Vai kādam ir pieredze atpūsties pie Melnās jūras Gruzijā? Izskatu tagad opciju lidot uz Kutaisi un tad doties uz piekrasti. Vai tur viss ir attistīts? Vai ceļi ir labi? Vai mašīnu ir viegli noīrēt?
Mašīnu īrēju no šiem www.cars4rent.ge/ Ceļi ciešami, par pašu atpūtu pie jūras neko nepateikšu, jo nobraucām tik garām, mūs vairāk kalni interesēja. Bet Batumi aktīvi būvējās, gan jau var atrast labu viesnīcu.
Batumi vismaz nesen bija kaa Las Vegas, pilns ar turkiem un viss baigi exclusive un inclusive. No seniem laikiem atceros skaisto Picundu ar ciedru audzi lidz jurjai. Tas gan tagad ir Abhazija. Uz turieni ari turki brauca, tad jau kaut kas vel tur ir.
Jūnijā biju Batumi. Pilsētas centrs kā mazā Las Vegasa. Labas nakstmājas pašā centrā ikako [dot] gikakuna [at] gmail [dot] com. T.555278672. Mēs ņēmām caur booking citu, bija vilšanās. Šeit bija ļoti laba cena un pats centrs.
Ja paliek uz vairākām dienām bankā jāsamaksā 2 lari par ceļu izmantošanu, citādi jebkurā stāvvietā var uzlikt sodu.
28. jūnijā atgriezos no 10 dienu ceļojuma 4 dienas Batumi, 5 Tbilisi. Ielidojām Kutaisi un tālāk ar "maršrutku" uz Batumi, maksā 15 lari (ap 5,50eur) no cilvēka un 2 stundu piedzīvojums garantēts.
Batumi - forša kūrorta pilsēta, par ļoti pieņemamām cenām, vakariņas diviem ar vīna pudeli 10eur. Centrālā iela, var vakaros staigāt un baudīt dabas skatus, vienā pusē jūra, otrā kalni. Ja kāds ir aktīvā dzīvesveida piekritēji var izīrēt velosipēdus un izbraukt Bike Route, kopā 50km. 27km vienā virzienā, kur paverās burvīgs ūdenskritums, bet jārēķinās ar serpentīna ceļu, kas ved kalnā augšā un govīm, kuras ir visur un pastaigājas visur, tikko kā izbrauc ārpus centra. Atpakaļceļā, līdz Batumi centram bija atlikuši vēl kādi 15km un manam velosipēdam gadījās "mīkstais", tas ļāva mums izbaudīt Gruzijas iedzīvotāju viesmīlību. Pirmajā sādžā uzreiz aicināja iekšā, palīdzēšot salabot. Nepaspējām ienākt kā jau kafija tika pienesta, taburetes, kur apsēsties un atgūt spēkus. Pa to laiku sētā jau visi apkārtējie kaimiņi saskrējuši, kādi 11 cilvēki ar visiem bērniem. Kad tika secināts, ka riepu uzpumpēt nevar, viens no kaimiņiem jau krāmēja velosipēdus savā Toyotā Priuss un gatavs vest mūs uz centru. Aizveda un naudu ne par ko neņēma, tik savu telefona numuru iedeva, ja nu izdomājam kaut kādā ekskursijā ar četriem riteņiem, lai zvanot.
Dzīvokli īrējām caur Airbnb, 10. stāvs ar skatu uz jūru un muzikālajām strūklakām. Kaut kas ap 20eur pa diennakti.
Runājot par ceļiem. Arī biju lasījusi, ka tur briesmīgi ceļi, nezinu, kur ir tie briesmīgie ceļi, bijām aizbraukuši līdz Kazbegi (noteiki iesaku visiem aizbraukt, ja esat Gruzijā), secinājums Latvijā ir vietas, kur ceļi ir daudz katastrofālāki. Bet gruzīņu braukšanas kultūra, tas jau ir atsevišķs stāsts. Taksists, kas mūs veda uz Kazbegi, visas sievietes pie stūres sauca par Kamikadzēm.