Esmu izlasījusies par un ap, bet tā arī šaubos - vai, lidojot ar UIA no BKK uz RIX caur Kijevu, attiecas regula vai neattiecas? Pēc manas saprašanas neattiecas. Liels paldies jau iepriekš par palīdzību

Man arī liekas, ka uz lidojumu BKK-KBP-RIX regula neattiecas, jo lidojums nesākas Eiropā un to neizpilda ES aviokompānija. 

Regula neattiecas, bet UIA/Ukrainai ir līdzīgi noteikumi kā Eiropas Regula, izņemot to, ka 3+ stundu kavējums tiek pielīdzināts atcelšanai, attiecībā uz kompensācijas izmaksu.

Paldies par atbildēm. Kur mēs varētu tos noteikumus atrast? Vai kādam ir pieredze ar viņiem?

Gribētu uzzināt jūsu viedokli.

Lidojums ar AirBaltic Rīga-Liepāja.
Izlidojam kā pienākas pēc grafika: 23:25 (plānotā ierašanās 00:05).
Aizlidojot līdz Liepājai, izrādās, ka migla neļauj nosēsties - lidojam atpakaļ uz Rīgu. Ierodamies ap 00:50.
Mums paziņo, ka ir norīkots autobuss, kas Rīgas lidostā uzņems pasažierus 01:30.
Ap to laiku autobuss arī pienāk un aizvizina līdz Liepājai. Ap 05:00 esam Liepājā. Vispirms pietur pie lidostas, kur lidostas autobuss uz centru vairs nekursē, bet daļai pasažieru tur ir noparkotas automašīnas. Tad aizved līdz kanālam Liepājā. Manā gadījumā 20 minūšu gājiens līdz mērķim, kur biju plānojis nokļūt ar lidostas autobusu. 

Jautājums: vai AirBaltic bija jānodrošina kāda kompensācija vai ēdināšana?  

Ņemot vērā, cik ļoti izčakarēts brauciens sanāca, manuprāt, būtu solīdi piedāvāt kaut kādu kompensāciju.

Kompensācija noteikti nepienākas, jo kā jau teici, iemesls bija laika apstākļi. Ēdināšana pienākas, jo galamērķī nokļuvi vēlāk par 2h. 

https://www.flyuia.com/ua/en/information/rules-and-regulations/passenger...

Nu tā, pienākusi mana kārta atkal jautāt. Oktobra beigās airBaltic atcēla man reisu no Prāgas uz Rīgu, to pašu, kur viesnīcu man sedza Swedbank (jau sedza, starp citu). AirBaltic uz manu pieprasījumu (kurā uzreiz atsaucos uz Wallentin Hermann un tehniskajām lietām) atbildēja šādi:

Vēlos Jums paskaidrot, ka Jūsu lidojums tika atcelts tādēļ, ka gaisa kuģim, ar ko bija paredzēts izpildīt Jūsu izvēlēto lidojumu, trešās personas rīcības dēļ tika radīti tehniski bojājumi. Saskaņā ar gaisa kuģa ražotāja instrukcijām droša lidojuma veikšanai bojājums bija pilnībā jānovērš, jo ar šādu bojājumu gaisa kuģis nedrīkstēja izpildīt lidojumus. Tā kā radušos bojājumus nebija iespējams novērst līdz lidojuma sākumam, kā arī aviokompānijai nebija pieejami citi gaisa kuģi, kas lidojumu varētu izpildīt, tika pieņemts lēmums to atcelt.

Tā kā mēs nevarējām iepriekš paredzēt tādu trešās personas darbību/bezdarbību, kas nodarītu gaisa kuģim bojājumus, un, ņemot vērā, ka šāds starpgadījums notika no mums neatkarīgu apstākļu dēļ, pār kuru rašanos mums nav un nebija faktiskas kontroles un varas un no kuriem nebija iespējams izvairīties, pat veltot visus mūsu rīcībā esošos resursus, tad mums jāsecina, ka Jūsu lidojums tika atcelts ārkārtēju apstākļu dēļ. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 261/2004 „ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91” 5. panta trešā daļa paredz, ka „(..) gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija (..), ja (..) lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi”. Līdz ar to mēs nevaram atsaukties uz Jūsu prasību izmaksāt atcelta lidojuma kompensāciju. 

Man jau liekas, ka šī tomēr nav sabotāža/terorisms utml, bet tehniska vaina? tāpēc jāraksta vēlreiz. Varbūt kādi citi ieteikumi/padomi?

njā, baigi jocīgi vispār aviokompānijas rīkojas - tas pats Smartlynx pirmajā atbildē pauž, ka gaisakuģis ir tik sarežģīta ierīce, ka tai var rasties tehniskas problēmas jebkurā brīdi un tāpēc tie ir neparedzēti apstākļi, turpretim regulas skaidrojums saka, ka gaisakuģis ir sarežģīta ierīce un tādēļ tā tehniskas problēmas ir normāla parādība un nav uzskatāmas par ārkārtējiem apstākļiem.

savukārt te, BT gadījumā, arī tiesas skaidrojums nosaka, ka bojājums piem. sadursmē ar kāpnēm nav ārkārtējs apstāklis (ja vien nav sabotāža vai terorisms), bet BT to pagriež pilnīgi otrādi...

The Court clarifies that the collision of mobile boarding stairs with the aircraft cannot be considered as "extraordinary circumstances" which exempt the air carrier from the obligation of compensation. Mobile stairs or gangways can be regarded as indispensable to air passenger transport and, therefore, air carriers are regularly faced with situations arising from the use of such equipment. A collision between an aircraft and a set of mobile boarding stairs is, hence, an event inherent in the normal exercise of the activity of the air carrier. Nothing indicates that the damage to the aircraft is due to an act external to the normal services of an airport, such as an act of terrorism or sabotage, which would be considered as extraordinary circumstances. Therefore there can be no exemption from the obligation of compensation in this case. Case C-394/14 Sandy Siewert v Condor Flugdienst GmbH

LINCA noteikti raksti vēlreiz un pasaki ka ne au pirmo reizi izsit kompensāciju no aviokompānijām par EU 261/2004 neievērošanu.
Uzraksti:

Tas jau sen ir zināms, ka lietas, ko minējāt nav ārkārtas apstākļi. Ārkārtas apstākļi būtu ja ražotājs atklātu kādu defektu un visām konkrētā modeļa lidmašīnām ši lieta būtu jānovērš. Vairāki Eiropas Savienības Tiesas spriedumi nosaka, ka šādi apstākļi ko minējāt nav uzskatāmi par ārkārtas apstākļiem:
2008. gada 22. decembra spriedums lietā C-549/07 Wallentin-Hermann

2015. gada 17. septembra spriedums lietā C-257/14 - van der Lans, kur Tiesa (devītā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tāda pēkšņi radusies tehniska problēma kā pamatlietā, kuras pamatā nav nepilnīga apkope un kas turklāt nav konstatēta regulārajās apkopes pārbaudēs, neietilpst jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” šīs normas nozīmē.

Un uzraksti lai pārskata šo lietu un ja turpinās melot, tad rakstīsi ne tikai PTAC sūdzību pret BT bet arī pret konkrēto personu par to ka lai BT izvērtē melīga/nekompetenta darbinieku atrašanos šādā amatā.

Man jau par vienu darbinieku ir 3 lietas ka spitīgi melo un beigās samaksā. Protams BT neatlaidīs tādu darbinieku, jo gan jau ir instrukcija lai melo līdz pēdējam un iespējams tāds cilvēks saņem kādu bonusu no katra "atšūtā"pasažiera.

Tieši tāpat kā ar tehniskām ķibelēm, kuras aviokompānijai ir jāparedz un jāspēj laicīgi novērst, šajā gadījumā BT bija jāparedz arī trešās personas rīcību un jānodrošina, ka trešā persona nevar radīt bojājumus gaisa kuģim. Tātad sniegtais skaidrojums tikai apliecina BT vainu..  Ja jau demagoģija, tad demagoģija.

+ Lidmašīna ir paaugstinātas bīstamības objekts, kas atrodas īpaša režīma teritorijā, tādēļ BT ir jānodrošina ka trešās personas rīkojas atbilstoši instrukcijām un jānodrošina, ka netiek pieļauta bojājumu nodarīšana.

Es vēl piemestu, ka, ja vainojama ir treša persona, Air Baltic regresa kārtībā varēs vērsties pie šīs tresas personas ne tikai par bojājumu nodarīšanu, bet arī par to kompensāciju atlīdzināšanu, kas Baltikam tapēc bija jāizmaksā, savukārt mani līgumiskās attiecības saista tieši ar baltiku, ta ka sagaidu no viņa kompensācijas izmaksu

nu ne velti piem. RIX apdrošina savu cilviltiesisko atbildību (citāts no iepirkuma dokumenta):

7.4. Piedāvātā apdrošināšanas prēmija jānorāda, ņemot vērā šādus nosacījumus:

7.4.1. Apdrošināšanas atbildības limits – 80 000 000,00 (astoņdesmit miljoni eiro);

Labas zinas: Mums lidojot uz Rigu no Marokas kavejas reiss RAK- FRA, bija janaksno Frankfurte, talak lidojot FRA- RIX nakosaja diena. Lufthansa sedza Sheraton viesnicu, vakarinas (uz kuram mes negajam). Pieprasiju LH atlidzibu pec regulas 264- bija japagaida atbilde 3 nedelas, bet pozitiva atbilde EUR 600 kompensacija katram, bez jautajumiem.

Iesaku noteikti dabut rakstisku apstiprinajumu no lidkompanijas jau lidosta par lidojuma kavesanos, velak pec pieredzes ir daudz grutak to dabut.

Vel viens +, izmeginajam ASV apdrosinasanu Allianz- vini ari bez jautajumiem samaksaja atlidzibu par vakarinam un pirmas nepieciesamibas precem lidojma kavejuma laika, ap EUR 200, no BTA par identisku gadijumu dabuju- neko.

nekad neviens nav vaicājis tādu izziņu, tādēļ nav bijusi nekāda vajadzība to gādāt uzreiz vai vēlāk. vienīgi Ryanair cītīgi sūta e-mailu par kavēšanos uzreiz pēc kavējoša reisa nosēšanās.

Šis varētu būt aktuāli apdrošināšanai, bet nu aviokompānijai diez vai ir jāpierāda pašai sev, ka tās reiss ir kavējies vai atcelts.

Turklāt, pat viena atcelta reisa gadījumā lidostā parasti izveidoja mērens bardaks, kad visi skrien uz tranzīta centru vai informāciju pārbukoties. Ja jau rindu esat izstāvējuši tik un tā, un darbinieks ir ar mieru dot tādu izziņu, tad jā. Bet tas ir diezgan nehumāni pret pārējiem pasažieriem rindā, un, es domāju, ka darbinieki bieži vien nemaz tajā brīdī nav gatavi / pilnvaroti / nevēlas aizkavēt rindu, lai vēl izsniegtu izziņas. 

Es reiz mēģināju Hamburgā tād izziņu izspiest - tieši ar domu, ka Baltiks mēģinās izlocīties-  atteica gan Baltika pārstāvji, gan lidosta (izmēģinājos vairākās vietās un dienestos).

TK tādiem gadījumiem vismaz IST jau ir gatava veidlapa, kur atliek vien sīkumus ierakstīt - darbiniekam tas aizņēma ne vairāk kā 2 minūtes

2 minūtes reiz simts pasažieri... sīkums vien.

Zahuj, izziņu izsniedza citā vietā nevis informācijas centrā un 2-3 cilvēkus jau nu par baigo rindu nevarētu saukt:) Pie informācijas centra bija absolūtais haoss, tika iesaistīta arī policija ar automātiem... ir jauki, ja atceļ reisu, Tev saka, ka iespēju izlidot no rīta nav, bet turpat blakus ir iespējams nopirkt biļetes uz rīta reisu...vēlāk gan arī tos TK atcēla - lidoju ar citu kompāniju.

Paldies visiem, pieliku tos pārējos spriedumus arī savā vēstulē. Pieņemu, ka te darbiniekiem kaut kāda instrukcija - nemaksāt pēc pirmās vēstules un viss. 

Norwegian pabaroja par 10 eiro jo kavējās 2 stundas reiss Tenerife - Barselona.

Aizkavejās reiss no Olbijas uz Diseldorfu, par cik šī jau ir 4tā reize kad piesaku kompensāciju esmu novērojis un sapratis ka kompensāciju no aviokompānijām, kas nav low cost carrier izņemot Norwegian nekādi kantori kas atgūst naudu nav jaizmanto.

Visas reizes esmu atguvis kompensāciju bez problēmām,mazliet gan nācās pabakstīt ik pa laikam.

Ar wizzair, ryanair gan es mēģināju izcīinīt pats beigās padevos, komunikācija nekāda un laiks pazaudēts tur es izmantoju skycop.com.

Problēma ka ar skycop.com tev tāpat ir jāzvana avio un jāparliecinās vai nemānās par kompensācijas summu un statusu.

Process protams laikietilpīgs, bet izdarāms.

Te ir cīņa par kompensācijām no naudu piedzenošā kantora skatījuma. Sliktākā ir Tui un otra sliktākā EasyJet. Varbūt viņu statistiku iespaido tas, ka pie viņiem griežās tikai tie kuriem pašiem nekas neizdodas.

https://www.travelmole.com/news_feature.php?news_id=2035049&c=setreg&region=2

Starp šā gada Augstākās tiesas judikatūras spriedumiem ieraudzīju vienu, kas attiecas arī uz Regulas Nr.261/2004 piemērošanu un vispār, ko var prasīt, ja pasažierim atteikta iekāpšana tāpēc, ka kādam likās, ka ar viņa dokumentiem nevarēs ieceļot valstī, uz kuru lido.

Tā kā spriedums pieejams kā Word dokuments, saiti uz to īsti nevaru ielikt. Jāskatās pie šī teksta:

J 11.10.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2018 
Iekāpšanas atteikums, kas saistīts ar pārvadātāja kļūdu, novērtējot ceļojuma dokumentu atbilstību; Tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu, ja izmaksāta atlīdzība par iekāpšanas atteikumu

šajā lapā:

http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-de...

Īsumā stāsts: 2013.g. vīrs A (Latvijas nepilsonis) un sieva B (Latvijas pilsone) gribēja no Rīgas ar "airBaltic" lidot uz Londonu, no kurienes tālāk ar citu aiviosabiedrību  - uz Meksiku. Vīrs A bija noskaidrojis, ka viņam Lielbritānijas vīzu nevajag, drīkst kā tranzītpasažieris uzturēties bez vīzas 24 stundas. Lidostā vīram A atteica iekāpšanu "airBaltic" lidmašīnā, jo nav vīzas. Protams, arī sieva B nelidoja. Pēc atteikuma pāris operatīvi tika pie "Ryanair" biļetēm, neviens iekāpšanu neatteica, un tā viņi veiksmīgi aizlidoja uz Londonu, lai pagūtu uz Meksikas reisu. Rezultātā radās šādi zaudējumi: par neizmantotajām "airBaltic" biļetēm, par jaunajām "Ryanair" biļetēm, par neizmantoto iepriekš apmaksāto viesnīcu (Getvikā), transfēra  no vienas lidostas uz otru izmaksas (Londonā). Pāris prasīja "airBaltic" atlīdzināt šos izdevumus + katram par morālo kaitējumu vēl EUR 2000. No sprieduma saprotams, ka apgabaltiesa nosprieda izmaksas atlīdzināt + katram par morālo kaitējumu EUR 500. Augstākā tiesa vairāk skata jautājumu par morālo kaitējumu, secinot, ka vīrs, kuram atteica iekāpšanu, var pretendēt uz kompensāciju (t.sk. morālo) pēc šīs regulas, bet sieva, kura pati atteicās lidot - nē, var mēģināt pierādīt savas ciešanas un pretendēt uz morālā kaitējuma atlīdzību saskaņā ar Civillikuma normām. 

Es aizpildīju ryanair lapā pieteikuma formu viesnīcas kompensācijai par pārcelto lidojumu. Nonācu līdz Bankas detaļu ievadei, bet man izmet, ka  HABALV22 vai arī UNLALV2X nav derīgs SWIFT kods, arī par IBAN saka, ka not valid. Ir kāds saskāries ar līdzīgu problēmu? 

Saskāries neesmu, bet pirmais, kas nāk prātā - varbūt jāraksta pilnais swift kods, pieliekot beigās XXX?

Varbūt ka nedrīkst kopēt, bet jāieraksta visu.

Ievadīju savu otru Swedbank kontu un to paņēma un arī uzreiz nebļāva par SWIFT. Man ir aizdomas, ka tajā pirmajā konta numurā man ir burts A starp cipariem (konts ir sens) - varbūt, ka tāds tips Ryanair pārbaudē nepatika, kaut kar visur šo IBAN validē kā korektu.