir mikrofonu konstrukcijā un novietojumā. Tad pašā izrunā. Un tikai nedaudz sakaru kanālā.

Bet profesionāļiem sarunu saprast palīdz ierobežotā leksika un frāžu standartizācija. Viena lieta ir saprast sarunu par svešu tēmu, pavisam cita - izšķirt, kurš no 2-3 iespējamiem/sagaidāmiem vārdiem ir ticis pateikts. Ne velti lielākais kļūdu skaits ir tieši noteiktā augstuma uztveršanā - tur tekstā var būt jebkurš cipars.

Viens no komunikācijas uzlabošanas ceļiem ir maksimāli aizstāt balss ziņojumus ar teksta ziņojumiem. Tad atkrīt arī vajadzība ko pierakstīt. Pie tā jau it kā strādājot.

Juri - digitālais viss ir labi tikai pie noteikuma, ka arī signāls ir kvalitatīvs. Tiklīdz tāds tas nav sākas burkšķēšana, iztrūkumi utt. Analogajā variantā tad tikai "iešņāc".

Ko tieši Tu domā ar kvalitatīvu vai nekvalitatīvu signālu? SNR? Pakešu zudumu? Kaut ko citu? Dod precīzākus datus, skaitļus, lai varam runāt konkrēti.

Vienkāršā valodā, kad TV ekrānā pusbildes vietā ir kvadrātiņi un šis notiek regulāri.

Exactly!

Tā kā precizējumu nesagaidīju, tad jāsaka, ka šis apgalvojums (tādā formā kā izteici) ir pilnīgi aplams.

Fona trokšņus jau iekļāvu aprēķinos iepriekš. Pat desmitreiz palielinot trokšņu līmeni (līdz S/N = 1), joprojām var pārraidīt 8,33 kb sekundē.

Savukārt pret pēkšņiem traucējumiem (sprādzienkļūda, burst error), kas izraisa pilnīgi nepareizu datu saņemšanu vai pakešu zudumu, cīnās ar kļūdu labošanas kodiem (konkrētāk — forward error correction, FEC). Var konfigurēt pēc vēlēšanās — lai, zaudējot 10%, 30%, 50% vai pat vairāk noraidītās informācijas, sākotnējos daus var atjaunot pilnībā, bez kādiem iztrūkumiem.

Pat tad, ja šo robežu pārsniedz, balss kodēšanu konstruē tā, lai zustu mazāk svarīgās skaņas komponentes un skaņu atjaunotu kropļotu, bet vismaz saprotamu. (Augstāk Opus paraugos ir piemēri ar 30% datu zaudējumiem.)

Secinājums — tieši otrādi, pārraidot digitālu informāciju, var daudz labāk tikt galā ar traucējumiem kā analogu.

Lattelekomam ar bija tāds viedoklis.

Esmu ar viņiem strīdējies lamājies par maldinošu reklāmu utt.

Jo manos dziļajos laukos, kamēr bija parastais signāls - TV lai arī rūca un šņāca - bet varēja, kaut pa miglu redzēt un dzirdēt.

Digitālajā erā - ekrāns sastingst - parādās kubiki, parādās uzraksts nav signāls utt.

Lattelekoms lika mainīt antenu kabeļus utt, un tas viss galīgi neatbilda reklāmai, kurā skaisti pārslēdza un viss palika skaisti..

Tā kā novērojums no dzives - ja digitālajam signālam viss ir ok - protams kvalitāte ir labāka, bet ja ir traucējumi - tad signāls vispār var pazust un palikt bez jebkādiem sakariem.

Cilvēka smadzenes kļūdu korekciju veic pavisam citādāk, kā dators. Trūkstošo nevis izrēķina no kodiem un kontrolsummām, bet piefantazē klāt, balstoties uz pieredzi. Pie tam, tas var notikt zemapziņas līmenī, apziņai pat neatšķirot reāli saņemto no pievienotā. Acīm redzot, analogo signālu šādi koriģēt ir iespējams, bet digitālo - gandrīz nemaz.

Juri, mēs protams varam iet detaļās par FECiem, kā arī citiem rādītājiem, taču atbildēšu lakoniski - analogais signāls ir uzticamāks.

Bļurdoņa (kas ir tik ļoti raksturīga sūdīgam digitālajam signālam) ir daudz briesmīgāka, kā šņākoņa fonā. Nešaubos, ka ir tikuši veikti pētījumi un vēl dažādi projekti, lai izvērtētu, vai digitālais signāls nebūtu labāks risinājums aviācijai, taču tā ir dinozaura nozare, pārmaiņas šeit notiek lēni (vismaz šādos līmeņos). Ir 2017.gads un tikai tagad lidmašīnas varēsim sākt izsekot from point to point (satelīts, bēdīgais MH370 gadījums), nevis ar secondary radariem un vēl tikpat aizvēsturiskām metodēm.

bet Juris taču nepārprotami paskaidroja, ka konkrētajai implementācijai nav nekāda sakara ar tehnisko potenciālu. citiem vārdiem: tas, ka ltc ir apzināti izvēlējies ieviest sliktu un/vai nepiemērotu risinājumu, nekādi nav saistīts ar tehnoloģiju potenciālu. līdzīgi varētu teikt, ka visi pasaules ēdināšanas uzņēmumi ir briesmīgi tikai tādēļ, ka kāds reiz rīgas mcd atrada tārpus burgerī.

Juris, savukārt, izvēlas optimistiski ignorēt realitāti, ka amerikas problēmas šajā jomā nav un nekad nav bijušas tehnoloģiskas - tās ir tikai un vienīgi politiskas. un tās caurvij asv aviācijas nozari pilnīgi visā. salīdzinot ar absolūti neadekvāto tehnoloģisko stāvokli air traffic contol vispārīgi (in general), sarunu kvalitāte ir tik nenozīmīgs aspekts, ka par to pašlaik nopietni neviens nerunā (izņemot interneta censoņus, protams). jo nav jēgas runāt par izpūtēja apzeltīšanu, kad dzinējs ir pusizkritis no auto un velkas pa ceļu.

paskaidro šo, lūdzu, konkrētāk. ko nozīmē uzticamāks tavā izpratnē? Juris taču uzskatāmi ar konkrētu aprēķinu palīdzību pierāda, ka tā nav. 

sorry, ja galīgi netēmā, bet nespēju nomierināties.

nu, nevajag mums eiropā importēt šo amīšu idiotismu. [sa]jūtām nav nekādas nozīmes faktu interpretācijā. tām pamatoti nav vietas zinātnē, un nevajag tagad pēkšņi publiskajā telpā (in public discourse) zinātni pielīdzināt reliģijai vai citādiem misticisma paveidiem. janka katru dienu simtiem reižu veic praktiskus eksperimentus, kur empīriski pārliecinās par Jura teiktā patiesību (gandrīz visas modernās tehnoloģijas iekļauj/pamatojas uz šiem principiem). un tad apzināti izvēlas to visu ignorēt, pamatojoties uz mākslinieciskām sajūtām.

kā mīl teikt neil tyson: 'it blows my mind' (pavada ar raksturīgi plašiem ilustrējošiem žestiem)...

A pričom tur ltc? Regulāri visādos BBC, FOX, CNN utt. parādās klucīši un tas ir tajā galā, par ko bieži viņu diktori atvainojas.

ltc pieminēja gklavs, kuram es atbildēju (pirms citi paspēja iepostēt pa vidu). atkārtošu vēlreiz - ja bbc vai cnn ir izvēlējies nepareizu/nepiemērotu risinājumu, tas nekādi neietekmē tehnoloģiju potenciālu vai zinātniskos faktus, uz ko šīs tehnoloģijas balstās.

un lai man atkal nepārmestu tukšu teorizēšanu (theorizing), konkrēts piemērs, ar ko ir saskārušies pilnīgi visi. mobilo sakaru tīklu pārslodzes masu pasākumu/jaungada laikā. tās ir un turpinās būt neatņemama dzīves sastāvdaļa, jo operatori apzināti izvēlas tehnoloģiskus risinājumus, kas nav piemēroti šādam ļaužu/datu plūsmas daudzumam. un tas ir visnotaļ racionāls lēmums no viņu puses. vairāk kā 99% laika šāda kapacitāte nav nepieciešama, tādēļ neviens netērē naudu, lai to nodrošinātu. tādēļ, piem., emergency services, kam ir nepieciešami sakari jebkurā situācijā, investē naudu ārkārtīgi dārgos un neatkarīgos (un ārkārtīgi šauri specializētos) risinājumos, lai to nodrošinātu (tur, kur tā ir politiska prioritāte, protams).

Juriss -

Atbrauc pie manis uz laukiem - un sataisi televizoru, lai varu uztvert visas tās programmas, ko agrāk varēju ar analogo televīziju (LNT, TV3).

Vieta - Gaujas krastā - 50 km gan no Cesvaines, gan Alūksnes torņa...

Es nevēlos ieguldīt super augstos mastos un uberkrutās antenās.

Nu nav digitālais signāls panaceja...

p.s ar nostalģiju vienreiz pa radio skalu pameklēju - izrādās poļi vidējos viļņos vēl anaolgi raida un tos var uztvert

kādēļ lai es to darītu? tu taču pats tikko skaidri un gaiši uzrakstīji, ka nevēlies investēt. nu, ja nevēlies investēt, ciet klusu. bet tava nevēlēšanās investēt noteikti nav pietiekams iemesls, lai tagad visa pasaule pēkšņi atteiktos no progresa un smiedamās ievirpuļotu akmens laikmetā.

un lai izvērstu iepriekšējo domu, piezīmēšu, ka ir jānodala diskusijas par tehnoloģiju darbības pamatprincipiem un to pieejamību/ekonomiskajiem faktoriem. nav absolūti nekādas korelācijas starp šīm lietām.

ja tehnoloģiski risinājumi pašlaik ir par dārgu, to izplatība nav godīgi sadalīta vai tā nesamērīgi ietekmē kādas sabiedrības grupas, tās ir politiskas problēmas, ko jārisina ar politiskiem līdzekļiem (subsīdijas, normatīvi, regulācijas utt.). tam nav nekāda sakara ar teorētisko bāzi vai tehnoloģiju potenciālu. 

un ltc gadījumā situācija noteikti ar laiku uzlabosies, tas ir neizbēgami tehnoloģiju straujās attīstības dēļ. ja nav vēlēšanās gaidīt, jāmeklē politisko atbalstu, kas šos uzlabojumus nodrošinās šodien. taču ir absurdi teikt, ka teorētiskā bāze ir nepareiza tikai tādēļ, ka [varbūt] pašlaik pietrūkst politiskās gribas.

Zinātnisku risinājumu var atrast jebkurai problēmai, bet jāsaprot, vai problēma patiešām eksistē, un kāda tā ir. Kādēļ lai aviācijas industrija investētu daudz naudas risinājumā, kur viss notiek tāpat? Kāda jēga uzlabot tikai skaņas kvalitāti, ja tam risinājums ir atrasts jau vismaz gadus 70 atpakaļ? Tas, ka novērotājam no malas skaņas kvalitāte šķiet briesmīga, nenozīmē, ka tā ir īsta problēma.

Tas, ka risinājums būs dārgs, gan ir viennozīmīgi skaidrs - runa ir par drošību. Un, galu galā, aviācijā apgrozās ļoti lielas naudas, tur lētu risinājumu nemaz nav.

nesaprotu, kādēļ apzināti jauc kopā dažādas lietas.

kad rakstīju par dārgiem risinājumiem, runāju par neatkarīgu sakaru kanālu izvedi, kas pēc definīcijas būs ārkārtīgi dārgs pasākums šaurās specializācijas un pielietojuma (as in lietotāju skaita ziņā) dēļ. šim apgalvojumam nav nekāda sakara ar skaņas kvalitātes 'problēmu'.

tās risinājumi ir tehnoloģiski pieejami šodien, tie ir sastopami masveida produktos ar pašizmaksu, kas mērāma centos, tādēļ tas noteikti nebūtu dārgs risinājums. visai asv tikai šī aspekta modernizācija neizmaksātu vairāk par 30-50 gusd, kas ir absolūti nebūtiska summa, par ko neviens pat neiespringtu. problēma ir apstāklī, ka šī viena aspekta modernizācija neko nemainīs plašākā kontekstā, bet nav politiskās gribas, lai modernizētu visu air traffic control infrastruktūru, kuras katastrofālais stāvoklis pašlaik bremzē visas pasaules attīstību, par ko, piem., ir ārkārtīgi sašutuši (un to aktīvi publiski neslēpj) amīšu eiropas ekvivalenti (counterparts). taču eiropieši nevar amerikai norādīt, kā tai tērēt savu politisko kapitālu.

Balss sakari tiešām nav atsevišķas apspriešanas vērti. Moderna Air traffic control infrastruktūra nesastāvēs tikai no balss sakariem, tam vajadzētu būt kaut kam ar ADS-B saistītam, nevis pilotu balss ziņojumiem, kur ļoti daudz cilvēciskā faktora.

Tomēr viena lieta ir tehnoloģiskais risinājums, cita - tā ieviešana konkrētā industrijā. Standartizācija, drošības prasības, vēsturiskais mantojums to stipri sarežģī un sadārdzina.

kaut kā šis temats galīgi neatbilst nosaukumam "interesanti raksti par aviāciju".

P.S. ieviest kādu jaunu komunikācijas tehnoloģiju visos lidotspējīgajos gaisakuģos būtu apmēram tikpat reāls, cik visu LV autoparku pārbūvēt par elektroauto.

kādēļ gan lai tā būtu? ņemot vērā, cik ļoti šī industrija tiek regulēta, tas būtu vienkāršāk par vienkāršu. faktiski (virtually) visa pārējā pasaule ir sen sākusi to darīt. pašlaik vienīgais būtiskais progresa traucēklis ir amerika un tās paralizētā politika.

gklavs, Tu izdari pārāk tālejošus secinājumus no sava novērojuma.

Tikpat labi varētu teikt, ja no Ķīnas par 30c pasūtītais grozāmgrābslis izjūk pēc pāris dienu virpināšanas, tad lietotās tehnoloģijas (gultņi) ir sevi diskreditējušas un nav lietojamas automašīnu, kur nu vēl lidmašīnu būvē.

Es secinātu, ka TV pārraidē ir izdarīts kompromiss (trade-off) — maksimāli pieblīvēt kanālu ar datiem, nevis pārraides kļūdu labošanas informāciju. Prioritāte dota klientiem, kas ir uztveršanas zonā, nevis tiem, kas uz robežas, ar domu, ka labāk pēdējie nopērk spēcīgāku antenu kā pirmie saņem viņiem nevajadzīgus datus.

Atceries, ka digitālais TV signāls satur vairāk informācijas, labāku attēlu. Ja šajā paša apjomā iespiestu veco attēlo + FEC, domāju, ka netraucēti varētu uztvert tikpat tālu kā agrāk un vēl tālāk (tā ir hipotēze ).

Ja šādu kompromisu izmanto patērētājiem orientētā risinājumā, tas taču nenozīmē, ka tā jādara arī avio sakaru vajadzībām. Var pieskaņot plānotajai signāla degradācijai. Var lietot adaptīvu algoritmu, kas piemēro FEC konkrētajiem apstākļiem.