Sazvērestību teorija... jātic tikai valdības paziņojumiem!

Nav sazvērestību teorijas. Ir tradīcijas.

Cik reizes tāds LeFengs ir vakarā tusējis ar bērniem un kaimiņiem ārā, nevis sēdējis "ceļakājā" vai "facebookā"?  Saprotams, ka -20grādos to ir grūtāk izdarīt, nekā +20 grādos. Un pie tā ir jāvaino tikai valdība, ka nenodrošina atbilstošu āra temperatūru, lai varētu patusēt laukā

P.S. Kad pēdējo reizi biju Spānijā un Itālijā, vakaros uz ielām bija maz cilvēku starp 30 un 50 gadiem Daudz jauniešu, daudz vecu cilvēku, bet tādā "darba" vecumā praktiski nebija. Izņēmums bija viens vakars, kad rādījā Valencijas spēli. Tad gan visi krodziņi bija pilni arī ar "proletariātu"

Varbūt tur arī ir tā atšķirība, ka, lai ko arī neteiktu statistika, mums strauji sarūk bērnu un jauniešu skaits.

Tad kad ap 2007. gadu dzimušie būs 18 gadus veci, tad mums būs daudz jauniešu un drošvien tāpat kā spānija liels jauniešu bezdarbs.

Ja kāds neapzinās, cik ļoti slikta ir demogrāfiska situācija, tad piedāvāšu ciparu no statistikas - pēc 10 gadiem ir gaidāms, ka esošām tendencēm turpinoties, cilvēku skaits 20-24 vecuma grupā, kurā daudzi cilvēki ieiet darba tirgū, būs aptuveni divreiz mazāks, nekā tas ir bijis 10 gadus atpakaļ. Un ap 2007. gadu dzimušie ir tikai par ~10-12% lielāks skaitlis.

Bet es nezinu vai par demogrāfisko situāciju vajag tik ļoti satraukties. Valstis var pastāvēt arī ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Nepatīkamākais ir tas, ka pensiju sistēma mums ir tāda ..., kas ļoti atkarīga nevis no tevis paša, bet no citiem.

Ja mēs gribētu, lai mūsu valstī attīstītos ekonomika, tad vajadzētu satraukties, jo sarūkot darbspējīgu iedzīvotāju skaitam, biznesam paliks vēl grūtāk atrast darbiniekus, nekā tagad, nāksies celt algas, un mobilāks bizness izvēlēsies vienkārši iet prom. Bet nemobilāks, t.i. orientēts uz vietējo tirgu, sajutīs strauju klienta skaitu samazināšanos, un būtiska daļa no tā līdz ar to arī nomirs.

Kas notiks, kad valsts būs nespējīga maksāt pensijas un pabalstus, domāju, arī katrs spēj iedomāties.

Ja mēs gribam Latvijas vietā uztaisīt dabas rezervātu, kurā aicināt ārzemniekus uz safari, tad jā, var nesatraukties

Lei Fengs, Tu ļoti emocionāli un specifiski uztver dažas ziņas par Spāniju, un pēc tam emocionāli un specifiski uztver dažās vietās dažās dienās tur redzēto. Ja tas Tavā uztverē nonāk līdz pretrunai, tad manuprāt pirmais, ko apšaubīt, būtu savs vispārināšanas un secināšanas veids no dažām ziņām un dažiem novērojumiem.

Ja tā vietā sāc apšaubīt, ka Spānijā ir ~25% bezdarbs, tad tikpat labi vari sākt šaubīties par to, vai Tevis redzētais bija realitāte vai halucinācija.

Demogrāfija Nav svarīga... pilnīgi aplams pieņēmums, demogrāfija it viens no fundamentaliem faktoriem. Spānijā 25% bezdarbs, Jā ir, bet vai ir sapratne kas ir sis skaitlis, ko tas nozīmē? Fakts ir arī tas, ka Spānijā darbavietu skaits uz 100k iedz. it 2-3x lielāks, kā LV! Tur Ari parādās gas par ko runā tēmas autors. Skaitli neiet kopā? Visas ir pareizi! Zinātni sauc statistika (brīnumzinātne)...

andris1, jā, ir sapratne, ko nozīmē 25% bezdarbs — to, ka 25% darbspējīgo nestrādā. Ļoti vienkārši. Ja Tev ir kāda neparastāka šī fakta interpretācijas, lūdzu izstāsti.

(Statistika ir ļoti noderīga zinātnes nozare. Ja kāds par to mēģina ironizēt vai nicīgi izteikties, tas neko labu par šo presonu neliecina.)

Būsu pie normāla datora pakomentēsu...

Augstais bezdarba % viegli izskaidrojams. Pateicoties labajiem bezdarbnieku pabalstiem ir izdevīgi mazam uzņēmumam atlaist darbinieku uz kādu laiku, lai viņš formāli skaitās bezdarnieks. Viņš pa kluso strātā, saņem pabalstu un kaut ko konvertā un viņam uz kādu laiku iet darba stāžs. Tā it īpaši krīzes laikā dzīvo daudzi, ir īpaši ģimenes uzņēmumi. Rādās ka spāņi šajā ziņā ir attapīgiga tauta un vakaros atļaujās svinēt krīzi. Pie mums Latvijā bēdīgāk. Šeit daudz darba devēji maksā tikai minimālo, tautai nav par ko vakaros krogos sēdēt un shēma ar pabalstiem no minimālas algas nav populāra.

Nē, tā nav taisnība. Bezdarbs nav nestrādājošo attiecība pret darbspējīgajiem. Bezdarbs ir bezdarbnieku attiecība. Un bezdarbnieki ir nevis nestrādājošie, bet tie, kas ir spējīgi un vēlās strādāt, bet nestrādā.

Konkrēti Latvijas kontekstā bezdarbnieki ir personas, kuras NVA ir reģistrējusi attiecīga statusā, un uztur šo statusu. Tā kā bez bezdarba pabalsta motivācija staigāt uz NVA un uzturēt statusu ir relatīvi zema, tad personas, kas 9 mēnešu laikā nav atradušas darbu, parasti šo statusu neuztur un no statistikas pazūd.

http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=ced2fb20-6202-...

OK, paldies par labojumu. Un kā ir Spānijā?

Jālasa

Es tik zinu, ka Latvijas bezdarba cipari ir melīgi. Kā ir ar Spānijas cipariem, nav ne jausmas. Varbūt, viņi rēķina tā, kā tu saki, tāpēc arī andris1 izteicās, ka šīs Spānijas cipars salīdzinot ar Latviju nemaz nav slikts.

Toties no statistikas nepazūd personas, kas darbu atrod, bet neslēdz darba līgumu, steādājot pelēkajā sektorā. Tādējādi ņemot vērā šo un Šustrika iepriekš teikto tā statistika tiešām neatspoguļo reālo statistiku.

Ilgāk par 9 mēnešiem jau to pabalstu nemaksā, tā kā nezinu, cik būtiska varētu būtu tādu gadījumu ietekme ilgtermiņā. Varbūt sezonāliem darbiem, jā.

Pabalsts nav vienīgais, ko dod. Kursus un studijas apmaksā.

(nav par mani personīgi) Man ir mazais SIA un tādēļ es nevaru būt bezdarbnieks, kā arī saņemt visus Rīgas Domes (vai citas pašvaldības) pabalstus. tas tā ja piemēram nodarbojas ar sezonāliem darbiem un ziemā ir grūti, bet vasarā darba pilnas rokas.

Es personīgi esmu staigājošs piemērs tam, ka esot dabspējīgā vecumā bezdarbnieka statusu neieguvu. 5 gadus nodarbojos ar mājsaimniecību un bērnu audzināšanu. Nezinu vai tādu cilvēku ir daudz, bet noteikti, ka es nebiju tāda vienīgā. 

Izskatās, ka spāņi rēķina līdzīgi, bet savādāk ievāc datus - vismaz spriežot pēc metodoloģijas apraksta, viņi lieto nevis oficiālo reģistrāciju datus, bet gan veic aptaujas un analizē to rezultātus attiecībā uz to, kas skaitās bezdarbnieks, un kas nē. Ņemot vērā, ka daži nestrādājošie uz jautājumu, vai viņi meklē darbu, varētu atbildēt "jā", pat ja tas nav patiesība, pieļauju ka patiesais bezdarbs (pēc "grib strādāt" kritērija) tomēr Spānijā ir mazāks nekā oficiālās statistikas rezultāts.

Bet ja rēķina pēc Jura metodoloģijas (nosacīti pieņemot par darbspējīgajiem visus vecumā 20-64), tad Latvijā bezdarbs ir 32.26% (diemžēl nav sadalījuma par nodarbinātību pēc dzimuma), bet Spānijā 40.76% - sievietēm 45.98% un vīriešiem 35.54%. Tādejādi droši var apgalvot, ka pie mums kopējā nodarbinātība tomēr ir lielāka. Bet jāsaprot, ka demogrāfiskai situācijai pasliktinoties, šīs rādītājs kā reiz paliks tikai labāks.

Nu cik es esmu dzirdējis, vismaz, pie mums laukos, tad uz nopietniem kursiem, kur nu vēl studijām ir baigās rindas un ļoti bieži tie notiek kādā blakus mazpilsētā, uz kurieni nemaz tik viegli nav izbraukāt. Tā kā nedomāju, ka dēļ šīm visai grūti pieejamajām "ekstrām" daudzi ir motivēti regulāri staigāt uz to NVA.

Par to dzīves svinēšanu krodziņos — Latvijā vasarā arī šis rādītājs ievērojami uzlabojas un skats nav tik pelēks kā ziemas mēnešos

Cik es zinu (Rīgā), rindas ir, bet ir reāli sagaidīt tos kursus. Un maksā stipendiju. Un apmaksā transportu, ja gana tālu.

Ziemā jau nav tā saucamiem ''vasaras dārzi/kafeijnīcas'', tāpēc arī tāds novērojums, bet aizejot vasarā 5dienas/6dienas vakarā uz Vecrīgu arī Latvijā ''svin dzīvi'', kaut gan lielākā daļa jau tie ir tūristi. 

 Tāds Lei Fengs pēdējo pusgadu ir dīdījis 25 hokejpuikas vecumā no 7-16g. Telpās un ārā. Arī -15C 2h ilgumā un it bieži! Nekādos feisbukos, draugos, linkedinos neesmu. Sevi nefotografēju, katru rītu neziņoju, ko esmu ēdis brokastīs, cik pietupienus veicis, kādas jaunas apenes nopircis, ar sirsniņām vai satrakojušamies buļļiem uz tām!

 Atgriežamies pie tēmas! Lai noprecizētu sākumu, tad ir jāaizdomājas, cik km2 ir Latvijā, cik iedzīvotāju, cik tā saucamajā pārvaldībā strādājošo un cik naudas iemaksātāju. Savas domas nemainīšu! Pie šāda turpinājuma, te svilpos caurvējš! Jaunieši nav jefiņi, tie, kuri pabāzīs degunu ārpusē (un tādi jau ir daudz un būs vēl!), iesmies par 400-500Eur atalgojumu, par kuru vēl jākaujas ar konkurentiem!

 Tēma bija domāta plašāka!

Sevi nefotografēju, katru rītu neziņoju, ko esmu ēdis brokastīs, cik pietupienus veicis, kādas jaunas apenes nopircis, ar sirsniņām vai satrakojušamies buļļiem uz tām!

Šis ir labs, ļoti uzjautrināja

Bezdarbs jau nav nemaz tik vienkāršs jēdziens, kā iedzīvotāju skaits darspējas vecumā (ar korekciju uz invalīdiem, cilvēkiem bērnu kopšanas atvaļinājumā) attiecība pret esošo (reģistrēto) darbavietu skaitu (Eurostats datus apkopo pēc aptuveni šī principa), LV NVA bezdarba līemi rēķina pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, kas pēc būtības neparāda bezdarba līmeni, bet tikai cilvēku skaitu, kas ir reģistrēti konkrētā laika periodā (nenoliedzami kaut kāda korelācija jau ar bezdarbu tur ir, tikai cik liela?). Bez formālā bezdarba ir arī slēptais bezdarbs, kas bezdarba statistikā neparādās. Ar slēpto bezdarbu saprot - ja cilvēks ar augstu kvalifikāciju strādā nekvalificētu darbu (zin. doktors strādā par sētnieku, bet patreiz LV tas nav īpaši aktuāli), otra kategorija, ko definē, kā slēpto bezdarbu ir, kad cilvēks strādā, bet nopelna ļoti maz un nespēj apmierināt pamatvajadzības (nopirkšu kurpes, nevarēšu nopirkt medikamentus, samaksāšu komunālos, nevarēšu aiziet pie ārsta (piem. zobārsta) utt. un šis slēptā bezdarba paveids LV ir visai liels (bijusī labklājības ministre to dēvēja "strādājošie nabagi". Ir dažādi viedokļi (aprēķini) cik LV ir darbavietu (, kur strādājot var sevi nodrošināt (vismaz pamatlīmenī, pēc būtības tā ir darbavieta rietumu izpratnē) un šie skaitļi svārstās no 30 līdz 60%, tātad pat pēc visoptimistiskajām aplēsēm 30% strādājošo īsti nevar sevi nodrošināt un bēc būtības ir slēptie bezdarbnieki. Līdz ar to uz LV bezdarba % nav tik rožaini, kaut formāli salīdzinoši zemi ja salīdzina ar Spānijas augsto formālo bezdarbu. Ko nozīmē 25% bezdarbs Spānijā? Vai šie % ir tie paši, kas Vācijā? Vai tomēr vieni ir kartupeļi, bet otri burkāni, kaut abi ir dārzeņi? Atceros 2009.gadā (piemērs no dzīves, Rīgā) cilvēkam darba devējs piedāvāja formāli aiziet no darba, stāties bezdarbniekos, bet turpināt neformāli strādāt par ļoti nelielu samaksu (starpība starp bijušo algu un bezdarbnieka pabalstu), solot, ka tas uz laiku un vēlāk viņš atkal varēs strādāt ar darba līgumu. Mazliet (iespējams) analoģiju ar Spāniju var saskatīt arī citā piemērā, ko mankādā konferencē stāstīja Mahačkalas Narkotiku apkarošanas biroja šefs (bija gan tas pirms gadiem 8, bet nedomāju, ka kas ir mainījies) - Dagestānā esot vislielākais invalīdu īpatsvars Krievijā (pat 5x lielāks, ka citos reģionos)... man pirmā asociācija bija, ka blakus Čečenija, karadarbība utt., bet izrādījās, ka viss ir triviālāk - invaliditāte ir ienākumu avots (neliels, bet stabils un garantēts) un statusu cilvēki pērk (pie tam ļoti dārgi), sistēma strādā un ļaudis (gan tie, kas pabalstus saņem, gan tiek kas saņem kukuli lai piešķirtu statusu) "draudzīgi" slauc federālo valdību (negatīvais esot, ka ja cilvēks tiešām ir invalīds, bet nav spējīgs samaksāt tad iegūt statusu viņš var..., bet citā Krievijas reģionā)... Nevienmēr statistiskie dati arī parāda lietas būtību. Teiciens "ir meli, lieli meli un ir statistika" nav tikai joks vien...

Ši nu gan manuprāt ir bezdarba jēdziena pārāk liela izstiepšana. Zemas algas saukt par bezdarba paveidu ir diezgan neordināri.

Būšu kategorisks — šis teiciens ir meli un liecina par neizpratni.

Šo jēdzinu (par slēptā bezdarba viediem) man deva sdudiju laikā 90-gados socioloģijas kursā (pasniedzēja gan izglītību bija ieguvusi Zviedrijā). Principā šis jēdziens ir vairāk uz sociālo svēru nevis statistiku. Ir tāds jēdziens, kā "sociālā atstumtība" (laiku pa laikam visai populārs, kad ienāk kāda fondu nauda sociālās atstumtības mazināšanai)... dažas lietas patreiz sauc citos terminos. Cilvēks, kas strādājot nespēj sevi apgādāt nonāk sociālajā izolētībā (atstumtība), bezadarbnieks neredz jēgu par šādu zemu atalgojumu strādāt (bieži trans ports līdz darbam ar izmaksāt pat 50% un vairāk no nopelnīttā). Slēptais bezdarbs tas ir no tāda viedokļa, ka cilvēki nespēj paši par sevi parūpēties esot strādājošie un spiesti lūgt dažādus pabalstus. Tas ir terminoloģijas jautājums, bet būtība jau no tā nemainās - cilvēki spiesti pamest savu valsti... 

Cilvēks kuram ir darbs - spēj nodrošināt sevi: ar mājokli (lielāks mazāks, sliktāks, labāks), ēdienu, apģērbu, kultūras un izklaides pasākumiem, sevis attīstība, maksā nodokļus (piedalās kopējā labuma veidošanā), nesaņem pabalstus (attiecināmus tiešu uz šo personu, bērnu pabalsti ir citā kategorijā un tiem ir citi mērķi) utt. (Rietumeiropā vispārpieņemta definīcija, man tā mācīja, bet atkal nebija pasniedzējs ar "pareizo" LV izpratni).