Pilnīgi piekrītu, LV darba ņēmēju apziņai un organizētībai vēl tālu augt līdz Francijas vai pat Vācijas līmenim.
Tad darba ņēmējam jābūt ar sabalansētu un objektīvu viedokli, izvērtējot savas un darba devēja intereses, savukārt darba devējs var aizstāvēt tikai savas? Praksē tā tas nestrādā (vismaz lielos uzņēmumos), katrs aizstāv savas, un nebūtu prātīgi gaidīt ko citu.
Ko nozīmē aizstāvēt Tavā izpratnē šajā kontekstā? Vēl neesmu redzējis, kad darba devējs sāktu streikot (kas, starp citu, nav nemaz tik peļama ideja), toties darba ņēmējam apetīte nekad neapstāsies. Prātīgs darba devējs lieliski saprot proporciju starp atalgojumu un motivāciju par tādu strādāt, protams, ņemot vērā arī blakusefektus. Juri, mani māc atkal aizdomas, ka Tu mēģni pasauli idealizēt un vadies no apsvērumiem, ka streikus vada/organizē un rada tikai tie, kas tiešam jūtas kā vergi vai pavisam nospiesti, nevis tie, kas to izmanto vienkārši zinot, ka ar masu var paņemt.
Praksē, starp citu, lielajos uzņēmumos pa lielam ļoti bieži tiek panākta vienošanās par atlgojumu, salīdzinoši ar mazajiem, ja ir tādas iespējas.
Darba devēja interese ir masāt pēc iespējas mazāk. Īpaši avio biznesā, kur daudz darbinieku, un to algas sastāda vienu no galvenajiem izdevumu posteņiem (līdzās degvielai).
Pirms kāda gada (?) LH izsludināja ekstremālās taupības programmu SCORE, ar ko plānoja ietaupīt 1,5 miljardus gadā. Daļu no tā jau jūt pasažieri (arvien vairāk Eiropas reisus izpilda Germanwings, kurā nedarbojas StarAlliance īpašo klientu priekšrocības — lounge, bagāža; bulkas kļūst arvien neēdamākas un dzērieni nedzeramāki; cenas tiek nežēlīgi celtas utt). Neesmu informēts par notikumiem kompānijas iekšienē, attiecībās ar darbiniekiem, bet būtu loģiski pieņemt, ka taupības programma ieslēgta arī tur. Tā ka man ir pamatotas aizdomas, ka gluži bez iemesla streiks nav.
Normiņ, mani savukārt māc aizdomas, ka Tu vēlies, lai darbinieki izturās kā visu saprotoši eņģeļi, kuriem uzņēmuma intereses tikpat būtiskas (ja svarīgākas) kā savas personīgās. Ļoti maz ir tādu uznēmumu (neteikšu, ka vispār nav), kas ja vien rastos iespēja, neņemtu uz masu — piemēram, esot vienīgajam darba devējam pilsētā ar augstu bezdarbu, maksātu mazāk kā citās pilsētās. Neredzu neko negodīgu apstāklī, ka darbinieki dara tāpat.
Manuprāt, visās civilizētās valstīs ir darba līgumi, kur abu pušu pienākumi un tiesības ir visai smalki aprakstīti. Ja nu gadās, ka darba devējs nepilda līgumu, tad streiks būtu saprotams, lai gan loģiskākā rīcība būtu griezties tiesā. Tomēr, zinot tiesu reakcijas laiku un procesa ķēpīgumu, streikotājus var saprast. Tomēr man ir aizdomas, ka lielākā daļa streiku notiek ne jau tāpēc, ka darba devējs nedara vai nenodrošina to, kas pienāktos pēc līguma, bet gan darba devēji grib sev ''izsist'' aizvien izdevīgākus līguma nosacījumus, uz ko darba devējs nav gatavs, jo šamējam arī jāplāno ilgtermiņā, un izdevumu pozīcijas vismaz gadam uz priekšu jau sakalkulētas. Būtībā jau tieši arodbiedrību dēļ dzīves dārdzība Rietumeiropā ir sasniegusi bezjēgā augstu līmeni, jo darba devējs nevar tā vienkārši atlaist slinkojošo un streikojošo Frici un viņa vietā pieņemt ar divreiz mazāku algu apmierināto Onuru.
Cik var noprast, konkrēti šīs streiks ir galvenokārt par to, ka Lufthansa grib palielināt par 5 gadiem pilotu pirmstermiņa pensionēšanās vecumu un likt pilotiem par to papildus maksāt. Tā kā nevarētu teikt, ka darbinieki mēģina "izsist" sev izdevīgākus nosacījumus, nekā jau pielīgts.
es gan te palasījos, ka gadus atpakaļ piloti izcīnījuši, ka šis 55 gados nedzen pensijā, bet ļauj lidot līdz 60 (jo alga brangāka kā pensija, protams), bet tagad cenšas panākt apmēram pretējo.
Tad darba ņēmējam jābūt ar sabalansētu un objektīvu viedokli, izvērtējot savas un darba devēja intereses, savukārt darba devējs var aizstāvēt tikai savas? Praksē tā tas nestrādā (vismaz lielos uzņēmumos), katrs aizstāv savas, un nebūtu prātīgi gaidīt ko citu.
Man varbūt paveicies, bet, kad strādāju vienā no pasaules četrinieka uzņēmumiem savā nozarē, darba devējs ievēroja darbinieka intereses un pat zinot, ka darbinieks būtu gatavs strādāt par mazāku atalgojumu, maksāja tiem laikiem ļoti adekvātu atalgojumu. Iespējams, ka tādējādi darba devējs veidoja prestiža darba devēja tēlu, bet pilnīgi noteikti nebija sajūta, ka darba devējs aizstāv tikai savas intereses.
Savukārt, ja darba ņēmējs, aizstāvot savas pamatotās vai nepamatotās intereses, vēršas pret darba devēju, kurš strādā ar zaudējumiem (šeit runāju par godprātīgiem uzņēmējiem), darba devējs nonāk situācijā, kad darbiniekam ir tikai tiesības un veikt uzņēmējdarbību nav jēgas, jo redz darba devējam ir kaut kur jāizrok līdzekļi šo tiesību apmierināšanai. Pie mums (un domāju, ka citās Rietumeiropas valstīs vēl vairāk) pat nav iespēju atbrīvoties no darbinieka, kurš neveic savus pienākumus par visiem 100%, ja darbinieks būs iestājies arodbiedrībā un būs pietiekami kašķīgs, lai savas "tiesības" izcīnītu caur tiesu. Tiesu praksē un Darba likumā noteikts, ka darba strīdos visa pierādījumu vākšana gulstas uz darba devēju pleciem (ar domu, ka darba devējam ir vairāk līdzekļu), bet, ja darba devējs ir mazais uzņēmums, viņam var nebūt ne laika, ne līdzekļu.
Ja darba devējs nav spējīgs gūt peļņu, maksājot adekvātu atalgojumu darba ņēmējiem/nodrošinot atbilstošus apstākļus, tad varbūt tiešām jāpārdomā, vai ir jēga turpināt esošo uzņēmējdarbību. Tas, ka darba devējs nevar gūt peļņu nekādi nenozīmē, ka darba ņēmējam jāstrādā par neadekvātu atalgojumu, lai viņš to spētu gūt.
ASV darbiniekiem ir streiki un arodbiedrības, bet darba devējiem (īpašniekiem) bankrota procedūra... laikam daudzas (vaŗbūt visas) ASV lielākās aviokompānijas ir izgājušās bankrota procedūru pēdējo 20 gadu laikā (pēc šīs procedūras ir iespējams pat saglabāt veco nosaukumu), kad arodbiedrību spiediens kļūva pārmērīgs (man to seminārā stāstīja, lektors no NY)... un kas notiek pēc tam? darbinieki (piloti) negribēja 200k gadā, tagad strādā par 160K (cipari no gaisa, kā piemērs) un arodbiedrība vēl jānodibina (ja nav darba līgumā punkts, ka tādā nedrīkst sastāvēt).
Gribētos piebilst, ka streiks, manuprāt, ir atavisms un anahronisms, turklāt pilnīgi neproduktīvs līdzeklis savu mērķu sasniegšanai. Ja jau tik tālu ir nonācis, tas parasti nozīmē, ka darba devējs nav gatavs vai nespēj apmierināt streikotāju prasības, un labāk cieš zaudējumus, pieņemot streiku. Streika būtība ir nodarīt zaudējumus darba devējam (it kā lai šis apdomātos), bet pastarpināti jau cieš arī darba devēja klienti un biznesa partneri. Un pēc tam, kad šie neatgriezeniskie un muļķīgie zaudējumi ir nodarīti, būtu naivi domāt, ka darba devējam tagad radīsies brīvi līdzekļi, lai palielinātu algas vai uzlabotu sociālo nodrošināšanu. Drīzāk tas tikai tuvinās darba devēju bankrotam (visiem zināms, ka avioindustrijā tas nav nekāds retums), un tad visi šie brašie streikotāji paliks uz ielas, vai, labākajā gadījumā, kā ASV, strādās jaunajā uzņemumā pēc bankrota procedūras ar jaunu (neizdevīgāku) darba līgumu un zemāku atalgojumu.
Atceramies, ka pie gansiem par striekošanu maksā. Kā pie mums nonāks tik pat tālu tā arī panesīsies. Ceru, ka to tomēr nepiedzīvošu, jo mūsējie jau noteikti šamējos pārsitīs
Atcerēsimies, ka devējs lidz pēdējam brīdīm domā, ka streiks nenotiks, ja tas gana stingri izrādīs savu nostāju. Un otrādi, ņēmēji cer, ka devējs piekāpsies, redzot, ka viņi ies līdz galam. Streiks kā līdzeklis zaudē efektivitāti, ja nekad netiek pielietots.
Minot pāris (hipotētisku) neveiksmīgu scenāriju piemērus, Tu domā, ka esi pierādījis streiku neefektivitāti kopumā?
Atcerēsimies, ka devējs lidz pēdējam brīdīm domā, ka streiks nenotiks, ja tas gana stingri izrādīs savu nostāju. Un otrādi, ņēmēji cer, ka devējs piekāpsies, redzot, ka viņi ies līdz galam. Streiks kā līdzeklis zaudē efektivitāti, ja nekad netiek pielietots.
Man liekas, ka šis apgalvojums neiztur nekādu kritiku, jo par visiem lielākajiem streikiem Eiropā ir bijis zināms vismaz kādu nedēļu iepriekš, un vismaz 90% no tiem ir arī notikuši. Streikošana ir barbarisms, jo tā ir apzināta darba devēja sabotāža, un kā tāda būtu krimināli jāsoda. Tikpat labi, es varētu Tev mašīnai izsist lukturi, piemēram, par to, ka laikā neesi atdevis man parādu. Vai šāds iekasēšanas veids būtu iedarbīgs? Iespējams, ja es Tev iepriekš piedraudēšu, un Tavs materiālais stāvoklis to principā atļaus. Bet, ja Tev ir reālas finansiālas problēmas, tad luktura izdauzīšana tās tikai vēl vairāk padziļinās. Un es varu panākt, ka Juris pasludinās maksātnespēju, un es vispār palieku ar garu degunu. Turklāt mana rīcība būtu absolūti prettiesiska un arī krimināli sodāma.
Vai darba līguma uzteikšana tavuprāt arī ir barbarisms, jo tā ir apzināta darba devēja sabotāža? Ja piloti sarunātu aiziet prom un nenākt atpakaļ, kāmēr viņiem nepiedāvās labākas algas, kā tas atšķirtos no streika?
un, ja visi pasažieri sarunātu aiziet prom dēļ biežajiem streikiem? nodarot darba devējam milzu zaudējumus, cerēt uz algas palielinājumu? absurds.
es saprotu, ja steikotu maxima darbinieki, redzot, ka saņem minimālo algu, bet kompānijas peļņa ir desmitiem miljonu, bet ne jau, ka streiko personas, kas saņem sākot darba attiecības 73000EUR līdz pat 255000EUR pēc gadiem, prasot 5.2% pieagumu.
Kā jau norādīju, vismaz paši piloti apgalvo, ka strīds nav par algu.
Vai darba līguma uzteikšana tavuprāt arī ir barbarisms, jo tā ir apzināta darba devēja sabotāža? Ja piloti sarunātu aiziet prom un nenākt atpakaļ, kāmēr viņiem nepiedāvās labākas algas, kā tas atšķirtos no streika?
Darba līguma uzteikšana nav barbarisms, tās ir neatņemamas darbinieka tiesības. Tā ir pavisam cita lieta, pirmkārt jau, par to jāpaziņo laicīgi, un darba devējam ir iespēja atrast vietā citu darbinieku.
Tieši tādai jau arī ideālā variantā vajadzētu būt darba tirgus regulācijai - ja kas nepatīk, ej prom tur, kur labāk. Darba devējs tad lai domā, kur ņemt darbiniekus, kas ir ar mieru strādāt ar līdzšinējiem nosacījumiem. Bet tie streikotāji jau ne prom iet, ne arī strādāt strādā. Maksā tik vēl šiem algu par streikošanu!
Streiks arī tika pieteikts nu jau kādu laiku atpakaļ. Manuprāt, darba devējam nepāprotami izdevīgāk ir, ka darbinieki prognozēti aiziet tikai uz 3 dienām, nekā pasaka, ka nenāks atpakaļ darbā kāmēr viņu prasības netiks apmierinātas. Pārējā ziņā neredzu atšķirību. Un nē, algu par streikošanu viņiem nemaksā. Viņi no savām algām veido uzkrājumus arodbiedrībās, no kuriem kompensē sev nesaņemto algu streika laikā.
orsons21, cik noprotu, ir darba devējs. Bet man arī jāpiekrīt te izskanējušam viedoklim, ka darba ņēmēju tiesības dažreiz tiek pārspīlētas, un aizvien vairāk cilvēku tās izmanto ļaunprātīgi. Un ar to gan ir jācīnās.
Mūsu pilsētā ir viens kadrs, kurš stājas darbos jau ar nolūku sēdēt uz slimības lapas. Tas nav godīgi pret darba ņēmēju un citiem kandidātiem, kuri viņa dēļ netika pie kārotā amata.
Daži izmanto faktu, ka uzņēmējam nav tiesību ieturēt no algas ne centu. Alga ir jāsamaksā arī tādos gadījumos, kad darba ņēmējs tevi apzog. Viena brigāde, piemēram, nofenderēja no objekta darba instrumentus par 4500Ls. Savārija pamatīgas ziepes, un zināja, ka tiks atlaisti, tāpēc tādā veidā nolēma nodrošināties, ka bez naudas nepaliks. Par to viens no strādniekiem atzinās, kad bija piedzēries ievilcies ofisā. Rezultātā tika gan pie algas, gan pie instrumentiem, jo ierosinātā krimināllieta tā arī kaut kur stāv policijas putekļainajā plauktā, jo pļāpīgais dzērājs kaut kur mistiski pazudis. Man bija izdevies vaļsirdīgo atzīšanos ierakstīt mobilajā telefonā.
Līdzīgs gadījums ar degvielas fenderētāju. Pieķērām savu sargu ar kameru, kādu naktīs izmanto mednieki. Kamēr nav tiesas lēmuma, nolīgto algu nemaksāt nav tiesību. Absurdi, bet nācās zagli nodarbināt vēl kādu laiku par zemāku algu, lai piedzītu zaudējumus tādā veidā.
Es neesmu darba devējs, drīzāk varētu teikt - pašnodarbinātais. Tāpēc arī pieturos pie uzskatiem, ka katrs pats savas laimes kalējs, un, ja esošajā darbā kaut kas nepatīk, un neko nevar uzlabot ar pārrunām, tad nav ko terorizēt darba devēju, jāiet prom, un jāmeklē citas alternatīvas.
RX, tu runā par krāpšanas/zādzības gadījumiem, ar kuriem, bez šaubām, ir jācīnās. Bet tam nav nekāda sakara ar darbinieku tiesībām, tas ir drīzāk jautājums par policijas efektivitāti. Un kaut kāda ziņā arī par to, ka mūsu darba devēji gandrīz nekad neveic background checks.
Es neesmu darba devējs, drīzāk varētu teikt - pašnodarbinātais. Tāpēc arī pieturos pie uzskatiem, ka katrs pats savas laimes kalējs, un, ja esošajā darbā kaut kas nepatīk, un neko nevar uzlabot ar pārrunām, tad nav ko terorizēt darba devēju, jāiet prom, un jāmeklē citas alternatīvas.
Izņēmums varētu būt specialitātes, kurām ir ilgstoša apmācība un sarežģīta pārkvalificēšanās. Piemēram, mediķi, skolotāji u.tml. - viņu vēlmi streikot (ja tas noorganizēts civilizētā veidā, un netraucē pārējai sabiedrības daļai) es vēl varētu saprast. Taču jāsmejas par celtnieku, kurš mūžīgi čīkst, ka viņu darba devējs ekspluatē, un maksā mazu algu. Tie, kam rokas aug no pareizās vietas, un ir galva uz pleciem, nereti tajā pašā uzņēmumā pelna 2-3 reizes vairāk, un nečīkst. Maksimas darbiniekiem streikot arī nebūtu pamata, kaut arī algas tiešām ir zem katras kritikas. Ja jau veikaliem pārdevēju netrūkst, tad jau laikam tā alga un sociālās garantijas daudzos gadījumos ir adekvātas. Kad darbinieku sāks trūkt, tad arī alga palielināsies reizē ar cenam uz precēm.
Mjā, es arī kaut kā nesaprotu to, kāpēc var atļaut streikot tik lielu algu saņēmējiem, kā, piemēram, LH piloti. LH pilotu streiks jau robežojas ar galēju nekaunību. Stjuartu streiki vēl ir saprotami. Ja sāktu streikot BT piloti, gan jau īsā laikā atrastu risinājumu. Es, godīgi sakot, nesaprotu LH. Ja sāktu pamazām atlaist LH pilotus un aizvietot ar Āzijas un Tuvo Austrumu valstu pilotiem, streiki ātri vien beigtos, jo kur tu citur pilota algu un darbu sameklēsi milzīgās konkurences apstākļos. Latvijā gan ir gluži otrādi - paretam streiko tikai mazo algu saņēmēji, kuri tiešām ir novesti līdz "kliņķim" mazo algu dēļ (skolotāji, Probācijas dienesta darbinieki, jaunākais un vidējais medpersonāls, utt.) To es vismaz varu saprast un morāli atbalstīt.
Interesanti, kas būtu ja piloti, kas pilotē BT lidmašīnas gribētu streikot? BT štatā taču nav ne pilotu ne stjuartu (skaitās, ka pērk ārpakalpojumu no kādas Kiprā reģistrēttass kompānijas)...
Interesanti, kas būtu ja piloti, kas pilotē BT lidmašīnas gribētu streikot? BT štatā taču nav ne pilotu ne stjuartu (skaitās, ka pērk ārpakalpojumu no kādas Kiprā reģistrēttass kompānijas)...
Gan jau atrastu citu kompāniju, no kuras pirkt ārpakalpojumu. Pasaulē ir milzīga pilotu pārprodukcija. Arī algas pilotiem vairāk nekā pieklājīgas un darbs "kaulus nelauž". Arī īpaša pārstrādāšanās kā MAXIMĀ - s nedraud. Pat mazāku stundu skaitu nolidojot, pilotu algas tik un tā ir astronomiskas.
Tad jūsu loģika, acīmredzot, ir tāda - ja jau darba devējs maksā lielu algu, tad tas var darīt ar darbinieku ko vien grib?
kas ir tas "ko vien grib" kas tiek darīts ar LH pilotiem? vai darba devējam ir vispār kāda cita izeja kā piekāpties un pacelt algu, noteikt samazinātu pensionēšanās laiku (zemāku kā paredz likums) utt? tipa šie nabagi var izsludināt piem. mēneša streiku un tas ir okay?
Darba devējs bija ar viņiem vienojies par iespēju iet pensijā 55 gados. Tagad darba devējs izdomāja vienpusēji šādu iespēju atņemt. Vai viņiem vajadzētu to norīt, tāpēc ka "tāpat alga ir liela"?
Latvijā gan parasti daudz ko pacieš no darba devēja, ja alga ir ievērojami lielāka nekā citiem un Tu zini, ka citur Tu tik astronomisku algu nedabūsi. Ja LH vadība par biedinājumu citiem daļu pilotu atlaistu, domāju, ka streiki beigtos un vairs neatkārtotos. Vācija varētu pamācīties no Latvijas. MAXIMA-s darbinieki pie mums pat streikot baidās, lai gan algas ir zem katras kritikas un sociālās garantijas - minimālas.
Varbūt, tieši dēļ tā, ka Vācija nemācās no Latvijas, viņiem arī ir vidēji četrreiz lielākas algas, mazāks bezdarbs un lielāks IKP uz iedzīvotāju? Varbūt, Latvijai vajadzētu šo to pamācīties no Vācijas?