Diez vai no kartes atvilks. Tā īsti darīt viņi nemaz nedrīkstētu.
Ja pirksi tagad sākot no jūnija tad visticamāk cenā būs iekļauts šis nodoklis.

Pirku martā priekš jūnija sākuma Norwegian biļetes un pasažieri ir jau turpatpakaļ izlidojuši OSL un kartē nekas nav noņemts. Neesmu prasījis vai uz vietas šiem nebija kaut kas jāmaksā.

Nu tad redzēs, jo lidojumus pirku arī jau aprīlī un esmu jau atpakaļ.

Cik tas ir e?

Diezgan loģiski, ka pēc lidojuma jau nu gan nedrīkst. Diezgan apšaubāmi ir arī tas, ka to drīkstētu darīt pirms lidojuma, bet tad Tev vismaz būtu opcija atteikties no lidojuma un nelidot, ja jaunā cena neapmierina (bet tas gan arī ir baltiem diegiem šūts, un, manuprāt, nebūtu likumīgi). Bet atvilkt pēc lidojuma jau ir absurds.

Lai neiesaistītos neauglīgās diskusijās un ilgstošā chargeback procesā, es nobloķētu karti, ja vien viņa nav vitāli nepieciešama ikdienā.

Ap 9 eiro

Tikko sazvanījos. 03.06. lidoja RIX-OSL un šodien OSL-RIX ar DY un nekas nebija jāmaksā. Biļetes bija pirktas caur Budgetair martā.

Ja pērk pa taisno no Norvegian, tad viņiem vieglāk novilkt post factum. Nemaz nestādos priekšā, kā viņi varētu kaut ko paprasīt piemaksāt biļetēm, kas pirktas caur budgetair. 

nav gan loģiski. cik atceros, lielākajā tiesā biļešu noteikumu parasti tiek iestrādāts punkts, ka papildu likumdošanā noteiktās maksas (nodevas/nodokļus etc.), kas nebija zināmas pārdošanas brīdī, drīkst pieprasīt pēc to publiskošanas. tā kā šiem noteikumiem ir viennozīmīgi piekrists pirkšanas brīdī, ir tiesisks pamatojums prasīt piemaksu, ja šāds punkts noteikumos bija.

arī ar chargeback nebūs tik vienkārši. ja bankas klerks būs pielaidīgs, iespējams, ka lems par labu kartes lietotājam, bet stingri ņemot, v/mc noteikumi to neliek (ja pareizi atceros). likumdošanas izmaiņas parasti tiek pielīdzinātas force majeure.

šajā konkrētajā situācijā ir ārkārtīgi dīvaini, ka norvēģija ko tādu ieviesusi ar atpakaļejošu datumu (ja var ticēt aviokompānijas pr epastam), jo parasti to cenšas nedarīt tieši neviennozīmības un juridisko izdevumu dēļ. anyhow, pieņemu, ka norwegian (arī pārējās aviokompānijas) par šo pasākumu bija informēti ilgi pirms faktiskās spēkā stāšanās dienas, tādēļ teorētiski tiesa varētu atzīt, ka paši vien vainīgi, ja nav iekasējuši no pasažieriem.

p.s. sāku nesaprast, ko tieši tu apzīmē ar kartes bloķēšanu. ja tas ir štrunta ķeksis ibankā, ka karte ir bloķēta, no tā absolūti nekādas jēgas šajā gadījumā nebūs (tas vispār ir bezjēdzīgs jebkādos strīdos, kas saistīti ar iepriekš autorizētiem darījumiem, attiecas tikai un vienīgi uz jaunām autorizācijām). arī kartes slēgšana šajā gadījumā visdrīzāk neko daudz nelīdzēs, ja pieņem, ka norvēģi nevilcināsies ar charge'ošanu.

p.p.s. ja rekša nomas gadījumā 'bloķēšana' arī bija tikai štrunta ķeksis ibankā, viņi visu izdarīja korekti un nekādu pašdarbību neveica.

Paga, tā jau mēs varam aizbraukt līdz pilnīgiem absurdiem. Valdības, kā zināms, bieži izceļas ar nesaprātīgiem lēmumiem, ko darīt, ja šamējie post factum nolems, ka katram pasažierim, kas lidojis pēc 1. jūnija īstenībā jāpiemaksā miljons? Es saprotu, ka jautājums ir teorētisks, bet jebkura nauda ir nauda, arī juridiskā izpratnē, un šajā gadījumā nav nekādas starpības, vai man liek pēc lidojuma piemaksāt 9 EUR vai miljonu.

Pirms lidojuma, jā, es varētu piekrist, ka aviokompānija var paaugstināt cenu, bet arī tikai ar noteikumu, ka es varu atteikties no lidošanas, ja mani jaunā cena neapmierina, un saņemt pilnu naudas atmaksu.

Kā tad vēl es kā parastais lietotājs varu to karti nobloķēt? Ja piezvanīšu uz banku, un pateikšu, ka karte nozagta, lai slēdz un taisa jaunu, vai tad no tā viņa skaitīsies ''stiprāk'' bloķēta? Toreiz Tu teici, ka reksim nav taisnība, tagad atkal, saki, ka ir - es jau esmu galīgi sapinies Tavos juridiskajos skaidrojumos. Vai tad vispār ir kāds veids, kā bloķēt karti, ja grib, lai gar to negrābstās ikviens, kam kādreiz ar to ticis kaut kas maksāts vai vismaz autorizēta karte? Visvairāk ar to nodarbojas autonomas, bet, kā redzams, arī aviokompānijas var mēģināt.

tu vispār tā kā apjēdz ko raksti? aviokompānija paaugstina te cenu? neesi kaut ko sajaucis?

lidostu nodevas maksā pasažieris lidostām, tikai aviokompānijas tās ērtības labad iekasē pērkot biļeti.

savukārt noteikumos parasti ir kaut kas apmēram šāds:

If a new tax, fee or charge is imposed even after ticket issuance or there is an increase in a tax, fee or charge shown on the ticket, passenger will have to pay it. Similarly, in the event any taxes, fees or charges already paid at the time of ticket issuance are abolished or reduced such that they no longer apply, or a lesser amount is due, passenger will be entitled to claim a refund.

Tu nopietni esi kādreiz redzējis, ka aviokompānija atmaksā naudu nodokļu samazināšanas gadījumā? Ja arī atmaksā, tad varbūt vienam no simta - jo tikai retais zin par šo samazinājumu, un vēl retāks dažu eiro dēļ ies un izcīnīs cīņu par to atgūšanu.

Protams, ka lidostas liek maksāt nodokļus aviokompānijām par katru pārvadāto pasažieri. Tas, kā viņas tos nodokļus iemanipulē vai iekalkulē biļetes cenā, jau ir otršķirīgs jautājums. Bieži vien ir redzētas, piemēram, Ryanair biļetes, kur nodokļi ir apaļa nulle (kas, protams, realitātē tā nav). Tas, ka aviokompānijas ar Tevis citētiem vai līdzīgiem tekstiem mēģina pārlikt savus biznesa riskus uz pasažieriem, man nav nekāds jaunums, tiesa gan, jaunums ir tas, ka viņas to mēģina darīt jau pēc lidojuma.

tas nav nekāds absurds, tā ir dzīves realitāte. ja vietējā likumdošana to ļauj, valdībai ir tiesības noteikt jebkādus (arī retroaktīvus) lokālus maksājumus. parasti to nedara, lai izvairītos no juridiskiem tēriņiem (jo neizbēgami, ka vismaz kāds mēģinās tos apstrīdēt), taču tas nebūt nenozīmē, ka valdības to nedrīkstētu.

jauks piemērs tam bija bija grieķijas 'bankrota' procedūras. vērtspapīri, kas bija izdoti (? issued) atbilstoši lokālajai likumdošanai, tika bez problēmām 'norakstīti' (detaļas nav būtiskas), t.s. 'britu vērtspapīri' - nē (vēlreiz - detalizācija šajā piemērā nemaina juridisko būtību).

tad man jālūdz piedošanu, jo kā jau minēju nomu/apdrošināšanas diskusijā, esmu tevi sākotnēji pārpratis. ņemt naudu no nesaistīta konta nedrīkst, tā viennozīmīgi ir pašdarbība - to es teicu sākotnēji.

štrunta ķeksis gan absolūti neko nemaina jau veiktās autorizācijās. kā jau teicu - tas tikai un vienīgi liedz veikt jaunas. tas arī viss.

karti var slēgt, tad pēc konkrēta (bankas definēta, vairāk par diviem mēnešiem - pašdarbība) laika perioda nevarēs izveikt arī preautorizētas transakcijas. taču nav nekādu mehānismu, lai bloķētu karti, lai uzreiz "gar to negrābstās ikviens, kam kādreiz ar to ticis kaut kas maksāts vai vismaz autorizēta karte" - tās nav tam paredzētas. arī esošas kartes slēgšana un jaunas izsniegšana tavā gadījumā neko nelīdzēs, ja nemainīsies kartes numurs - tehniski tā ir viena un tā pati karte (tādēļ zagtām parasti taisa jaunu karti ar jaunu numuru, kas nav aicinājums melot un pieteikt par zagtām).

daļēji tieši tādēļ kartēm ir tik daudz iedarbīgu mehānismu, kā atgūt nekorekti noņemtus/zagtus līdzekļus. kuru pirmais solis, starp citu, vienmēr ir kontaktēšanās ar merchantu, lai mēģinātu problēmu atrisināt. taču preventatīvu mehānismu īsti nav, ja vēlas karti izmantot ikdienā.

Vienas reklamācijas (iespējamas krāpšanas/nepamatotas naudas paņemšana no konta) izskatīšana bankai izmaksā vismaz 30-50 eiro. Tā ir fiksēta summa, kuru banka samaksā karšu apstrādātajam, neatkarīgi no iespējamā krāpnieciskā darījuma summas. Ja banka pati apkalpo savas kartes, tad mazāk, bet izmaksas tāpat ir ievērojamas, jo par šiem gadījumiem jākontaktē ar lielo izdevējorganizāciju (VISA, MasterCard, uc.), tirgotājiem un tas aizņem daudz laika. Piemēram, kādam liekas, ka Narvessen paņēmis neatļautus 2 eiro, uzraksta pieteikumu/iesniegumu bankai un ir automātiski skaidrs, ka banka šķiras no 30 eiro.

Ja paņem tos 8 eiro, es momentā uzrakstītu iesniegumu par krāpniecību. Nav svarīgi, ka banka atbildēs, ka tā beigu beigās bija likumīga transakcija. Ja būs kaut vai tikai padsmit šādi iesniegumi, gan jau banka nokomentēs arī personīgi Norwegian, ko tieši domā par 8 eiro atvilkšanu bez piekrišanas saņemšanas un to, ka viņi varēja iepriekš šādas izmaksas prognozēt.

nē - lidostu nodevas ir jāmaksā katram pasažierim, kuru ērtības labad aviokompānijas tās iekasē pasažieru vārdā.

lūk, piemēram, info par UK nodevas atgūšanu bērniem, kas nupat bija aktuāla: https://www.skyscanner.net/news/apd-refunds-how-claim-back-airline-tax

Ja vien šādi aizskarto būs pietekami daudz, tad diezgan droši, ka kāds apstrīdēs, un, visticamāk, ka tiesā vinnēs, ja vien viņam pietiks pacietības un izturības lietu novest līdz galam. Līdz ar to mēs atkal nonākam pie kāzusa - tas, ka valdība dara faktiski nelikumīgas lietas, paļaujoties un cerot, ka neviens negribēs tās apstrīdēt, nepadara tās par likumīgām pēc būtības.

ES likumdošana (zinu, ka Norvēģija nav ES, bet, manuprāt, šie noteikumi attiecas arī uz to) nosaka, ka aviokompānijām gan reklāmās, gan biļešu pirkšanas procesā ir jānorāda gala cena ar visām iekļautajām nodevām un nodokļiem. Līdz ar to man kā pasažierim tā ir neatņemama biļetes cenas sastāvdaļa, turklāt nevienam jau nemaz netiek piedāvāta iespēja atteikties no šīs ''ērtības'' un samaksāt nodokļus pa tiešo lidostai vai valdībai.

Turklāt, ka mēs jau noskaidrojām citā tēmā, biļetes cenu nebūt neveido visu izdevumu pozīciju summa, kurai pieskaitīts nomināls peļņas procents. Pamatā to veido konkurences diktētie noteikumi, līdz ar to reālā biļetes cena var būt gan zem pašizmaksas, gan arī lētāka pat par faktiski iekasējamajiem nodokļiem. Līdz ar to ir visai absurdi apgalvot, ka pasažieris maksā lidostai nodokļus, ja faktiski to dara aviokompānija, izmantojot šai tēriņu pozīcijai visu par biļetēm iekasētās naudas masas kopsummu.

Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka nodokļi un nodevas ir gluži tāda pati mainīgā izdevumu pozīcija, kā degvielas cenas, personāla algas vai lidmašīnu līzinga maksājumi. Lai gan, protams, ar pašu izdomātiem tekstiem aviokompānijas mēģina nodokļu izmaiņu risku pārlikt uz pasažieriem, pēc būtības tas ir tas pats, kas pārlikt uz pasažieriem atbildību par degvielas cenu izmaiņām vai citām potenciāli mainīgajām pozīcijām. 

Nu patiesībā ir vēl cits moments - ja es būtu zinājis, ka Norvēģi palielina nodokļus, kā rezultātā mana biļetes cena vairs nav lētākā, es būtu lidojis no Zviedrijas...

Man biļeti  rezervēja maija sākumā meita NORVĒĢIJĀ-- lidojumam 19  jūnijā ar pārsēšanos Oslo uz Stavanger--un arī pienāca tāda ziņa,ka varbūt būs jāmaksā par sēdvietu papildus--lai jau sagatavojot 10 eiriku--bet kā tas viss būs un kur jāmaksā,vai jau Rīgas lidostā--nav skaidrības--jo arī zvanot uz Norwway lidost--neviens neko nepaskaidroja un izlasot šos visus komentārus,arī nav nekādas skaidrības.,un ja man pārsēžoties prasa to maksu,man nemaz tO norway naudas nav .,UN DOMĀJAMS GAN ,KA VIŅI TO SAMAKSU VAR PIEPRASĪT TIKAI NO BIĻETES PASŪTĪTĀJA--Ja kas ir ticis ar to visu skaidrībā,lūdzu -rakstiet-- Laima!

Redzēs, vai man Ryanair atsūtīs kaut kādu ziņu par šo nodevu? Lidošu jūlija vidū uz Oslo, biļetes nopirku 03 jūnijā.

tā gluži nav. ir pietiekami daudz gadījumu, kad ne ar vienu nav jākontaktējas (piem., rezervētās naudas atbloķēšana, ja rēķins maksāts skaidrā naudā utt.), tāpēc nevajadzētu apgalvot, ka jebkurš chargeback pieprasījums ir automātiski saistīts ar konkrētām specifiskām izmaksām.

taču pamatdoma ir pilnīgi pareiza: chargeback'us rakstīt vajag, jo citādi izmaiņas nepanākt!

Es biju dzirdējis, ka par reklamāciju prasa samaksu merchantam, neatkarīgi no tā, vai tā bija pamatota, vai nē, tādejādi motivējot merchantus neveikt apstrīdamas tranzakcijas. Vai tā nav?

tas, ka tiek iesniegta prasība tiesā, nebūt nenozīmē, ka tiesa lems par labu prasītājam. vēlreiz - ja vietējā likumdošana to ļauj, valdībai ir neierobežotas tiesības noteikt jebkādus (arī retroaktīvus) lokālus maksājumus. pat ja tiesas lēmums būs prasītājam labvēlīgs, tas nebūt nepadarīs valdības lēmumu nelikumīgu. tas varētu tik nosaukts par nesamērīgu/nepareizu/antikonstitucionālu/greizi implementētu utt., taču tas ir un vienmēr būs likumīgs (ja valdībai ir šādas tiesības).

nē, nav tādas es likumdošanas. ec pat. ties. aizs. direktīvas nosaka, ka jānorāda gala cenu, kas spēkā pirkšanas brīdī. tās neliek norādīt cenu, kas būs spēkā ceļošanas brīdī, kā arī nekādā veidā neierobežo lokālo valdību tiesības mainīt savu nodokļu politiku u.c. maksas un/vai tirgotāja tiesības šo izmaiņu radītos papildu tēriņus prasīt maksāt patērētājam.

ne visos chargeback gadījumos, tikai to daļā. bet vispārīgi - jā, tādas tiesības ir.

Un kā tad paliek ar tiesiskās paļāvības principu? Un vai Tev pašam liekas normāli, ka pirkšanas brīdī biļete var maksāt vienu summu, kādu brīdi pirms lidojuma jau citu, un galu galā, pēc lidojuma vēl citu? 

Jebkurā gadījumā šāda cūkošanās var būt par pamatu neskaitāmām tiesu prāvām, kas gan, salīdzinoši mazo summu dēļ diez vai reāli notiks - bet ai, kā vajadzētu, lai vienreiz atradinātu attiecīgos lēmējorgānus no absurdu lēmumu pieņemšanas. Man tomēr negribas dzīvot pasaulē, kurā man var paprasīt piemaksāt jebkuru summu jau pēc pakalpojuma saņemšanas. 

ja patiešām negribas dzīvot pasaulē, ir taču varianti.

Ļoooti asprātīgi!!!

parbauditas metodes nemainas, makslas filma par Chapajevu (1934) zemnieki paceļ ļoti lidzigo situāciju
https://www.youtube.com/watch?v=3nN_KRYHwUM

heh, tāpēc arī rakstīju, ka to drīkst darīt tad, ja vietējā likumdošana to atļauj. ir valstis/tiesiskās sistēmas, kur to darīt nedrīkst. norvēģijā laikam drīkst.

vēl jau ir iespēja, ka aviokompānijas pr sūtījums (līdzīgi kā fr regulāri praktizē) nebūt neapraksta visu faktisko apstākļu kopumu (tas gan nemaina formālo likumību).