Interesē vai kādam ir bijusi pieredze braucot ar auto no Anglijas uz Franciju. Vienā virzienā biļete maksā ap 80 mārciņām, bet abos virzienos 48. Ja es neizmantošu atgriešanās posmu, viņi man no kredītkartes novilks to atlikušo summu?
ja ir bailes aizej uz Narvesen.
Pa 2.50 EUR nopērc vienreizējo anonīmo MasterCard uz kuras uzliec tā lai pietiktu 48 mārciņām.
Un pēc tam to karti vari mest ārā.
Tā ir absurda doma, ka kāds varētu iekasēt naudu par atpakaļceļa neizmantošanu.
Interesē vai kādam ir bijusi pieredze braucot ar auto no Anglijas uz Franciju. Vienā virzienā biļete maksā ap 80 mārciņām, bet abos virzienos 48. Ja es neizmantošu atgriešanās posmu, viņi man no kredītkartes novilks to atlikušo summu?
Atlikušo, nē. Vienīgi var uzlikt soda naudu trīškāršā apmērā par katru nenopeldto jūdzi...
(humors)
Internetos lasīju, ka ir bijuši tādi gadījumi. Domāju, varbūt kādam būs bijusi pieredze ar šo.
Tā ir absurda doma, ka kāds varētu iekasēt naudu par atpakaļceļa neizmantošanu.
Es tik pilnīgi pārliecināts par to nebūtu.
Daudzās valstīs dzelzceļa biļetes (teorētiski) iespējams pirkt pēc analoģijas aviobiļešu hidden city principam - biļete līdz tālākam punktam maksā lētāk nekā līdz tuvākam. Tomēr, dzelzceļnieki, vairumā gadījumu, par to ir padomājuši, uzstādot automātiskos izejas vārtus katrā stacijā. Zinu, ka šāda kārtība ir spēkā Apvienotajā Karalistē. Turklāt, saskaņā ar noteikumiem, pasažierim, kurš mēģina izkāpt ātrāk, ir jāsamaksā ne tikai cenas starpība, ja tāda ir, bet arī paprāvs līgumsods. Laiku pa laikam internetā parādās kāds skandāls, kad cilvēki nav to zinājuši, atsevišķos gadījumos līgumsods tiek atlaists (ja pasažieris pārliecinoši apgalvo, ka viņam nav bijis ne jausmas, ka nedrīkst izkāpt ātrāk), bet pēc būtības nekas nemainās.
Domāju, ka arī šeit noteikumos varētu būt iestrādāts kāds līgumsods, bet nu tas tad konkrēti jālasa. Teorētiski var pat ieberzties uz krietni lielāku summu, nekā vienkārši cenas starpība līdz vienvirziena biļetei. Ja kompānija pārliecinoši pierādīs, ka no kartes noņemtā papildus summa ir līgumsods, tad pat chargeback var nepalīdzēt. Tā kā Normiņa komentārs varbūt nemaz tik humoristisks nav.
Orson, nebaidi cilvēku ar tādām muļķībām. Tas, ka pāris no realitātes atrāvušies juristi kaut kādas transporta kompānijās ir samežģījuši prātu, nezīmē, ka normāliem cilvēkiem (ieskaitot Tevi) jāiet viņu pavadā.
Nekādu starpību par atpakaļbiļetes neizmantošanu kāmim neiekasēs, un nekādu 'līgumsodu' ne tik.
Tevis pieminētajos gadījumos Lielbritānijas pilsoņi ir bijuši pārāk padevīgi, domājot, ka izejas vārtiem un stacijas darbiniekiem ir kādas tiesības viņus aizturēt. Loģiski, ka absurdie 'sodi' viņiem tiek atlaisti — ja lieta nonāktu līdz tiesai, tad visi uzzinātu, ka dzelzceļa kompāniju pozīcija ir bez tiesiska pamata. Kāmja gadījums turklāt ir vēl viennozīmīgāks, jo viņš neplano kāpt ārā kādā neparedzētā punktā.
Juri, Tu nedavērtē UK dzelzceļņiekus
1) viņiem ir legālas tiesības aizturēt jebkuru cilvēku, kas traucē viņiem pildīt savus darba pienākumus. Protams, sodīt bezbiļetniekus ir viņu tiešais pienākums.
2) braukšana bez derīgas biļetes ir kriminālpārkāpums (!)
3) Gadījumi par short ticketing regulāri nonāk līdz tiesai. Šaubos, ka dzelzceļa kompānijas tērētu tam laiku, ja rezultāts būtu konsistenti pret viņiem. Man zināmie gadījumi (kuros pasažieri pārstāvēja jurists) beidzās ar settlement out of court. Domāju, ka ja juristi būtu tikpat pārliecināti kā tu, tad gan jau ka vestu lietu līdz iztiesāšanai un piedzītu izdevumus.
Bet runājot par kāmja gadījumu - neticu, ka kāds mēģinās piedzīt starpību/līgumsodu.
Jā, es esmu pārliecināts, ka, pērkot biļeti A-B-C, tas iekļauj arī biļeti A-B, un jebkāds cits variants ir noziegums pret veselo saprātu.
Tikpat cik turpmāku lidojumu atcelšana, ja Tu neizmanto pirmo posmu biļetē. Ja tādi ir noslēgtā līguma noteikumi (un starp citu, dzelzceļi, atšķirībā no aviokompānijām, piedāvā arī citus līguma noteikumus - parasti nosacījums par pilnu biļetes izmantošanu ir tikai vislētākajām), un Tu šādu līgumu brīvprātīgi noslēdz, kāpēc Tu uzskati, ka veselais saprāts saka, ka var viņu nepildīt? Ja Tu ar Lattelecon noslēdz līgumu pa spec cenu uz 2 gadiem, vai Tu arī uzskati, ka veselais saprāts nosaka, ka Tev ir iespēja to lauzt pēc 2 mēnešiem, nemaksājot soda naudas?
Mh, šis ir labs salīdzinājums.
Nav gan labs salīdzinājums. Ja esmu samaksājis Lattelecom par šiem 2 gadiem uz priekšu, kādas gan viņi varētu prasīt soda naudas, ja es pārstāšu lietot pakalpojumus pēc 2 mēnešiem?
Tieši tā, jo viņiem jau būtu izdevīgāk, ka tu katru mēnesi maksātu lielo summu nevis akcijas cenu par 2gadu līgumu.
Šustrik, mēs par to vairākkārt esam strīdējušies, bet labi, varu atkārtot savus argumentus vēlreiz.
Jā, turpmāko lidojuma posmu atcelšana, ja kādu iemeslu dēļ neizmanto pirmo, ir absurda, un iespējama tikai tāpēc, ka aviosabiedrības ir pārņēmušas savā kontrolē biļetes (ieviešot e-biļetes), viltīgi solot, ka tā visiem ir labāk, bet tagad to izmanto, lai patvaļīgi vienpusīgi atceltu biļetes tad, kad viņiem kaut kas nepatīk. Ja kādreiz tiks ieviesti plānotie regulas labojumi, tam cerams tiks darīts gals.
Ja es esmu nopircis preci vai pakalpojumu, tad viss, tālāk nav pārdevēja darīšana, kā es ar to rīkojos — izmantoju pilnībā, daļēji, vai vispār nē.
Pats redzi, cik Tev grūti atrast atbilstošu analoģiju, kas atbalstītu absurdas pārdevēja izdarības, un jāķeras pie nekorektiem salīdzinājumiem. Kā jau ARD saka, analoģija ar Lattelekom ir pilnīgi garām, esmu samaksājis par visu 2 gadu periodu, un pēc pāris mēnešiem vienkārši beidzu izmantot tālruni. Tu uzskati, ka LTK var mani vilkt uz tiesu, apsūdzot, ka man tarifu plānā ir 500 bezmaksas minūtes uz visiem tīkliem un es tās visas nenorunāju?…
Atkārtošu analoģiju no iepriekšējās šādas diskusijas — veikalā bulciņas maksā 1 EUR gabalā, tradicionāli pērku brokastīm divas. Pamanu, ka šodien 3 bulciņu komplektam akcija — maksā 1 EUR. Nopērku vietā to. Domā veikals var sūtīt bulciņu detektīvus uz manu māju lūrēt pa logu, vai tiešām apēdu visas trīs? Un, ja vienu neapēdu, sūdzēt tiesā par zaudējumu radīšanu, jo pērkot atsevišķi divas, būtu samaksājis par 1 EUR vairāk?
Kā no kura skatu punkta skatās.
Pasažierim šķiet, ka šāda sistēma ir absurda, un piesauc salīdzinājumus ar bulciņām. It kā taisnība.
Aviokompānijas, visticamāk, apgalvos, ka lidojumi nav bulciņas un tā ir vienkārši viņu cenu politika. Arī it kā taisnība.
Tomēr pats galvenais, kamēr vien mēs labprātīgi piekrītam viņu lidojumu noteikumiem, mums nav nekāda pamata iebilst. Cita lieta, ja mēs varam atrast likumos, saistošās regulās iemeslu, kādēļ šāda cenu politika ir nelegāla. Tad situācija mainīsies un cenu poltika būs jākoriģē. Man gan šķiet, ka reāli vienīgā cerība ir uz plānotajām regulas izmaiņām.
Lai ir kaut vai bulciņas. Ja pie iegādes tu biji informēts, ka bulciņu iegādes nosacījumi ir tieši tādi, ka tev tās jāapēd pilnībā, kāds ir pamats uzskatīt par nepamatotu vai netaisnīgu prasību, lai tu šos nosacījumus izpildi?
Izskatās, ka viss nav tik vienkārši kā gribētos...
https://www.eurotunnel.com/uk/ticket-terms/
1.1 Your booking is only valid for the booked departure time and the vehicle type stated .
Failure to complete both the outward and return journeys in respect of a return booking will invalidate your booking and in the event that you complete only one journey in respect of a return booking, you will be liable to pay the difference between the price that you paid for your return booking and the single fare applicable at the time that your journey was made. Eurotunnel reserves the right to obtain from you payment in full for all sums so arising. All travel must be completed within 1 calendar year of the date of original purchase.
Lai ir kaut vai bulciņas. Ja pie iegādes tu biji informēts, ka bulciņu iegādes nosacījumi ir tieši tādi, ka tev tās jāapēd pilnībā, kāds ir pamats uzskatīt par nepamatotu vai netaisnīgu prasību, lai tu šos nosacījumus izpildi?
Šo mana kundze negrib saprast. Viņdien skatos- 0.7 Džeks lētāks par 0.5. Loģiski, izvēlos pirmo. Vakarā, redzot, ka iepriekš minētās dziras tilpums noplok, šī izspļauj kaut ko apmēram tādu: "Nav jau obligāti tas trauks pilnībā jāpievarē!". Uz ko es : "Ne jau sava prieka pēc to daru! Atnāks lielveikala šefs, uzliks sodu par neizdzerto starpību... ģimenei finanšu situāciju pasliktinās!" Bet šī : "Nevar būt, nevar būt...".
Kādam ir jābūt tiesnesim-žūrijai!
Lūk mans TOP3:
1.Ingemaars
2.ARD (prece pazīstamāka!)
3.shustrik
Vislabāk zinātu tie neskaitāmie "busiņisti", ar kuru sludinājumiem pilns SS. Pēc teorijas viņiem būtu jāizmanto return variants, bet gan jau pārzin ieberzušos personu statistiku.
Lai ir kaut vai bulciņas. Ja pie iegādes tu biji informēts, ka bulciņu iegādes nosacījumi ir tieši tādi, ka tev tās jāapēd pilnībā, kāds ir pamats uzskatīt par nepamatotu vai netaisnīgu prasību, lai tu šos nosacījumus izpildi?
Šo mana kundze negrib saprast. Viņdien skatos- 0.7 Džeks lētāks par 0.5. Loģiski, izvēlos pirmo. Vakarā, redzot, ka iepriekš minētās dziras tilpums noplok, šī izspļauj kaut ko apmēram tādu: "Nav jau obligāti tas trauks pilnībā jāpievarē!". Uz ko es : "Ne jau sava prieka pēc to daru! Atnāks lielveikala šefs, uzliks sodu par neizdzerto starpību... ģimenei finanšu situāciju pasliktinās!" Bet šī : "Nevar būt, nevar būt...".
Haha, šitais labs, riktīgi sasmejos ))
Secinājums - laikam kamim tomēr drošāk izmantot ieteikumu Nr.1. Un sūtīt viņus d****.
Jurim - ar loģiku Tev ir visss kārtībā, un varu visam tikai piekrist, bet jārēķinās, ka ne visās valstīs un ne visās institūcijās arī domā tieši tāpat. Dažās valstīs, piemēram, par laulības pārkāpšanu nomētā ar akmeņiem līdz nāvei - man liekas, ka tas ir tā kā nedaudz pārmērīgi, bet neko darīt, tādi likumi. Kādreiz ikvienam likās loģiski, ka vīrietis var apprecēt tikai sievieti un otrādi - tagad daudzās valstīs tas vairs nav pašsaprotami. Pasaule mainās, un ne vienmēr uz to labāko pusi. Es nemaz nebrīnītos, ja kādu dienu supermārketa algots detektīvs nāks pārbaudīt, vai esmu visas bulciņas apēdis un viskiju izdzēris. Tam pat var atrast racionālu pamatojumu - ierobežotu resursu nelietderīga patērēšana.
Tikai jāskatās vai tajā biļetē neprasa pases datus, vai ko citu unikālu - lai nākotnē neiznāk problēmas.
Ja neprasa neko unikālu, tad pamaini 1-2 burtus vārdā un uzvārdā un vajadzētu būt ok.
pacta sunt servanda - tiesiski noslēgts līgums ir jāpilda..
pretējā gadījumā otra puse var prasīt, lai izpildi līgumu - t.i. izbrauc caur tuneli arī otru reizi, vai arī prasīt līgumā noteikto sodu - t.i. piemaksāt starpību.
neredzu, kā šajā gadījumā patērētāju tiesības kā speicālās normas varētu šo atcelt...
Nez kāpēc tad aviokompānijas vēl nav iedomājušās ieturēt no klienta kredītkartes cenas starpību + līgumsodu hidden city ticketing gadījumos. Manuprāt, tomēr, saprot, ka tiesvedības gadījumā izredžu nav. Un, taisnību sakot, ir jau arī bijis tiesvedības precedents par to, ka pasažieris netika ielaists lidmāšīnā pēc pirmā posma izlaišanas - kas, protams, beidzās ar pasažiera uzvaru. Tas gan nelika aviokompānijām mainīt savu uzvedību (katrs pasažieris jau netiesāsies!), tomēr līdz šim vēl neviena nav iedomājusies ieturēt kaut ko papildus no klienta, ja šamējais neizlido kādu daļu no biļetes.
ir jau arī bijis tiesvedības precedents par to, ka pasažieris netika ielaists lidmāšīnā pēc pirmā posma izlaišanas - kas, protams, beidzās ar pasažiera uzvaru.
Vai ir pieejama arī kāda papildus info par šo precedentu, pēc kuras to varētu atrast? Es zinu tikai par United vs. Skiplagged, bet tur lieta netika skatīta pēc būtības, tā kā rezultātam nav sakara ar hidden city ticketing legalitāti:
https://www.mainstreet.com/article/united-air-vs-skiplagged-will-hidden-...
Un vēl viena lieta, pret British Airways: http://www.welt.de/reise/article2899242/Ticket-Klauseln-Mehr-Rechte-fuer...
pacta sunt servanda - tiesiski noslēgts līgums ir jāpilda..
pretējā gadījumā otra puse var prasīt, lai izpildi līgumu - t.i. izbrauc caur tuneli arī otru reizi, vai arī prasīt līgumā noteikto sodu - t.i. piemaksāt starpību.
It kā jau jā, bet uz to var paskatīties arī plašāk - no cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību viedokļa.
Pieņemsim, es esmu nopircis biļeti, vienalga ar ko, no punkta A uz punktu C caur punktu B. Taču pirms brauciena es varu saslimt, var rasties sarežģījumi darbā vai privātajā dzīvē - ar vienu vārdu sakot, es biļeti nevaru izmantot. Biļete, protams, ir nemaināma un neatceļama, par to es nesūdzos. Bet, pēc iepriekšminētās loģikas sanāk, ka pārdevējam šajā situācijā vēl ir tiesības no manis iekasēt līgumsodu! Loģiski? It kā jā, tomēr diez vai kāds skaidrā prātā esošs cilvēks tam piekritīs.
Pēc analoģijas, apstākļi, kas liedz man turpināt ceļojumu, var iestāties arī brauciena laikā. Ja es braucu ar vilcienu, man var pēkšņi iesāpēties galva, un es varu atcerēties, ka pieturas B tuvumā ir slimnīca vai dzīvo man pazīstama medmāsiņa. Man var piezvanīt un paziņot par kāda radinieka nāvi, kas liek pēkšņi mainīt visus plānus. Situācijas var būt daudz un dažādas, un, manuprāt, šeit pat nav jāmeklē attaisnojums - man gluži vienkārši var nebūt noskaņojuma tajā dienā aizbraukt līdz galam. Vai es tāpēc būtu kļuvis par dzelzceļa kompānijas vai aviosabiedrības ķīlnieku, un viņi var ierobežot manas tiesības uz brīvu pārvietošanos, proti, palikšanu punktā B? Vai arī man būtu viņiem jāpiemaksā, lai es varētu netraucēts palikt vietā, kurā jau atrodos? Manuprāt, tas nav ne loģiski, ne likumīgi.
Situācija ar Eirotuneli ir vēl viennozīmīgāka, cik es saprotu '' lētās'' biļetes ir ar fiksētiem datumiem un laikiem turp un atpakaļ. Ja esmu veiksmīgi aizbraucis turp, līdz atpakaļceļam taču var notikt jebkas. Es varu gluži vienkārši nepaspēt uz nopirkto laiku sastrēgumu, streika vai metereoloģisko apstākļu dēļ. Sanāk, ka šajā gadījumā man ne tikai būs jāpērk jauna biļete pa dārgo, bet arī jāsamaksā līgumsods vecajai.
Neapstrīdot pašu faktu, ka līgumā pēc būtības var ierakstīt jebko (un pasažieris tur neko nevar izdarīt, jo viņš jau grib tikai nopirkt biļeti, un viņa domas neviens neprasa), man tomēr liekas, ka šādos līguma punktos ir fundamentālas pretrunas ar galvenajām cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām.
piekrītu, bet pret šo būtu jācīnās sistēmiski, piemēram, ar regulām
pacta sunt servanda - tiesiski noslēgts līgums ir jāpilda..
pretējā gadījumā otra puse var prasīt, lai izpildi līgumu - t.i. izbrauc caur tuneli arī otru reizi, vai arī prasīt līgumā noteikto sodu - t.i. piemaksāt starpību.
neredzu, kā šajā gadījumā patērētāju tiesības kā speicālās normas varētu šo atcelt...
Skaidrs..
Ja piepeši mani sabrauc tramvajs un iestājas mana nāve, tad likšu radiniekiem mani izrakt un likt vizināt pa to tuneli... Tiesiski noslēgtais līgums ir jāpilda!!
Lai nu cik ākstīgi uzvedos, bet ar šādiem salīdzinājumiem neriskē! Iemesls? Reiz plātījos, eu, davai, uztaisam kādu ekšenu (pasākuma laikā) un izdevās arī.....
Labi, ka ļoti feina dakterīte (27g.) mani salika vecajā secībā. No tā brīža esmu ļoti piesardzīgs izteikumos! Izņemot ceļotāju portālu!